Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 16.janvārī

Apdrošināšanas sabiedrība „Gjensidige Baltic” izmaksās apdrošināšanas atlīdzību 100 tūkstoši eiro par pērn septembrī Murmastienē avārijā bojā gājušo traktoru un par piekabes/mucas remontu – 4 tūkstoši 642 eiro. Uzņēmums atlīdzību ir saņēmis un plāno iegādāties jaunu traktortehniku. Jau ziņots, ka veicot pārbraucienu no lauka, nenoskaidrotos apstākļos apgāzās SIA „Otaņķu Dzirnavnieks” piederošais traktors, bojājot arī pērn iegādāto piekabi – mucu. Šis ir specifisks gadījums, jo, ņemot vērā bojājumu apmēru, nebija iespējams noskaidrot negadījuma cēloni, lai spriestu par to, kāda kļūme izraisīja tik nopietnu negadījumu. Par laimi, traktora vadītājs negadījuma vietā nebija cietis.

Neonikotinoīdu aizliegums ir liela problēma Latvijas lauksaimniekiem, norāda kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža. Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, Latvijā tiek audzēts apmēram 50 % vasaras rapšu un 50 % ziemas rapšu. Rietumeiropā – gandrīz tikai ziemas rapši. Latvijā vasaras rapši tiek audzēti galvenokārt Vidzemē un Latgalē, jo ziemas ir bargākas un vasara ir īsāka, nevar paspēt iesēt ziemas rapšus optimālos termiņos. Vasaras rapši cieš daudz vairāk no kaitēkļiem – krustziežu spradžiem, kas uzbrūk rapšiem kad tie dīgst. Ja sēkla nav apstrādāta ar kodni, kas satur insekticīdu, tad kaitēkļiem labvēlīgos apstākļos, jaunos dzinumus bieži vien nav iespējams pasargāt, pat vairākkārt smidzinot insekticīdus uz lauka, norāda eksperts.

Un vēl

Līdz 2.februārim uzņēmumi, organizācijas un iestādes var pieteikties par ēnu devēju "Ēnu dienā", kas notiks 11.februārī. Ēnu devēju reģistrācija notiks tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv". Savukārt no 19.janvāra līdz 4.februārim pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks skolēni, potenciālie ēnotāji. Šogad "Ēnu diena" tiek organizēta sadarbībā ar naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmumu, aicinot jauniešu iepazīties ar dažādām inženierzinātņu profesijām, kurās jau patlaban vērojams darbinieku trūkums.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāda situācija šodien valda Briselē? Kādās tūrisma izstādēs piedalās Zemgales tūrisma speciālisti? Un Cik naudas nepieciešams rehabilitācijas centra izveidei Dignājas muižā?

Beļģijas galvaspilsētā Briselē izsludināta paaugstinātas drošības trauksme, pēc tam kad pretterorisma operācijā Vervjē, Beļģijas austrumos netālu no Nīderlandes un Vācijas robežas, vakar nogalināti divi terorismā aizdomās turētie un viens aizturēts. Šie cilvēki, kuri esot atgriezušies no Sīrijas, gatavojušies īstenot valstī liela mēroga teroraktus, apstiprināja Beļģijas prokuratūra. Beļģijā ir izsludināts trešais terorisma draudu līmenis, kas ir otrais augstākais visu līmeņu skalā.

Šodien Briselē paredzēts arī Latvijas prezidentūras atklāšanas koncerts ar Elīnas Garančas piedalīšanos. Pašlaik pastāv cerība, ka viss varēs norisināties pēc plāna un būs mierīgi. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā kopumā ir sākusies ļoti negaidīti dramatiski, un visām līdzšinējām vēlmēm un mērķiem tagad ir jāpievieno arī cīņa pret terorismu.

Aizkraukles rajona tiesa šodien turpinās izskatīt krimināllietu, kurā par Pļaviņu Romas katoļu baznīcas prāvesta piekaušanu un aplaupīšanu apsūdzētas trīs personas - Marģers Kalvāns, Igors Šmols un Baiba Zaharāne. Saskaņā ar apsūdzību minētā trijotne sazinājās ar mācītāju un pieteica vizīti pie viņa, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar it kā veicamajām kristībām, uzbruka mācītājam, piekāva un sasēja viņu. Pēc tam uzbrucēji nolaupīja divus portatīvos datorus, mobilo telefonu, maku ar naudu, baznīcas naudu, kā arī automašīnu, nodarot mantisko kaitējumu vairāk nekā 7 tūkstoši 518 eiro apmērā. Nolaupīto automašīnu apsūdzētie pameta netālu no Jēkabpils un ar izsauktu taksometru aizbrauca uz Rēzekni, kur tika aizturēti.

Turpinām ziņas

Zemgales tūrisma asociācija sadarbībā ar reģiona pašvaldībām piedalās starptautiskajās tūrisma izstādēs Somijā un Lietuvā. Jau ziņots, ka patlaban Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek starptautiskā tūrisma izstāde „Matka 2015”. Šogad izstādē piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku no 80 dažādām valstīm. Zemgali izstādē šogad pārstāv – Dobeles un Bauskas novadu un Jēkabpils pilsētas pašvaldību tūrisma informācijas centru pārstāvji. Izstādes apmeklētāji Latvijas nacionālajā tūrisma stendā var iegūt informāciju par kopīgiem garākiem un īsākiem Zemgales reģiona tūrisma maršrutiem, atpūtas iespējām daudzveidīgajos reģiona tūrisma objektos un reģiona pilsētu piedāvājumiem. Tajā skaitā par tūrisma piedāvājumu Jēkabpilī.

Savukārt mēneša beigās no 23. – 25. janvārim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiks starptautiskā tūrisma izstāde „Adventur 2015”. Šī ir vienīgā starptautiskā tūrisma, ceļojuma un atpūtas izstāde Lietuvā, kuras norises laikā ikviens var atrast sev piemērotāko atpūtas viedu vairāk nekā 15 valstīs. Zemgales tūrisma asociāciju izstādē “Adventure 2015” šogad pārstāvēs – Tērvetes, Kokneses, Ķekavas un Bauskas novadu un Jelgavas pilsētas pašvaldību tūrisma informācijas centru pārstāvji.

Un vēl

Ir sākusies ziedojumu vākšanas kampaņa onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks rehabilitācijas centra Spēka avots izveidei Jēkabpils novada Dignājas muižā. Ziedojumu kampaņas mērķis ir tuvāko pāris gadu laikā savākt rehabilitācijas centra izveidošanai nepieciešamos 250 tūkstošus eiro. Ziedot var lielveikalos Rimi un Supernetto. Latvijā pirmais onkoloģisko pacientu rehabilitācijas centrs tiek veidots vecās Dignājas muižas koka ēkā, gleznainā Daugavas ielokā, lai radītu vietu, kurā onkoloģiskie slimnieki var atgūt dzīvesprieku un smelties spēkus dzīvei. Vecajai koka ēkai ir nepieciešama kapitālā pārbūve – jauns jumts, logi, ārsienu remonts, pilnīga iekštelpu izbūve.

Radio1 ziņas pulksten 13.00 – 14.00 – 15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādu maksājumu veidu par komunālajiemn pakalpojumiem izvēlēties? Kāpēc Jēkabpils slimnīcā garderobe pārcelta uz pagrabu? Un Cik lielu parāda summu šodien jāatmaksā Latvijai?

Patlaban jēkabpiliešu vidū norit aptauja par tiešajiem norēķiniem. Ikviens daudzdzīvokļu mājas iemītnieks ir saņēmis aptaujas anketu, kurā aicināts atzīmēt savu izvēli vai turpināt norēķinus kā līdz šim – maksājot par ūdeni, siltumu un mājokli namu pārvaldei, vai piekrist tiešajiem norēķiniem, kad par saņemto pakalpojumu tiek maksāts katram pakalpojumu sniedzējam atsevišķi.

Ir saņemtas arī daudzas sūdzības, ka aptaujas anketa ir sarežģīta un iedzīvotājiem nav saprotams kā to aizpildīt. Sarunā ar Jēkabpils domes izpilddirektoru Guntaru Goguli skaidrojām, kāpēc iedzīvotājiem jāmokās ar tik sarežģītu dokumentu. Viņš atzina, ka arī pašvaldības speciālistiem nācies ilgi lauzīt galvu līdz sapratuši, kas anketā prasīts. Taču to vienkāršot neesot iespējams, jo anketu izstrādājis Ministru kabinets. Lūk, Guntara Goguļa skaidrojums.

“Neticēsiet, bet mēs paši sēdējām un nevarējām saprast, ko ministru kabinets grib. Tā kā anketa ir Ministru kabineta dokumenta pielikumā, mēs nevaram neko mainīt. Ar kapitālsabiedrību vadītājiem sēdējām spriedām un beigās nonācām pie secinājuma, ja mēs, kas ikdienā strādājam ar šiem jautājumiem nesaprotam, kas prasīts anketā, kā lai to saprot cilvēks, kas ar šiem jautājumiem saskaras brīdī, kad saņem anketu. Domāju, ka te mazliet ir pāršauts pār strīpu no Ministru kabineta puses. Varu pateikt vienkārši, ja ir tiešie norēķini, tad tas ir dārgāk nekā, ja paliek kā ir līdz šim. Ja nepiedalās aptaujā, tad viss paliek pa vecam, savukārt, ja neko anketā nesaprot – jāvēršas pēc padoma pie apsaimniekotāja. Anketā ir tabula, kurā parādās izmaksas, ja visas mājas piekrīt, tad par rēķina izmaksu būs jāmaksā, piemēram, divi eiro, savukārt, ja tikai viena māja grib tiešos norēķinus, tad proporcionāli rēķina izrakstīšana izmaksās, piemēram, 70 eiro. Ja anketas rezultātā lielākā daļa paliks pie vecās kārtības, tad nekas nemainīsies. Te darbojas princips – apjoms samazina izmaksas, proti, ja pērk vairāk šādu pakalpojumu, izmaksas zemākas. Tiešo norēķinu izmaksas ir milzīgas. Ceru, ka iedzīvotāji to saprot un neizvēlies šo dārgāko variantu.”

Ja jēkabpilieši izvēlēsies tiešos norēķinus, tad sadārdzināsies rēķinu izmaksas aptuveni no 1,50 līdz 2 eiro, ko iedzīvotāji papildu komunālajiem maksājumiem, maksās arī par konkrētā rēķina izrakstīšanu un piegādi.

Turpinām ziņas

Jēkabpils slimnīcā ir mainīta garderobes atrašanās vieta. Ne visi ir apmierināti ar šo faktu. Kāda sieviete sarunā ar radio1 sacīja, ka tagad garderobe esot pārcelta uz pagrabstāvu un lai atstātu tajā apģērbu ir jādodas pa kāpnēm lejā un jāmēro ceļš pa garu gaiteni kamēr nokļūst līdz garderobei. Tas esot apgrūtinoši gados veciem cilvēkiem. Sarunā ar Jēkabpils slimnīcas direktoru Ivaru Zvīdri skaidrojām, kāpēc veiktas šādas izmaiņas. Viņš sacīja, ka atbilstoši noteikumiem, slimnīcai bija jāsadala pacientu plūsma un tagad vietā, kur iepriekš atradās garderobe ir izvietota reģistratūra. Jēkabpils slimnūica nav vienīgā latvijā, kurai garderobe atrodas pagrabstāvā. Uz to varot nobraukt arī ar liftu. Jau tuvāko mēnešu laikā esot paredzēts pagrabstāva remonts un gaiteņa grīdas izlīdzināšana. Līdz ar to būs atrisināts jautājums, ka uz garderobi jādodas pa vizuāli nepievilcīgu gaiteni.

Veicot būvobjektu pārbaudi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis, ka aptuveni trešdaļā jeb 30% gadījumu būvniekiem būvlaukumos iztrūkst deklarācijas par slodzi nesošo materiālu īpašībām. Tāpat secināts, ka daļā gadījumu ražotāji nemaz nav veikuši savu ražoto materiālu slodžu pārbaudes par nestspēju. Tas konstatēts četros gadījumos, pārbaudot Latvijā ražotus materiālus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem visām deklarācijām par izmantoto materiālu īpašībām ir jābūt pieejamam būvlaukumā, jo pretējā gadījumā, kā var zināt, ko izmanto būvniecībā. Par konstatētajiem pārkāpumiem tiek informētas būvvaldes, ir arī gadījumi, kad ražotājiem aizliegts izplatīt konkrētus materiālus.

Un vēl

Šodien Valsts kasei jāveic starptautiskā aizņēmuma programmas gaitā saņemtā aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai 1,2 miljardu eiro apmērā. Nepieciešamais finansējums atmaksas veikšanai jau ir nodrošināts ar 2014.gadā veiktiem aizņēmumiem starptautiskajos finanšu tirgos. Starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija stabilizējās un uzlabojās, Latvija aizdevuma pieejamo finansējumu neizmantoja pilnā apmērā. Latvija programmā kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro.

Radio1 ziņās klausieties: Cik jēkabpiliešiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs decembrī? Vai Maxima savu rīcību Zolitūdes traģēdijā uzskata par sociāli atbildīgu? Un Kādu laiku sinoptiķi prognozē brīvdienās?

Decembrī Jēkabpilī vidējā siltumenerģijas cena bija 62,44 eiro. Vidējais mēneša maksājums par vienu apkurināmo kvadrātmeru decembrī bija 1,50 eiro. Visdārgāk par siltumu jāmaksā Brīvības ielas 2h/2 iemītniekiem – 2,71 eiro par kvadrātmetru, bet vismazāk Viesītes ielas 39 iemītniekiem 97 eirocenti par kvadrātmetru. Plašāk ar izmaksām katrā daudzdzīvokļu mājā var iepazīties tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.

Pie Radio1 vērsās iedzīvotāji no Aldonas ielas mikrorajona Jēkabpilī norādot, ka šajā pilsētas daļā jau vairākas dienas nedeg ielu apgaismojums, kā arī ielas ir slidenas, jo netiek kaisītas. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kraps sarunā ar Radio1 skaidroja, ka ar tehnisko sāli pilsētā tiek kaisītas tikai asfaltētās ielas, savukārt ielas ar gruntssegumu kaisa ar smiltsāls maisījumu. Protams, nomales ielas kaisa retāk, proti, tikai nepieciešamības gadījumā nevis regulāri kā pilsētas centra ielas. Aivars Kraps apgalvoja, vismaz vienu reizi šoziem Aldonas ielas mikrorajona mazās ieliņas ar smiltsāls maisījumu esot kaisītas. Savukārt ielu apgaismojums šajā mikrorajonā tikšot likvidēts šīsdienas laikā un jau šovakar iedzīvotājiem ceļš uz mājām nebūšot jāmēro tumsā.

Radio1 jau ziņoja, ka ilgstoši ielu apgaismojums nedega Jēkabpilī Bebru ielas mikrorajonā pie bērnudārza Auseklītis. Pēc Radio1 sarunas ar Aivaru Krapu ielu apgaismojums šajā vietā tika atjaunots. Taču prieks nebija ilgs. Pēc trim dienām apgaismojums kārtējo reizi pazuda un jēkabpilieši turpina agrās rīta stundās un vakaros bērnus vest uz un no dārziņa pa tumsu. Aivars Kraps kārtējo reizi solīja, ka šodien atkārtoti pie bērnudārza “Auseklītis” tiks atjaunots ielu apgaismojums.

Turpinām ziņas

Zolitūdes traģēdijas lietā "Maxima Latvija" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai "Maxima" pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas "Maxima" ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Šodien uz prasītāju pārstāvja jautājumiem atbildēja tikai "Maxima". Nākamajā sēdē 23.janvārī savus paskaidrojumus sniegs būvniecības uzņēmums "Re&Re".