Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 28.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc Latvijas pašvaldību savienībai nav viedokļa par jauno administratīvi teritoriālo reformu? Kā Jēkabpils sportistiem veicies spēlēs brīvdienās? Un Kādu laiku oktobrī prognozē laika vērotājs?

Latvijas Pašvaldību savienībai pagaidām nav viedokļa par jauno administratīvi teritoriālo reformu, jo tā par to uzzināja tikai piektdien, kad ar to klajā nāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jau vēstīts, ka VARAM piektdien nāca klajā ar jaunas reformas piedāvājumu. Apspriešanai nodoti divi varianti - administratīvi teritoriālais iedalījums ar 49 novadiem un deviņām republikas pilsētām vai 29 sadarbības teritorijām ap attīstības centriem. VARAM rosina reformu ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.  Šobrīd Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas pilsētas.

Pašvaldību ministrs Kaspars Gerhards jau iepriekš ir norādījis, ka izveidojusies nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, kur bagātākās pašvaldības var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās pašvaldības nespēj nodrošināt pat likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma, kā dēļ cieš to iedzīvotāji, tapēc ir nepieciešama jauna administratvi teritoriālā reforma.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no šodienas līdz 2.oktobrim organizēs ikgadējo informatīvo akciju "Vardarbība nav mazs noslēpums. Runā par to!". Akcijas mērķis ir cīnīties pret seksuālo vardarbību un palīdzēt tās atpazīšanā, kā arī seku mazināšanā. Tās laikā ikvienam būs iespēja zvanīt uz tālruni 116111 un ziņot par seksuālās vardarbības gadījumiem pret bērniem, saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, kā arī nepieciešamo informāciju.

Turpinām ziņas

Pagājušās sezonas "Aldaris" Latvijas Basketbola līgas trešais spēcīgākais klubs "Jēkabpils" pēdējā pārbaudes spēlē pirms jaunās sezonas sestdien savā laukumā tikai pagarinājumā ar 91:90 pieveica augstākās līgas debitanti "Ogre". Uzvarētājiem rezultatīvākais ar 21 punktu bija Rinalds Sirsniņš, 16 punktus pievienoja amerikānis Tailers Larsons, bet Jānis Pozņaks izcēlās ar 13 punktiem un 11 bumbām zem groziem. Tikmēr "Ogrei" 23 punktus guva Rihards Strauts, bet 19 punktus sameta Kārlis Apsītis. Pirms tam piektdien "Jēkabpils" izbraukumā ar 78:86 zaudēja Lietuvas vienībai Utenas "Juventus". Šajā mačā 20 punktus iemeta Sandis Silavs, bet 11 punktus guva Larsons. Jaunā LBL sezona sāksies 29.septembrī.

Latvijas sieviešu handbolā sestdien 2014.gada Latvijas čempiones Stopiņu NHK izbraukumā ar 32:23 pieveica debitantes Jēkabpils Sporta skolu. Kopvērtējumā pašlaik pa četriem punktiem divās spēlēs ir "Latgols" un Stopiņu NHK komandām, bet pa vienai uzvarai guvušas Dobeles SS/REIR un Salaspils SS spēlētājas, kamēr abos mačos zaudējušas Jēkabpils sporta skolas un LSPA dāmas. Sieviešu virslīgā šosezon startē sešas komandas - "Latgols", LSPA, Dobeles SS/REIR, Stopiņu NHK, Salaspils SS un Jēkabpils SS. Jēkabpilietes, kuras 2009. gadā kļuva par čempionēm, turnīrā atgriežas pēc ilgāka pārtraukuma. Jaunajā sezonā sieviešu komandas aizvadīs trīs apļu turnīru, sacenšoties katra ar katru trīsreiz un kopumā regulārajā čempionātā aizvadot 21 spēli.

Un vēl

Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas oktobri prognozē salīdzinoši sausu, tomēr vēsu un ar pirmajām rudens vētrām. Par laika apstākļiem oktobrī varēja spriest jau 16. un 24.augustā, kas liecināja, ka oktobris būs salīdzinoši sauss, bet rudenīgi vēss. Tāpat norises dabā liecina, ka oktobris būs vējains, bet mēneša vidējā temperatūra būs tuvu normai. Vēl oktobra sākumā gaisa temperatūra pietuvošoties plus 18 grādu atzīmei, nokrišņi būs īslaicīgi, bet no rītiem iespējamas salnas. Mēneša vidū gaidāmas vējainas dienas un vairāk nokrišņu, kas austrumu rajonos varētu būt arī sniega veidā. Uz oktobra beigām esot sagaidāmas pirmās rudens vētras. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kad tiesās ieviesīs bezvadu internetu? Vai no nākamā gada kļūs lētāka degviela? Un Cik lāču dzīvo Latvijas mežos?

Visās Latvijas tiesās līdz šā gada beigām plānots ieviest bezvadu internetu. Patlaban ar šo jautājumu nodarbojas Tiesu administrācija, un projekts tiktu finansēts no tiesu administr;ācijas budžeta. Plānotās izmaksas bezvadu interneta ieviešanai ir 233 tūkstoši 998 eiro.

Lai pretotos iespējamam Krievijas uzbrukumam, Latvijai nepieciešams izveidot divas karavīru brigādes, decentralizēt vienības un veikt citus pasākumus, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā. Krievija varētu izmantot politisku un sabiedrisku organizāciju algošanu, kā arī informācijas operācijas sabiedriskā viedokļa ietekmēšanai. Tāpat Krievija varētu plaši izmantot speciālo operāciju spēkus un neregulārus militārus vai paramilitārus formējumus. Viens no līdzekļiem, kas, iespējams, nodrošinātu spēju identificēt šādu formējumu aktivitāti, varētu būt uz teritoriālām vienībām, kā arī citām valstiskām organizācijām, piemēram, pašvaldības policiju, balstīta visaptveroša informācijas apmaiņas tīkla izveidošana. Būtiska nozīme šāda tīkla darbībai ir vietējo iedzīvotāju iesaistīšanai.

Turpinām ziņas

Augstām naftas un degvielas cenām tirgū pagaidām nav pamata, un var gadīties, ka nākamgad naftas cena nokrīt līdz 10 eiro par barelu, ņemot vērā prognozēto Irānas naftas pieplūdumu tirgū, kas nozīmē, ka litrs benzīna varētu maksāt zem viena eiro, prognozē degvielas tirgotāji. Kā skaidro "Virši-A" pārstāvis, ja analizē tirgus ziņas, tad tuvākā nākotnē - gada laikā - krass paaugstinājums uz 100 ASV dolāriem par barelu nav sagaidāms. Eksperti pieļauj, ka degvielas cenas var samazināties zem viena eiro, lai gan to esot grūti prognozēt.

Gada laikā Latvijas teritorijā uzturas līdz pat 20 brūnajiem lāčiem, bet vismaz septiņi dzīvo pastāvīgi. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka šo dzīvnieku skaits mežos nākotnē pieaugs. Tā, liecina šogad Latvijas mežos veiktais monitorigs. Pagaidām kaimiņzemes Igaunijas mežos mītošo lāču skaitu vēl nesasniegt, tomēr Latvija kļūst arvien pievilcīgāka šiem savvaļas dzīvniekiem. Dabas pārvaldes uzdevumā pieci zinātnieki veikuši lāču monitoringu mežos valsts ziemeļaustrumu daļā, kur šie ķepaiņi jau iepriekš bijuši manīti. Pētījuma laikā Latvijas teritorijā kopumā novēroti septiņi pieauguši lāči un četri lāču mazuļi. Pētnieki sola monitoringu turpināt arī nākamajos gados, kā arī aicina sabiedrību ziņot par mežā pamanītiem lāču ķepu nospiedumiem un iesūtīt bildes vietnē «dabasdati.lv».

Un vēl

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvaldešodien organizē steidzamu preses konferenci, lai paziņotu par kādu «ļoti nozīmīgu atklājumu», vēsta ārvalstu mediji. Līdz ar šo ziņu parādījušās baumas, ka, iespējams, atklāta dzīvība uz Marsa. Uz preses konferenci Vašingtonā NASA uzaicinājusi dažādus ekspertus, un sola «atklāt noslēpumu, kas apvij «Sarkano planētu»». Viena no versijām ir - NASA paziņos par atrastām baktērijām, bet daudz ticamāka versija - ka uz planētas atrastas tekoša ūdens pēdas, kas palielina iespēju, ka uz Marsa ir dzīvība.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā nākotnes karu raksturo Krievija? Kāpēc Jēkabpils novada dome atlikusi jautājumu par publiskās apspriešanas rīkošanu saistībā ar pašvaldības administrācijas atrašanās vietu? Un Kāda šogad ir bijusi medus raža?

Krievijas Militārajā doktrīnā atspoguļoto nākotnes karu raksturo vairāki faktori, tajā skaitā robotizētu ieroču sistēmu un privātu algotņu firmu izmantošana, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā "Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020.gadam: draudi un iespējas Latvijai". Tāpat doktrīnā atspoguļoto nākotnes karu raksturo plaša augstas efektivitātes konvencionālo ieroču, bezpilota lidaparātu, elektroniskās karadarbības, autonomu, robotizētu ieroču sistēmu izmantošana. Nākotnes karu Krievijas izpratnē raksturo arī darbības uz pretinieku visā pretinieka teritorijas dziļumā un īsais militāro spēku sagatavošanās laiks bruņotām darbībām, kā arī neregulāru formējumu un privātu algotņu firmu dalība karadarbībā.

Katram bēglim vai viņa ģimenei tiks piesaistīts individuāls konsultants, kurš palīdzēs imigrantam atrast darbu un dzīvesvietu, koordinēs latviešu valodas apmācību un ja būs nepieciešams, nodrošinās izglītības pārkvalifikāciju, kā arī palīdzēs tikt pie sociālā atbalsta un veselības aprūpes. Tāpat patvēruma meklētājiem paredzēta arī veselības aprūpes apdrošināšana uz gadu. Nav gan zināms, kuras apdrošināšanas firmas ar to nodarbosies un kur Veselības ministrija šim nolūkam ņems naudu, ja tās katastrofāli trūkst pašmāju cilvēku ārstēšanai, vēsta laikraksts latvijas Avīze. Patvēruma meklētāju un bēgļu uzturēšanai 2016.gada valsts budžetā ir paredzēti 5,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības fondu nauda. Bet ar to vien nepietiks - būs nepieciešami papildu līdzekļi, par kuriem Ministru kabinets lems atklātā sēdē rīt, 29.septembrī, kad uzklausīs Iekšlietu ministrijas darba grupas ziņojumu par imigrantu uzņemšanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome atlikusi jautājumu par publiskās apspriešanas rīkošanu saistībā ar pašvaldības administrācijas atrašanās vietu. Lēmuma pieņemšana atlikta līdz brīdim, kamēr būs veikta iedzīvotāju anketēšana. Nolemts rīkot ārkārtas domes sēdi 8.oktobrī par aptaujas saturu un anketēšanas norises kārtību. Par aptaujas anketas sagatavošanu noteikta arī atbildīgā persona un tā ir Dzidra Nartiša.

Latvijas upēs saglabājas zems ūdens līmenis, un, situācijai neuzlabojoties līdz ziemas atnākšanai, pieaugs plūdu risks palu laikā, prognozē sinoptiķi. Līdzīgas bažas par dažām upēm, īpaši Daugavu, bija arī pērn, bet siltās ziemas dēļ upēs neveidojās bieza ledus kārta un arī sniega bija ļoti maz, līdz ar to pavasarī tikpat kā nebija palu, vienīgi janvārī vairākas upes izgāja no krastiem. Patlaban ūdens līmenis upēs ir zemāks nekā pirms gada, turklāt tuvākajās nedēļās netiek prognozēts spēcīgs lietus. Pagājušā gada oktobrī daļu valsts skāra ļoti stiprs lietus, kas izraisīja strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos daudzās upēs. Upēm aizsalstot pie zema ūdens līmeņa un veidojoties biezai ledus kārtai, palielinās risks, ka atkušņa laikā vai pavasarī veidojas ledus sastrēgumi.

Un vēl

Medus raža šogad Latvijā ir vidēja, pagājušā gada līmenī, norāda Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze. Vienlaikus viņš piebilst, ka pozitīvi ir vērtējams, ka šogad atšķirībā no pagājušā gada biškopjiem izdevās ievākt viršu medu. atvijas Biškopības biedrība ir lielākā lauksaimniecības nozaru organizācija Latvijā, kura apvieno vairāk nekā 2600 biedru - lauksaimniekus, kas nodarbojas ne tikai ar biškopības produkcijas ražošanu, bet pārstāv arī citas lauksaimniecības nozares.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radiio1 ziņās klausieties: Kura īpašnieka ķirbis Miķeļdienas gadatirgū tika nominēts, ka lielākais? Kādas ir iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu neveiksmes? Un Kādas mācības tiek piedāvātas Jēkabpils uzņēmējiem?

Miķeļdienas gadatirgū Krustils saliņā vakar piedalījās 170 tirgotāji un vairāki tūkstoši apmeklētāju. Pasākuma organizatore Krustpils kultūras nama direktore Ruta Kalniņa atzīst, ka apmeklētāju šogad bijis ļoti daudz, visu tirgus dienu neizsīkusi cilvēku straume, kas nākuši un gājuši. Viņa atzīst, ka Krustpils saliņa ir vispiemērotākā vieta Miķeļdienas gadatirgus rīkošanai, jo šeit vietas pieticis gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, gan priekšnesumiem. Turklāt īpašu tirgus gaisotni šeit rada arī Krustpils saliņas aura – visapkārt daba, līdzās Daugava un tieši tas ir vajadzīgs rudens gadatirgus norisei. Apmeklētāji ar sajūsmu uzņēmuši arī kultūras programmu, tāpat arī aktīvi iesaistījušies dažādos konkursos un atrakcijās.

Viens no galvenajiem Miķeļdienas konkursiem bija lielākā ķirbja noteikšana. Pirmo vietu ieguva Mindauga Norviļa ķirbis, kura apkārtmērs bija 184 centimetri, viņš dāvanā saņēma lielo sulas spiedi. Otrajā vietā – Kristiānas Pavāres ķirbis, kura apkārtmērs bija 182 centimetri, trešajā vietā viņas māsa Diāna Pavāre, kuras ķirbja apkārtmērs – 174 centimetri. Ar viņu trešo vietu dala Sandra Riekstiņa, arī viņas ķirbim apkārtmērs 174 centimetri. Pārējo vietu iegūvēji balvā saņēma – mikseri, kafijas servīzi un sviestmaižu cepamo pannu-tosteri. Fotoreportāžu no Miķeļdienas gadatirgus skatieties portālā radio1.lv

Citas ziņas

Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis šodien pašvaldību savienības domes sēdē parakstīja savienības un valdības vienošanās un domstarpību protokolu, kuru paredzēts pievienot valsts nākamā gada budžetam. Straujuma atzina, ka nākamā gada budžetā ir nesaskaņoti jautājumi, tomēr tas nav pašvaldībām nelabvēlīgs. Viņa uzsvēra, ka pašvaldības varēs risināt problēmas, kas iekavējušās jau gadiem. Vienlaikus viņa arī minēja, ka sarunas par nākamā gada budžetu būtiski atšķirās no pagājušā gada un atzīmēja, ka Finanšu ministrija ir izdarījusi lielu darbu saistībā ar pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas modeli, jo tas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, ar kuru pērn pašvaldību savienība piekrita parakstīt vienošanās domstarpību protokolu.

Veicot administratīvi teritoriālās reformas jāpanāk, ka republikas pilsētas tiek integrētas un ir novadu centri, uzskata bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edgars Zalāns. Viņš norādīja, ka iepriekšējo reformu, kas realizētas viņa valdīšanas laikā, mīnuss ir tas, ka "republikas pilsētas ir it kā atstātas par atīstības centriem, taču tajā pašā laikā tās tiek dotētas". Pie iepriekšējo reformu neveiksmes jāpieskaita ari tas, ka lielās pilsētas ieguva republikas pilsētas statusu, un dzīvo atrauti. Jāpanākot, ka tās tiek integrētas un apvienojas kopā ar novadiem. Nevar būt, ka pilsēta nav novada centrs, uzskata Zalāns. Viņš atzina, ka šāda reforma būtu visefektīvākā, taču tā nav politiskā realitāte vismaz tuvāko piecu gadu laikā, jo valstī pašlaik aktuālāks ir imigrācijas jautājums. Tāpat tas būtu ļoti grūti panākams, jo republikas pilsētas pašas negrib apvienoties ar citiem novadiem.

Un vēl

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija oktobrī un novembrī aicina piedalīties apmācības programmas "Zināšanu eņģeļu" seminārā par uzņēmējdarbības veicināšanu, kas notiks Jelgavā, Jēkabpilī un Bauskā. Pasākumā ir aicināti piedalīties Zemgales plānošanas reģiona, pašvaldību, nevalstisko organizāciju darbinieki, profesionālo izglītības iestāžu un augstskolu mācībspēki, kā arī vecāko kursu audzēkņi. Jēkabpilī seminārs notiks 9.novembrī. Apmācību programmā plānotas lekcijas, labās prakses piemēri, radošās domāšanas metodes, simulāciju spēles, praktiski darbi komandās, komandu darbu prezentācijas un diskusijas. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties:Valdības vadītāa sola tikt galā ar bēgļu jautājumu, Kad Preiļos sāksies apkures sezona? Un Cik bieži cilvēki imanto brīvpieejas internetu?

Ministru prezidente Laimdota Straujuma šodien Latvijas Pašvaldību savienības sēdē solīja, ka ar bēgļu uzņemšanas jautājumu kopīgiem spēkiem tiks galā. Sēdes laikā pašvaldību vadītāji pauda neziņu par bēgļu uzņemšanu, proti, vai pēc tam, kad viņi pēc trim mēnešiem iznāks no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, nonāks uz pašvaldību pleciem un pašvaldībām turpmāk būs jānodrošina dzīvesvieta un dažādi pabalsti. Straujuma rosināja nākamo savienības domes sēdi veltīt tieši bēgļu jautājumam un tad visu neskaidro izrunāt. Dodoties prom no sēdes, Straujuma solīja ar bēgļu jautājumu tikt galā.

Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegto Administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu un uzskata, ka tas nav virzāms tālākām diskusijām, neveicot padziļinātu analīzi par esošo situāciju un par iespējamajiem ieguvumiem reģionu attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai. Izvērtējot koncepcijas projektu, ZZS secinājis, ka tas neesot līdz galam izstrādāts, nav arī veiktas konsultācijas ar pašvaldībām. Tāpat arī tiek norādīts, ka nevienas politiskās partijas programmā, startējot pēdējās vēlēšanās, neesot atrodams uzstādījums par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Tādēļ neesot saprotams iemesls, kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nācis klajā ar šādu iniciatīvu.

Turpinām ziņas

Preiļos apkure tiks pieslēgta, tiklīdz kļūs nepieciešama. Tradicionāli apkures sezona Preiļos tiek sākta oktobra vidū. Jau vairākus gadus apkure tiek sākta pēc dzīvokļu īpašnieku vai māju vecāko iniciatīvas.

SIA "Preiļu saimnieks" Siltuma un ūdens apgādes nodaļas vadītājs Vladimirs Haritonovs atgādina, ka apkures sezonas sākumu nosaka iedzīvotāji. Par apkures pieslēgšanu lemj mājas vecākais vai dzīvokļu īpašnieki: ja 50% plus viena balss vēlas pieslēgt apkuri, tad par šo lēmumu ir jāinformē SIA "Preiļu saimnieks" Siltumapgādes daļa un apkure tiks pieslēgta. Preiļu daudzdzīvokļu mājās uzstādīti siltummezgli, tādēļ apkuri pieslēgt iespējams jebkurā brīdī.

117 Latvijas izglītības iestādes šajā mācību gadā par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēmušas starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu. Vēl 44 skolas saņems diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu. Mūsu skola karogu nopelnīja jau astoto reizi.Ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums notika piektdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Līvānu novada Jersikas pamatskolu pārstāvēja  četri dalībnieki.  Diplomus un karogus pasniedza Ekoskolu koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Pēc skolu apbalvošanas ar plakātiem rokās notika kopīgs gājiens no Latvijas Nacionālās bibliotēkas uz Vides un Reģionālās attīstības ministriju, lai pievērstu izmanību klimata pārmaiņām. Skolēnus uzrunāja vides ministrs Kaspars Gerhards.

Un vēl

56% Latvijas interneta lietotāju sabiedriskās vietās meklē bezmaksas bezvadu interneta WiFi pieejamību, liecina telekomunikāciju operatora "Lattelecom" veikts pētījums. Kā rāda pētījuma rezultāti, visvairāk bezmaksas WiFi interesē jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem - šajā vecuma grupā WiFi pieejamību meklē 80% respondentu. Nākamie aktīvākie bezvadu interneta lietotāji veikalos, kafejnīcās, parkos un citās sabiedriskās vietās ir iedzīvotāji vecumā līdz 34 un 44 gadiem. WiFi pieejamību meklē attiecīgi 61% un 50% aptaujāto. Arī 36% senioru vecumā pēc 55 gadiem atzīst, ka interesējas par bezmaksas WiFi pieejamību. Par populārāko ierīci WiFi izmantošanā aptaujātie cilvēki atzinuši viedtālruni, kas vispopulārākais ir jauniešu vidū, kamēr, pieaugot respondentu vecumam, arvien vairāk šim mērķim tiek izmantots planšetdators.