Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 21.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādi pasākumi šodien notiks Jēkabpilī? Kādas ir latvijas prioritātes vides jomā Eiropas Savienības prezidentūras laikā? Un Cik jāmaksā par ārsta vizīti pie gripas slimnieka?

Šodien pulksten trijos dienā Jēkabpils pilsētas domes ēkā notiks NVO projektu izvērtēšanas darba grupas sēde. Tajā plānots izskatīt vairāku biedrību iesniegtos pieteikumus ārējo projektu līdzfinansējuma saņemšanai.

Šodien Krustpils Kultūras namā septiņos vakarā ar izrādi- Anšlava Eglīša komēdiju „Bezkaunīgie veči” viesosies Valmieras teātris. Izrādē spēlēs aktieri Rihards Rudāks, Januss Johansons, Juris Laviņš, Skaidrīte Putniņa un Oskars Morozovs. Luga „Bezkaunīgie veči” sarakstīta trimdā un vēsta par trim latviešu vīriem, kas katrs savādāk sagaida vecumdienas tālu no dzimtenes – Kalifornijā. Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzē.

Šodien pulksten sešos vakarā un rīt pulksten divos dienā Kino Mītnē Jēkabpils tautas namā demonstrēs nupat tapušo komēdiju “Mammas 3”. Filma, apvienojot labākās abu pirmo daļu tradīcijas, kļuvusi par aizraujošu, skaistu, lirisku un jautru stāstu par trim mammām Vecgada vakarā mazā Eiropas pilsētiņā.

Turpinām ziņas

Šodien NATO mītnē Briselē sāksies 172. Alianses dalībvalstu bruņoto spēku komandieru divu dienu sanāksme, kurā piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Šogad pirmajā Militārās komitejas sanāksmē tās priekšsēdētāja ģenerāla Knuda Bartelsa vadībā bruņoto spēku komandieri skatīs Velsas samitā pieņemto NATO Rīcības plānu un tā ieviešanas procesu, lai sekmētu NATO spēju attīstību, reaģējot uz mainīgo drošības vidi, kā arī iepazīsies ar paveikto Alianses pastiprinātās klātbūtnes nodrošināšanā tās austrumos, Sevišķi ātras reaģēšanas vienības veidošanu un NATO vadītās apmācību operācijas „Resolute Support” Afganistānā norisi.

Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards iepazīstinās Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputātus ar Latvijas prezidentūras prioritātēm vides jomā. Par savām prioritātēm ES līmenī vides jomā Latvijas prezidentūra ir izvirzījusi vairākus šobrīd būtiskus un dienaskārtībā esošus jautājumus – klimata politiku, gaisa kvalitātes uzlabošanu, aprites ekonomiku un bioloģisko daudzveidību. Par prioritāru izvirzīts arī jautājums par gaisa kvalitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā. Gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais vides faktors, kas saistāms ar novēršamu saslimstību un priekšlaicīgu mirstību Eiropā.

Un vēl

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atgādinām par iespēju ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīniskus padomus saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pieredzējuši mediķi medicīniskus padomus darba dienās sniedz no pulksten pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem rītā, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik karavīrus šogad nacionālie bruņotie spēki uzņems profesionālajā dienestā? Kā izdevies samazināt “melno punktu” skaitu uz Latvijas ceļiem? Un Kāda Latgales kultūrai nozīmīga grāmata izdota angļu valodā?

Valsts darba inspekcija kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsākusi tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi. Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš no darba vietās iegūtajām arodslimībām - visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām, kā arī no dažādām traumām. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014.gadā. Tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs, darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un spēju tās pielietot praksē.

Šogad Nacionālie bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 340 karavīrus, 85 no viņiem - studijām Nacionālās aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par savas valsts armijas virsniekiem. 135 karavīrus šogad uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 35 - Speciālo uzdevumu vienībā, 35 - Štāba bataljonā un desmit karavīrus - Jūras spēku flotiles vienībās. Šogad plānots rekrutēt arī desmit instruktorus speciālistus, kā arī 30 karavīrus speciālistus dienestam specializētajās vienībās.  Savukārt Nacionālā aizsardzības akadēmija 2015./2016.studiju gadā vairākās studiju programmās uzņems 85 kadetus.

Īrijā pērn reģistrējušies 1 312 iebraucēji no Latvijas, viesstrādnieku pieaugumam turpinot samazināties jau piekto gadu pēc kārtas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati. 2012.gadā darbam Īrijā reģistrējās tūkstots 759 Latvijas iedzīvotāji, bet 2011.gadā – divi tūkstoši 195 un 2010.gadā – trīs tūkstoši 134 Latvijas valstspiederīgie, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls "Baltic Ireland". Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas dati, laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2013.gada septembra beigām Īrijā personas kods piešķirts 52 670 Latvijas iedzīvotājiem. Statistikas dati neuzrāda, cik liela daļa no latviešu viesstrādniekiem atgriezusies dzimtenē.

Turpinām ziņas

Latvijas Valsts ceļi ir sagatavojuši jaunu valsts autoceļu "melno punktu"” karti un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, punktu skaits ir samazinājies. Viens no iemesliem "melno punktu" skaita samazinājumam ir veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē - tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, "melnā punkta" Koknesē vairs nav.

Jau ziņots, ka laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam uz valsts ceļiem ir konstatēti 58 "melnie punkti", savukārt 2009.-2011.gadā uz valsts autoceļiem bija 62 "melnie punkti", bet 2007.-2009. gadā - 174.

Laika posmā no 9. līdz 13.janvārim policijas darbinieki, īstenojot vairākus pret nelikumīgu ieroču apriti vērstus pasākumus, Ciblas un Ludzas novados izņēmuši trīs nelikumīgi glabātas medību bises, munīciju un kāda ieroča detaļas. Pērn Ludzas policijas iecirkņa darbinieki saistībā ar nelikumīgu šaujamieroču un munīcijas apriti sākuši 17 kriminālprocesus. Krāslavas policijas iecirknī sākti deviņi, Balvu iecirknī - pieci, bet Preiļu iecirknī - seši līdzīgi kriminālprocesi. Kopā izņemtas 18 medību bises un šautenes, 327 patronas, četras rokas granātas un 635 grami trotila.

Un vēl

Angļu valodā izdota monogrāfija "Latgales rotātie dvieļi 20. gadsimtā". Monogrāfijā iekļauta 2012.gadā Latgales 118 apdzīvotās vietās savākto materiālu analīze, klasificējot un sniedzot kultūrvēsturisku informāciju par 266 rotātiem dvieļiem. Monogrāfijas pielikumu sastāda vizuālais materiāls – ar izšuvumiem un mežģīnēm greznotu dvieļu fotogrāfijas. Angļu valodas versijā ir iekļauta arī jauna kultūrvēsturiskā informācija. Monogrāfijas autore ir Daugavpils universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslas zinātņu institūta pētniece Zeltīte Barševska.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik Latvijas vīriešu būtu gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās?Ar kādiem labumiem izstādē-gadatirgū "Balttour 2015" piedalīsies zemgalieši? Un Kur būs iespēja apgūt prasmi – atpazīt meža vēru pēdas?

Lielāko daļu pasaules uzņēmumu vadītāju satrauc pārmērīgais uzņēmējdarbības regulējums, liecina vakar Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā prezentētie jaunākie dati. Pārmērīgu regulējumu kā galveno satraukuma iemeslu minējuši 78% pasaules uzņēmēju. Visvairāk par regulējumu ir nobažījušies uzņēmēji Argentīnā, Venecuēlā, ASV, Vācijā, Lielbritānijā un Ķīnā. Uzņēmēji aptaujā arī norādījuši, ka viņus satrauc svarīgu prasmju pieejamības trūkums, fiskālais deficīts un kredīta slogs, kā arī ģeopolitiski sarežģītā situācija - par to satraukušies 72% uzņēmēju. Tāpat uzņēmējdarbībai traucē pieaugošais nodokļu slogs, kibedraudi un datu drošības apdraudējums.

58,7 procenti vīriešu pilsoņu, no kuriem aptuveni 80 procenti veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi, nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtītajā pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā. Savukārt 27,9 procenti vīriešu pilsoņu nepiekrita šādam apgalvojumam, bet mazliet vairāk nekā 13 procentiem respondentu nebija viedokļa par šo jautājumu. Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 67 procenti vīriešu pilsoņu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 41,2 procenti vīriešu pilsoņu ar krievu sarunvalodu ģimenē. Pētījumā secināts, ka visaktīvāk valsts aizstāvēšanā ar ieročiem rokās iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši.

Turpinām ziņas

Latvijas rallijkrosa zvaigznes Jānis Baumanis un Reinis Nitišs Zviedrijā aizvadīs jaunizveidoto četru posmu ziemas rallijkrosa seriālu "RallyX on Ice". Seriālā visi dalībnieki startēs ar rallijkrosa "RX Lites" pilnpiedziņas automašīnām. Reinis Nitišs plāno aizvadīt trīs no četriem posmiem, jo otrais posms Hēljesā pārklājas ar Eiropas rallija čempionāta posmu Rally Liepāja, kurā Reinis būs uz starta.

No 6. līdz 8.februārim Ķīpsalā izstādē-gadatirgū "Balttour 2015" visi Latvijas reģioni – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Sēlija – piedāvās aizraujošas ceļojumu un atpūtas iespējas dažādām gaumēm. Zemgales kopstendā tiks pārstāvēts ne tikai Zemgales reģions, bet arī Sēlija, kas ietver Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus. Šogad Zemgales stendā būs dzirdami ievērojamu cilvēku stāsti. Izstādē viesosies arī Ērberģes muižas muižkungs un Zilā dāma no Neretas novada. Līdztekus dažādām aktivitātēm Zemgale lutinās arī apmeklētāju garšas kārpiņas, aicinot nobaudīt Tērvetes alu un vīnu, maizi, medu, smiltsērkšķu labumus un citus ekoloģiskus našķus, kā arī Jelgavas mājražotāju ķiploku karameles. Ar gardu cigoriņu, miežu, ozolzīļu un burkānu kafiju cienās Viesītes novads.

Un vēl

Dabas izglītības centrā "Meža māja" sestdien, 24.janvārī, notiks atvērto durvju dienu, kas būs veltīta dzīvnieku pēdām mežā. Pasākumā notiks izglītojoša lekcija par dažādu dzīvnieku pēdām un to pamanīšanas iespējām mežā, ko dalībnieki varēs arī praktiski izmēģināt, dodoties pastaigā pa Meža mājas apkārtni. Pasākumu rīko Ķemeru nacionālā parka fonds.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai pēc jēkabpiliešu domām valsts prezidentam būtu jābrauc uz Uzvaras svētkiem Maskavā? Kādus jautājumusvēlas sakārtot grozot likumu par saistībā ar mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu? Un Kad Jelgavā būs skatāmas ledus skulptūras?

Ministru prezidente Laimdota Straujuma nebrauktu uz "uzvaras dienas" svinībām Krievijas galvaspilsētā Maskavā 9.maijā. Savukārt uz jautājumu, vai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam būtu jāapmeklē šis pasākums, Straujuma atbildēja, ka ļaus prezidentam pašam izlemt, vai braukt, vai nē. Sarunās ar jēkabpiliešiem šodien skaidrojām, kādas ir viņu domas – vai valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir jābrauc uz “Uzvaras svinībām” Maskavā? Viedokļus izteica Jānis, Vizma, Anita, Veneranda, Rima un Genādijs.

Jānis: Grūts jautājums. Viena daļa politikas ir pret, kaut arī tā ir ļoti nekorekta pieeja. Ja paskatās, cik miljoni gājuši bojā otrajā pasaules karā... fakts ir fakts. Viņi uzvarēja šo karu. Sakarā ar to, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un prezidējošā valsts viņiem ir jārunā Briselē, tur nav mūsu vēlmes. Tā ir tīrā politika.

Vizma: Uzskatu, ka vajadzētu brauklt uz maskavu, kaimiņu attiecībām ir jābūt.

Anita: Nē. Šajos apstākļos kādi ir patreiz – noteikti nē.

Veneranda: Nezinu, lai jau viņš pats izlemj, ko darīt. Es politiku nepārzinu. Taču es prezidenta vietā šajos apstākļos, kādi ir patreiz, nebrauktu.

Rima: Nē. Domāju, ka nevajag braukt. Kāpēc? Nezinu. Vismaz ir tāda sajūta, ka to nevajadzētu darīt.

Genādijs: Domāju, ka vajadzētu. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts. Liela valsts. Mēs esam pa vidu un domāju, ka jādraudzējas ar visiem kaimiņiem un būtu labi, ja prezidents Maskavā satiktos ar citiem cilvēkiem. Tas būtu liels pluss ikvienam. Es viņa vietā brauktu.

Kā ziņots, Krievija jau sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, pieminot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju vizītē uzaicinājusi arī Latvijas Valsts prezidentu Bērziņu. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne iepriekš, jautāta, vai Bērziņš plāno doties uz 9.maija pasākumiem Maskavā, sacījis, ka "ir pietiekami daudz laika, lai izvērtētu situācijas attīstību un pieņemtu lēmumu". Jāpiebilst, ka starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.

Turpinām ziņas

Vērtējot likumprojektu par grozījumiem saistībā ar mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu, Saeimas deputāti vēlas risināt arī šo uzņēmumu darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmu. Jautājumi, ko plānots risināt šajā likumprojektā, ir mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšana, šo uzņēmumu darbinieku sociālais nodrošinājums, proti, kādā veidā panākt viņu sociālo apdrošināšanu vismaz minimālā līmenī.

Transports ir viens no stūrakmeņiem, lai varētu veiksmīgi turpināt būvēt iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu, uzstājoties Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, iepazīstinot ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm transporta jomā. Viņš norādīja, ka viena no Latvijas prioritātēm būs Eiropas dzelzceļa tīkla nostiprināšana, kā arī jautājumu aktualizēšana par gaisa transporta pasažieru tiesībām. Tāpat Latvija pievērsīs pastiprinātu uzmanību bezpilota lidaparātu jautājumiem.

Un vēl

Jelgavā no 6. līdz 8.februārim norisināsies 17.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Šogad festivāla tēma ir "Ledus pasaka". Apmeklētāji varēs aplūkot dažādas tautu pasakas, mitoloģiskos tēlus un pavisam abstraktas pasaku interpretācijas. Dalībai festivālā žūrijas komisija atlasījusi 30 profesionālus tēlniekus no astoņām valstīm. Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir kļuvis par lielāko šāda veida konkursu Ziemeļeiropā. Šogad atšķirībā no citiem gadiem Jēkabpilī nebūs skatāma Jelgavas 17.Starptautiskais ledus skulptūru festivāla ceļojošā izstāde.

Radio1 ziņās klauseities: Kas ir atbildīgs par skolu tīklu Latvijā? Kādi noziegumi Jēkabpilī pērn visbiežāk reģistrēti? Un Cik naudas iegulda, lai internetu attšitītu arī kosmosā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Universitātei jānosaka konkrēta summa, kas no valsts budžeta jānovirza Salaspils reaktoram, šodien sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Premjere norādīja, ka jābūt skaidri zināmam, cik liels finansējums ir nepieciešams, nevis ik pēc laika jālūdz jauns. Premjere pauda, ka valdība ir uzdevusi VARAM līdz janvāra beigām sniegt priekšlikumus, no kuras programmas tiks finansēta Salaspils reaktora demontāža, taču turpmāk ir jādomā par ilgstošākiem risinājumiem, uzsverot, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāiesaistās risinājuma meklēšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas spēkos nav atrisināt dzimstības samazinājuma problēmu, par skolu tīkliem reģionos atbildīgas ir pašvaldības un skolu dibinātāji, norāda izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule. Viņa uzsver, ka pašvaldībām pašām ir jādomā, kā sakārtot skolu tīklu. Kā vienu no iespējām Papule ierosināja piesaistīt struktūrfondus modernas mācību vides izveidei. Lai fondus piesaistītu, pašvaldībai ir jāuzraksta stratēģija, plānojot kā noturēs bērnu tīklu, laika posmam līdz 2023./2024.gadam.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī pērn izplatītākais noziegumu veids bijušas zādzības. Kopumā reģistrētas 390, no tām atklātas 248. Salīdzinot ar 2013.gadu reģistrēto zādzību skaits ievērojami sarucis par 122 gadījumiem. Pērn Jēkabpilī konstatētas 17 automašīnu zādzības, trīs no tām bijušas dārgas automašīnas, no kurām divas atdotas īpašniekiem. Zādzības no dzīvokļiem pērn Jēkabpilī konstatētas 105 gadījumos, kas ir par 11 gadījumiem mazāk nekā 2013.gadā.

Pagājušā gada laikā pēc ilgstošas izmeklēšanas un aktīvas sadarbības ar Igaunijas kolēģiem Valsts policija ir atklājusi 14 kravas automašīnu zādzības. Abi aizdomās turētie šobrīd atrodas apcietinājumā Igaunijā, tādēļ Latvijā uzsāktās lietas aizsūtītas uz Igauniju apsūdzības uzrādīšanai. Laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam Latvijas teritorijā uzdarbojās kravas automašīnu zagļu grupa, kuri trīs gadu laikā veica 14 sērijveida kravas auto un to piekabju zādzības. Pagājušā gada otrajā pusē izmeklētāji noskaidroja, ka Igaunijā par līdzīgām darbībām aizturēti divi 44 un 54 gadus veci Lietuvas iedzīvotāji, tādēļ tika uzsākta sadarbība ar ziemeļu kaimiņiem un noskaidrots, ka aizturētie virieši vainojami arī Latvijā veiktajos noziegumos.

Kāda sieviete Kauguros nodarījusi miesas bojājumus savam civilvīram, tajā skaitā traumējusi vīrieša dzimumorgānus, informē Valsts policija. Otrdienas naktī Jūrmalas policijas iecirkņa darbinieki saņēma izsaukumu uz Kauguriem, kur kādā dzīvoklī bija izcēlies ģimenes konflikts. Policijas darbinieki izbrauca uz notikuma vietu, kur noskaidroja, ka cietušais vīrietis ar civilsievu kopā lietojis alkoholiskos dzērienus. Kādā brīdī abu starpā izcēlies konflikts. Tā laikā sieviete ar tabureti iesita dzīvesbiedram pa galvu. Sitiena rezultātā vīrietis zaudējis samaņu. Pēc tam sieviete, novelkot civilvīra bikses, nodarīja bojājumus viņa dzimumorgāniem. Cietušais - 1963.gadā dzimušais vīrietis – nogādāts slimnīcā, savukārt aizdomās par nozieguma izdarīšanu policisti aizturēja un nogādāja iecirknī 1959.gadā dzimušo vīrieša civilsievu. Par notikušo sākts kriminālprocess.

Un vēl

Amerikāņu kosmosa tehnoloģiju projektētājs SpaceX šonedēļ piesaistījis finansējumu miljarda ASV dolāru jeb 0,8 miljardu eiro apmērā. Daļu no ieguldījuma veicis interneta pakalpojumu milzis Google un investīciju korporācija Fidelity. Šis finansējums tiks izmantots, lai turpinātu tehnoloģisko jaunradi tādās jomās kā kosmosa transports, atkārtota lietojamība un Zemes mākslīgo pavadoņu ražošana. Portāls TechCrunch vērtē, ka apjomīgais ieguldījums atbilst Google plāniem paplašināt darbību interneta pārklājumu pasaulē. SpaceX jau iepriekš atklājis, ka uzņēmums uzsācis jaunu projektu ar mērķi Zemes orbītas zemākajos slāņos izvietot ierīces, kas uz planētas nodrošinātu internetu arī grūti sasniedzamās vietās.