Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 13.oktobrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi pasākumi sodien notiks karjeras nedēļā? Kādu forumu uzmējiem piedāvā Ekonomikas ministrija? Un kam vislielāko stresu rada remonts mājās?
Šīs nedēļas pirmajā pusē no pirmdienas līdz trešdienai Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs leonīds salcevičs ir devies uz Briseli. Tur šajās dienās notiek Eiropas Reģionu komitejas 114.plenārsesija. Tajā jēkabpils mērs pārstāv Latvijas pašvaldību intereses.
Jēkabpilī nturpinās "Karjeras nedēļas 2015" pasākumi, kopumā šoruden to ir vairāk nekā 50. Jau ziņots, ka karjeras nedēļa ir pasākumu cikls, kura gaitā jauniešiem ir iespēja iepazīt un plānot savu nākotnes nodarbošanos, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, apmeklēt uzņēmumus un karjeras konsultācijas. Šodien Jēkabpils 2.vidusskolā notiks pasākums Pasākums “Atver durvis izglītības iespējam pasaulē.’’, savukārt Jēkabpils valsts ģimnāzijā paredzēta 10. a klases tikšanās ar ģimnāzijas direktoru par tēmu „Karjeras ceļš: padomi iesācējiem”, bet bērnudārzā Zvaniņš notiks pasākums sadarbībā ar Jēkabpils policiju ,,Esi drošš’’.
Šodien un rīt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs skolēniem rīkos lekciju ciklu, kurā stāstīs par tradicionālo dzīvesveidu Latvijas laukos 20.gadsimta sākumā. Lekciju ciklu vadīs muzeja Vēstures departamenta galvenā krājuma glabātāja Gunita Baumane, savu stāstījumu papildinot ar plašu fotouzņēmumu klāstu. Fotogrāfijās atainoti apģērbu izgatavošanas procesi, amatniecība, mājas darbi, ēdieni, dzērienu gatavošana, zemkopība, lopkopība, zvejniecība, talkas, ikdienas sadzīve un svētku brīži.
Šodien Bauskā Ekonomikas ministrija organizē forumu „Atbalsts uzņēmējiem”, lai informētu komersantus par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbībai. Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Prioritāte būs atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus. Šādi forumi plānoti vairākās Latvijas pilsētās. Jēkabpilī forums notiks 27.oktobrī.
Un vēl
Saistībā ar mājoklī veicamo remontu sievietes daudz biežāk nekā vīrieši izjūt stresu un satraukumu, secināts pēc "DNB bankas" pasūtījuma veiktajā aptaujā. Iespējams, tas tādēļ, ka puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neizmanto speciālistu palīdzību, bet remontu veic tikai pašu spēkiem. Lūdzot skalā no viens līdz desmit novērtēt, ar cik augstu stresa līmeni saistās mājokļa remonta veikšana, vīrieši biežāk atzīmējuši "2", "3" un "5"balles, tikmēr atzīmējušas "6", "7" un "8" balles. Tāpat arī aptauja liecina, ka katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs remonta veikšanai izmantojis profesionālu amatnieku palīdzību. Katrs piektais remonta laikā izmantojis santehniķa vai elektriķa pakalpojumus. Tikai nedaudz - 3,2% aptaujāto remonta veikšanas procesā konsultējušies ar interjera dizaineru. Secināts, ka kopumā lielākā daļa jeb 51% remontu veic pašu spēkiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: vai valsts dzīvokļi varētu būt risinājums bēgļu izmitināšanai? Par kādiem sasniegumiem piešķirta Nobela prēmija ekonomikā? Un kas būs Jēkabpils basketbolistu pretinieki pirmajā Baltijas Basketbola līgas spēlē?
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien izbraukuma sēdē Preiļos tiksies ar Latgales pašvaldību vadītājiem. Izbraukuma sēdi Latgales pusē Valsts pārvaldes komisija rīko, lai klātienē apspriestu un uzklausītu pašvaldību viedokļus par atbildīgās ministrijas piedāvājumu mainīt līdzšinējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tāpat plānots pārrunāt pašvaldību darba aktualitātes, tajā skaitā dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Vakar deputāti viesojās Preiļu novada domē, kur bija tikšanās ar domes priekšsēdētāju Marutu Plivdu un pašvaldības iestāžu vadītājiem, savukārt šodien komisijas vadītāji tiksies ar Latgales pašvaldību vadītājiem.
Pašvaldības ir atteikušās pārņemt no "Privatizācijas aģentūras" 213 valsts īpašumā esošus neizīrētus dzīvokļus, par kuriem potenciālie pircēji un privatizētāji nav izrādījuši interesi, līdz ar to valsts dzīvokļi varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem bēgļu izmitināšanai. Privatizācijas aģentūra norāda, ka līdz šim publiski ir izskanējis, ka pašvaldībām nav kur izmitināt bēgļus. Valsts dzīvokļi varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, vai arī pašvaldības tos var izmantot sociālo jautājumu risināšanai.
Turpinām ziņas
Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons. Prēmija viņam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi. Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību. Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.
Saskaņā ar šī gada Globālo bada indeksu vissmagākā situācija ir Centrālāfrikas Republikā Čadā un Zambijā. Kopumā 52 valstīs konstatēts "nopietns" vai "satraucošs" bada līmenis. Situācija tikai nedaudz labāka kā minētajās trīs Āfrikas valstīs ir Austrumtimorā, Sjerraleonē, Haiti, Madagaskarā, Afganistānā, Nigērā un Jemenā. Tomēr pārskatā atzīsts, ka kopumā bada līmenis pasaulē kopš 2000.gada ir samazinājies par vairāk nekā 25%. Vislielākais progress, samazinot nepietiekamu uzturu saņemošo cilvēku skaitu, pēdējo 15 gadu laikā panākts Ukrainā, Brazīlijā, Azerbaidžānā, Horvātijā, Latvijā, Peru, Mongolijā, Bosnijā un Hercegovinā, Venecuēlā un Kirgizstānā. Tajā pašā laikā 795 miljoni cilvēku pasaulē joprojām cieš badu.
Un vēl
Rīt pulksten 18.30 Jēkabpils sporta namā notiks BK “Jēkabpils” pirmā Baltijas Basketbola līgas spēle. Pirmie turnīra pretinieki – lietuviešu Prieņu-Birštonas “Vytautas”. Pagājušajā2014./2015. sezonā BK „Jēkabpils” BBL pamatturnīru noslēdza ar deviņām uzvarām un trīs zaudējumiem, ieņemot trešo vietu savā grupā, savukārt izslēgšanas spēles beidzās, nepārvarot astotdaļfināla slieksni. Šajā sezonā galvenais treneris Igors Miglinieks kā galveno mērķi min tikšanu pirmajā četriniekā. Vairāk par gaidāmo spēli un komandas noskaņojumu klausieties Jēkabpils Radio1 raidījumā “Bumba grozā”, kas ēterā skanēs šodien pulksten 16.10 un atkārtojumā rīt pl. 11.10.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc Saeimas deputāts uzskata, ka Anglijas iestādes nolaupa Latvijas iedzīvotāju bērnus? Ar kādām sūdzībām cilvēki visbiežāk vēršas pēc palīdzības pie pacientu ombuda? Un Kādu ziemu prognozē Amerikas meteorologi?
No Lielbritānijā dzīvojošajām Latvijas pilsoņu ģimenēm šī gada septiņos mēnešos izņemts 61 bērns, šodien intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopumā Latvija saņēmusi informāciju par 89 gadījumiem, kuros no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā izņemti bērni. Vienlaikus viņš atzina, ka lēmums par bērna izņemšanu no ģimenes tiek balstīts dažādos gadījumos – nereti tas var būt pamatots. Taču lielākā problēma esot tā, ka Latvijai netiek paziņots par bērna izņemšanu, kā arī ārvalstu sociālie dienesti, kas pieņem lēmumu par bērna izņemšanu, nemēģina atrast bērna radiniekus Latvijā, bet gan nodod to adopcijai. Līdz ar to Parādnieks pauda viedokli, ka tādējādi bērns praktiski tiek nolaupīts. Par situāciju ar bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm, kā arī izņemto bērnu nodošanu adopcijā ārzemniekiem šodien spriedīs Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē.
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iekasētie nodokļi kopumā Latvijā netiek izlietoti pareizi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas rezultāti. 44% iedzīvotāju racionālam iekasēto nodokļu izlietojumam drīzāk nepiekrīt, savukārt vēl 30% ir pilnīgi pārliecināti, ka nodokļi netiek izmantoti pareizi. Tikai 12% iedzīvotāju uzskata, ka iekasētos nodokļus Latvijā izlieto pareizi.
Turpinām ziņas
Pacientu ombuds bieži saņem iedzīvotāju sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību Latvijā. Pacienti sūdzas, ka medicīnas iestāžu reģistratūras bieži vien nav iespējams sazvanīt, bet klātienē reģistratūrās veidojas garas rindas. Šajā ziņā daudz sūdzību saņemti saistībā ar bērna pierakstīšanu pie speciālista un slikto attieksmi. Tāpat Pacientu ombuds novērojis, ka ārsti bieži vien pēc sava pacienta izrakstīšanas no slimnīcas nemaz nenorāda, kā viņam turpmāk būtu jāārstējas. Arī komunikācijā ar ģimenes ārstu ir vērojamas problēmas. Cilvēki nereti sūdzas, ka ģimenes ārsts tikai izraksta recepti un neveic apskati, jo tai nepietiek laika. Savukārt attiecībā uz valsts izmeklējumiem ir vērojamas divas galējības – cilvēki netiek sūtīti uz izmeklējumiem vai arī tiek nosūtīti arī uz tādiem, kas nemaz nav vajadzīgi.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra šodien Preiļos piedāvās ekspertu diskusiju, kuras laikā centīsies rast atbildi uz jautājumu, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi ir uzlabojuši dzīvi reģionos. Šis būs pēdējais pasākums diskusiju ciklā, kuru rīko attīstības aģentūra. Forumi "Vai ES nauda ir palīdzējusi uzlabot dzīvi reģionos?" notika vairākās Latvijas pilsētās visos plānošanas reģionos. Eksperti diskusiju laikā mēģināja rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai ES fondu finansējums ir devis pozitīvu ieguldījumu pašvaldību attīstībā, vai pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem ir kļuvuši pieejamāki un vai dzīves līmenis reģionā ir uzlabojies.
Jau ziņots, ka šodien Preiļos Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izbraukuma sēdē tiksies ar Latgales pašvaldību vadītājiem, lai klātienē apspriestu un uzklausītu pašvaldību viedokļus par atbildīgās ministrijas piedāvājumu mainīt līdzšinējo administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Un vēl
Ziemas sākumā Baltijas valstīs tikai pa retam iestāsies šim gadalaikam raksturīgais sals un sniegs, savukārt ziemas otrajā pusē aukstums no Skandināvijas mūs sasniegs biežāk, prognozē ASV meteorologi. Ziemas sākumā Eiropu no Britu salām uz Baltiju vai Eiropas centrālo daļu šķērsos cikloni, kas var atnest rudens-ziemas vētras, tomēr kopumā spēcīgu vētru iespējamība šajā sezonā Baltijā ir mazāka, nekā pērn. Ticamāk, ka stipras vētras biežāk skars Spāniju, Alpu reģionu, Franciju, Vāciju un Čehiju. Cikloni, kas izraisīs šīs vētras, Eiropā ienesīs mitrākas gaisa masas, kas ziemas otrajā pusē Baltijā izraisīs biežāku snigšanu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ceļi šogad ziemā tiks kaisīti pirmām kārtām? Cik latu banknošu un santīmu monētu vēl nav apmainīti pret eiro? Un uz kādu pasākumu Jēkabpiliešus aicina ukraiņu biedrība “Javir”?
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kas ved uz skolām un slimnīcām. Matīss norāda, ka ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana.
Gājēji atzīst, ka atstarotāji ir vajadzīgi, bet ne vienmēr tos lieto. Savukārt autovadītāji gribētu, ka gājējiem mazo nieciņu, kas var izglābt dzīvību, būtu pēc iespējas vairāk. Gada tumšākajos mēnešos iedzīvotājiem jāatceras pie apģērba un somas pielikt atstarotājus, lai parūpētos par savu drošību. Gājējiem jāņem vērā, ka automašīnu tuvās gaismas apgaismo tikai 25-50 metrus, savukārt tālās līdz 150 metriem.
Jau ziņots, ka drošības nedēļā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība jau otro gadu pēc kārtas trīs izglītības iestāžu jaunāko klašu skolēniem dāvāja atstarojoša materiāla vestes. Šogad tās piešķirtas šJēkabpils pamatskolas, Jēkabpils 2.vidusskolas un Jēkabpils 3.vidusskolas 1.klašu audzēkņiem, kopumā 247 skolēniem. Atstarojošās vestes ir koši dzeltenā krāsā ar atstarojošiem elementiem un uzdrukātu pilsētas logo.
Turpinām ziņas
Līdz septembra beigām no apgrozības izņemti 37,6% lata monētu 27,3 miljonu latu vērtībā jeb 143,8 miljoni gabalu monētu un 94,8% lata banknošu 930,6 miljonu latu vērtībā jeb 46,7 miljoni gabalu banknošu. No monētām visvairāk neapmainīti ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas. Nav apmainīti 242,2 miljoni gabalu šādu monētu. Nav apmainīti 24,6 miljoni gabalu viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus. No banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu banknotes, nav apmainīti 1,8 miljoni gabalu šo banknošu un 20 latu naudaszīmes jeb miljons gabalu 20 latu
banknošu.
Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, nav izveidots speciāls dienests, kas būtu atbildīgs par palīdzības sniegšanu savainotiem savvaļas zvēriem. Reizēm pats humānākais, ko cilvēks var darīt, ir ļaut vienkārši dzīvniekam nomirt, nevis censties to ārstēt un pēc tam turēt pie sevis dzīvoklī vai privātmājā. Latvijas likumi neatļauj mājās turēt savvaļas dzīvniekus. Likums nosaka, ka turēt savvaļas dzīvniekus mājā nedrīkst, ja vien šī rīcībā nav saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai Valsts mežu dienestu. Vai tas būtu ūdrs, sesks, cauna, pūce, lācis vai kāds cits, sods par neatļautu savvaļas dzīvnieku turēšanu mājās būs vienāds – fiziskām personām no 30 līdz 700 eiro. Tajā pašā laikā likums paredz, ka cilvēki drīkst palīdzēt ievainotiem savvaļas dzīvniekiem. Diemžēl Latvijā nav diensta, kur cilvēkiem šādos gadījumos varētu vērsties pēc palīdzības.
Un vēl
Sestdien, 17.oktobrī pulksten 15.00 Jēkabpils Tautas namā notiks ukraiņu biedrības “Javir” rīkotais sadraudzības koncerts “Mirklis tautas mūzikas krāsās”. Biedrības pārstāve Valentīna Zarņicka stāsta, ka koncerts notiks divās daļās. Pirmajā daļā dalībnieki izpildīs dziesmas akapella jeb bez pavadījuma. Piedalīsies vietējie radošie kolektīvi, kā arī viesi no Līvāniem un Daugavpils. Savukārt koncerta otrajā daļā koncertēs biedrības “Javir” ansamblis “”Čar ziļļja” jeb burvestības zāles. Ansambļa solistes Ņina un Vera izpildīs labākās sava repertuāra dziesmas. Ansamblis darbojas jau piecus gadus. Ieeja uz koncertu ir bez maksas. Uz pasākumu aicināti visi labas tautas mūzikas cienītāji.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik skolēnu nepieciešams, lai atvērtu vidusskolas desmito klasi? Kas vajadzīgs, lai tiktu tīrīta Donaviņas upe un Pils dīķis Jēkabpilī? Un Kādu atklājumu Āfrikā veikuši zinātki?
Valdība šodien apstiprināja minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, noteikumos iestrādāti divi kritēriji klašu atvēršanai. Līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās, tajā skaitā Aizkrauklē, Līvānos un Preiļos. Republikas pilsētās, tajā skaitā arī Jēkabpilī, 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.
Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju strādā, lai rastu finansējumu Donaviņas upes gultnes un Pils dīķa tīrīšanai Jēkabpilī. Pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs skaidro, ka vispirms nepieciešams abas ūdens tilpes iekļaut meliorācijas kadastrā, pretējā gadījumā finansējumu upes un dīķa gultnes tīrīšanai nav iespējams saņemt. Patlaban kadastrā ir tikai tās teces, kas kādreiz tika regulētas jeb bagarētas un šī iemesla dēļ ārpus kadastra ir palikusi Donaviņas upe pilsētas teritorijā un Pils dīķis, jo Donaviņa savā laikā tika bagarēta tikai līdz pilsētas robežai. Leonīds Salcevičs sacīja, ka iespējams ar ministra rīkojumu Donaviņu izdosies atjaunot kadastra sarakstā, ja tā notiks, tad problēmas pirmā puse tiks atrisināta. Pēc tam pašvaldībai būs jāiesniedz apraksts par Donaviņas upes teci pilsētas teritorijā un pavasara paliem, ko tā rada, lai saņemtu Eiropas Savienības naudu upes gultnes tīrīšanai, ieskaitot Pils dīķi līdz pat Daugavai.
Turpinām ziņas
Latvijas valsts autoceļu pārvaldītājs "Latvijas Valsts ceļi" pasūtījis pētījumu par valsts vietējo autoceļu tīkla apsaimniekošanas alternatīvām. Ppētījumā jāizstrādā vismaz trīs priekšlikumi, trīs alternatīvas, ko darīt ar lielo valsts vietējo autoceļu tīklu un tas ir jāizdara līdz nākamā gada beigam. Šie iespējamie alternatīvie modeļi jāprezentē arī Latvijas Pašvaldību savienībai - kā pašvaldības skatās uz iespējamiem risinājumiem un līdz nākamā gada beigām jānonāk līdz lēmumam, kā tiks uzturēti valsts vietējie autoceļi. Savukārt attiecībā uz autoceļu stāvokli valstī, mērķis ir līdz 2020.gada panākt, ka visi galvenie ceļi ir labā un ļoti labā labā stāvoklī, bet 75% reģionālo ceļu ir labā stāvoklī.
Jau drīzumā pašvaldībām būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums 59 miljonu eiro apmērā infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai. Šodien valdība sēdē apstiprināja ministrijas sagatavotos Eieropas Savienības fondu 2014. līdz 2020.gada plānošanas perioda finansējuma izmantošanas nosacījumus. Fondu atbalstu pašvaldības atbilstoši to ekonomiskajai specializācijai varēs veikt uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, ēku un to infrastruktūras, pievedceļu, inženierkomunikāciju atzaru ierīkošanu un to jaudas palielināšanu, tādējādi veicinot iespēju uzlabot un jaunu darba vietu radīšanu iedzīvotājiem Latvijas reģionos.
Un vēl
Zinātniekiem pirmoreiz izdevies nolasīt DNS no Āfrikā atrastām mirstīgajām atliekām, kas piederējušas pirms 4 tūkstoši 500 gadiem dzīvojušam vīrietim. Līdz šim nebija izdevies nolasīt DNS informāciju no senām mirstīgajām atliekām, kas ilgstoši glabājušās karstā klimatā. Zinātnieki izmantoja vīrieša galvaskausu, kas tika atrasts alā Etiopijas augstienē. Vīrietis nomiris krietnu laiku pirms migrācijas viļņa no Eirāzijas rietumiem uz Āfriku, kas notika pirms apmēram 3000 gadu. Taču iegūtā informācija norāda, ka migrācija bijusi "līdz pat divām reizēm nozīmīgāka, nekā tika uzskatīts, un tā ietekmējusi Āfrikas kontinenta iedzīvotāju ģenētisko uzbūvi", paziņojuši zinātnieki. Iegūtie dati liecina, ka migrācijas vilnis esot bijis daudz lielāks, nekā domāts līdz šim. Zinātnieki lēš, ka tolaik apmēram ceturtdaļa no Āfrikas raga iedzīvotājiem bijuši eirāzieši.