Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 20.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Šodien sāksies autovadītājiem veltīta kampaņa “Pārsteidz ziemu”, Šovakar Jēkabpils tautas namā muzicēs Rīgas Saksofonu Kvartets; un Rīgas cirks sezonu atklās ar Toma Monktona virtuozo klaunādi "Tikai kauliņi".

Rīgā šodien turpinšies Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa transporta padomes sēde, kurā tiksies dzelzceļu uzņēmumu vadītāji no 18 valstīm, tajā skaitā Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Irānas. Sēdes laikā tiek runāts par starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, to organizēšanu, tarifiem un citām tēmām. Transporta un loģistikas nozares konkurētspējas stūrakmens ir sekmīga starptautiskā sadarbība, un tās veicināšana ir viens no Dzelzceļa transporta padomes pamatuzdevumiem. Ikgadēji notiekošās padomes sēdes ir veiksmīgs formāts, lai savstarpēji izrunātu aktuālos jautājumus un vienotos par turpmāko sadarbību.

No šodienas līdz 2.novembrim jau septīto gadu pēc kārtas piedāvās bezmaksas pārbaudi tiem automašīnu mezgliem, kas nodrošina drošu braukšanu ziemā. Ar katru gadu palielinoties autovadītāju interesei par auto sagatavošanu drošiem braukšanas apstākļiem ziemā, pieaug arī kampaņas "Pārsteidz ziemu!" aktualitāte. Iepriekšējos gados kampaņa izpelnījusies atzinību daudzu autovadītāju vidū, kopumā pārbaudītas vairāk nekā 4000 automašīnas. Kampaņas mērķis ir nemainīgs - uzrunāt autovadītājus, īpaši uzsverot faktorus, kas ietekmē drošu pārvietošanos ar auto pa Latvijas ceļiem ziemas periodā. Šie faktori ir akumulatora jauda, riepu spiediens, riepu protekotra dziļums, lukturu augstums, vējstiklu slotiņas. Kampaņa “ Pārsteidz ziemu” norisināsies visā valstī. Kampaņu rīko vējstiklu slotiņu Trico, autoķīmijas STP un autospuldžu Osram oficiālais izplatītājs Latvijā - uzņēmums "Getz Nordic" sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Turpinām ziņas

Šodien ir pēdējā diena, kad iespējams pieteikties apmācības programmai "Latvijas kultūras vēstnieki", kuras mērķis ir sagatavot 25 Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju darbiniekus vietējās sabiedrības iesaistīšanai valsts simtgades sagaidīšanā. Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdzēs apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās valsts piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Dalībnieka pieteikuma anketu jāaizpilda tīmekļa vietnē "www.lnkc.gov.lv".

Šodien pulksten septiņos vakarā Jēkabpils Tautas nama lielajā zālē ciklā “Kamermūzikas dienas Jēkabpilī” Rīgas Saksofonu Kvartets uzstāsies ar koncertprogrammu “Netveramie Sapņi”. Kvartetā muzicē Katrīna Kivleniece - soprāna saksofons, Artis Sīmanis - alta saksofons, Ainars Šablovskis - tenora saksofons, Baiba Tilhena - baritona saksofons. Koncertā kvartetam pievienosies akordeonists Savva Zihs.

Un vēl

Rīgas cirks sezonu atklās ar Toma Monktona virtuozo klaunādi "Tikai kauliņi", kopumā šajā sezonā cenšoties parādīt, cik daudzveidīga var būt cirka māksla, kā arī piedāvājot skatītājiem iepazīst izrāžu aizkulises "Sarunās par cirku". Ar solo izrādi "Tikai kauliņi" decembrī Rīgā uzstāsies mākslinieks no Jaunzēlandes - Toms Monktons. Izrāde tiek raksturota kā virtuozas, humorpilnas, profesionālas un personiskas klaunādes spilgts piemērs, kas parāda mūsdienu cirka daudzveidību un iespējas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijas zemnieki varētu saņemt atbalstu no Eiropas Savienības fondiem šī rudens plūdu seku likvidēšanai; Jēkabpilī jau otro gadu norisināsies Biznesa forums; un Jaunķās sinoptiķu prognozes liecina, ka pēc dažām dienām varētu uzsnigt pirmais sniegs.

Latvijas zemnieki varētu saņemt atbalstu no Eiropas Savienības fondiem šī rudens plūdu seku likvidēšanai, kā arī meliorācijas sistēmas uzlabošanai. Tādu cerību vakar pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru pauda premjers Māris Kučinskis. Abu saruna notika īsi pirms dalībvalstu līderu samita. Tajā viens no centrālajiem jautājumiem būs iestrēgušās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Kučinska un Junkera tikšanās laikā viens no tematiem bija daudziem Latvijā būtiskais plūdu jautājums. Kučinskis sacīja, ka saruna ar Junkeru ir bijusi laba, un tagad Eiropas Komisijas eksperti izvērtē, kādu atbalstu no Solidaritātes un citiem fondiem ir iespējams sniegt. Jau ziņots, ka plūdi Latvijas zemniekiem radījuši 37 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem.

Patlaban dienaskārtībā nav jautājuma par obligātu civiltiesisko apdrošināšanu velosipēdiem, norāda Finanšu ministrijas un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvji. Vakar finanšu ministrijā notika OCTA konsultatīvās padomes sēde, kurā eksperti apsprieda pretrunīgi vērtētos likuma grozījumus, kas paredz OCTA piemērošanu transportlīdzekļiem ārpus ceļiem. Sēdes noslēgumā tika pārrunāts arī jautājums par OCTA nepieciešamību velosipēdiem. Šāds jautājums aktualizēts, ņemot vērā augošo velosipēdistu skaitu ne tikai Rīgā, bet arī citviet. Tomēr, sēdes dalībnieki vienojušies, ka jautājums par OCTA velosipēdiem patlaban nav aktuāls, jo jau tagad velosipēdus var civiltiesiski apdrošināt brīvprātīgi, taču nākotnē, iespējams, pie jautājuma par OCTA velosipēdiem, varētu atgriezties.

Turpinām ziņas

8.novembrī Jēkabpilī, Krustpils kultūras namā, jau otro gadu norisināsies Biznesa forums "Izaicinājumi biznesa vidē". Pasākumā varēs iepazīties ar pēdējo "Citadele Index" pētījumu par Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nākotni, kā arī piedalīties diskusijās par eksportu un citām būtiskām tēmām. Forumu vadīs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Dienas pirmajā daļā par valsts pārvaldē ieviestā principa "Konsultē vispirms" darbību runās ekonomikas ministrs, skaidrojot arī par pārmaiņu procesiem, kas skar valsts iestāžu sadarbības modeli ar uzņēmējiem. Pēc tam notiks paneļdiskusija, kur būs iespēja rast atbildes uz uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem. Pasākuma otrajā daļā notiks sarunas par eksportspējas stiprināšanu sadarbībā ar Attīstības finanšu institūcijas "Altum". Sesijas noslēgumā norisināsies diskusija, kurā pārstāvji no uzņēmumiem SIA "Light Guide Optic Group", SIA "Konteks", SIA "Sēlijas mežs" un SIA "Rītausma" dalīsies savā pieredzē un pastāstīs par iespējām un izaicinājumiem eksportā. Foruma noslēgumā varēs uzzināt par 21.gadsimta aktualitātēm un tendencēm pārdošanā.

Jēkabpils dome pieņēmusi lēmumu par Jēkabpils jaunatnes politikas stratēģijas 2018.- 2024. gadam izstrādes sākšanu. Dabu pie Jēkabpils pilsētas jaunatnes politikas stratēģijas izstrādes sākts lai nodrošinātu Jēkabpilī darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, uzlabotu personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, sekmētu jauniešu izaugsmi, veicinātu viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu. Jaunatnes politikas stratēģijas izstrādei, izveidota darba grupa no desmit cilvēkiem. Darba grupai līdz 2018.gada 1.februārim jāizstrādā jaunatnes politikas stratēģija 2018.- 2024. gadam un jāiesniedz izskatīšanai Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejā.

Un vēl

Tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstāks gaiss, nākamās nedēļas sākumā vietām valstī iespējams pirmais sniegs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Kaut arī šīs nedēļas nogalē dominēs augsta spiediena atzars, sestdien Latvijas dienvidos iespējami īslaicīgi nokrišņi saistībā ar ciklonu virs Polijas teritorijas. Iespējams, jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu. Ņemot vērā temperatūras pazemināšanos, šīs nedēļas izskaņā un nākamajā nedēļā nakts un rīta stundās, debesīm skaidrojoties, atsevišķos posmos uz ceļiem var veidoties apledojums jeb "melnais ledus". Brīvdienās būs lielākoties sauss laiks, nokrišņi iespējami galvenokārt sestdien Latvijas dienvidrietumu novados. Naktī no sestdienas uz svētdienu jau gaidāms sals līdz -4 grādiem, savukārt dienas nebūs siltākas par +3..+9 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā no dienvidrietumiem Latviju sasniegs nokrišņu zona un, saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, iespējams sniegs. Lielāka sniega varbūtība prognozēta Kurzemē un Zemgalē.

Radio1 ziņas puksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien norisināsies pirmais Baltijas valstu tiešsaistes darba gadatirgus; Celtniecības vagona ugunsgrēkā Ventspilī gājuši bojā divi cilvēki; un valsts valodas centrs šodien svin 25 gadu jubileju.

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas. Eekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs "kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs". Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas Ministrija izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos. Noteikumu grozījumos noteikts galīgais termiņš atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kas vēl nav uzsākuši enerģijas ražošanu. Tāpat grozījumi noteikumos liegs šiem komersantiem iespēju neterminēti vilcināties ar obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izsniegto atļauju izmantošanu.

Šodien norisināsies pirmais Baltijas valstu tiešsaistes darba gadatirgus, kurā darba devēji no visām Baltijas valstīm uzrunās un meklēs kvalificētus darbiniekus. Īpaši trūkstot informāciju tehnoloģiju jomā strādājošo, kā arī vidēja un augsta līmeņa vadītāju. Ar Eiropas Komisijas atbalstu pasākums norisināsies no pulksten 11 līdz 15 interneta platformā europeanjobdays.eu, un jau šodien plānots, ka darba Šobrīd ir pieteikušies jau vairāk nekā 40 darba devēji un reģistrējušies jau vairāk nekā 600 darba meklētāju no vairākām valstīm, un kopumā tās ir 28 Eiropas valstis. Tātad 28 Eiropas valstu darba meklētāji interesējas arī par darba tirgu šeit, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Turpinām ziņas

Pagājušajā diennaktī Ventspilī celtniecības vagona ugunsgrēkā gājuši bojā divi cilvēki. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka ugunsgrēks bija izcēlies celtniecības vagonā. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka vienstāvu celtniecības vagons deg ar atklātu liesmu 15 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā vagonā tika atrasti divi bojāgājuši cilvēki. Pagājušajā diennaktī ugunsdzēsēji devās arī uz izsaukumiem, kuros dega atkritumi, sodrēji dūmvadā, malkas kaudze, koks, vieglā automašīna, dārza māja, šķūnis. Platības ziņā lielākais ugunsgrēks bija izcēlies Slimnīcas ielā Baltinavā, kur dega vienstāvu neapdzīvota māja 120 kvadrātmetru platībā. Diennakts laikā valstī kopumā dzēsti 14 ugunsgrēki.

Vakar Latvijā reģistrēti 95 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta desmit cilvēki. Policija informē, ka vakar četri cilvēki cietuši avārijās Rīgā un tās apkārtnē, trīs - Latgalē, bet pa vienam - Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē. Četri no cietušajiem bija gājēji. Pagājušajā diennaktī par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi četrus autovadītājus - pa vienam Vidzemē, Kurzemē Zemgalē un Rīgā. Par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem noformēti 188 protokoli. Kopumā policija vakar noformējusi 544 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, aptuveni puse no kuriem piemēroti autovadītājiem galvaspilsētā un tās apkārtnē.

Un vēl

Valsts valodas centrs, godinot ilggadējos darbiniekus un iezīmējot attīstības virzienus nākotnē, šodien atzīmē savas pastāvēšanas 25. gadadienu. Tieslietu ministrs Dzintar Rasnačs norāda, ka valsts valodas centrs jau 25 gadus īsteno misiju - aizsargāt un kopt latviešu valodu. Rasnačs arī norāda, ka ir gandarīts par pozitīvajām tendencēm valsts valodas centra darbā - tas ir kļuvis atvērtāks un draudzīgāks sabiedrībai. Top arī jauna lietotne "Valodas draugs", ar kuras palīdzību būs iespējams ziņot par likuma pārkāpumiem, kā arī iepazīties ar labās prakses piemēriem. Jau ziņots, ka valsts valodu centrs dibināts 1992.gadā. Tā bija vienīgā valsts valodas politikas iestāde, kura aktīvi piedalījās spēkā esošā Valsts valodas likuma izstrādē un aizstāvēšanā pret likumprojekta kritiķiem. Kopš 1993.gada valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Līdz pensijas vecuma sasniegšanai vidusmēra Latvijas piecpadsmitgadnieks nostrādās 35,6 gadus; JK “Namu pārvalde” turpmāk no remontbrigādes strādniekiem pieprasīs augstu darba kultūru; un Lietavas Jēkabpilī būtiskus bojājumus nav nodarījušas.

Līdz pensijas vecuma sasniegšanai vidusmēra Latvijas piecpadsmitgadnieks nostrādās 35,6 gadus. Šis rādītājs pilnībā atbilst vidusmēram 28 Eiropas Savienības valstīs, secināms no "Eurostat" jaunākajiem datiem par 2016. gadu. Pētījumus par to, cik ilgu laiku savas dzīves cilvēki pavada darba tirgū, Eiropas Savienības statistikas aģentūra veic jau kopš 2000.gada. Pa šo laiku vidējais rādītājs audzis no 32,9 līdz 35,6 gadiem. Latvijā "atrāviens" bijis lielāks - no 31,7 gadiem. Laiks, ko cilvēki pavada darba tirgū, krietni sācis pieaugt laikā, kad Latvija grasījās iestāties Eiropas Savienībā - no 2001. līdz 2004.gadam šis rādītājs pieaudzis gandrīz tik pat, cik nākamo 12 gadu laikā. Visvairāk gadu sava mūža darba tirgū pavada zviedri - 41,3 gadus. Savukārt itāļi vismazāk - 31,2 gadi. Lietuvā rādītājs ir tāds pats kā Latvijā - 35,6 gadi, savukārt Igaunija pašlaik apsteidz Baltijas kaimiņus ar 37,8 gadiem darba tirgū.

Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka Satversmes tiesā ir apstrīdējusi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju komunistu aktīvistiem. Satversmes tiesa pēc Ždanokas pieteikuma ir ierosinājusi lietu, kurā vērtēs Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 6.punkta atbilstību Satversmes 1., 9. un 91.pantam. Attiecīgā likuma norma nosaka, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Turpinām ziņas

Radio1 saņēma vēstuli no Bebru ielas 6 iedzīvotājiem. Šajā daudzdzīvokļu mājā pirms trim gadiem notika ūdensvada avārija, atbildīgie dienesti pēc avārijas seku likvidēšanas atstāja nesakoptu darba vidi – neaizbetonēja uzlauzto betona grīdu, nepiestiprināja atpakļa pie sienas norauto cauruli, atstāja bedri pie komunikācijas izvada no ēkas. Visu šo gadu garumā mājas vecākā centās panākt, ka brigāde ierodas ēkā atkārtoti un sakopj darba vidi. Pagājušajā nedēļā brigāde beidzot ieradās, taču darbus veica pavirši pa roku galam. Mājas vecākā aicināja vēlreiz remontstrādniekus ierasties un kā nākas padarīt savu darbu. Šī problēma tika apspriesta arī vietējiem medijiem tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un speciālistiem.

SIA “JK Namu pārvalde” jaunais vadītājs Ainars Vasilis atzina, ka ļoti bieži šādos jautājumos, kas attiecas uz darbu pabeigšanu, pazūd atbildības robežas. Šajā gadījumā mājā tika mainīts ūdensvada ievads. Tika izveidota bedre, kura netika aiztaisīta, un caurums sienā. Darbus veicošā firma informēja, ka viņu pienākumos bija visu izdarīt tikai līdz ēkas pamatiem. Iekšā strādājošās firmas pārstāvji uzsvēra, ka savukārt viņi darīja tos darbus, kas ir jau aiz mājas pamatiem. Tad sanāk, ka šajā pamatu zonā atnāca mājas rūķītis, izklapēja visu, atstāja un aizgāja, ironizē Vasilis. Namu pārvaldes brigāde pašlaik ir aiztaisījusi caurumu, bet uzņēmuma vadītājs skaidro, ka vainīgie no atbildības neizmuks: “Mēs neatstāsim šo lietu neatrisinātu, bet meklēsim, kas tieši ir atbildīgs, sastādīsim darba tāmi un nodosim tam, kuru atzīsim par vainīgu. Arī no namu pārvaldes puses kontrole, acīmredzot, nav bijusi pietiekama, pieņemot attiecīgos darbus, tādēļ jāatzīst sava kļūda.” Ainars Vasilis uzsver, ka iedzīvotājiem par šiem darbiem nebūs jāmaksā un turpmāk šim jautājumam tiks pievērsta īpaša uzmanība, no remontbrigādes strādniekiem prasot augstu darba kultūru, lai uz objektu, kur strādājusi brigāde, nebūtu jāatgriežas vēlreiz.

Un vēl

Ar Radio1 sazinājās kāda jēkabpiliete, kuras idienas maršruts ved pa Neretas ielu jeb tā dēvēto apbraucamo ceļu. Viņa bija ievērojusi, ka ceļa pusē virzienā uz Bebru ielas mikrorajonu lietavu ietekmē ir izveidojušās divas plaisas un interesējās, cik tās ir bīstamas un vai var veidoties nogruvums. Pašvaldības speciālisti informē, ka augusta un septembra stiprās lietavas Jēkabpilī uz šo brīdi nav radījušas būtiskus bojājumus. Lielākās plūdu sekas esot bijušas Krustpils pusē, kur stiprā lietus dēļ bija sabojātas pils dīķa slūžas, savukārt ilgstošākā laika periodā ūdens bija sabojājis tiltiņa koka konstrukcijas. Gan slūžas, gan tiltiņu remontēja SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. Izmaksas pašvaldībai veido 363 eiro. Savukārt lietavu izskalojums, kas izveidojies Neretas ielā pagaidām bīstamību nerada, taču, ja izskalojumus nenostiprinās ar laiku tas var kļūt būstams un veidoties nogruvums. Plaisas paredzēts nostiprināt, aizberot ar granti.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu; Jēkabpils pašvaldības policijas jaunās telpas būs gatavas janvāra nogalē; un Autovadītājus brīdina par melnā ledus veidošanos uz autoceļiem.

Pasaules akciju tirgi vakar izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā. Eiropas biržu indeksi kritās, reaģējot uz Madrides plāniem apturēt Katalonijas reģiona autonomiju un katalāņu separātistu draudiem pasludināt neatkarību. Amerikas Savienoto Valstu indeksiem Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 izdevies gūt nelielu pieaugumu, toties indekss Nasdaq Composite ritās, samazinoties tehnoloģiju kompāniju akciju cenām. Jānorāda, ka naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās. Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās.

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī. Zinātnieku veiktajā pētījumā secināts, ka desmit šai ziņā visvairāk cietušajās valstīs – Bangladešā, Somālijā, Čadā, Nigērā, Indijā, Nepālā, Dienvidsudānā, Eritrejā, Madagaskarā un Pakistānā – aizpērn vairāk nekā 20% nāves gadījumu bijuši saistīti ar vides piesārņojumu. Pētījumā noskaidrots, ka lielākais riska faktors cilvēka veselībai ir gaisa piesārņojums, ko rada piesārņojuma avoti atklātā vidē, piemēram, gāze un arī mājokļos, piemēram, dūmi no malkas un kokogļu kurināšanas iekštelpās. Tas 2015.gadā bijis saistīts ar 6,5 miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu. Kā otrs lielākais riska faktors nosaukts ūdens piesārņojums, kas tiek vainots 1,8 miljonos priekšlaicīgas nāves gadījumu, bet kā trešais – piesārņojums darba vietā, ko pētnieki saistījuši ar 800 tūkstošiem nāves gadījumu 2015.gadā.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, braucot virzienā no Krustpils kultūras nama uz Krustpils pili, gar Rīgas ielas malu slejas senatnīgs mūra žogs ar sarkanu dakstiņu jumtu. Jumts gan ir sliktā stāvoklī – daudzviet dakstiņu trūkst, citviet tie ir sadauzīti. Kas atbild par šī žoga uzturēšanu un kad varētu notikt remonts – atbildes uz šiem jautājumiem žurnālisti skaidroja preses konferencē. Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs stāstīja, ka žogs pirms zināma laika bija labi salabots, diemžēl tagad vairums dakstiņu sadauzīti un to izdarījusi tā daļa iedzīvotāju, kuriem nepatīk sakopta vide. Kādreiz žoga ailā bijuši arī metāla vārtiņi, bet tie izzāģēti un nozagti. Šī žoga labošana ir pašvaldības kompetencē. Viena metra žoga salabošana ar jaunu dakstiņu iegādi maksātu nepilnus 50 eiro. Paredzēts nepieciešamos līdzekļus žoga atjaunošanai prasīt nākamā gada budžetā.

Jēkabpilī, Brīvības ielā 45, pilnā sparā norit būvdarbi, lai jau nākamā gada janvāra nogalē pilsētas pašvaldības policija varētu ieiet savās jaunajās telpās. Tiek pārbūvētas ne tikai iekštelpas, bet arī teritorija pie ēkas, jo policijai būs atsevišķa ieeja. Ņemot vērā, ka cilvēki ratiņkrēslos un vecāki ar bērnu ratiņiem nevar iekļūt ēkā, jo nav tam pielāgotas infrastruktūras, savukārt lifts bieži nestrādā, iedzīvotāji vaicā, vai šo būvdarbu laikā nav paredzēts izveidot uzbrauktuvi, kas ļautu telpās iekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Raits Sirmovičs sacīja, ka šāda uzbrauktuve netiks būvēta, taču pašvaldība parūpēsies, lai lifts darbotos bez problēmām. Ir paredzēts liftu siltināt, jo tagad tas neatbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Kad lifts būs darba kārtībā, cilvēki varēs iekļūt Sociālā dienesta foajē, no kurienes ērti varēs tikt arī uz pašvaldības policiju. Būvdarbus šajā objektā veic SIA “LC Būve” par līgumcenu – 226 tūkstoši 986 eiro bez PVN.

Un vēl

Iestājoties rudenīgam, lietainam un tumšākam laikam, autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni. Vienlaikus minēts, ka rudenī braukšanas apstākļus bieži apgrūtina arī migla, īpaši rīta un vakara stundās, un ir jārēķinās ar to, ka arvien agrāk iestājas mijkrēslis un tumsa. Autoceļi, īpaši neapgaismotajos posmos, kļūst grūtāk pārredzami. Turklāt asfaltēto autoceļu segums rudenī bieži ir slapjš, to var klāt koku lapas, līdz ar to transportlīdzekļu vadāmība un īpaši bremzēšana mēdz būtiski pasliktināties. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un stilu.