FOTOSTĀSTS: Sēlpils „Boļānos“ izskanējis 15. pavasaris ar pakalnu skandināšanu un gavilēšanu
- 16 maijs 2023 --
- 1Komentāri
Tieši Sēlijā 19. gadsimtā komponists un folkloras pētnieks Andrejs Jurjāns pierakstīja īpatnēju un krāšņu daudzbalsības veidu – rotāšanu (pēc piedziedājuma “rotā”), kam ir raksturīgs burdons un sekundu intervāli balsu saskaņā. Jurjāns raksturoja rotāšanu kā “skaistākās dziesmas, kas latviešiem jebkad bijušas”.
Tā ir vienīgā vieta un iespēja Latvijā dziedāt sēļu unikālās pavasara gavilēšanas un rotāšanas dziesmas un balsus autentiskā situācijā, jo šīs dziesmas nav piemērotas telpām un skatuvei.
15 gadi ir mazpulku un mājas saimnieku kopīgi izveidotajai Ozolu takai, kura tika stādīta par godu Sēlpils 800-gadei un Latvijas deviņdesmitajai dzimšanas dienai.
Tika iestādīti 111 ozoliņi, kur katru no tiem joprojām grezno tautasdziesma. Šī aktivitāte ir atsauce uz sēlpilieša Pētera Blauberga devumu Krišjāņa Barona Dainu skapim. Katrā no viņa iesūtītajām 111 tautasdziesmām ir minēts ozols.
Šogad paiet arī 15 gadi kopš durvis vēris “Sēlpils lauku sētas dainu skapis”. Tas ir kā pagodinājums un apliecinājums tiem sēlpiliešiem, kas 19.gadsimtā Sēlpilī pierakstīja un Dainu Tēvam iesūtīja 3389 tautasdziesmas. “Sēlpils lauku sētas dainu skapis” “Boļānos” pieejamas ikvienam.
Vienlaicīgi ar “Sēlpils lauku sētas dainu skapja” atvēršanu “Boļānos” aizsākās arī Sēlpils pakalnu skandināšana. Katru pavasari maijā Boļānu birzīs, vecajos ābeļdārzos, lejās un pakalnos ir iespēja sadziedāties, sasaukties, un pretī dziedāt kopā ar Tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas”.
Sadziedāšanos Sēlpils pakalnos jau 15. pavasari pēc kārtas rīko Sēlpils pagasta bioloģiskās saimniecības “Boļāni” saimniece, vietējā novadpētniece Maija Paegle.
Foto: Spodra Purviņa
Komentāri (0-1/1)
Maija Daina Paegle
16.05.2023 20:21