Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 19.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien notiks īsmetrāžas spēlfilmas “Zilie zvaniņi pirmizrāde; Šodien notiks pasākums “Pagātnes mantojums pilsētai un cilvēkiem”; un Valsts prezidents šodien pēc restaurācijas Rīgā atklās Brīvības pieminekli.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, slimnīcas valdes locekle Ruta Miķelsone šodien dosies uz Madonu, kur novada domē plānota tikšanās ar pašvaldības un Madonas slimnīcas vadību. Tikšanās nolūks ir pārrunāt sadarbības iespējas Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķī „Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru”.

Šodien notiks īsmetrāžas spēlfilmas “Zilie zvaniņi”, kas tapusi Variešu pagasta “Dzilnās”, pirmizrāde. Arnolda Auziņa stāsts “Zilie zvaniņi” ir par darba tikumu un paaudžu savstarpējām attiecībām, ko ietekmējis mūsdienu dzīves straujais ritums. Mazmeita vasaras brīvlaikā tiek aizvesta uz laukiem pie vecvecākiem, bet viņas domas ir tālu prom no lauku vides. Ome ir stingra, mazmeitai jāpalīdz lauku darbos, rodas konflikts… Opja dzīvesgudrība atrisina domstarpības. Īsmetrāžas spēlfilmas pirmizrāde notiks šodien plkst. 17.00 Krustpils novada pašvaldības konferenču zālē. Galvenajās lomās – mazmeita Dace - Amanda Ozoliņa, ome - Inita Beinaroviča un opis - Ainis Zālītis. Filmas režisore – Inga Nestere. Pasākums bez ieejas maksas.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, godinot Jāņa Jaunsudrabiņa devumu latviešu kultūrā, šodien notiks seminārs Jēkabpils reģiona publisko un skolu bibliotēku darbiniekiem “Piemini Latviju”. Seminārs sāksies pulksten desmitos.

Lai Jēkabpils senioriem dotu iespēju uzlabot savu fizisko un emocionālo labsajūtu, oktobrī Krustpils kultūras namā ir uzsākts jauns deju nodarbību cikls, kas piemērots vecāka gada gājuma vīriešiem un sievietēm – “Ar deju uz veselību”. Pirmajā senioru deju nodarbību ciklā paredzētas deviņas nodarbības. Nodarbības notiek ceturtdienās, plkst. 11.00 Krustpils kultūras namā. Trešā nodarbība notiks šodien plkst. 11.00 Krustpils kultūras namā. Dalībnieki aicināti uz nodarbību ierasties ērtā apģērbā un ērtos apavos. Pieteikšanās pirmajam deju ciklam ir noslēgusies! Jau ziņots, ka deju nodarbības notiek projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī” un tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem.

Šodien Krustpils pilī ciklā „Ceturtdiena pilī” notiks pasākums “Pagātnes mantojums pilsētai un cilvēkiem”. Organizē Jēkabpils pilsētas Pensionāru apvienība sadarbībā ar Jēkabpils Vēstures muzeju. Aicināti visi interesenti.

Un vēl

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien pēc restaurācijas Rīgā atklās Brīvības pieminekli. Šā gada jūlijā tika sākti Brīvības pieminekļa apkopes darbi, kuru laikā piemineklis tika iejozts ar žogu un sastatnēm. Apkopes darbu laikā interesanti piemineklim piekļūt nevarēja. Kā ziņots, valdība Kultūras ministrijai piešķīra 193 tūkstoši 636 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Brīvības pieminekļa restaurācijas un apkopes darbiem. Ministrijai līdzekļi tālāk bija jāpārskaita "Rīgas pieminekļu aģentūrai". Piešķirtie līdzekļi bija paredzēti pieminekļa Brīvības tēla virsmas restaurācijai, zvaigžņu virsmas attīrīšanai un zeltīšanai, obeliska akmens apšuvuma attīrīšanai un bojāto šuvju nomaiņai un akmens virsmas attīrīšanai. Tāpat līdzekļi domāti pieminekļa iekštelpu uzejas kāpņu un pagrabtelpas remontdarbiem, pieminekļa tehniskā stāvokļa izpētei un citiem darbiem. Pēdējā pieminekļa apkope veikta 2006.gadā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 zinās klausieties: Saeima sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta; Latvijas Universitāte sadarbosies ar Madonas novada pašvaldību un Jēkabpils pilsētas pašvaldību; un Zināms, kas ir latvijas lielākie pelnītāji.

Saeima šodien lems, vai nodot izskatīšanai parlamenta komisijās nākamā gada valsts budžeta projektu un saistītus likumprojektus. Likumu paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts. 2018.gada valsts budžeta projektā nākamā gada ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. 2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro. Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām "deputātu kvotām", tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Budžetu un saistītus likumus izskatīt pirmajā lasījumā plānots oktobra beigās, bet pieņemt galīgajā lasījumā - novembra beigās.

Iestrēgušās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības būs viens no galvenajiem jautājumiem šodien un rīt notiekošajā Eiropas valstu līderu samitā Briselē. Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja iepriekš cerēja, ka pēc šīs galotņu tikšanās izdosies atvērt jaunu izstāšanās sarunu sadaļu, proti, diskusiju par nākotnes attiecību modeli. Tomēr viņai nācās vilties, jo vairums citu valstu vadītāju uzskata, ka vēl nav panākts pietiekams progress sarunās par šķiršanās nosacījumiem. Tāpat 28 valstu premjeri un prezidenti runās arī par migrāciju, Eiropas nākotnes attīstību, kā arī situāciju Turcijā, Ziemeļkorejā un citur.

Turpinām ziņas

Latvijas Universitāte sadarbosies ar Madonas novada pašvaldību un Jēkabpils pilsētas pašvaldību. Universitāte un Madonas novada pašvaldība noslēgusi Nodomu protokolu par sadarbību izglītības, reģionālās attīstības un zinātnes jomā, kā arī līgumu par sadarbību ar Madonas novada bibliotēku. Vienlaikus universitātes administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos Jānis Stonis un Jēkabpils filiāles direktora pienākumu izpildītāja Lolita Kostjukova tikās ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieci sociālos jautājumos Līgu Kļaviņu.

Kā skaidro Latvijas universitātes pārstāvji, sarunu gaitā tika izvirzīti prioritārie sadarbības virzieni: pedagoģijas, komercdarbības, cilvēkresursu un talantu vadības, pašvaldības darbinieku tālākizglītības un kompetenču pilnveidošanas, iedzīvotāju mūžizglītības, sadarbības ar reģiona izglītības iestādēm informācijas tehnoloģiju jomā, izmantojot jaunatklātā Microsoft Inovāciju centra sniegtās iespējas un citās ar reģiona attīstību saistītās jomās. Universitātes pārstāvji tikšanās laikā uzsvēra, ka ar filiāli universitāte ienāk Jēkabpils reģionā, piedāvājot ne tikai filiāles studentiem, bet arī uzņēmējiem izmantot resursus un iespējas, ko sniedz universitāte.

Rudenī Madonas filiālē uzņemti 30 studenti, bet Jēkabpilī - 19 studenti. Kopumā Madonas filiālē studē 60 studenti, bet Jēkabpils filiālē - 113 studenti.

Un vēl

Latvijas lielāko pelnītāju vidū šogad pirmo reizi iekļuvis bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards, nopelnot 10,7 miljonus eiro, liecina laikraksta "Dienas Bizness" izdotais ikgadējais žurnāls "100 Latvijas lielākie pelnītāji". Tādejādi viņš Latvijas 100 lielāko pelnītāju sarakstā ierindojies 6.vietā. Žurnāls norāda, ka Šlesera dēls sarakstā iekļuvis pirmo reizi. Šo godu viņam sarūpējusi SIA "Regma 1", kurā viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% pieder Aināram Šleseram, viņa sievai un otram dēlam. Pērn "Regma 1" strādāja ar 15,41 miljona eiro konsolidēto peļņu. Uzņēmums oficiāli nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, taču peļņu ģenerējis vesels kompāniju tīkls.

Pirmo reizi Latvijas lielāko pelnītāju topā ir arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis, kurš ar 21,5 miljonu peļņu ieņem 4.vietu. Latvijas 100 lielāko pelnītāju saraksta 1.vietā otro gadu pēc kārtas ir interneta maršrutēšanas iekārtu ražotāja "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš ar 32,5 miljona eiro peļņu, 2.vietu un 3.vietu ieņem "ABLV Bank" bankas īpašnieki Ernests Bernis ar 27 miljoni eiro un Oļegs Fiļs ar 26,8 miljoni eiro.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien informēs sabiedrību par gaidāmo gripas sezonu; Populārā Krievijas žurnāliste Ksenija Sobčaka paziņojusi, ka kandidēs Krievijas prezidenta vēlēšanās; un Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās.

Šodien Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti un nozares profesionāļi preses konferencē informēs sabiedrību par gaidāmo gripas sezonu, pagājušās gripas sezonas tendencēm un vakcinēšanos. Centra dati liecina, ka pagājušā gripas sezonā saslimušo skaits ar gripu bija gandrīz divas reizes lielāks nekā iepriekšējā sezonā un gripas izraisīto pneimoniju skaits, kad bija nepieciešama pacientu hospitalizācija, bija par trešdaļu lielāks nekā 2015.-2016.gada sezonā. Vissmagāk gripa skāra gados vecākus cilvēkus. Tajā pašā laikā Latvijā ir vieni no zemākajiem pretgripas vakcinācijas rādītājiem Eiropā. Katru gadu pret gripu vakcinējas mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju. Riska grupā, kas ir iedzīvotāji virs 65 gadiem vakcinējas tikai 2 līdz 4%. Speciālisti atgādina, ka gripa ir akūta vīrusu infekcija, kas rudens-ziemas periodā ātri izplatās no cilvēka uz cilvēku. Gripas vīrusu infekcija skar augšējos elpceļus un plaušas. Gripu var pārslimot gan vieglā, gan smagā formā, dažreiz tā var izraisīt nāvi. Lai pasargātu sevi no gripas, vakcinācija ieteicama ikvienam.

Latvijas - Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas sēdē, kas notika vakar Kroņaucē, Tērvetes novadā Latvijā tika izskatīti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi transporta, valsts robežas uzturēšanas, veselības aprūpes, nodarbinātības un klimata pārmaiņu jomās. Saistībā ar Rail Baltica projekta ieviešanu tika runāts par plānoto sadarbību, lai nodrošinātu līgumā ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru iekļauto aktivitāšu īstenošanu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu arī nākošajā ES daudzgadu budžeta ietvarā, kā arī tika pārrunāti gaisa satiksmes drošības jautājumi. Savukārt Mažeiķes – Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas jautājumā Latvija aicināja Lietuvas pusi ievērot Eiropas Komisijas lēmumu un veikt visas nepieciešamās rīcības, lai atjaunotu dzelzceļa satiksmes iespējas attiecīgajā posmā un sagaida Lietuvas reakciju.

Turpinām ziņas

Populārā Krievijas žurnāliste Ksenija Sobčaka vakar paziņojusi par nodomu kandidēt nākamgad paredzētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Viņa vēstulē laikrakstam Vedomosti raksta, ka “visu savu dzīvi dzīvoju un strādāju Krievijā un man nav vienalga, kāda būs mana valsts. Es atbildīgi attiecos pret jebkurām darbībām sabiedriskajā jomā, un, apzinoties visus šāda uzdevuma riskus un neiedomājamās grūtības, es esmu nolēmusi, ka mana piedalīšanās prezidenta vēlēšanās var tiešām kļūt par soli uz mūsu valstij tik nepieciešamajiem pārveidojumiem. Sobčaka sevi dēvē par kandidātu "pret visiem" un norāda, ka nav saistīta ne ar vienu partijas vai valsts sistēmu. Tikmēr Kremlī radiostacijai "Eho Moskvi" pavēstīja, ka Sobčaka atbilst visiem konstitūcijas nosacījumiem.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, vakar paziņojis izsoļu nams "Christie's". 19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tajā skaitā tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī. Dimanta nosaukums "Le Grand Mazarin" cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV. "Christie's" atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē. Pirms tam dimants izsolīts tikai vienu reizi – 1887.gadā.

Un vēl

Teju visās Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ūdens līmeņa pazemināšanās vēl nav sākusies Iecavas pietekā Misā, kur saglabājas augsts ūdens līmenis. Ūdens lēnām turpina kāpt no Burtnieku ezera iztekošajā Salacas upē. Jau divus mēnešus applūdušas Aiviekstes palienes. Dažviet, piemēram, Lielajā Juglā pie Zaķumuižas, ūdens līmenis pēdējo dienu laikā pazeminājies par metru. Ūdens līmenis ievērojami pazeminājies arī Kurzemes upēs. Tuvākajās dienās turpināsies ūdens līmeņa krišanās. Ūdens temperatūra upēs, ezeros un jūrā +8..+11 grādu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Satversmes tiesa šodien atzina Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstošu Satversmei; Latvijas un ārvalstu klubi aicināti piedalīties akcijā "Simtgades klubu nakts"; un vēl Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo ziemu?

Ikviena iedzīvotāja sasniegumi, zināšanas un ikdienas darbs ir stipras valsts un stipras sabiedrības pamats, atklājot restaurēto Brīvības pieminekli sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Savā runā viņš atgādināja par Konstantīnu Pupuru, cilvēku, kurš pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi pirms 30 gadiem iznesa neatkarīgās Latvijas karogu, un tas bijis sākums notikumiem, kas vainagojās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš uzsvēra, ka svarīgi pieminēt šādus drosmīgos cilvēkus, jo tā ir Latvijas tautas vēsture. Vējonis aicināja ikvienu celt savu pieminekli, ko iespējams paveikt ar zināšanām, ikdienas darbu un sasniegumiem, kas ir stipras valsts un stipras sabiedrības pamats. Jau ziņots, ka valdība Kultūras ministrijai piešķīra 193 tūkstoši 636 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Brīvības pieminekļa restaurācijas un apkopes darbiem.

Satversmes tiesa šodien atzina Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstošu Satversmei. Tiesa atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants tiks atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. Nolasot spriedumu, Satversmes tiesa norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir jauns nodokļu ieņēmumu veids, kas nozīmē, ka to nevar definēt kā sociālās apdrošināšanas iemaksu. Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Turpinām ziņas

Saeima šodien nolēma izskatīt gandrīz 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstītu priekšlikumu, kurā paredzēts aizliegt deputātiem atturēties Saeimas balsojumos. Ideju aizliegt deputātiem atturēties balsojumos parlamentā iesniedza domubiedru grupa. Saeimas Mandātu un ētikas komisijā strādājošais deputāts Vitālijs Orlovs paskaidroja, ka grupas pārstāvis šo ideju pamatojis ar to, ka deputāti atturoties mēdz izvairīties no sava viedokļa paušanas un lēmuma pieņemšanas. Piemēram, balsojumā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem atturējās 40 parlamentārieši. Turklāt daudzās valstīs ar ilgām demokrātiskām tradīcijām – ASV, Lielbritānija, Nīderlande – parlamentos nav tiesības atturēties balsojumā. Paredzams, ka ideju skatīs Saeimas Juridiskā komisija.

Gatavojoties valsts simtgadei, Latvijas un ārvalstu klubi aicināti piedalīties akcijā "Simtgades klubu nakts", 18.novembra vakarā atskaņot pašmāju mūziku. Izklaides vietas, kas piedalīsies "Simtgades klubu naktī", saņems īpašas piederības zīmes. Māksliniece Sabīne Moore klubiem izveidojusi instalāciju, iedvesmojoties no dažādiem Latviju raksturojošiem tēliem un simboliem. Tāpat klubi aicināti apmeklētājus priecēt ar īpašu valsts svētku ēdienkarti.

Un vēl

Baltijas valstīs 2017. - 2018. gada ziema gaidāma aukstāka un sniegotāka nekā dažos iepriekšējos gados, prognozē ASV uzņēmums "AccuWeather". Vakar publicētajā prognozē teikts, ka Eiropas rietumu un ziemeļu daļu šoziem bieži skars vētras, kas vietām atnesīs vēja postījumus un plūdus. Eiropas lielākajā daļā ziema sāksies ar siltu laiku, bet ziemas noslēgums daudzviet būšot auksts. "AccuWeather" paredz, ka arī Austrumeiropā ziemas sākums būs silts, tomēr Baltijas valstīs jau decembrī ieradīsies aukstumu viļņi. Reģionā no Igaunijas līdz Baltkrievijai zemi bieži klās sniega sega un kopējais sniega daudzums gaidāms tuvu normai - atšķirībā no iepriekšējām ziemām, kad sniega bija maz. Kā ziņots, atbilstoši Krievijas Hidrometeoroloģijas centra prognozei vidējā gaisa temperatūra 2017. - 2018. gada apkures sezonā Baltijas valstīs gaidāma nedaudz augstāka par normu - līdzīgi kā pagājušajā sezonā. Eiropas Savienības programmā "Copernicus" publicētās sezonālās prognozes vēl septembrī pārliecinoši sliecās par labu siltai ziemai, bet jaunākās prognozes vairs nav tik vienprātīgas un pieļauj iespēju, ka ziemas vidējā gaisa temperatūra būs tuvu normai. Iepriekšējās četras ziemas Latvijā bija siltākas par normu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:26.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 16.to Deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" iekļauti 789 kolektīvi; Pirms gripas sezonas mudina vakcinēties, īpaši – bērnus; un Katalonija pasludinās neatkarību no Spānijas, ja Madride pildīs savus draudus apturēt tās autonomiju.

26.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 16.to Deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" iekļauti 789 kolektīvi, bet uzdevuma astoņas horeogrāfijas veidojuši 20 horeogrāfi, preses konferencē pastāstīja lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Viņš skaidroja, ka koncerts sastāv no četrām daļām, bet kolektīvi pārstāvēs astoņas dažādas kvalitātes grupas. Viņš norādīja, ka veiktas korekcijas uzveduma programmas secībā - aranžēta mūzika trešajai daļai. Savukārt koncerta vizuālā kompozīcija papildināta arī rekvizītiem, piemēram, izskalotiem koku zariem, dēļiem, salokāmiem skaliem un atdalītiem skaliem jeb "klabskaliem". Dejotāji šos rekvizītus izmantos iecerētās horeogrāfijas īstenošanai.

Savukārt svētku pūtēju orķestra dižkoncerta režisors Juris Jonelis stāstīja, ka sešu stundu garajā koncertā iekļauti 47 skaņdarbi, starp kuriem ir dažādi oriģināldarbi, aranžējumi un apdares. Katram novadam tiek veidots koporķestris un vienas stundas programma. Maksimālais orķestra dalībnieku skaits katrā koporķestrī ir 500.

Tikmēr svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča preses pārstāvjiem stāstīja, ka svētku dalībnieku gājiens šoreiz norisināsies jau otrajā svētku dienā, 1.jūlijā. Viņa skaidroja, ka parasti ar dalībnieku gājienu svētki tiek noslēgti, taču nākamgad, lai mazinātu dalībnieku slodzi, nolemts to rīkot jau svētku sākumā. Tāpat, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 30.jūlijā svētki tiks atklāti ar konkursu "Koru kari". Savukārt 2.jūlijā notiks koncerts "Vēl simts gadu idejai", kas iedalīts četrās daļās jeb gadalaikos. Savukārt Svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda, ka koncerta programma veidota atbilstoši simtgades noskaņām.

Lai gan Rīgā un citviet Latvijā jau izskanējuši programmas ieskaņas koncerti, darbs joprojām turpinās pie koncerta scenogrāfijas, apgaismošanas un citiem jautājumiem. Koncertā iekļautas 38 kora dziesmas un četri skaņdarbi pūtēju orķestrim, četri jaundarbi un divas jaunas aranžijas. Noslēguma koncertu atklās pūtēju orķestri, kuri izvietosies visā estrādē. Koncertu sāks vīru kori, kurus nomainīs sieviešu kori. Trešajā daļā uz skatuves kāps kopkoris. Pirmo reizi Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncertā piedalīsies arī Latvijas kordiriģentu koris.

Turpinām ziņas

Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, šodien preses konferencē par gripu teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš norādīja, ka, neraugoties uz bieži vien īsu epidēmijas ilgumu, ikgadējais gripas izraisītās ekonomiskās un veselības aprūpes slogs ir ievērojams. Gripas epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts. Speciālists atgādināja, ka pērn no gripas bojā gāja 76 cilvēki, turklāt visiem no viņiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības. Gripa ir bērnu un jauniešu infekcija, tāpēc, pēc speciālista paustā, bērni lielākoties ir infekcijas avoti saviem vecākiem, savukārt vecāki šo slimību aiznes uz darbu. Šī iemesla dēļ nedrīkst aizmirst par bērnu vakcinēšanu.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 tūkstoši 723 mazuļi, kas ir par 6,6% jeb tūkstots 113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji. Jaundzimušo skaitā nav iekļauti bērni, kuri dzimuši ārzemēs, mātei Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai īslaicīgi atrodoties ārpus Latvijas. Dati par šogad ārvalstīs dzimušajiem bērniem būs pieejami 2018.gada aprīlī. Pozitīvas izmaiņas šī gada pirmajos deviņos mēnešos vērojamas attiecībā uz mirušo skaitu, kas ir samazinājies. Salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, mirušo skaits ir par 46 mazāks, jo reģistrēti 21 tūkstotis 362 mirušie. Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs kopš 1991.gada. Līdz šā gada septembrim iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 5 tūkstoši 639 cilvēkiem. Šī gada deviņos mēnešos reģistrētas 10 tūkstoši 996 laulības, kas ir par 227 laulībām vairāk nekā gadu iepriekš.

Un vēl

Katalonija pasludinās neatkarību no Spānijas, ja Madride pildīs savus draudus apturēt tās autonomiju, šodien paziņoja Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons. Viņš norādīja, ka šobrīd neatkarība nav pasludināta. Tikmēr Spānijas valdība paziņoja, ka uzsāks Katalonijas valdības pilnvaru atcelšanas procedūru. Sestdien notiks Spānijas valdības ārkārtas sēde, lai uzsāktu Katalonijas pilnvaru pārņemšanas procedūru.