Vai Latvijā jāpaaugstina nodokļi?

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu pirms neilga laika klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš gan sacīja, ka "nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija nerosinās nodokļu palielināšanu".

Ne reizi vien dzirdēts, ka arī Eiropas Savienība rosnājusi Latviju domāt par nodokļu paaugstināšana, jo līdz šim tie Latvijā vieni no zemākajiem starp Eiropas valstīm, kas savukārt neveicinot valsts attīstību. Pret šiem ierosinājumiem gan iebilst sabiedrība.

Ko par šiem izteikumiem un pēdējā laikā domā cilvēki Jēkabpilī, par to Radio1 iztaujāja uzņēmēju, Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītāju un deputātu Kasparu Skruzmanu.

“Būtībā mums valstī pašiem būtu vairāk jārūpējas par iekšējiem jautājumiem un nevajadzētu pārāk paļauties, ka kaut kur kāds no malas kaut ko regulē. Uzskatu, ka ir būtiski pašiem savās mājās būt saimniekiem. Eiropa tomēr nezina mūsu iekšējo situāciju valstī, viņi nedzīvo šeit un viņiem ir grūti spriest par faktisko realitāti.”

Atsevišķās pozīcijās nodoklis jāsamazina, nevis jāceļ

“ Es domāju, ka atsevišķās pozīcijās nodoklis būtu pat jāsamazina, nevis jāceļ. Viens no nodokļiem būtu par pievienotās vērtības nodokli siltumam, kas šobrīd gan ir samazināts līdz 12 procentiem, bet es uzskatu, ka to vajadzētu vēl vairāk samazināt un palikt pie pieciem procentiem.

Pozīcija, kurā nodokļus varētu paaugstināt, ir nekustamo īpašumu nodoklis. Ir iedzīvotāju kategorijas, kuriem ir vairāki nekustamie īpašumi – šo nodokli vajadzētu diferencēt attiecībā uz viņiem.Te es saskatu daļu ieņēmumu, kas būtu ļoti labi arī pašvaldībām – šiem iedzīvotājiem nodoklis jāpalielina, jo viņi ir spējīgāki maksāt. Savukārt maznodrošinātajiem jau šobrīd iespēju robežās samazinām nekustamā īpašuma nodokli ar dažāda veida atlaidēm.”

Tas kļuva aktuāli, kad kļuva zināmas prognozes, ka budžeta ienākumi šogad nesasniegs plānotos. Bet sabiedrības nodoklis, protams, ir tāds, ka nodokļus nevajadzētu celt. Piemēram, uzņēmējiem jau šobrīd ir ļoti grūti konkurēt Eiropas tirgū, jo nodokļu slogs ir samērā augsts.

Jāpalielina ceļu lietošanas nodoklis tranzīta kravām

Cita lieta, kas varbūt ir būtiski uzņēmējiem: kā mēs zinām, valstī pēc vidējā rādītāja algas neto svārstās ap 700 eiro. Tas nozīmē, ka šobrīd ļoti daudzi maksā algas aploksnēs. Lai to izskaustu, nākotnē noteikti ir jāceļ ar nodokļiem neapliekamais minimums. Valdība par to jau runā vairākus gadus, bet šajā ziņā nekas netiek darīts. Tas ir pats pirmais solis, piekrītu, ka kaut kas šogad bija darīts, bet ļoti nelielā apmērā. Uzskatu, ka neapliekamajam minimumam vajadzētu būt aptuveni 300 eiro. Tādā veidā mēs varētu parādīt, kādas patiesībā ir algas. Tad mēs jau varētu spriest par iedzīvotāju maksātspēju.

Vēl varētu paaugstināt ceļa lietošanas nodokli. Tas attiecas galvenokārt uz tranzītpārvadātājiem. Caur Latviju iet ļoti daudz tranzīta, bet mēs esam viena no tām valstīm, kas par ceļu lietošanu neprasa naudu. Mums nauda jāņem nevis no pašu iedzīvotājiem, bet jāmeklē veidi, kā mēs varam iegūt naudu no tiem, kas Latviju izmanto tranzītkravu pārvešanai. Tā mēs iegūsim sakārtotus ceļus un prasīsim mazāk naudas no valsts budžeta.

Visaktuālākā problēma – aplokšņu algas

Iedzīvotāju ienākuma nodokli, manuprāt, nevajadzētu mainīt, šobrīd tas ir adekvāts, arī sociālais un iedzīvotāju ienākumu nodoklis nebūtu jāmaina. Šobrīd jau ir palielināts neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām līdz 165 eiro kopš gada sākuma. Valsts šajā jomā strādā un es domāju, ka sociālā sfēra ir jāaizsargā un sociālais budžets jāuztur tādā līmenī, kādā tas jau ir. Var jau būt, ka sociālo nodokli vajadzētu palielināt, bet mēs nezinām iedzīvotāju maksātspēju.. Krasas izmaiņas nevajadzētu, jo iedzīvotāji grib stabilitāti valstī.

Arī uzņēmējiem ir svarīgi, lai nemainītos nodokļi, jo ir svarīga stabilitāte.

Protams, varbūt tas, ka palielināts neapliekamais minimums, būtu zaudējums valsts budžetam, bet, es domāju, tā summa naudas ziņā nav tik liela, ka mēs nevarētu atrast resursus, kā to kompensēt. Mēs panāktu to, ka netiktu maksātas algas aploksnēs. Tas ir jāizskauž. Līdz šim valdība šajā ziņā neko nevar izdarīt.

Izskanēja arī viedoklis, ka vajadzētu samazināt PVN pārtikai līdz pieciem procentiem. Es uzskatu, ka tā ir runga ar diviem galiem, jo no vienas puses mēs samazinām cenas, bet no otras puses es domāju, ka tirgotāji šo situāciju izmantos, lai gūtu lielāku peļņu. Kafejnīcām gan šis PVN 21 procenta apmērā ir liels slogs.

Ar Kasparu Skruzmanu sarunājās Māra Grīnberga