Vai iedzīvotājiem jāapgūst militāras zināšanas?
Latvijā veikts pētījums, kurā secināts, ka sabiedrībā nav vienprātības par personu loku, kam galvenokārt būtu jāapgūst militārās zināšanas. Šajā jautājumā skaidrojām arī jēkabpiliešu domas. Viedokļus izteica Rasa, Vera, Dailis, Uģis un Rasma.
Rasa: Droši vien, ka militārā mācība jāatstāj karavīru ziņā. Savukārt, kā sniegt pirmo palīdzību, to jau mēs ikdienā esam apguvuši. Lai gan varbūt, ka ir vajadzīga kāda zināšanu bāze, lai zinātu kā rīkoties. Taču nav iespējams paredzēt visas situācijas un nav arī iespējams tām sagatavoties.
Vera: Tas, kas notiek pasaulē, to visu ir organizējusi un apmaksājusi ASV. Cilvēki ir pakļauti spēcīgai propagandai. Cilvēkiem mieru vajag, nevis militāras prasmes.
Dailis: Es domāju, ka tā ir tikai karavīru un zemessargu lieta. Citiem nav jāmācās militāras iemaņas.
Uģis: Protams, ka tas ir karavīru un zemessargu lieta aizsargāt valsti un cilvēkus. Pirmo palīdzību ir apguvuši arī visi šoferi un mednieki, arī skolēniem to māca, domāju, ka ar to arī pietiek. Pārējais ir karavīru ziņā.
Rasma: Visiem vajag. Visiem ir jāzina – mazāk vai vairāk. Aizsardzības zināšanas noderīgas ikvienam.
Pētījumā noskaidrots, ka 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā militārās zināšanas būtu jāapgūst tikai profesionālā dienesta karavīriem. Salīdzinoši bieži jeb 36 procentos pausts arī viedoklis, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, secināts pētījumā. Uz jautājumu, kāda veidā Latvijā vajadzētu apgūt militārās zināšanas, gandrīz trešdaļa respondentu atbildēja, ka militārās zināšanas jāapgūst, iesaistoties Zemessardzē, bet ceturtdaļa uzskatīja, ka Latvijā ir jāatjauno obligātais militārais dienests. Savukārt tikai pieci procenti pētījuma dalībnieku atzīmēja, ka militārās zināšanas iegūt nav nepieciešams.