2.sezonas 17.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’, ielūkojoties jaunā mācību gada aktualitātēs

Par joprojām vienu no sāpīgākajiem jautājumiem Latgalē - izglītības iestāžu reorganizācija un slēgšana. Arī šajā jaunajā mācību gadā Latgales dažās skolās vairs neskan pirmais zvans.

Skolēnu čalas vairs neskanēs Viļakas novada Upītes pamatskolā. Skaitļi liecina, ka skolā mācītos mazāk nekā 30 skolēni. ,,Tas nav patīkams process. Tas ir sāpīgi, ka Upītes ciematā skola, kura darbojās 108 gadus, tagad ir tukša’’ – saka nu jau bijusī direktore Svetlana Bukovska. Pagājušajā mācību gadā mācījās 40 skolēni, 12 skolotājiem bija tikai 4 likmes. Šogad situācija būtu vēl sliktāka. 5 pedagogi ir dabūjuši darbu citās skolās, pārējie, iespējams, būs bez darba. Skolēni apmeklēs Rekavas vidusskolu vai Baltinavas vidusskolu. Andra Slišāna bērni tagad mācīsies Baltinavā. Andris bija viens no tiem, kas cīnījās, lai Upītē būtu skola. Diemžēl cīņa ir zaudēta, kā rezultātā izglītības iestādes likvidēšana var apdraudēt arī Ziemeļlatgales tradīciju un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Latvijā pazīstamajā austrumu pierobežās ciematā. ,,Gribējās, lai te vismaz būtu skola līdz sestajai vai ceturtajai klasei. Ne jau naudā jārēķina skolēns. Bija skola un likās, ka te ir dzīvība’’ – tā Andris Slišāns.

Mazais skolēnu skaits ir arī iemesls, kāpēc divas skolas ir slēgtas arī Ludzas novadā: Nirzas pamatskola un Istras vidusskola. Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne: ,,Pat nevarējām izveidot apvienotās klases. Katrā skolā būtu tikai pa 15, 16 skolēniem’’, piebilstot, ka nebija iespējams atstāt arī sākumskolas līmeni. Ludzas novadā vecāki saviem bērniem izvēlas skolas pilsētās, jo tās ir izremontētas un pieejams moderns aprīkojums. Novada lauku teritorijā ir palikusi tikai viena skola – Pildas pamatskola.

Mācības vairs nenotiks Preiļu novada divās skolās: Priekuļu sākumskolā un Preiļu novada Vakara un neklātienes vidusskolā. Jāpiebilst, ka sarunas par Priekuļu sākumskolu valsts līmenī jau tika aktualizētas pirms pāris gadiem, kad šī izglītības iestāde bija ar mazāko skolēnu skaitu Latvijā, proti, 9. Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis norāda, ka no šī mācību gada novads vairs nevar pārdalīt mērķdotācijas starp skolām, tādējādi Priekuļu pamatskola vairs nevar īstenot mācību plānu. Citu izglītības iestāžu slēgšana tuvāko gadu laikā netiek plānota, jo, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, novadā skolēnu skaits faktiski nemainās – informē Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Savukārt Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra pagaidām redz kritumu, jo skolēnu skaits pēdējo piecu gadu laikā turpina sarukt. Tāpēc pārmaiņas jaunajā mācību gadā būs arī Rēzeknes novadā. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par 4 pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanu citām izglītības iestādēm (Lūznavas PII pievienot Ozolaines PII, Čornajas - Kaunatas, Nagļu – Gaigalavas, bet Rikavas PII - sākumskolai) un 2 pamatskolu reorganizāciju par sākumskolām (Rikavas un Kruķu). Lai arī izmaiņas ir juridiski, bērni un vecāki nejutīs to - izglītošanās vieta paliks tā pati. ,,Cenšamies darīt visu, lai izglītības īstenošanas vieta būtu tuvāk dzīvesvietai. Vietās, kur veicām reorganizāciju, ļoti ceram uz vecāku atsaucību’’ – saka Guntars Skudra, atzīstot, lai notiktu normāls darbs, sākumskolā ir jābūt vismaz 50 bērniem, pamatskolā - 100, vidusskolā – 150. Rēzeknes novadā tikai dažas pamatskolās ir ap 100 bērnu, un tās pārsvarā atrodas piepilsētā.

Jaunais mācību gads vairs nebūs arī Līvānu novada Sutru sākumskolā, Dagdas novada Šķaunes un Konstantinovas sākumskolās, Baltinavas Kristīgā internātpamatskolā, Aglonas internātvidusskolā.