Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 12.martā (AUDIO)

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādus jautājumus šodien izskatīs Jēkabpils domes sēdē? Kur šodien notuiks karjeras dienas pasākumi? Un Cik bieži zinātniskajos darbos sastopams plaģiātisms?

Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir sēžu diena. No rīta pulksten deviņos notiks Sociālo izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēde, kurā lems par atbalstāmajām studiju specialitātēm, atbalstu tautas tērpu un kurpju iegādei poļu biedrībai „Rodacy”, kā arī par finansiālu atbalstu leģionāru atceres pasākuma organizēšanai un atbalstu kara veterānu biedrībai „Pamjatj”.

Pēc tam pulksten desmitos sāksies domes sēde, kurā deputāti lems par vairākiem lēmumu projektiem. To vidū arī par 300 eiro piešķiršanu politiski represēto piemiņas pasākuma organizēšanai, kas notiks 25. martā Krustpils pilī. Pašvaldība lems arī par dalību projektā ,,Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā". Projekta kopējās izmaksas ir 210 tūkstoši 729 eiro. Projekta apstiprināšanas gadījumā pašvaldība nodrošinās projekta priekšfinansēšanu un līdzfinansējumu 30 % apmērā no pašvaldības kredīta līdzekļiem 2015. gadā, ņemot aizņēmumu Valsts Kasē. Tāpat arī pašvaldība plāno apliecināt, ka Jēkabpils pilsētas teritorijā ir izpildīti zemes reformas uzdevumi un pabeigts zemes reformas process.

 Pēcpusdienā pulksten trijos notiks pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēde, kurā lems par Jēkabpils sabiedriskās kārtības noteikumu aun Jēkabpils sabiedriskā transporta lietošanas noteikumu apstiprināšanu, kā arī citiem jautājumiem.

Turpinām ziņas

Šodien no pulksten desmitiem Jēkabpils tautas  namā notiks Karjeras diena 8.-9.klašu skolēniem un 12. klašu interesentiem. Karjeras dienas mērķis iepazīstināt skolēnus ar profesiju daudzveidību un profesionālo skolu piedāvātajām izglītības programmām.  Savu dalību apstiprinājušas 13 profesionālās izglītības iestādes: Ogres tehnikums, Ērgļu profesionālā vidusskola, Barkavas profesionālā vidusskola, Bulduru dārzkopības tehnikums, Rīgas tehnikums, Rīgas stila un modes profesionālā vidusskola, Priekuļu tehnikums, Aizkraukles profesionālā vidusskola, Daugavpils celtnieku profesionālā vidusskola, Malnavas koledža, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Rēzeknes tehnikums un Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledža.

 Izglītības un zinātnes ministrija jau saskaņojusi piecu skolu slēgšanu, kā arī četru izglītības iestāžu reorganizāciju, sākot ar nākamo mācību gadu. Nākamgad tiks slēgta arī Aknīstes novada Gārsenes pamatskola. Tāpat ministrija ar pašvaldībām jau vienojusies par četru skolu reorganizāciju. Vienlaikus ministrija vēl izvērtē septiņu pašvaldību iesniegumus par izglītības iestāžu reorganizēšanu vai likvidāciju. Ministrija atgādina, ka lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājs.

Un vēl

Plaģiāta noteikšanas sistēmas Plag.lv izstrādātāju veiktā pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka ne tikai studenti savos darbos izmanto kopētu saturu, bet grēko arī zinātnisko pētījumu autori, kuri izstrādā valsts pasūtītus darbus. Veicot testēšanu, Plag.lv sistēmas izstrādātāji pārbaudīja zinātniskos pētījumus, metodoloģijas un citus dokumentus, kas izstrādāti pēc Latvijas valsts iestāžu pasūtījuma. Tika pārbaudīti visu ministriju, 5 dažādu aģentūru un valsts iestāžu zinātniskie dokumenti - kopā 45 dokumenti par pagājušo un aizpagājušo gadu. Pārbaudes rezultāti bija šokējoši - 12 dokumentos tika atklāti vidēji 24% plaģiāta. Sanāk, ka pasūtītāji vai nu piever acis uz faktu, ka viņiem piedāvā norakstītus darbus, vai arī vienkārši nenojauš, ka tik vērtīgos dokumentos var būt fragmenti no grāmatām, ziņu portālu rakstiem un pat studentu darbiem, turklāt bez teksta autorības norādīšanas. Ņemot vērā, ka valsts pasūtījumi maksā lielu naudu, šāda autortiesību pārkāpšana var izraisīt nepatikšanas gan darbu autoriem, gan arī pasūtītājiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kuru no prezidenta aptaujas kandidātiem iedzīvotāji uzskata par piemērotāko? Kāpēc Saeimas deputātu grupai iesaka atklāti neatbalstīt Tibetas cīņu par cilvēktiesībām? Un Kad Latvijā būs vērojams daļējs saules aptumsums?

No publiski apspriestajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem iedzīvotāji par piemērotāko uzskata Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Taču vienlaikus aptauja arī atklāj, ka par potenciālajiem prezidenta amata kandidātiem respondenti nav augstās domās, jo viņus novērtējuši ar viduvējām un zemām atzīmēm. Aptaujātajiem bija jāizsaka viedoklis par septiņu potenciālo kandidātu piemērotību prezidenta amatam. Desmit punktu skalā ar atzīmi «pieci» par piemērotāko atzīts Bondars. Kā otrs minēts Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš novērtēts ar 4,6 punktiem, bet trešo vietu ar 4,3 punktiem dala eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Sarakstu noslēdz Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kurš novērtēts ar 4 punktiem, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, kura piemērotība novērtēta 3,7 punktu līmenī, un premjerministre Laimdota Straujuma ar 3,1 punktu.

Latvijas Māsu asociācijas kontos ir vairāku tūkstošu eiro iztrūkums, šodien vēsta laikraksts "Neatkarīgā". Par asociācijas finansēm bijusi atbildīga bezvēsts pazudusī asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte. Laikraksta rīcībā esošā informācija liecinot, ka ar asociācijas finansēm viss nav bijis kārtībā. Ieņēmumi neesot sakrituši ar izdevumiem. Neesot čeku par pakalpojumiem, par ko grāmatvede esot brīdinājusi Zālīti. Taču viņa atbildējusi, ka viss tiks sakārtots un nauda nekur neesot pazudusi. Kā ziņo laikraksts, runa esot par vairākiem tūkstošiem eiro.

Mūsdienu bērni mēdz būt ļoti nežēlīgi, un visspilgtāk tas parādās vecumā no 11 līdz 15 gadiem, lai gan ļoti vardarbīgi bērni sastopami arī pirmsskolas vecumā, atzīst valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, komentējot policijas sagatavoto pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2014.gadā. Vardarbība pret saviem vienaudžiem pērn īstenota gan skolās, gan uz ielas, bet policiju pārsteidz, cik bērni spēj būt nežēlīgi. Pagājušajā gadā pēc Krimināllikuma panta par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu – reģistrēti desmit gadījumi, par tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu – 17, par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu – 25, bet par huligānismu – 27. Un šos noziegumus veikuši bērni.

Turpinām ziņas

Ķīnas vēstnieks Latvijā Jans Guocjans paudis neapmierinātību ar Saeimas deputātu grupas lēmumu tikties ar Tibetas trimdas valdības ārlietu ministri Diki Čojangu. Vēstnieka iebildumus vēl pirms plānotās tikšanās uzklausījis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Pēc tam viņš vērsies pie minētās deputātu grupas pārstāvjiem un «Latvijas interešu vārdā» viņus mudināja netikties ar Čojangu Saeimas telpās. Neskatoties uz šo aicinājumu, tikšanās tomēr esot notikusi. Kalniņš uzsver, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Ķīna ir Eiropas Savienības stratēģiskā partnera statusā. Tie, kas vēlas atbalstīt cilvēktiesības Tibetā, varot to darīt vairākos viedos, taču to nevajag darīt amatpersonām, lai nesamaitātu attiecības ar Ķīnu.

Latvijas Reģionu apvienība rosina veikt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ar mērķi palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, attaisnotajos izdevumos iekļaujot izdevumus par bērnu interešu izglītību un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem. Tāpat arī tiek rosināts palielināt neapliekamo minimumu pensijām no līdzšinējiem 235 euro līdz 360 euro mēnesī, pielīdzinot to valstī noteiktajai minimālajai algai. Savukārt izslēgt no attaisnotajiem izdevumiem tiek īeteikts ziedojumus politiskajām partijām un to apvienībām.

Un vēl

Šodien astoņu entuziastu komanda "Eclipse Tour" no Latvijas sāks ceļu uz Svalbāru, lai 20.martā Svalbāras galvaspilsētā Longjerbīenē novērotu Saules aptumsuma pilnu fāzi. Šajā vietā Saules aptumsuma pilnā fāze ilgs gandrīz divarpus minūtes. "Eclipse Tour" ir pieredzējuši Saules aptumsumu vērotāji, kuri pilnos Saules aptumsumus dažādās pasaules vietās vēro kopš 2008.gada.

Jau ziņots, ka šī gada 20.martā norisināsies Saules aptumsums. Daļēju Saules aptumsumu būs iespējams vērot arī Latvijas teritorijā. Aptumsuma sākums būs plkst.10.56, bet maksimums, kad būs aizklāti 77% no Saules diametra, būs vērojams plkst.12.05. Aptumsuma noslēgums būs plkst.13.13. Nākamais Saules aptumsums Latvijā būs vērojams pēc sešiem gadiem - 2021.gada 10.jūnijā. Savukārt nākamo pilno Saules aptumsumu Latvijā varēs redzēt vien 2142.gadā.

 Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc Latvijā nepieciešama valstiski virzīta informācija krieviski runājošo informatīvajā telpā? Kas notiks ar skolas bibliotekāru algām? Un Kur Jēkabpilī uzstādīta jauna informatīvā tūrisma karte?

 Drošības policija nodevusi Kuldīgas rajona prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām saistībā ar apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, lietojot uzpirkšanu. Vienlaikus 11.martā pieņemts lēmums izbeigt citu kriminālprocesu, kas tika sākts pērn 4.oktobrī saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem 12.Saeimas vēlēšanu laikā. Pēc 12.Saeimas vēlēšanām Drošības policija uzsāka septiņus kriminālprocesus, no kuriem viens tika nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai 2014.gada decembrī. Līdz ar to šobrīd Drošības policijas lietvedībā ir vēl četri kriminālprocesi saistībā ar iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu 12.Saeimas vēlēšanu laikā.

Lai panāktu pretsparu Krievijas masīvajai mediju propagandai, nepieciešama vienotas informatīvās telpas veidošana krieviski runājošajai auditorijai Eiropas Savienības teritorijā, tā tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.Bērziņš izteica atbalstu šādai pieejai, vienlaikus uzsverot, ka šāda vienota kanāla saturam vajadzētu būt daļēji lokālam atkarībā no valsts, kur tas tiek pārraidīts, lai nezaudētu auditorijas interesi par to. Prezidents arī pozitīvi novērtēja ministres izklāstītos virzienus, kas šobrīd iezīmēti Latvijas simtgades svinību koncepcijā. Proti, Latvijas vēstures būtiskāko notikumu atainošana, īpašu uzmanību pievēršot valsts dibinātājiem un pieminot arī valsts etnisko daudzveidību tās dibināšanas laikā, kā arī atklājot Latvijas izcilību visdažādākajās jomās mūsdienās un izvēršot simtgades svētkus visā valsts teritorijā.

Turpinām ziņas

Pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš Gaiziņkalna vecā skatu torņa uzspridzināšanas. Padomju gados uzceltais, bet tā arī nepabeigtais tornis bija nedrošs un tūristiem nelietojams. Taču, pretēji cerētajam, jauna torņa celtniecība tā arī nav sākusies. Gaiziņkalna teritorija ir privātīpašums, un, lai gan uzkāpt tajā nevienam netiek liegts, par torņa būvi sarežģīto īpašumtiesību dēļ sarunas turpinās jau vairākus gadus. Latvijas augstākais kalns – Gaiziņkalns - ir privātīpašums, kas pieder kopskaitā pieciem zemes īpašniekiem, no kuriem neviens pats to neapsaimnieko, bet ir iznomājuši citiem saimniekiem, kas uz tā veic saimniecisko darbību, pārsvarā tūrisma pakalpojumus. Vietējai pašvaldībai nav izdevies vienoties ar Gaiziņkalna īpašniekiem par skatu torņa būvniecību.

Skolu bibliotekāri satraucas, ka līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, mazajās skolās bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās nav vispār. Turklāt rodas iespaids, ka ierēdņi neizprot mūsdienu bibliotekāra pienākumus,šodien raksta laikraksts Diena. Atbildot uz bibliotekāru sašutumu, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norāda, ka skolas bibliotekāra atalgojumu paredzēts būtiski palielināt. Proti, ja tagad par 40 stundu darba nedēļu bibliotekārs saņem 420 eiro "uz papīra", tad turpmāk šo summu plānots paaugstināt līdz 880 eiro par pilnu slodzi. Taču šiem plāniem ir āķis - lai šādu atalgojumu bibliotekārs saņemtu, skolā jāmācās vismaz 701 bērnam. Tāpēc secinājums pagaidām ir viens - ieguvēji būs lielo skolu bibliotekāri, bet kas notiks lauku skolās, pagaidām nav atbildes.

Un vēl

Tuvojoties tūrisma sezonai, Jēkabpils pilsētas pašvaldība papildinājusi informācijas pieejas punktus pilsētā, izvietojot Jēkabpils tūrisma karti pie pilsētas autoostas. Līdz šim šādas tūrisma kartes pilsētā bija divās tūristu iecienītās vietās- Vecpilsētas laukumā un pie Krustpils pils. Karte satur plašu informāciju par apskates objektiem pilsētā – Krustpils pili un Jēkabpils vēstures muzeju, arhitektūras pieminekļiem, parkiem, piemiņas vietām, atpūtas un izklaides iespējām. Informācija pieejama latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai Jēkabpilī iedzīvotāju skaits samazinās vai palienās? Kādas ir galvenās darba devēju problēmas reģionos? Un Kur vakar Jēkabpilī dedzināta sausā zāle?

Statistikas dati liecina, ka 2014.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni tūkstots 468 iedzīvotāju jeb par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. No visiem iedzīvotājiem 45,8% bija vīrieši un 54,2% – sievietes. Iedzīvotāju skaits samazinās gan dabiskā pieauguma - mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu, gan migrācijas dēļ. Sarunās ar jēkabpiliešiem skaidrojām kāda ir situācija Jēkabpilī un vai, viņuprāt, pilsētā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās vai palielinās un, kas mūsu pilsētā dzīvo vairāk – vīrieši vai sievietes? Viedokļus izteica Māris, Ļubova, Anita, Anna un Edmunds.

{play}images/sounds/dienas zinas 12.03-4.mp3{/play}

Jaunākie statistikas dati par Jēkabpili liecina, ka mūsu pilsētā dzīvo 24 tūkstoši 553 cilvēki, to vidū 13 tūkstoši 349 sievietes un 11 tūkstoši 204 vīrieši. Tātad sieviešu ir par diviem tūkstošiem vairāk nekā vīriešu. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem Jēkabpilī ir tendence iedzīvotāju skaitam nedaudz samazināties. Savukārt Jēkabpils domes priekšsēdētāja leonīda salceviča rīcībā ir nedaudz atšķirīgi dati un tie liecina, ka Jēkabpilī šobrīd dzīvo 24 tūkstoši 785 cilvēki, proti, par vismaz 200 vairāk nekā liecina oficiālie statistikas dati.

Turpinām ziņas

Latvijas uzņēmumiem reģionos galvenās problēmas rada darbaspēka trūkums, kā arī neprognozējamas izmaiņas likumdošanā un nodokļu sistēmā. Latvijas Darba devēju konfederācijā un pētnieka Ginta Klāsona pētījumā par uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos secināts, ka ilgtermiņa plānošanas iespējamība, demogrāfijas negatīvo tendenču ietekme uz darba tirgu un kvalificēta darbaspēka pieejamību, nevienlīdzīgie konkurences apstākļi un riski starptautiskā mērogā, kā arī atbilstošas infrastruktūras un finanšu avotu pieejamība ir būtiskākie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ģimenes dzīve kopumā var ciest, ja mātei ir pilnas slodzes darba laiks, liecina jaunākie Eirobarometra dati.Latvijas rādītājs šajā aspektā ir par ceturtdaļu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šādam apgalvojumam nepiekrīt 37% iedzīvotāju. Latvijā plaši pārstāvēts ir viedoklis, ka bērnu aprūpes sektorā nevajadzētu nodarbināt vairāk vīriešu. Lielāku vīriešu īpatsvaru bērnudārzos atbalsta tikai trešdaļa iedzīvotāju. Vīrieši kopumā ir mazāk kompetenti mājas darbu veikšanā nekā sievietes, pārliecināti 56% Latvijas iedzīvotāju. Par 10% biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā Latvijā tiek pausts viedoklis, ka tēvam priekšplānā ir jāizvirza karjera, nevis sava mazā bērna pieskatīšana. Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sievietes mazāk nekā vīrieši ir ieinteresētas veidot karjeru. Kopumā ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī mūsdienās nelīdztiesība starp sievieti un vīrieti ir ļoti izplatīta.

Un vēl

iestājoties sausam un saulainam laikam turpinās pērnās zāles dedzināšana. Vakar Jēkabpils ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu dzēst degošu kūlu madonas ielā, vienā gadījumā sausā zāle dzēsta 50 kvadrātmetru platībā, otrā simts kvadrātmetru platībā. Abi izsaukumi saņemti vakarā no astoņiem līdz deviņiem ar nepilna pusstundas intervālu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādu iespēju valsts ieņēmuma dienestsdevis frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem? Un kas noticis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu?

Turpinot pērn sākto jauno pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību, VID nosaka divu mēnešu nogaidīšanas periodu arī skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem. Šī gada martā un aprīlī VID aicina nodokļu maksātājus, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, pašiem legalizēt saimniecisko darbību un sakārtot darba attiecības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pretējā gadījumā valsts ieņēmumu dienests sāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji, lielo pilsētu finanšu speciālisti, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem detalizēti pārrunāja izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli. Lielo pilsētu asociācija atzinīgi novērtēja ministrijas paveikto darbu, jo šobrīd piedāvātais risinājums ir daudz konstruktīvāks un ar skaidri definētiem finanšu sadales nosacījumiem. Šis jautājums ir viens no aktuālākajiem un arī sāpīgākajiem pašvaldībās, kas nu jau gadiem tika “mētāts” no viena atbildīgā pie cita. Jaunais modelis dos iespēju pašvaldībām plānot savu attīstību ilgtermiņā, nevis tikai eksistēt no gada uz gadu, ik rudeni atduroties pret jauniem ierobežojumiem un šķēršļiem.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi sodīt Latvijas Televīziju par neatļautas politiskās aģitācijas pārraidīšanu. Latvijas televīzijai noteikts sods 700 eiro apmērā par priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidīšanu laika posmā, kad priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana televīzijas programmās ir aizliegta. Minētais periods ir 30 dienas pirms Saeimas vēlēšanām.

Turpinām ziņas

Atdzimstot zaļai dzīvībai, enerģijai un pavasara dzīvespriekam, no 16.līdz 30.aprīlim Latvijas kultūras namos skanēs koncertprogramma "PIESKARIES BRĪNUMAM", kur mūzikā satiksies divi brīnišķīgi un vitāli dziedātāji - liriskās eņģeļa balss īpašniece ENDIJA ALEKSANDRA un romantiskais tenors DAINIS SKUTELIS . Koncertprogramma, kas ar pārpildītiem dievnamiem savu skanējumu iesāka ziemas mēnešos, tagad, pārveidota un papildināta, turpina ceļojumu pa Latvijas pilsētām. Jēkabpils tautas namā koncerts skanēs 23.aprīlī.

Skrundas novadā pie “Pankopu” mājām apzināta milzu mežābele, to nejauši veikuši Latvijas Petroglifu centra speciālisti, kuri nodarbojas ar arheoloģijas pieminekļu un ģeoloģisko objektu pētniecību. Speciālistu uzmanību kokam pievērsis mājas saimnieks, kad dabas pētnieki bija ieradušies pārmērīt citu mežābeli sētas otrajā pusē.Iespaidīgās un veselīgās ābeles apkārtmērs ir precīzi 4 metri, un tas šo dabas bagātību savas sugas koku rangā ierindo pirmajā vietā Latvijā.

Un vēl

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs turpina kliedēt arvien pieaugošākās baumas par Vladimira Putina veselības stāvokli. Neraugoties uz Peskova centieniem pierādīt, ka viss ir kārtībā, šodien Putins nav ieradies uz Federālā drošības dienesta sēdi, vēsta ārvalstu mediji. Peskovs norādījis, ka Putinam katru dienu ir dažādas tikšanās, un daudzas no tām nav publiskas. Runājot par Putina veselības stāvokli, Peskovs saka, ka viss ir «absolūtā kārtībā», un Krievijas prezidentam nekas nekaiš, savukārt viņa rokasspiediens ir tāds, ka «var salauzt roku». Iepriekš vēstīts, ka vakar tika publicēta informācija, ka, iespējams, Putina slimības dēļ, atcelta viņa vizīte Astanā. Tāpat kļuvis zināms, ka Putins publiskos pasākumos nav parādījies jau gandrīz nedēļu.