Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 23.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kurp pieredzes apmaiņas braucienā dosies Jēkabpils domes darbinieki? Kādus objektus šodien apmeklēs Zemgales jaunatnes lietu speciālisti? Un Kāpēc šodien sākas astronomiskais rudens?

Jēkabpils pilsētas pašvaldības delegācija šodien pieredzes apmaiņas vizītē dosies uz Daugavpils domi. Jēkabpilieši iepazīsies ar daugavpiliešu pieredzi pārvaldes darbā, kā arī ar pilsētu.

Tehnisku iemeslu dēļ šodien dažās daudzdzīvokļu mājās Jēkabpilī nebūs karstā ūdens. SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka tehnisku iemeslu dēļ šodien un rīt līdz  pulksten 12tiem netiks padota siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai daudzdzīvokļu mājām: Dārzu iela 5;6;8; Palejas iela 13 un Bebru iela 26.

Tāpat arī šodien turpinās Jēkabpils ūdens sistēmas hlorēšana. Tāpēc visi, kas uzturā lieto SIA “Jēkabpils ūdens” piegādāto ūdeni, aicināti to lietot vārītu.

Turpinām ziņas

Šodien jaunatnes lietu speciālisti no Zemgales pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām turpina divu dienu vizīti Zemgales izglītības un kultūras iestādēs, apmeklējot vairāk nekā desmit objektus Aizkraukles, Jaunjelgavas, Pļaviņu un Kokneses novadā, lai iepazītos ar Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas pieredzi. Pārsvarā tie ir moderni aprīkoti mācību kabineti, darbnīcas, laboratorijas, interneta pieejas punkti, bibliotēkas, dienesta viesnīcas, sporta un atpūtas laukumi, daudzfunkcionāli jaunatnes iniciatīvu centri. Braucienā devušies gandrīz 20 jaunatnes lietu speciālisti.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” i informē, ka šodien ir mainīti vairāku Lielvārdes un Aizkraukles virziena elektrovilcienu kustības saraksti. Izmaiņas vilcienu satiksmē noteiktas saistībā ar sliežu ceļu remontdarbiem posmā Salaspils-Ogre.  Izmaiņas skar vilcienus, kas kursē sākot no pulksten 10.55. Sīkākas uzziņas dzelzceļa stacijās.

Un vēl

Šodien Zemes ziemeļu puslodē beigsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens. Astronomiskais rudens sākas brīdī, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris. Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt arī par vienādībām. Šodien dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārspēs nakts garumu. Saskaņā ar Latvijas Folkloras biedrības apkopoto informāciju rudens vienādībās dažādas Eiropas tautas agrāk atzīmēja ražas svētkus un gada saulrietu, kad gaismas un tumsas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsa. Rudens ekvinokcija tika svētīta trīs dienas. Latvijā rudens sākšanos jau tradicionāli svin 29.septembrī, Miķeļdienā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās kalusieties: Turpina izskatīt Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas krimināllietu; Jēkabpilī atjauno Viestura ielas posmu Un kad Aknīstes vidusskolā viesosies aizsardzības ministrs?

Zemgales apgabaltiesā šodien plānots turpināt apelācijas kārtībā izskatīt Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas krimināllietu. Iepriekšējā tiesas sēde šajā lietā bija plānota 10.septembrī, taču apsūdzēto Staņislava Babeļa un Arvo Žagara advokātu veselības stāvokļa dēļ lietas izskatīšanu nācās atlikt. Jau laikus tiesas sēde tika ieplānota arī 29.septembrī. Jau ziņots, ka 2012.gada nogalē Zemgales apgabaltiesa šajā lietā piemēroja bargus sodus, taču gan prokuratūra, gan vairāku apsūdzēto aizstāvji spriedumu pārsūdzēja. Lietā par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei "Fēnikss" Jēkabpilī 2011.gada janvārī apsūdzētas piecas personas.

Valdība vakar nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" konsultanta "Prudentia" pakalpojumiem. Ministru kabinets sadarbību ar "Prudentia" sāka 2011.gadā. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzīst, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu pret to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu. Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam. Tāpat pagaidām nav dots konkrēts termiņš, cik ilgā laikā būtu jāatrod stratēģiskais investors.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī patlaban tiek rekonstruēts Viestura ielas posms, no Pļaviņu līdz Brīvības ielai. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kraps sarunā ar Radio1 sacīja, ka patlaban intensīvi darbi norit Viestura ielas posmā no Pļaviņu līdz Brīvības ielai. Šeit paredzēts mainīt ielas segumu, atjaunot trotuārus, izbūvēt nepieciešamās komunikācijas, kā arī atjaunot ielu apgaismojumu. Darbu kopējās izmaksas ir aptuveni 80 000 eiro, darbus veic SIA “Ošukalns”. Paredzēts, ka līdz oktobra vidum darbi tiks pabeigti.

10.oktobrī Gārsenē notiks komponista, pedagoga un diriģenta Imanta Mežaraupa atceres pasākums "In memoriam. Imants Mežaraups – 57". Pasākums sāksies pulksten divos dienā Gārsenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Mežaraups dzimis Filadelfijā, ASV, 1958.gada 10.oktobrī, uz dzīvi tēvzemē Latvijā viņš pārcēlās 1996.gadā. Latvijā Mežaraups strādāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, Rīgas Doma kora skolā, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un Talsu Mūzikas skolā, kā arī bija Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kora "Amenda" diriģents un ērģelnieks. Viņa kompozīcijas ir iestudējuši arī kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un ansamblis "Altera Veritas". Kopš 1999.gada viņš bija Latvijas Komponistu savienības biedrs. Pasākumu organizē "Imanta Mežaraupa daiļrades atbalsta fonds" sadarbībā ar Aknīstes novada pašvaldību, Aknīstes novadpētniecības muzeju un Gārsenes evaņģēliski luterisko draudzi.

Un vēl

Rīgas Hanzas vidusskolā šodien viesosies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris Mārtiņš Liberts, lai arī šajā mācību gadā turpinātu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku kopīgi organizēto lekciju ciklu Latvijas vidusskolās "Kā mēs sargāsim Latviju?". Lekcijas laikā skolēni varēs uzzināt par Latvijas aizsardzības spējām un to stiprināšanu, par drošības situāciju pasaulē un Latvijā, aizsardzības nozares aktualitātēm, kā arī par drošību informācijas telpā. Lekcijām pieteikušās 97 skolas no visas Latvijas. Iespēju robežās lekcijas vada ari aizsardzības ministrs Bergmanis. Nākamā lekcija ar ministra dalību plānota 2.oktobrī Aknīstes vidusskolā.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kas maksās par saslimušo bēgļu ārstēšanu? Kad šoruden notiks tradicionālā ģitāristu sesija? Un Ko liecina jaunākās sinoptiķu prognozes par laiku nedēļas nogalē?

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro. Mūrniece Latvijas televīzijā izteicās, ka tas ir morālas dabas, sirdsapziņas jautājums un viņas sirdsapziņa neļauj to darīt, skaidrojot, ka algas pieaugums deputātiem nebūtu pieļaujams, jo ir redzams, ka valsts nespēj palielināt algas mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un indeksēt pensijas. Saeimas priekšsēdētāja vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik lēmums par algas palielināšanu nav pieņemts - to paredz 2010.gadā pieņemta likuma regulējums, tomēr viņa domā, ka izmaiņas tiks apturētas, proti, budžeta skatīšanas gaitā šis jautājums tiks skatīts un koriģēts.

Uz Latviju atbraukušajiem bēgļiem saslimšanu gadījumā tāpat kā vietējiem iedzīvotājiem, būs jāgriežas pie ārstiem. Vairāki ģimenes ārsti pauduši bažas, ka viņiem nav skaidrības, kā notiks slimo bēgļu ārstēšana, ņemot vērā, ka ir ļoti maz informācijas par viņu iepriekšējām saslimšanām un vakcināciju. Veselības ministrijā skaidro, ka bēgļi Latvijā saņems tādus pašus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus kā Latvijas pilsoņi un arī tāpat maksās par vizīti pie ārsta. Tas nozīmē, ka par ģimenes ārsta apmeklējumu gan Latvijas pilsonis, gan bēglis maksā 1,42 eiro. Savukārt par ārstēšanās dienu stacionārā gan Latvijas pilsonis, gan bēglis maksā 7,11 eiro. Ministrijā tiek gatavots ziņojums par veselības pārbaudēm un veselības aprūpes sniegšanu gan patvēruma meklētājiem, gan bēgļa statusu ieguvējiem. Starpziņojums tiks nodots 30.septembrī.

Turpinām ziņas

Latvijas iedzīvotāji labprāt apceļo Latviju, taču gandrīz nemaz neizmanto viesnīcu vai citu izmitināšanas vietu pakalpojumus, liecina aptaujas rezultāti. Gandrīz 50% atpūtnieku, kuri nedodas ārzemju ceļojumos, labprāt atvaļinājumu pavada tepat Latvijā, sauļojoties, peldoties, esot pie dabas un gluži vienkārši neko nedarot. Vienlaikus nedaudz mazāks respondentu skaits norādījuši, ka savas brīvdienas vēlas pavadīt lietderīgāk un iepazīt vietējo iedzīvotāju kultūru, aplūkot pilsētu un apskatīt ievērojamas vēsturiskas vietas. Noskaidrots, ka muzeju, teātra un operas apmeklējums ierindojas pēdējā vietā no aktivitāšu piedāvājuma, un šādu brīvā laika pavadīšanas veidu izvēlētos 14% aptaujāto.

Madonas novada Praulienas skolā oktobra beigās notiks gadskārtējā Ģitāristu sesija. Plānoti gan kvalifikācijas celšanas semināri mūzikas pedagogiem, gan meistarklases ģitāristiem, vokālistiem, koklētājiem un rokgrupām Latvijā atzītu mūziķu vadībā. Līdztekus tam iecerēti konkursi, koncerti un dalībnieku atpūtas tūre pie Gunāra Igauņa uz mūzikas instrumentu muzeju. Gadskārtējā Ģitāristu sesija notiks 25.-30.oktobrī. Pieteikties iespējams līdz 20.oktobrim mājaslapā gitaristusesija.lv .

Un vēl

Ceturtdienas pēcpusdienā Latvijā gaidāma rekordaugsta gaisa temperatūra, nedēļas nogalē kļūs vēsāks un valsts austrumu daļā ilgstoši līs, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Rīt gaiss sasils līdz +19..+24 grādiem, daudzās pilsētās gaidāms jauns 24.septembra siltuma rekords. Iespējams, tiks pārspēts arī nacionālais rekords - 1989.gadā reģistrētie +23,9 grādi. Naktī uz piektdienu daudzviet sabiezēs migla, gaisa temperatūra Latvijas rietumu un centrālajos novados pazemināsies līdz +5..+10 grādiem, bet diena, uzspīdot saulei, atkal būs silta. Brīvdienās pār Latviju stiepsies atmosfēras fronte, kas nodalīs vēsumu rietumos un siltumu austrumos. Tās ietekmē gaidāms ilgstošs lietus, kas atbilstoši pašreizējai prognozei skars Austrumlatviju.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils kūlas ugunsgrēku skaita ziņā Latvijā ir trešā vietā; Kad notiks atvērto durvju diena Jēkabpils slimnīcas ātrās palīdzības dienestā? Un Ko jēkabpilieši varēs baudīt Miķeļdienas gadatirgū?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika liecina, ka Jēkabpilī šogad dzēsti 82 kūlas ugunsgrēki un sausā zāle degusi gandrīz 60 hektāru platībā. Šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu kūlas ugusngrēku skaits samazinājies par 25, savukārt platība, kur degusi sausā zāle par 15 hektāriem. Tomēr kūlas ugunsgrēku skaita ziņā jau vairākus gadus Jēkabpils nemainīgi ir trešajā vietā valstī. Šo bēdīgo statistiku mūsu pilsētai veido tās iedzīvotāji, kas pienācīgi nesakopj sev piederošās teritorijas. Jēkabpils brigādes komandieris Dzintars Cvilikovskis teic, teritorijas, kurās dzēsti kūlas ugunsgrēki, galvenokārt pieder privātīpašniekiem un ugunsdzēsēji šogad daudzus no tiem saukuši arī pie atbildības. Statistika arī liecina, ka gadu nogada kūla Jēkabpilī deg vienās un tajās pašās vietās. Visbiežāk ugunsdzēsējiem nācies dzēst sauso zāli Nameja, Madonas ielu mikrorajonos un pie dzelzceļa varoņu ielas apkārtnē.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopoto statistiku, no republikas pilsētām šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpilī, kur pērnā gada sausā zāle dega 271 hektāra platībā, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Valmierā, kur tie izcēlušies 23 hektāros. Novados šogad dzēsti tūkstots 956 kūlas ugunsgrēki 2 tūkstoši 727 hektāru platībā, bet visvairāk – Daugavpils novadā, kur reģistrēti 163 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk kā 590 hektāri. Neviens no Jēkabpils apkārtnē esošajiem novadiem šogad nav iekļuvis ugunsdzēsības dienesta TOP10 melnajā sarakstā. Tas nozīmē, ka Jēkabpils, krustpils, Aknīstes, Salas, Viesītes, Pļaviņu un Līvānu novados gan pašvaldība, gan iedzīvotāji rūpējas par saviem īpašumiem, lai neizceltos kūlas ugunsgrēki.

Turpinām ziņas

Valsts pārvaldes atvērto durvju dienā, 9.oktobrī, iedzīvotāji tiek aicināti iepazīties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu. Šajā dienā interesenti varēs apmeklēt 26 neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu punktus un brigāžu atbalsta centrus visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpilī, Viesītē, Pļaviņās un Preiļos. Apmeklējuma laikā būs iespēja klātienē vērot un noskaidrot, kā norit ātrās palīdzības brigāžu ikdienas dežūra, kā brigādes saņem izsaukumus un kā operatīvi spēj uz tiem reaģēt, lai palīdzētu pacientiem vai smagi cietušajiem. Ikvienam būs iespēja arī iekāpt ātrās palīdzības mašīnā un aplūkot tās specifisko aprīkojumu, ar kādu mediķi glābj cilvēku dzīvības, kā arī izjautāt mediķus par viņu darbu.

Lai veicinātu uzņēmēju aktivitāti, nodrošinot Komerclikumā noteikto prasību par pamatkapitāla denomināciju eiro līdz 2016.gada 30.jūnijam izpildi, Uzņēmumu reģistrs uzsāk bezmaksas semināru ciklu „Pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro: kādi dokumenti nepieciešami un kā tos sagatavot?”. Pirmais seminārs notiks jau 1.oktobrī Līvānos. Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam par prasību izpildi – 2016.gada 30.jūnijam – paredzēts organizēt vismaz 20 seminārus visā Latvijā, aicinot uzņēmējus jau laikus pievērst uzmanību dokumentācijas sakārtošanai. Seminārus vadīs Jadviga Neilande, sertificēta nodokļu konsultante un grāmatas “Komersanta ABC” autore, un tajos uzņēmējiem būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem gan par pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro, gan citiem aktuāliem tematiem.

Un vēl

Svētdien, Jēkabpilī, Krustpils saliņā, jau no paša rīta norisināsies Miķeļdienas gadatirgus uz kuru aicināti gan tirgotāji, gan pircēji, kā arī ķirbju audzētāji. Notiks konkurss par lielāko ķirbi. Gadatirgū būs iespēja baudīt kultūras programmu. Pasākumu ieskandinās pūtēju orķestris "Krustpils", bet Miķelis un Jumaliņa vadīs dažādus konkursus un sacensības gan lieliem, gan maziem. Ar priekšnesumiem uzstāsies folkloras kopa "Rati", Jēkabpils pašdarbības kolektīvi "Krustpilietis", "Delveri", "Vakarvējš" un "Bariņa", kā arī lauku kapela "Rumbas kvartets" un “Klintaines kapela”. Bērniem būs iespēja apskatīt "Trušu pilsētiņu", gan lieli, gan mazi varēs piedalīties dažādās atrakcijās un konkursos. Pusdienlaikā tirgus apmeklētāji varēs baudīt cienastu - Miķeļa dienas zupu ar žāvētām ribiņām, grūbām, pupiņām, burkāniem, kartupeļiem un sīpoliem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Vai mežus izcirtīsim vēl vairāk? Kas Ungārijai piegādās materiālus žoga celtniecībai pret bēgļiem? Un – mūžībā aizgājis izcilais latviešu tenors Kārlis Zariņš.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi rīkojumu par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apmēru valsts mežos 2016.-2020.gadā. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, maksimāli pieļaujamās izcērtamās koksnes apmērs nākamajā periodā pieaugs par 5,9%, bet izcērtamo mežu platība hektāros - par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu periodu. Ministrija rosina apstiprināt kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apmēru valsts mežos galvenajā cirtē 2016.–2020.gadam 92,3 tūkstošu hektāru platībā 24,5 miljoni kubikmetru likvīdās jeb saimnieciski izmantojamās koksnes. Rīkojums pieteikts valsts sekretāru sanāksmē un drīzumā par to lems valdība.

Latgales Plānošanas reģionā notiek darbs pie investīciju piesaistes materiālu izstrādes septiņiem Latgales nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Investīciju piesaistes materiālu izstrādes mērķis ir veicināt pašvaldības apzināties savas iespējas, izvērtējot konkrētā objekta potenciālu investīciju piesaistei. Patlaban ir noslēgusies iepirkuma procedūra un noslēgts līgums starp Latgales Plānošanas reģionu un SIA "Konsorts" par tirgus izpētes veikšanu Preiļu novada investīciju objektiem. Preiļu novadam tiks veikta tirgus izpēte Preiļu muižas kompleksa un parka rekonstrukcijai, kultūrvēsturiskā mantojuma ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un investīciju piesaistei. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, tiks izstrādāti ekonomiski piemērotāko produktu vai pakalpojumu apraksti muižas kompleksa un parka attīstībai. Tāpat arī paredzēts, ka Līvānu novada potenciālajiem investīciju objektiem tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija. Projekta kopējās izmaksas – vairāk nekā 1,1 miljons eiro.

Turpinām ziņas

Projektā, kas paredz gar Ungārijas robežu ar Serbiju un Horvātiju izvietot dzeloņstiepļu žogu, iesaistījies arī Latvijas uzņēmums SIA "Žogu fabrika". Kā informē kompānija, tā ražo un piegādā daļu no būvniecībā nepieciešamās paaugstinātas drošības dzeloņstieples. Pie Latvijas uzņēmuma vērsies viens no lielākajiem Eiropas Savienības metāla stiepļu izstrādājumu vairumtirgotājiem. Daudzkārt vēstīts, ka Eiropa piedzīvo lielāko bēgļu vilni kopš Otrā pasaules kara: pāri Vidusjūrai laivās, kā arī pa sauszemes ceļiem bloka teritorijā ierodas desmitiem tūkstošu bēgļu no tādām karadarbības un vardarbības skartām teritorijām kā Sīrija, Irāka, Afganistāna un Ziemeļāfrika. Ungārija augusta beigās pabeidza dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Serbiju, bet vēl turpina celt četrus metrus augstu žogu uz šīs robežas, mēģinot apturēt migrantu pieplūdumu.

Vairums jeb 60,5% respondentu uzskata, ka īpašumu cenas ir augstākas par savu patieso vērtību, bet 36% to norādīja kā būtiskāko problēmu, ar kuru paši vai draugi, paziņas saskārušies, meklējot nekustamo īpašumu iegādei, liecina SKDS veiktā aptauja. Pētījumā noskaidrotas arī galvenās problēmas, ar kurām saskārušies iedzīvotāji vai viņu ģimenes locekļi, draugi vai paziņas, meklējot nekustamo īpašumu īrei vai iegādei. Kā galvenās problēmas norādītas - neadekvāti augstās īpašuma cenas, nepietiekams vēlmēm atbilstošs īpašumu skaits vēlamajā apkaimē, kā arī fotogrāfiju vai aprakstu neprecizitāte attiecībā uz reālo situāciju, kā rezultātā, apmeklējot potenciālo īpašumu, nāciess piedzīvot vilšanos. Tāpat norādīts, ka nekustamā īpašuma atrašana aizņēm vairāk laika un enerģijas, nekā sākotnēji plānots.

Un vēl

Šodien pēc smagas slimības mūžībā aizgājis izcilais latviešu tenors Kārlis Zariņš, informē Latvijas nacionālās operas un baleta pārstāvji un izsaka visdziļāko līdzjūtību leģendārā mākslinieka ģimenei, kolēģiem un audzēkņiem. Atvadīšanās no Kārļa Zariņa notiks otrdien, 29. septembrī. Kārlis Zariņš piedalījies vairāk nekā 2 tūkstoši koncertos Rīgā un citur pasaulē, īpašu ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Džuzepe Verdi, Mocarta, Antonīna Dvoržāka "Rekviēmā", Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un "Dziesmā par zemi", Šēnberga "Gurres dziesmās" un citur. Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu, viņš ir arī "Aldara" balvas laureāts un pagājušajā nedēļā - 21. septembrī Kārlis Zariņš saņēma Latvijas Gāze Gada balvu Operai 2015 kategorijā "Leģendārs mūžs mākslā".