2.sezonas 30.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’ par mūsdienu Latgales zemnieku. Apmeklējam zemnieku saimniecību ,,Lukstiņmājas’’ Rēzeknes novada

Ozolmuižas pagastā, kur vairāk nekā 20 gadus saimnieko Ivars un Ruta Ķipuri. Par zinātnes lomu zemnieku vajadzībām sarunājamies ar lauksaimniecības doktori, vadošo pētnieci ar vismaz 50 gadu stāžu Venerandu Stramkali.
 

Zemnieku saimniecība ,,Lukstiņmājas’’ ir vieni no lielākajiem tieši dārzeņu audzētājiem Latgales reģionā. Lielās platībās aug sīpoli, kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti. Saimniecība pārvarā savu produkciju realizē vietējā tirgū: piedalās pašvaldību rīkotajos iepirkumos, savu produkciju piegādā izglītības iestādēm un realizē arī vietējos veikalos, uzņēmumos. Tā kā vasarā izaudzētie dārzeņi tiek realizēti visa gada garumā, laicīgi tika padomāts par uzglabāšanas telpām. Šim mērķim tiek piemērotas saimniecības telpas apkārt mājai, pirms astoņiem gadiem uzbūvēta liela glabātuve. Attīstībā saimnieki iegulda nopelnītos līdzekļos, tā iztiekot bez kredītiem un Eiropas Savienības līdzekļiem. Kopumā ,,Luktiņmājas’’ apsaimnieko 120 ha zemes, tādējādi var jau runāt par lielas saimniecības attīstību.

Darba pietiek gan vasaras sezonā, gan ziemā, kad jau izsnidzis pirmais sniegs un lauki atpūšas. Zemnieks tad nodarbojas ar dārzeņu šķirošanu, tirgošanu un pārstrādi. Apkaimē ir iecienīti šīs saimniecības skābētie kāposti, Latgales cilvēkiem garšo arī vietējie burkāni, bietes, kartupeļi, kas ir tīrāka produkcija nekā importētā – tā saka ,,Lukstiņmāju’’ saimniece Ruta Ķipure. Mīlestību pret zemi un darbu viņi ar vīru ir iemācījuši arī saviem bērniem, kuri līdzi darbos jau bija no bērna kājas.

,,Dārzeņu audzētājiem būs perspektīva’’ – uzskata lauksaimniecības doktore, vadošā pētniece Veneranda Stramkale. Līdzās zinātniskajam darbam viņa lielu uzmanību velta sadarbībai ar zemniekiem, lai dotu padomu un palīdzētu, kur un kad labāk stādīt vai sēt noteiktu kultūru. Latgalē lielās platībās tiek audzēti ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, auzas, ienāk arī bioloģiskā lauksaimniecība, kurai ir apzinātas iespējas. ,,Nākotne ir vietējai produkcijai, kura ir neatsverami labāka nekā ievestā’’ – pārliecinoši saka Veneranda Stramkale.

Pašlaik Latgalē lauksaimniecības pētnieki ir pievērsušies ziemas rapša audzēšanas izpētei, savos izmēģinājumu laukos iestādot 22 šķirnes šīs kultūras. Ziemas rapsi esot vieglāk izaudzēt, jo, salīdzinot ar vasaras rapsi, tam vajag mazāk aizsardzības līdzekļu un ir piemērotāks mūsu apstākļiem. Par ražošanu var runāt, ja zemniekam ir vairāk nekā 10 ha zemes. Mazajiem zemniekiem nav vietu, kur paplašināties, jo reģionā vairs nav brīvu zemju. Lauksaimniecības doktere norāda, ka lielie zemnieki ķlūst vēl lielāki, platībām pieaugot līdz tūkstošiem hektāru. Sadarbojoties ar zinātni, lauksaimnieks regulāri seko jaunākajai informācijai savā jomā, tā pilnveidojot savu saimniecību. V.Stramkale atzīst, ka pielietojot augu aizsardzības līdzekļus un citus zinātnes sasniegumus, Latgales laukos var izaudzēt tikpat graudu, cik Zemgales auglīgajās zemēs. Laikam esot, zemnieks ir kļuvis stabilāks un pārliecinātāks, viņš ir izglītots un savas jomas profesionālis, pieaugot arī drosmei.