Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 10.martā (AUDIO)
Radio1 ziņas pulksten 7.00 -8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi pasākumi šodien notiks Jēkabpilī? Kur dedzis kārtējais malkas šķūnis? Un Kā dabas mošanos veicinājis siltais laiks?
Šodien pulksten 11tos Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu zālē notiks Aijas Jansones grāmatas „Austrumvidzemes rakstainie dūraiņi” prezentācija. Uz pasākumu aicināts ikviens, kam tuvi rokdarbi un adīšanas prasmes un kuru interesē sava novada etnogrāfijas vēstures iepazīšana. Tāpat aicinātas rokdarbnieces paņemt līdzi pašdarinātu cimdu pāri, lai pasākuma laikā veidotu kopīgu dūraiņu izstādi. Grāmatā iekļauti arī Krustpils novada adītāju rokdarbi.
Savukārt pulksten trijos dienā Jēkabpils pilsētas pašvaldības ēkā notiks Jēkabpils pilsētas 4. zinātniski pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums, kurā darbu autori uzstāsies ar prezentācijām un tiks godalgoti labāko pētījumu autori. Konkursam šogad pieteikti seši darbi. Zinātniski pētnieciskie darbi ir fizikā, veselības zinātnē, vēsturē un kultūrvēsturiskajā mantojuma izpētē un ekonomikā. Darbus vērtēs Jēkabpils pilsētas zinātniski pētniecisko darbu konkursa darbu izvērtēšanas komisija. Atbilstoši nolikumam, komisijas priekšsēdētājs ir Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī naktī no svētdienas uz pirmdienu dedzis kārtējais malkas šķūnis. Šoreiz ugunsdzēsēji saukti uz Meliorācijas ielu 22, kur šķūnis dega 60 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsējiem izdevās liesmas apdzēst, pirms tās iznīcina ēku pilnībā. Notikuma vietā strādāja vairākas ugunsdzēsēju brigādes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis sacīja, ka šajā gadījumā malkas šķūnim bijis pieslēgts elektriskais apgaismojums. Taču pagaidām ugunsgrēka izcelšanās iemesli nav zināmi. Tos noskaidro policija. Dzintars Cvilikovskis pieļāva iespēju, ka pilsētā uzdarbojas kāds ļaunprātīgs malkas šķūņu dedzinātājs, jo šis ir jau ceturtais gadījums pēdējā mēneša laikā.
Jau ziņots, ka februāra sākumā ugunsgrēks izcēlās Rīgas ielā, kur dega malkas šķūnis, bet pēdējās nedēļas laikā ugunsgrēki dzēsti Robežu ielā, Kalna ielā un pagājušajā naktī Meliorācijas ielā. Visos gadījumos deguši malkas šķūņi. Policija izmeklē ugunsgrēku iemeslus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests svētdienas vakarā ap pusdeviņiem saņēma izsaukumu, ka kāds jaunietis Jēkabpilī grasās nolekt no tilta Daugavā. Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis sacīja, ka glābšanas dienests saņēmis zvanu no kāda autovadītāja, kurš garāmbraucot ievērojis, ka kāds jaunietis grasās lekt Daugavā. Ierodoties notikuma vietā glābēji uz tilta sastapa triju jauniešu kompāniju, kas skaidroja, ka neviens no viņiem lekt Daugavā neesot grasījušies. Iespējams, neveikli pajokojušies un garāmbraucējam šķitis, ka kāds grasās nolekt no tilta.
Brīvdienās nobrucis stūris ēkai, kurā atrodas grāmatnīca “Aisma”. Sarkano ķieģeļu ēka pieder Jēkabpils pilsētas pašvaldībai. Vieta, kur noticis nobrukums ir ierobežota, lai garantētu garāmgājēju drošību.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sarunā ar Radio1 sacīja, ka nobrucis ēkas apmetums. Par notikušo ziņots Pilsētsaimniecības departamenta direktoram Raitim Sirmivočam un šī dienesta darbinieki avārijas vietu jau esot apsekojuši un tuvākajā laikā tā tiks savesta kārtībā. Nobrukušais ēkas stūris neradot drošības draudus ēkai kopumā un tās apmeklētājiem.
Un vēl
Brīvdienās pie kādas ēkas Zīlānu ielā piesaulītē jau uzziedējušas pirmās sniegpulkstenītes. Vērīgi ielūkojoties, arī citos dārzos šur un tur Jēkabpilī var redzēt ziedam pirmos pavasara vēstnešus. Savukārt Līvānu iedzīvotāji šodien manījuši šogad pirmos taurenīšus. Līvāniete Ilze pamanījusi kārklu raibenīti un atsūtījusi tā foto. Bildi var aplūkot portālā radio1.lv. Sniegpulkstenīšu uzziedēšanu un kukaiņu mošanos veicinājis pēdējo dienu siltais laiks.Vakar Jēkabpilī reģistrēts jauns 9.marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka Zīlānos ir labots 1997.gada rekords - plus 9,1 grāds. Jaunais rekords ir plus 10,3 grādi.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāds liktens sagaida Līvānu novada Rudzātu vidusskolu? Kādi darījumi dominē Zemgalē nekustamā īpašuma tirgū? Un Kādas preces Latvijā ir vispopulārākās kolektīvās iepirkšanās portālos?
Par minimālo skolēnu skaita noteikšanu maiņu vidusskolas klasēs Līvānu novada pašvaldībai vēl nav nekādas skaidrības. Lai gan skolotājiem un skolēniem būtu jāzina, ko gaidīt no nākamā mācību gada, nekādas oficiālas informācijas no Izglītības un zinātnes ministrijas skolām nav, un mazā Rudzātu skola nav droša par savu nākotni. Skolas ir nobažījušās, jo minimālā skolēnu skaita griestu noteikšana būtiski ietekmē skolu turpmāko pastāvēšanu. Rudzātu skola Līvānu novadā ir vienīgā lauku vidusskola. Šobrīd no pirmās līdz divpadsmitajai klasei tur kopumā mācās 88 skolēni. Devītajā klasē ir vien septiņi skolēni, šobrīd visi vēlas turpināt mācības Rudzātos arī vidusskolā. Taču, ja nākamajā mācību gadā tiks piemērots lauku vidusskolām minimālais skolēnu skaits klasē - 14, tad Rudzātos vidusskola vairs nevarēs pastāvēt.
Lai izceltu Latvijas videi draudzīgo attieksmi un digitālos risinājumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne lūgusi parlamenta Prezidiju atbalstīt divu līdz trīs bišu stropu izvietošanu uz Saeimas ēkas jumta. Tos būtu iespējams aprīkot ar interneta pārraides kamerām, tāpat stropus iecerēts novietot uz digitālajiem interneta pārraides svariem. Interesenti tādējādi varētu aplūkot ikdienas Saeimas bišu dravas pienesuma un dravas palielināšanās dinamiku. Saeimas nams būs viena no retajām sabiedriskajām ēkām Latvijā un Eiropā, uz kuras novietoti bišu stropi. Saeimas bišu drava iecerēta kā ilglaicīgs projekts un ievāktais medus var arī tikt izmantots par Saeimas protokolāro dāvanu.
Turpinām ziņas
Neraugoties uz aizvadīto samērā silto ziemu, kā arī marta pirmajai nedēļai netipiski silto laiku, vasarāju sēja šogad sāksies, kā ierasts, aprīļa sākumā. Pēc aizvadīto dienu siltuma vērojama strauja ziemāju veģetācija. Tas zemniekiem rada nelielas bažas. Arī pērn ap šo laiku ziemāji bija zaļi, taču pēc divām nedēļām parādījās brūni plankumi, tādēļ vēl neko nevar zināt. Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Vidzemē un Latgalē šogad sēja sāksies ne ātrāk kā aprīļa otrajā nedēļā, jo pastāv sala riski. Jau ziņots, ka pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt līdz pat 80% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru.
Pagājušajā gadā, tāpat kā 2013.gadā, Zemgales reģionā nekustamā īpašuma tirgū dominēja darījumi ar lauksiamniecības zemi. Tās tirgus cenu pieaugumu ietekmēja dažādi faktori, bet kā galvenais tiek minēts atbilstošas platības auglīgas zemes zemais piedāvājuma līmenis. Otrs segments, pēc kura Zemgalē bija pieprasījums, bija individuālās dzīvojamās mājas un lauku viensētas ar tieši piekrītošu zemesgabalu platībā līdz desmit hektāriem. Darījumi notika salīdzinoši daudz, lielākoties gan ar īpašumiem sliktā vai apmierinošā stāvoklī. Vismazākais pieprasījums Zemgalē bija pēc brīviem zemesgabaliem privātās un komerciālās apbūves vajadzībām. Dzīvokļu segmentā Zemgalē pieauga darījumu skaits, taču cenas palika 2013.gada līmenī. Joprojām aktīvs Zemgalē bija īres tirgus, šī tendence saistīta ar vietējā darbaspēka pārcelšanos no mazāk attīstītiem pagastiem uz pilsētām vai pagastiem, kur bija pieejams darbs.
Un vēl
Pērn Latvijas iedzīvotāji ir iztērējuši 26,3 milj. eiro, iegādājoties preces un pakalpojumus kolektīvās iepirkšanās portālos. Gada laikā pieaugums bijis par 45%. "Gudriem.lv" prognozē, ka arī šī gada laikā tirgus apgrozījums pieaugs par 40 – 50% un iespējama vēl būtiskāka kuponu portālu specializācija atsevišķu preču un pakalpojumu tirdzniecībā. Lielākos ieņēmumus pērn devuši ceļojumu, apģērbu un apavu, kā arī mājas preču kuponi.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi jauni fakti atklāti Jēkabpilī piekautā mazuļa lietā? Kāds pasākums šodien notiks Jēkabpils galvenajā bibliotēkā? Un Kas varētu veicināt sadzīves atkritumu šķirošanu?
Jēkabpils rajona tiesa šodien turpina skatīt krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas par cilvēka sagrābšanu, nolaupīšanu un nogalināšanu.Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai četrām personām apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 153.panta 1.daļas par personas sagrābšanu, lietojot vardarbību vai draudus un 117.panta 10.punkta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, bet vienai personai – tikai par slepkavību pastiprinošos apstākļos.
Jēkabpilī piekautā mazuļa tēvs, kurš tiek turēts aizdomās par vardarbību pret savu bērnu, iepriekš tiesāts par pedofiliju, vēsta LNT raidījums «Degpunktā».Turklāt, iespējams, ka tieši māte, nevis vairākkārt tiesātais tēvs ir vainojams bērna piekaušanā. Pļaviņu domē, kur ģimene pazīstama labāk, nekā Jēkabpilī, par notikušo ir šokā. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja reģistrējusi gan jaunā pāra laulību, gan jaundzimušo. Nekas neesot liecinājis par iespējamām zvērībām jaunajā ģimenē. Bērna tēva Andra radiniece gan raidījumam atklāj bēdīgāku ainu - patiesībā viss esot savādāk. Andris ar Kristīni esot iepazinušies internetā. Kad piedzimis mazulis, radiniekiem radušās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Radiniece stāsta, ka tēvs bieži bērnu esot «rāvis ārā no mātes rokām, kas darījusi tam pāri». Iespējams, ka tieši 25 gadus vecās mātes agresija bijis iemesls tam, ka Andris licis pārskatīt viņam piespriesto drošības līdzekli apcietinājumu. Tas gan nemaina faktu, ka mazulim nav laikus sniegta medicīniskā palīdzība.
Divus mēnešus pēc Aknīstes Novadpētniecības muzeja apzagšanas, policija apcietinājusi vēsturisko vērtību zagli, kas izrādījies rūdīts zaglis, kurš savulaik jau sēdējis cietumā. Tomēr muzejs joprojām nav atguvis vēsturiskās relikvijas – senus gredzenus, ieročus, monētas un citas vērtības.Pēc muzeja apzagšanas garnadzis vēl esot mēģinājies ielauzties gan veikalā, gan degvielas uzpildes stacijā. Aknīstiešiem sevišķi kremt, ka zaglis ir vietējais iedzīvotājs, kurš apzadzis savējos. No nozagtā muzejs praktiski neko nav atguvis – tikai divas medaļas, ko vietējie iedzīvotāji atrada parkā, jo zaglim tās droši vien bija izkritušas, un trīs USB zibatmiņas, kas bija pie nozagtā datora. Pašlaik Aknīstes Novadpētniecības muzejs darbu turpina. Tajā tikko atklāta Sēļu linu dvieļu izstāde, kura būs skatāma līdz 15. martam.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī šogad viengadīgie puķu stādi tiks stādīti jau izveidotajās pilsētas puķu dobēs. Par to cik daudz šim nolūkam tiks iegādāts stādu, būs zināms pēc iepirkuma noslēguma, informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības dārzniece Mārīte Breimane. Viņa piebilst, ka šogad jauni apstādījumi vai apzaļumošana jaunā vietā netiek plānota, tā notiekot tikai realizējot projektus, piemēram, rekonstruējot Brīvības ielu ir labiekārtos skvērs pie klostera. Arī ziedu piramīdas pavasarī tiks uzstādītas turpat, kur pērn – Vecpilsētas laukumā un Pasta un Brīvības ielu krustojumā pretī Jēkabpils domei.
Pērn ar plašiem pasākumiem Ukrainā un daudzviet pasaulē tika atzīmēta ukraiņu mākslinieka un dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubileja. Ševčenko tiek uzskatīts par ukraiņu literatūras un literārās valodas pamatlicēju. Atceroties šo nozīmīgo jubileju, sadarbībā ar Jēkabpils ukraiņu biedrību „Javir’’ šodien Jēkabpils Galvenajā bibliotēkāpulksten piecos pēcpusdienā notiks literāra pēcpusdiena.
Un vēl
Veicināt atkritumu šķirošanu iedzīvotāju vidū ir iespējams, ceļot cenu par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka patlaban Latvijā iedzīvotāju apziņas līmenis vēl ir tāds, ka daudzi no savas privātmājas atkritumus drīzāk izmetīs kādas daudzdzīvokļu mājas konteinerā, jo kāds cits par to samaksās. Taču, ja iedzīvotāji negrib šķirot atkritumus, viņi varētu arī mest visus vienā maisā, bet arī attiecīgi maksāt vairāk. Stirāns uzskata, lai panāktu atkritumu poligonos apglabātu atkritumu apjoma samazināšanu, ir jāpaaugstina maksa par šo pakalpojumu, piemēram, paaugstinot dabas resursu nodokli, ko arī līdz 2020.gadam plānots palielināt divarpus reizes. Tas savukārt ietekmēs arī maksu par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kuras ielas Jēkabpilī vajadzētu remontēt? Kāpēc latvijā neieviesīs obligāto karadienestu? Un Kāpēc martā ir iespējams sniegputenis?
Jēkabpils pilsētas pašvaldība ielu remontiem šogad budžetā ir paredzējusi 405 tūkstoši 300 eiro. Tajā skaitā ielu bedrīšu remontiem un grantēto ielu uzlabošanai šogad paredzēts tērēt 115 tūkstoši 200 eiro. Jēkabpils ielu kapitālajiem remontiem atvēlēti 33 tūkstoši 600 eiro. Savukārt pilsētas ielu kapitālajiem remontiem no pašvaldības līdzfinansējuma un kredītlīdzekļiem atvēlēti 226 tūkstoši 500 eiro. Sarunās ar jēkabpiliešiem skaidrojām, kuras ielas pēc viņu domām jāremontē primāri. Viedokļus izteica Inese, Viktorija, Arvīds,Jānis un Ēriks.
{play}images/sounds/dienas_zinas -10.03.mp3{/play}
Jēkabpils pilsētas pašvaldība šovasar nav plānojusi veikt ielu remontdarbus dzīvojamo māju mikrorajonos. Līdzekļi atvēlēti būvprojekta izstrādei bebru ielas mikrorajonam jeb Dūmu, atmodas un kadiķu ielu pārbūvei. Šim nolūkam atvēlēti 30 tūkstoši eiro. Remontdarbi Bebru ielas mikrorajonā notiks nākamajā gadā. Šogad ir paredzēts remontēt un atjaunot Dambja ielu posmā no krustojuma ar Kļavu ielu līdz krustojumam ar Brīvības ielu. Šim nolūkam atvēlēti 52 tūkstoši eiro. Paredzēts arī atjaunot Kļavu ielas posmu no dambja līdz Vienības ielai. Tas izmaksās 18 tūkstoši 200 eiro. Tāpat arī šovasar paredzēts veikt ietvju pārbūvi Zemgales un Nameja ielā. Šiem darbiem paredzēti 11 tūkstoši 350 eiro. Nauda atvēlēta arī pilsētas ielu ikdienas uzturēšanai un pilsētas nomales ielu greiderēšanai.
Turpinām ziņas
Valdošās koalīcijas partneri neredz nepieciešamību Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka profesionālā armija ir pareizs risinājums un, viņasprāt, nav nepieciešams atjaunot obligāto militāro dienestu. Jau ziņots, ka Lietuvā paredzēts uz laiku atjaunot valstī obligāto karadienestu. Savukārt Straujuma jau iepriekš teikusi, ka Latvijā nav nepieciešams ieviest obligāto militāro dienestu, kā to plāno darīt Lietuva.
Divu helikopteru sadursmē realitātes šova filmēšanas laikā Argentīnā bojā gājuši desmit cilvēki, tajā skaitā trīs Francijas sporta zvaigznes, šodien ziņo raidsabiedrība BBC. No bojā gājušajiem astoņi ir francūži, bet divi - argentīniešu piloti. Avārija notikusi Larjohas provincē valsts ziemeļrietumos un tajā bojā gājusi arī Francijas burātāja Floransa Arto, peldētāja un olimpiskās zelta medaļas ieguvēja Kamilla Mufā un olimpiskais bokseris Alekss Vastēns. Helikopteri filmēja televīzijas realitātes šovu "Dropped", kurā bija plānots atspoguļot astoņu sportistu izdzīvošanu skarbā vidē. Patlaban helikopteru avārijas iemesli ir neskaidri. Atbildīgās amatpersonas skaidro, ka laikapstākļi kalnos bijuši gana labi lidojumam.
Un vēl
Pastāv liela iespējamība, ka martā Latvijā būs sniegputenis un lielākajā valsts daļā veidosies sniega sega, kas dažviet būs dziļāka par desmit centimetriem, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv». Statistika liecina, ka Latvijas vēsturē nav bijis neviena marta, kad nebūtu snidzis. Pēdējo 25 gadu laikā Latvijā ik martu ir viens vai vairāki sniegputeņi, kas atnes ievērojamu sniega kārtu. Pagājušajā gadā ziemā sniega bija maz, un marta sākumā sniega Latvijā nebija vispār. Ap 20.martu Latviju piemeklēja sniegputenis, un toreiz Siguldas apkārtnē sniega segas dziļums sasniedza 18 centimetrus. Šogad biezākā sniega sega martā bijusi 1.marta rītā Alūksnē- deviņi centimetri. Pašreizējās laika prognozes liecina, ka sniegputenis ir iespējams ap 20.martu. Tomēr, ja šis marts paies bez sniegputeņiem, tad šī būs pirmā reize 25 gadu laikā, kad martā būs tik maz sniega.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā virzās krimināllieta par cilvēka nolaupīšanu un nogalināšanu Jēkabpilī? Vai eiro vērtība turpina kristies? Un Kas jāzina bērniem par drošību?
Krimināllietā, kurā divas personas apsūdzētas par cilvēka sagrābšanu, nolaupīšanu un nogalināšanu, Jēkabpils rajona tiesa šodien pabeidza liecinieku pratināšanu. Tāpat tiesa šodien uzklausīja ekspertu un pārbaudīja rakstveida pierādījumus un citus dokumentus. Nākamajā tiesas sēdē, 13.martā, plānots sākt apsūdzēto personu pratināšanu. Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzēts bijušais Jēkabpils policists, goda pilsonis Salvis tihonovskis un bijušais cietuma darbinieks Kaspars Tihonovskis.
Iedzīvotājiem vairākās Latvijas apdzīvotās vietās par siltumu būs jāmaksā mazāk. Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumu martā šomēnes samazināsies siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas. Aprīlī dabasgāzes cena prognozēta tāda pati kā martā, un turpmāks samazinājums tiek prognozēts arī maijā. Dabasgāzes tirdzniecības cena martā ir 256,12 eiro par 1000 normālkubikmetriem. Ja piepildīsies AS "Latvijas Gāze" izteiktās prognozes, tad turpmāks siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms maijā. Martā siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar novembri, ir samazinājies par 8%.
Valdība šodien atbalstīja Jaunsardzes attīstības programmu 2015.-2024.gadam.Jaunsardzes attīstībai - ekipējuma iegādei, pasākumiem un personāla izdevumiem turpmākajiem trīs gadiem nepieciešami 8 miljoni 705 tūkstoši 153 eiro. Šobrīd Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs ar ļoti ierobežotiem personāla resursiem nodrošina nedaudz vairāk kā 6 tūkstoši jaunsargu apmācību valsts aizsardzības jomā. Jaunsargu mācību programma tiek īstenota teju simt Latvijas novados un deviņās republikas pilsētās. Ilgtermiņā sasniedzamais mērķis ir atvērt jaunsargu instruktora štata vietu katrā pašvaldībā.
Turpinām ziņas
Patlaban no Rīgas pils priekšpils un austrumu piebūves rekonstrukcijas darbiem atvēlētā finansējuma - 34,45 miljoniem eiro - apgūti apmēram 60%, savukārt darbi pabeigti par apmēram 90%. Šodien valsts nekustamie īpašumi sāka arī pils vārtu portāla Madonnas un Pletenberga ciļņu restaurāciju, šos valsts nozīmes pieminekļus noņemot un konservējot eksponēšanai, savukārt to vietā tiks izveidotas ciļņu kopijas. Plānots, ka arī šie darbi tiks pabeigti līdz šā gada novembrim, savukārt abu ciļņu restaurācija turpināsies nenoteiktu laiku, ņemot vērā nepieciešamo sarežģīto izpēti.
Eiro vērtība šodien nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējos gandrīz 12 gados saistībā ar eirozonas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, spekulācijām par iespējamu bāzes procentu likmes paaugstināšanu ASV un bažām par Grieķijas parādsaistību krīzi. Eiro kurss attiecībā pret dolāru otrdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās līdz 1,07 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2003.gada aprīļa vidus. Eiropas Centrālā banka vakar paziņoja, ka tā un eirozonas nacionālās centrālās bankas tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā sākušas iegādāties obligācijas.
Un vēl
Policija, tuvojoties skolēnu brīvlaikam, atgādina par bērnu drošību, jo ir svarīgi pārliecināties, ka bērns izprot ar drošību saistītos jautājumus gan mājās, gan piedaloties ceļu satiksmē, gan rotaļājoties ar draugiem. Par drošību mājās der atgādināt, ka vienmēr mājokļa ārdurvis ir jāaizslēdz, arī gadījumos, kad bērns ir mājās. Tāpat arī jāatgādina, ka mājoklī nav vietas svešiem, bērnam nepazīstamiem cilvēkiem un svešiniekus ielaist mājoklī nedrīkst, kā arī nesarunājiet, ka pie jums nāks kādi draugi vai paziņas, kad zināt, ka mājās viens pats būs tikai jūsu bērns. Ja ieradies kāds neaicināts viesis, lūdziet, lai bērns šādā gadījumā jūs informē, pirms iedomājas atvērt durvis. Kārtības sargi arī atgādina, ka ziemas sals atkāpies un arī ledus, kas vēl vietām klāj ūdenstilpes, nav vairs drošs un pa to nekādā gadījumā nedrīkst pārvietoties. Skolēnu brīvlaiks ir nākamnedēļ no 16.-20 martam.