Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 5.oktobrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
radio1 ziņās klausieties: Ko skolotājiem profesionālajos svētkos novēl izglītības ministre? Kāds ceļu satiksmes negadījums brīvdienās noticis Kūku pagastā? Un Ko par šīs nedēļas laika apstākļiem liecina sinoptiķu jaunākās prognozes?
Šodien, 5. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena, kas pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas iniciatīvas 1994. gadā tika pasludināta par starptautisku svinamo dienu. Latvijā šo dienu atzīmē pirmajā oktobra svētdienā, šogad šī diena bija vakar – 4.oktobrī. Katru gadu cilvēki visā pasaulē šajā dienā tiek aicināti apsveikt savus skolotājus, lai pateiktos viņiem par ieguldīto darbu katra individuālajā un visas sabiedrības attīstībā. UNESCO šajā dienā īpaši uzsver skolotāju nozīmīgo lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā visos izglītības līmeņos.
Sagaidot Pasaules skolotāju dienu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pedagogiem novēl parūpēties par savu emocionālo un fizisko labsajūtu, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolēniem. Seile vēl, lai izdodas izlīdzsvarot prasīgumu un iejūtību, mērķtiecību un iedziļināšanos, cieņu pret citiem un cieņu pret sevi! Ministre pasakās ikvienam, kas ar savām zināšanām, pieredzi, aizrautību, radošām idejām dalās ar Latvijas skolēniem, sniedzot ieguldījumu viņu izaugsmē un līdz ar to - mūsu valsts nākotnē. Seile uzsver, ka atbalsts skolēnam ietver arī profesionālu sadarbību ar citiem kolēģiem un profesionāļiem no dažādām jomām, atvērtību jaunām iespējām, ko piedāvā mūsdienu daudzveidīgā pasaule.
Turpinām ziņas
Sestdienī ceļu satiksmes negadījums notika Krustpils novadā, avārījā gājā bojā gājējs. Policija informē, ka sestdienas vakarā Kūku pagastā uz auto ceļa Jēkabpils- Rēzekne- Ludza- Krievijas robeža 1980.gadā dzimis vīrietis, vadot "Mercedes Benz" uzbrauca gājējam, kurš dzimis 1954.gadā, vīrietis no gūtajām traumām mira notikuma vietā.
Piektdien, 2.oktobrī BK “Jēkabpils” “Aldaris” Latvijas Basketbola līgas čempionātā mājas spēlē tikās ar BK “Ventspils” vienību. Jēkabpilieši jau otro šīs sezonas spēli pēc kārtas piedzīvoja smagu sakāvi 62:89. "Jēkabpils" rindās rezultatīvākais ar 15 punktiem bija amerikānis Beznors Simonss, kamēr Sandis Silavs iemeta 11 punktus. Nākamā spēle BK “Jēkabpils” būs trešdien, 7. oktobrī, kad mājas laukumā komanda tiksies ar – BK „Jelgava”.
Un vēl
Sākot ar otrdienu, 6.oktobri, vismaz desmit naktis pēc kārtas gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem nulles, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze. Pirmdien sals vēl nav gaidāms, bet jau otrdienas saullēktā daļā Vidzemes gaiss būs atdzisis līdz -1..-3 grādiem. Turpmāk kļūs vēl dzestrāks - valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra noslīdēs zem nulles, aukstākajās naktīs sals vietām sasniegs -7 grādus, iespējami aukstuma rekordi. Dienas laikā gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies zem +10 grādu atzīmes. Spīdēs saule, dažkārt palielināsies mākoņu daudzums, bet nokrišņu tikpat kā nebūs.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Uz cik gadiem akreditēts Jēkabpils vēstures muzejs? Kura iedzīvotāju grupa latvijā ir vismazāk pakļauta nabadzības riskam? Un Kas šodien saņems Amerikas latviešu apvienības stipendijas?
Kultūras ministrija akreditējusi trīs muzejus. Uz pieciem gadiem jeb laiku līdz 2020.gada septembrim akreditēts Jēkabpils vēstures muzejs, Daugavas muzejs, kas atrodas Salaspils novadā, un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs. Akreditācija ir muzeju darbības izvērtēšanas process, kura rezultātā muzejam uz noteiktu laiku, sākotnējā akreditācijā - uz pieciem, bet atkārtotā akreditācijā - uz pieciem vai desmit gadiem, var tikt piešķirts valsts atzīta jeb akreditēta muzeja statuss. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu, uz sabiedrības interesēm un vajadzībām orientētu muzeju darbību. Muzeju akreditācija Latvijā tika uzsākta pirms 16 gadiem - 1999.gadā.
Nedēļas nogalē aizvadītajās "Eiropas putnu vērošanas dienās" Latvijā novēroti 109 tūkstoši 136 putni, kas pārstāv 152 sugas, par pirmajiem rezultātiem informē Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Latvijā putnu vērošanā iesaistījās ap 900 dalībnieku. Savukārt pirmie rezultāti no Eiropas liecina, ka kopumā vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku ir novērojuši vairāk nekā četrus miljonus putnu.
Turpinām ziņas
Latvijā cilvēki vecumā virs 65 gadiem ir mazāk pakļauti nabadzības riskam nekā teju visas citas vecuma grupas, Pasaules Bankas eksperti secinājuši pētījumā "Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā". Pasaules Bankas eksperti norāda, ka tas saistāms ar to, ka individuāli senioru pensijas ir lielākas nekā cilvēku ap 50 gadiem darba samaksa, ņemot vērā, ka vecākiem darbiniekiem algas mēdz būs zemākas. Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis norāda, ka nabadzības riskam pakļauti ir vecie cilvēki, kuri ir vientuļi. Tomēr tie, kuru darba mūžs ir bijis gana ilgs un kuri saņem pensiju, kas ir lielāka par minimālo, nabadzības riskam ir pakļauti daudz mazāk.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidēji normālai dzīvei mēnesī būtu nepieciešami tūkstots 123 eiro, liecina SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad sasniegtais vidējais ienākumu līmenis ir gandrīz sasniedzis līdz šim augstāko cilvēku vēlamo ienākumu līmeni, kas fiksēts 2008. gadā - togad iedzīvotāji, lai varētu dzīvot normāli, vidēji vēlējušies saņemt tūkstots 146 eiro. Pēc 2008. gada iedzīvotāju prasības attiecībā pret vidējo ienākumu līmeni kritušās, 2012. gadā sasniedzot 844 eiro. Tomēr tad vēlamais ienākumu līmenis atkal kāpis. Mazākais fiksētais iedzīvotāju vēlamais ienākumu līmenis normālai dzīvei 21. gadsimtā ir 494 eiro 2000. gadā.
Un vēl
Šodien Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11.stāva zālē tiks pasniegtas stipendijas 20 maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, 10 studentiem no daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un trim smagi slimiem bērniem. Daudzbērnu maznodrošinātajām ģimenēm stipendijas tiek piešķirtas uz vienu vai diviem gadiem - ik mēnesi tie ir 360 ASV dolāri. Studentiem stipendijas piešķir vienam mācību gadam, katra ir 2000 dolāru liela un tiek izmaksāta divās daļās - mācību gada sākumā un pēc semestra sekmīgas nokārtošanas. Sekmīgie studenti stipendijas saņem, sākot no otrā mācību gada līdz pat bakalaura grāda iegūšanai. Stipendijas saņems arī daudzbērnu maznodrošinātā sģiemenes no Viesītes, Līvānu, Preiļu un Pļaviņu novadiem, students no daudzbērnu ģiemnes Jēkabpilī, kā arī viens smagi slims bērns no Līvāniem. Stipendijas piešķīrusi Amerikas Latviešu apvienība.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kad Jēkabpilī sāksies apkures sezona? Entomologi atzīst, ka ir bezspēcīgi cīņā ar zāģlapsenēm, Un Kā iedzīvotāji vērtē saeimas darbu?
Sinoptiķi šonedēļ sola aukstu laiku un tas nozīmē, ka klāt apkures sezona. SIA „Jēkabpils siltums” apkuri dzīvojamās mājās var uzsākt pēc māju īpašnieku lēmuma, kurš ir paziņots mājas apsaimniekotājam - tā informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko. Ja mājai nav parādu par saņemto siltumenerģijas pakalpojumu, apkuri var pieslēgt jebkurā mirklī. Savukārt mājas ar parādiem uzņēmums apsaimniekotājam lūgs pieslēgt apkurei parādu apmēru secībā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gadus. Pirmajām apkuri nodrošinās tām mājām, kurām apkures parāds ir mazākais. Uzņēmums aicina klientus nekavēties un norēķināties par patērēto siltumenerģiju, lai varētu tikt nodrošināta ēkām siltumapgāde šajā apkures sezonā.
Portālā Radio1.lv var iepazīties ar tabulu, kurā redzama māju iemītnieku procentuālā samaksa par apkuri un uzzināt, cik lielu summu siltumtīkliem ir parādā konkrēti katras māja. Saskaņā ar tabulā sniegto informāciju patlaban Jēkabpilī bez parādiem jeb kuru iemītnieki par saņemto siltumenerģiju norēķinājušies pilnībā ir tikai 7 mājas – Bebru ielā 15, Bebru ielā 31, Brīvībs 2 g/1, Brīvības ielā 140, Draudzības aleja 12, Mežrūpnieku 10 un Rīgas iela 175,
Citas ziņas
Ieviešot reģionālo reformu, kas samazinātu pašvaldību skaitu vai arī liktu pašvaldībām sadarboties ciešāk, samazināsies izdevumi pašvaldību pārvaldīšanai, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš skaidroja, ka reforma tiks ieviesta ilgā laika posmā, kas ļaus iedzīvotājiem paust savu viedokli par reformu arī vēlēšanās, izvēloties, par ko atdot balsi. Jautāts, vai pašvaldības varētu materiāli atbalstīt par piedalīšanos teritoriālajā reformā, ministrs norādīja, ka šāda iespēja nav izslēdzama.
Latvijā atklāts jauns kaitēklis – gobu zāģlapsene. Tas ir neliels, aptuveni puscentimetru garš kukainis, taču bojājumus kokiem nodara zāģlapsenes kāpuri. Uz gobu lapām tie izgrauž zigzagveida caurumus, lapas pēc tam nobirst, bet dažos gadījumos nokalst pat koku zari. Pirmā zāģlapsene uz gobu lapām atrasta Latgalē. Entomologi vēl nav droši, kā kukainis Latvijā izplatīsies, kā arī vēl nav skaidrs, kā ar to cīnīties. Zāģlapsenes vairojas ātri un lielā daudzumā. Gada laikā var attīstīties pat četras paaudzes. Mātītes dēj neapaugļotas olšūnas, tātad vairošanās procesā nav vajadzīgs tēviņš. Zāģlapsenes oliņas dēj uz saimniekauga lapu malām, un tieši kāpuri gobām nodara lielāko ļaunumu. Entomologi norāda, ka pašlaik nav izstrādāti insekticīdi pret zāģlapsenēm, ne arī kādas apkarošanas programmas, Eiropā arī nē. Tāpēc patlaban entomologi ir neziņā, ko darīt.
Un vēl
Iedzīvotāju vērtējums apmierinātībai ar pašreizējās 12.Saeimas darbu 10 baļļu skalā ir 3,9 punkti, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums. Aptaujā iedzīvotāji bija lūgti novērtēt savu apmierinātību ar 12.Saeimas darbu 10 punktu skalā, kur viens nozīmē "ļoti neapmierināts", bet 10 - "ļoti apmierināts". Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 54% Saeimas darbu novērtēja ar četriem un zemāk punktiem jeb vidēji 3,9. Salīdzinoši augstāku vērtējumu - septiņus un vairāk punktus - sniedza tikai 7% iedzīvotāju. Bet vidēju vērtējumu - piecus un sešus punktus - deva trešā daļa jeb 33% iedzīvotāju.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kur šodien notiks dzejnieces Rutas Štelmaheres autorvakars? Kādiem dzīvniekiem visbiežāk bijusi nepieciešama glābēju palīdzība? Un Kāds ir šogad lielākais laimests Tv spēlē Superbingo?
Šodien pēcpusdienā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ar mākslinieces Rutas Štelmaheres dzejas vakaru, kurā dziesmas ar mākslinieces un dzejnieces vārdiem atskaņos mūziķe Elija Kapicka, notiks Štelmaheres gleznu izstādes "Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" atklāšanas pasākums.Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis informē, ka Jelgavā dzimušās jēkabpilietes Rutas Štelmaheres gleznu izstāde "Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ir apskatāma no 1.oktobra līdz 27.novembrim.
Piektdien, 9.oktobrī, Jēkabpilī notiks Zemgales - Latgales mazpulcēnu rudens Projektu forums, kurā mazpulcēni iepazīstinās ar savu veikumu šajā gadā. Projektu forumā notiks mazpulcēnu lauku labumu tirdziņš un mazpulcēnu paveikto projektu prezentācijas. Pasākums sāksies pulksten vienpadsmitos Jēkabpils Valsts ģimnāzijas zālē. Piektdien Jēkabpilī kopumā 115 mazpulcēni no 22 mazpulkiem prezentēs savus projektus šādās jomās – „Sarkanie sīpoli”, „Gudrie zirnīši”, „Brīnumainais dārzs”, „Latviešu karavīrs laikmeta griežos”, kā arī citi dārzkopības, rokdarbu, vides un novadpētniecības projekti. Mazpulcēnu lauku labumu un Jēkabpils aktīvāko biedrību rokdarbu tirdziņš no pulksten desmitiem norisināsies laukumā pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas.
Turpinām ziņas
Šogad par deviņiem procentpunktiem pieaudzis to personu skaits, kas pēdējā gada laikā apsvēra iespēja mainīt darba vietu, liecina pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Šogad nopietni par darba vietas maiņu domāja 20% iedzīvotāju, savukārt vēl 36% par šādu iespēju ir iedomājušies. Pagājušajā gadā šādu cilvēku īpatsvars bija 47%. Šogad uzrādītais rezultāts ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Līdz šim lielākais darba vietas maiņu apsverošo iedzīvotāju īpatsvars fiksēts 2004.gadā, kad par darba vietas maiņu domāja 55% iedzīvotāju.
Ugunsdzēsēji šogad devušies palīgā jau vairāk nekā 600 dzīvniekiem un visbiežāk glābti nelaimē nonākuši kaķi, putni un suņi. Vakar bija Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena, aktualizējot jautājumu par dzīvnieka un cilvēka mijiedarbi. Šogad ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau 4 tūkstoši 605 glābšanas darbus, un no tiem 668 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Visbiežāk – 299 gadījumos - dažādās nelaimēs nokļuva kaķi, 132 gadījumos putni - kaijas, vārnas, baloži, pīles, stārķi, gulbji un citi, bet 75 gadījumos glābēju palīdzība bija nepieciešama 75 suņiem.
Un vēl
Loteriju TV šovā "SuperBingo" laimēts šogad lielākais laimests, kura kopsumma veido 366 tūkstoši 138 eiro, informē "Latvijas Loto" Mārketinga daļas vadītāja Aiga Roziņa. Laimīgā kvīts ar diviem spēles variantiem un Džokeri, kopsummā par 3,90 eiro iegādāta Aizkrauklē, Virši-A degvielas uzpildes stacijā Sērene. Šis laimests ir otrs lielākais laimests Latvijas loteriju vēsturē. Lielāko laimestu - 367 tūkstoši 395 eiro 2013.gada novembrī loterijā "SuperBingo" laimēja kāda Valkas novada iedzīvotāja.
Veiksmīgā persona tiek gaidīta piesakām savu laimestu "Latvijas Loto" birojā Rīgā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Sāk kriminālvajāšanu par iespējamu līdzekļu piesavināšanos tā dēvētajā "Latvijas Krājbankas" pamata krimināllietā; Kāpēc valsts vides dienestam nepieciešami bezpilota lidaparāti? Un Kas šogad saņems Nobela prēmiju medicīnā?
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu par iespējamu līdzekļu piesavināšanos tā dēvētajā "Latvijas Krājbankas" pamata krimināllietā. Kriminālvajāšana ir sākta un lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības pret piecām personām ir pieņemti, bet personām vēl šie lēmumi nav izsniegti, līdz ar to no plašākiem komentāriem prokuratūra pagaidām atturas. Pret vēl vienu personu nolemts kriminālvajāšanu pagaidām nesākt, jo pret šo personu kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā un šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, taču LETA jau ziņoja, ka Valsts policija lūdza sākt vajāšanu par 90 miljonu eiro piesavināšanos pret bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti, bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un bijušajiem bankas valdes locekļiem.
Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, tūkstots 430 kilometros valsts autoceļu ziemas periodā ir pazemināta uzturēšanas klase. Latvijas valsts ceļi šo sarakstu ir aktualizējuši, un tas šī gada 25.septembrī apstiprināts Satiksmes ministrijā. Sarakstā iekļauti tie autoceļu posmi, kuriem ir izteikti sezonāls lietojums, kā arī tie, kur satiksmes intensitāte tuvojas tai robežai, kas pieļauj zemāku uzturēšanas klasi. Kopumā tie būs tūkstots 430 kilometri valsts autoceļu, tajā skaitā 63 kilometri valsts galveno autoceļu, 988 kilometri valsts reģionālo autoceļu un 379 kilometri vietējo autoceļu. No reģionālajiem un vietējiem autoceļiem uzturēšanas klase pazemināta arī autoceļiem Jēkabpils-Lietuvas robeža (Nereta), Aizkraukle-Jēkabpils, Preiļi-Gailīši-Krāces stacija, Jēkabpils – Dignāja-Ilūkste.
Turpinām ziņas
Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES-Jaunjelgava posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska-Linde līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki-Birzgale astoņu kilometru posmā. Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā. Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 metri. Šobrīd jau ir sākta vecā seguma frēzēšana, un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem.
Jūras zvejas kontroles pasākumu nodrošināšanai Valsts vides dienests ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu plāno iegādāties piecus bezpilota lidaparātus jeb dronus un apmācīt inspektorus to lietošanā. Lidaparātus pielietos cīņā ar maluzvejniekiem, veicot valsts zvejas inspekcijas Baltijas jūrā un tās piekrastē. Vajadzības gadījumā droni palīdzēs fiksēt dažādus vides piesārņojuma avotus. Bezpilota lidaparāti tiks nodoti lietošanā reģionālajām vides pārvaldēm, kā arī Zvejas kontroles departamentam. To kopējā iepirkuma līgumcena plānota 27 tūkstoši eiro bez PVN.
Jau ziņots, ka bezpilota lidaparātu maluzvejniecības apkarošanai iegādāsies arī Krustpils novads.
Un vēl
Nobela prēmiju medicīnā saņems Īrijā dzimušais zinātnieks Viljams Kempbels, japānis Satoši Omura un ķīniete Joujou Tu. Puse prēmijas piešķirta Kempbelam un Omuram par atklājumiem terapijā tārpu parazītu izraisītu infekciju ārstēšanā, bet otra puse Joujou par atklājumiem terapijā pret malāriju. Lēmums sadalīt balvu tika pieņemts tāpēc, lai atzītu progresu parazītisko slimību ārstēšanā. Kempbels ir dzimis Īrijā un strādā ASV, Omura ir Japānas mikrobiologs, bet Joujou ir no Ķīnas.