Koksni izmanto pilnībā. Uzņēmumā Kontekss strādā ar prātu un patikšanu
- 20 marts 2024 --
- 0Komentāri
"Kontekss" vadītāji Mārtiņš Gailis un Andris Eglītis ir ienācēji Jēkabpilī. Iepazinuši viens otru kā kolēģi 90. gados. No 2005. gada kļuvuši par "Kontekss" līdzīpašniekiem.
Andris pirms tam trīs gadus mācījies kokapstrādes tehnoloģijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, bet galu galā augstāko izglītību pabeidzis kā jurists. Savukārt Mārtiņš par profesijas izvēli vien nosaka – cilvēks domā, dievs dara.
"Gribējām ražotni, ko paši spējam ietekmēt, un to arī saņēmām pēc pilnas programmas," nosmej Andris, "2005. - 2008. gads bija ar iespaidīgu izaugsmi, ātri izveidojās stabila pamata komanda 7 - 8 cilvēki."
"Kontekss" ražo logu un durvju brusas un plātnes no garumā audzētas priedes un kokskaidu granulas. "Gatavo produkciju spējam saražot 650 kubikmetru apjomā, bet pārdošanas apjoms atkarīgs no pieprasījuma," stāsta Mārtiņš Gailis, "kopš uzņēmuma darbības sākuma ražojam nestandarta produkciju, nekad neesam ražojuši preces noliktavai, bet tikai pēc speciāla klientu pasūtījuma nelielās partijās."
Jēkabpilī ražotos koka produktus var atrast visās Eiropas valstīs, izņemot Benilux valstis un Franciju. Tā kā "Kontekss" produkcija domāta biznesam, nevis plašam patēriņam, un noiets ir kopējais Eiropas tirgus, pārdevēju algot neesot lietderīgi. Lielākoties klienti paši atrod uzņēmumu, saka Gailis, piebilstot – Latvijā pārdodam maz, lielākā daļa produkcijas aiziet eksportā, un tās cenu nosaka tirgus. "Ideāli būtu izgatavot specifiskus produktus patērētājam, uz to lēnām ejam. Lai ar to nodrošinātu ražošanas jaudu – tas ir ļoti garš ceļš." Pagaidām tāds ideālais partneris ir tikai viens – "I2 Factory" ar "Smartwin" sērijas logiem. Uzņēmums mērķētā tirgū piedāvā inovatīvus logus un durvis, stikla fasādes un dzīvojamās mājas.
Gailis lēš, ka Latvijā izaudzētā koksne nodrošina vien 30 - 40% vietējās pārstrādes jaudas, tāpēc nav pareizi ražot vairāk un lētāk, bet jādomā par pilnīgāku izejvielu izmantošanu. Mārtiņš atklāj – ikdienā jācīnās ne tikai par noieta tirgiem, bet arī par resursu sagādi, tāpēc koksne, ko "Kontekss" pērk galvenokārt Latvijā un Lietuvā, jāizmanto pēc iespējas lietderīgi.
Tas, ko darām, mums patīk, atzīst abi uzņēmēji. "Kontekss" modelis nav superpeļņu nesošs, un dižoties viņiem netīk – neviens pat neizmantojot sociālos tīklus. Taču kokrūpnieku stāstītais liecina – te domā gan par ilgtspēju, gan darba un produkcijas kvalitāti.
Andris raksturo: "Drīzāk esam nevis rūpnīca, bet liela galdniecība. Darām to, ko lielās rūpnīcas nedara, un tas ļauj justies mazliet drošāk. Kad ekonomika iet uz augšu, varbūt iekožam pirkstos, tomēr arī grūtākā laikā atrodam darbu. Kas būs pēc pieciem gadiem – nezinām, taču turpinām strādāt. Esam godīgi pret sevi un partneriem. Pie nelielā un specifiskā ražošanas apjoma pilnībā no cilvēku roku darba atteikties nevarēsim, jo automatizētās līnijas ir ļoti dārgas un to izmatošana ir lietderīga pie lieliem vienveidīgas produkcijas ražošanas apjomiem, tāpēc bez cilvēku roku darba neiztikt."
Pašlaik te nodarbināti 63 cilvēki. Kopumā 20 gados "Kontekss" pieredzi guvuši ap 400 darbinieku. Uzņēmuma vadītāji pateicas visiem. Andra vēlējums ikvienam – strādāt tā, lai par to varētu dot tikai labas atsauksmes.
Inovācijas un investīcijas mērķētas tā, lai efektīvāk izmantotu koksni proporciju un celtu energoefektivitāti. Ražošanas tehnoloģiskais cikls sākas ar balķu zāģēšanu, tāpēc, lai iegūtu iespējami lielāku lietderīgi izmantotās koksnes apjomu, paši izdomājuši un kopā ar Latvijas iekārtu ražotājiem un automatizētājiem uzbūvējuši unikālu automatizētu zāģēšanas līniju.
Uzņēmums bijis pirmais Latvijā, kas sāka projektēt saules paneļu staciju pašpatēriņam, taču sākotnējā projekta apstiprināšana birokrātiski vilkusies pārāk ilgi. Tagad saules paneļi elektrību Jēkabpils uzņēmumam ražo trešo gadu, un pērn stacijas jauda palielināta.
Mārtiņš atklāj, ka granulu ražošanā izmato tehnoloģiju, ar kuras palīdzību izvairās no skaidu smalcināšanas pirms granulēšanas, skaidrojot ieguvumu: "Tas samazina tehnoloģiskās līnijas ražību, bet enerģijas patēriņš uz tonnu produkcijas ir mazāks."
Antra Ērgle