Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 26.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien norisināsies Jēkabpils nevalstisko organizāciju forums; Jēkabpils domes finanšu komitejā skatīs lēmumu projektu par maksājumu atlaidēm sociālajiem dzīvokļiem; un Šodien Krustpils kultūras namā notiks kārtējā senioru deju nodarbība.

Šodien norisināsies Jēkabpils nevalstisko organizāciju forums, ko organizē Jēkabpils NVO resursu centrs. NVO eksperte Agita Pleiko norāda, ka šogad pasākumam dots nosaukums "Aktīvs un nepieradināts",. Forums norisināsies Jēkabpils Tautas namā un sāksies pulksten 12tos. Uz pasākumu aicināti visi interesenti. Pēc uzrunām un biedrības "TDK Pastalnieki" deju sveiciena biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore Daiga Zaķe iepazīstinās ar pētījumu par pašvaldības funkciju deleģējuma iespējām nevalstiskajam sektoram Jēkabpilī un Vidusdaugavas reģionā.

Forumā darbs norisināsies četrās grupās. ZAĻĀ grupa: Eiropas brīvprātīgais darbs – ar ko sākt? Vadīs Uldis Dūmiņš, no Zemgales NVO centra, SARKANĀ grupa: Atzīstam brīvprātību! Vadīs Jurita Mikoviča, Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas Projekta koordinatore, VIOLETĀ grupa: Cik iespējama realitāte ir NVO māja Jēkabpilī? Vadīs Agita Pleiko, Jēkabpils NVO resursu centrs, valdes priekšsēdētāja, NVO eksperts. DZELTENĀ grupa: No Jēkabpils līdz Eiropai: NVO loma interešu aizsardzībā - no vietējā līdz Eiropas Komisijas līmenim. Vadīs Baiba Miltoviča, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas locekle, Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve.

Foruma otrajā daļā biedrības "Jēkabpils NVO resursu centrs" valdes locekļi prezentēs piecus gada nozīmīgākos brīvprātīgā darba veicējus. Pieci stāsti par katru no viņiem foruma dalībniekiem ļaus izvēlēties - par kuriem diviem balsot izvirzīšanai valsts līmeņa konkursam "Gada brīvprātīgais 2017". Noslēgumā vēlās pusdienas un neformālas sarunas, brīvais balsojums. Jēkabpils NVO forums 2017.gadā tiek organizēts ar pašvaldības finansējumu atsevišķai projekta "Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās" aktivitātei. Projektu administrē Sabiedrības integrācijas fonds Latvijas valsts finansējuma NVO fonda Programmā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes finanšu komitejas sēdē šodien lems par līdzfinansējuma 3 tūkstoši eiro piešķiršanu biedrībai „Izglītības iniciatīvu centrs”, projekta Globālā pilsoniskā izglītība – tilts uz ilgtspējīgu attīstību īstenošanai 2017.gadā. Projekta vispārējais mērķis ir mobilizējot un izmantojot globālo pilsonisko sabiedrību, efektivizēt iedzīvotāju, īpaši jauniešu, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju Eiropas Savienības līmenī, izskaust nabadzību un veicināt taisnīgumu. Projekta rezultāti būs pieejami visiem Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem, jo plānotas aktivitātes dažādām kopienas grupām.

Finanšu komiteja skatīs arī lēmumu projektu, kas paredz noteikt 2018.gadā dzīvokļiem, kuriem ar pašvaldības lēmumu noteikts sociālā dzīvokļa statuss un dzīvokļiem sociālajā mājā atlaidi īres maksai un maksai par ar dzīvokļa lietošanu saistītiem komunālajiem maksājumiem šādā apmērā: daudzbērnu ģimenēm: īres maksai – 70 % apmērā; maksai par apkuri – 70 % apmērā; maksai par ūdeni un kanalizāciju – 70 % apmērā. Pārējām personām, kas dzīvo sociālajos dzivokļos, paredzēts noeteikt atlaidi īres maksai – 50 % apmērā no Jēkabpils pilsētas domes apstiprinātās dzīvokļa īres maksas; par apkuri – 50 % apmērā no piegādātās siltumenerģijas; par ūdeni un kanalizāciju – 50 % apmērā no sniegtā pakalpojuma.

Un vēl

Lai Jēkabpils senioriem dotu iespēju uzlabot savu fizisko un emocionālo labsajūtu, šī gada oktobrī Krustpils kultūras namā ir uzsākts jauns deju nodarbību cikls, kas piemērots vecāka gada gājuma vīriešiem un sievietēm – “Ar deju uz veselību”. Nodarbības notiek ceturtdienās, plkst. 11.00 Krustpils kultūras namā. Šodien notiks ceturtā nodarbība.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima šodien turpinās darbu pie nākamā gada budžeta; Turpinās Nacionālo bruņoto spēku Latgales apakšvienības komplektēšana; un Latvija ierindojusies pasaules spēcīgāko pasu reitinga desmitajā vietā.

Saeimas deputāti šodien turpinās darbu pie nākamā gada budžeta jo vakar par šī dokumenta pieņemšanu izvērtās plašas un asas debates. Tāpēc sēdē tika pasludināts pārtraukums līdz ceturtdienas rītam. Pēc budžeta jautājumu izskatīšanas deputāti plāno ķerties klāt arī kārtējās sēdes darba kārtības jautājumiem. Vakar parlamentārieši vienojās par steidzamības noteikšanu visiem ar budžetu saistītajiem likumprojektiem. Tomēr neviens no likumprojektiem pirmajā lasījumā atbalstīts vēl netika. Kopumā likumu paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts. Iecerēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš visiem likumprojektiem būs 31.oktobris. Novembrī šos priekšlikumus izvērtēs valdība un Saeimas komisija, bet novembra beigās deputāti lems par valsts budžeta pieņemšanu.

Jau ziņots, ka 2018.gada valsts budžeta projektā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. 2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.

Pensionāriem ar invaliditāti nākamgad vairs nebūs administratīvo šķēršļu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Tā sola atbildīgās iestādes, reaģējot uz Valsts kontroles secināto, ka gandrīz 9 tūkstoši pensionāru ar invaliditāti šo apgrūtinājumu dēļ pērn nesaņēma tiem paredzētos atvieglojumus. Tādējādi 1,3 miljoni eiro, kas viņiem pienāktos, palika valsts makā. Iemesls, kādēļ daudzi pensionāri aizvadītajos gados palikuši bez nodokļu atvieglojumiem, kas ik mēnesi nozīmētu 12 eiro viņu maciņos, skaidrojams ar to, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums par invaliditāti netiek piemērots automātiski. To ņem vērā tikai tad, ja pensijas saņēmējs ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pie saviem datiem ir ieķeksējis attiecīgo lodziņu. Tas nekas, ka šie dati jau ir gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, gan VID rīcībā. Finanšu ministrija vakar lūdza deputātu atbalstu grozījumiem likumā, kas paredz pensionāriem ar invaliditāti, kuri nestrādā, šos atvieglojumus piemērot automātiski.Savukārt strādājošie pensionāri savukārt tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties, vai atvieglojumus piemērot darba algai vai pensijai un vai vispār piemērot, un tiem gan sava izvēle jāizdara pašiem.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes finanšu komiteja šodien skata lēmumu projektu par naudas balvu piešķiršanu laulātajiem pāriem. Paredzēts piešķirt vienreizēju naudas balvu 150 eiro laulātajiem pāriem, kas laulībā nodzīvojuši 50 gadus jeb Zelta kāzu jubilāriem, savukārt 200 eiro – laulātiem pāriem, kas laulībā nodzīvojuši 60 gadus jeb Dimanta kāzu jubilariem. Tāpat arī komitejā tiks lemts par dalības turpināšanu biedrībā “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra”. Šim nolūkam paredzēts nākamā gada budžetā iekļaut finansējumu 6 tūkstoši eiro biedru naudas gada maksai.

Topošā Nacionālo bruņoto spēku apakšvienība Latgalē gandrīz jau ir nokomplektēta. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norāda, ka šīs apakšvienības izveidošanā galvenais izaicinājums būs apakšvienības infrastruktūras izveidošana. Šobrīd nokomplektēti 136 karavīri no nepieciešamajiem 150. nacionālie bruņoti spēki plāno, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt maksimālo apmēru. Apakšvienības komplektēšana turpinās, tāpēc Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un tuvāko novadu iedzīvotāji aicināti pieteikties dienestam tajā. Lai varētu dienēt profesionālā militārā dienesta Kaujas atbalsta rotā Latgalē, vispirms ir jāpabeidz pamatapmācības kurss Kājnieku skolā Alūksnē. Apakšvienības karavīrus plānots izvietot Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.

Un vēl

Latvija līdz ar četrām citām valstīm ierindojusies pasaules spēcīgāko pasu reitinga "Passport Index" desmitajā vietā, konstatēts Kanādā bāzētā konsultāciju uzņēmuma "Arton Capital"pētījumā. Reitinga pirmajā vietā ir Singapūra, jo šīs nelielās pilsētvalsts pilsoņi var ceļot bez vīzas uz vislielāko valstu skaitu. Vācija ierindojusies otrajā vietā, jo tās pilsoņi bez vīzas var apmeklēt 158 valstis, bet Zviedrija un Dienvidkoreja dala trešo vietu. ASV atrodas sestajā vietā kopā ar Malaiziju, Īriju un Kanādu. Desmitajā pozīcijā atrodas Latvija, kā arī Lietuva, Polija, Slovākija un Slovēnija. Šo valstu pasu īpašnieki bez vīzas var apmeklēt 149 valstis. Igaunija ar 148 valstīm ierindojusies 11.vietā. "Passport Index" reitingu noslēdz Afganistāna, jo šīs valsts pilsoņi bez vīzas var apmeklēt tikai 22 valstis.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils siltumtīklus arī turpmāk vadīs Aleksandrs Karpenko; Vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem; un Naktī uzsnigušais sniegs kūst visā Latvijā.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis finanšu komitejas sēdē informēja, ka vakar noslēdzies konkurss uz SIA “Jēkabpils siltums” valdes locekļa amatu un spēcīgākais pretendents bijis līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Karpenko. Līdz ar to viņš arī nākamos piecus gadus vadīs Jēkabpils siltumtīklus.

Raivis Ragainis sarunā ar Radio1 sacīja, ka komisijai, kas uzklausījusi Aleksandra Karpenko prezentāciju par uzņēmuma attīstību, vērā ņemams fakts šķitis, ka viņa redzējumā ir sniegt iedzīvotājiem maksimāli kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāko cenu un turpmākajos gados, ja ne samazināt maksu par apkuri, tad vismaz, neraugoties uz dažādiem ārējiem apstākļiem un ietekmēm, saglabāt to līdzšinējā līmenī. Jēkabpils mērs arī piebilda, ka jau pirms konkursa, iepazīstoties ar uzņēmuma darbu, Jēkabpils domes jaunajai vadībai bijis simpātisks Aleksandra Karpenko vadības stils un attieksme pret uzņēmuma plūsmu. Ragainis piebilda, lai arī Jēkabpilī šobrīd ir viena no dārgākajām apkurēm valstī, Aleksandrs Karpenko esot panācis, lai tā, ņemot vērā Jēkabpils situāciju, būtu pēc iespējas zemāka. Bez Karpenko centieniem jēkabpiliešiem viens megavats siltumenerģijas izmaksātu ap 70 eiro nevis 56,20 eiro, kā tas ir šobrīd.

Jau ziņots, ka Jēkabpils jaunievēlētās domes vadības stils paredz nepagarināt automātiski darba līgumus, beidzoties termiņam, bet gan rīkot konkursu uz konkrētā uzņēmuma vai iestādes vadītāja amata vietu. Tuvākajās laikā kļūs zināmi konkursa uz SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes locekļa amata rezultāti. Tāpat arī vēstīts, ka ir izsludināts konkurss uz SIA “Jēkabpils ūdens” valdes locekļa amatu, jo līdzšinējam uzņēmuma vadītājam Elmāram Užulim decembrī beidzas līgums ar pašvaldību.

Turpinām ziņas

Vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem, secināts pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā". Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu.

Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas atrašanās vietas. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava. Otrajā kategorijā iekļauti pārēji Liepāja un Jelgava. Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, bijušie rajonu centri, tajā skaitā arī Jēkabpils, Aizkraukle, Madona, Preiļi un Līvāni. Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs ar pārejas periodu līdz 2020.gada 1.septembrim, rosināts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās - 60 skolēniem. Savukārt no 2020.gada 1.septembra līdz 2023.gada 1.septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12.klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā - 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās - 75 skolēniem.

Un vēl

Ceturtdienas rītā vēl lielā daļā Vidzemes un Latgales saglabājas naktī uzsnigušais sniegs, taču tas strauji kūst, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Līvānu, Rēzeknes un Gulbenes pusē naktī izveidojās ap septiņiem centimetriem bieza sniega sega. Alūksnē no rīta saglabājas četri centimetri sniega, bet Jaunpiebalgas novada Zosēnos sniega sega sarukusi līdz diviem centimetriem. Naktī Daugavpilī, Jēkabpilī un Siguldā uzsniga četri pieci centimetri sniega, no rīta sniegs gandrīz nokusis. Galvaspilsētā trešdienas vakarā īslaicīgi veidojās neliela slapja sniega kārtiņa. Aiz Latvijas robežas Baltkrievijā un Krievijā izmērīta deviņus centimetrus bieza sniega kārta. Arī pirms gada 26.oktobra rītā lielu daļu Vidzemes un Latgales klāja sniega sega, Alūksnē tā bija desmit centimetru bieza. Savukārt pirms pieciem gadiem - 2012.gada 27.oktobrī - vietām Vidzemē bija vairāk nekā 20 centimetru dziļš sniegs, tostarp Priekuļu novērojumu stacijā tika izmērīta 35 centimetrus bieza sniega sega. Dziļākais sniegs, kas Latvijā novērots šajā mēnesī, pārklāja Rīgu 2003.gada 27.oktobrī - nakts laikā galvaspilsētā sasniga 39 centimetrus bieza sniega kārta.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima atbalsta ieceri palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu; Sprādzienā Kijevā ievainots Ukrainas Radikālās partijas deputāts un viņa miesassargs nogalināts; un Latvijas īsfilma “Melleņu gari” ieguvusi žūrijas balvu Polijā.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja virkni grozījumu dažādos likumprojektos. Tajā skaitā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz nākamgad palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu un turpināt to palielināt arī 2019. un 2020.gadā. Likumprojekta anotācijā teikts, ka nākamgad par katru bērnu no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam tiks izmaksāti uzturlīdzekļi 23% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 98,90 eiro, bet par katru bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam - 27,5% no minimālās mēnešalgas jeb 118,25 eiro, bet ne vairāk kā par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto. Ņemot vērā, ka minimālā mēneša darba alga 2018.gadā tiks paaugstināta līdz 430 eiro, bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā, izmaksājamais uzturlīdzekļu apmērs no Uzturlīdzekļu fonda netiks samazināts, bet tiks nodrošināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēra mērens pieaugums, sacīts grozījumu anotācijā.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli, paredzot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Patlaban PVN likums nosaka, ka Latvijā ir viena PVN samazinātā likme 12% apmērā. Šī PVN samazinātā likme patlaban jau tiek piemērota pārtikas piegādēm, konkrētāk, zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm. Savukārt pārējai pārtikai tiek piemērota PVN standartlikme 21% apmērā.

Turpinām ziņas

Sprādzienā Kijevā vakar gājis bojā viens cilvēks un vēl trīs ievainoti, tajā skaitā Radikālās partijas deputāts Igors Mosijčuks. Bojāgājušais bija Mosijčuka miesassargs, apstiprināja Radikālā partija. Kijevas telekanāls "Espresso" ziņo, ka spridzeklis, kas, domājams, bija piestiprināts pie motocikla, eksplodēja pie televīzijas ēkas durvīm, kad Mosijčuks nāca ārā pēc intervijas sniegšanas. Ukrainas Iekšlietu ministrija nav atklājusi, vai uzskata šo incidentu par slepkavības mēģinājumu. Jau ziņots, ka martā Kijevā gaišā dienas laikā tika nošauts pazīstamais Kremļa kritiķis un bijušais Krievijas parlamenta deputāts Deniss Voroņenkovs un viņa miesassargs. Savukārt 2016.gada jūlijā sprādzienā tika nogalināts žurnālists Pāvels Šeremets, kurš kritizēja gan Krievijas, gan Ukrainas politiku. Abas lietas joprojām nav atklātas.

Eiropas Parlamenta deputāti vakar atbalstīja vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā tiks reģistrēta informācija - vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta - par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu. Informācija tiks apkopota gan par ceļotājiem, kam nepieciešama vīza, gan tiem, kam ieceļošanai Šengenas zonā nav nepieciešams šāds dokuments. Šī sistēma arī ļaus vieglāk fiksēt, vai persona ievēro īslaicīgas uzturēšanās noteikumus un aizstās pasu zīmogošanu un paātrinās robežu šķērsošanu, vienlaikus ļaujot vieglāk atklāt noteikumu pārkāpējus.

Un vēl

Latviešu režisores Astras Zoldneres dokumentālā īsfilma “Melleņu gari” ieguvusi žūrijas balvu un naudas prēmiju kā labākā filma Ščecinas Eiropas filmu festivālā Polijā. Šogad festivāla Eiropas konkursā tika iesniegtas vairāk nekā 2 tūkstoši filmas, no kurām tikai 26 tika iekļautas oficiālajā programmā. Latviešu īsfilma “Melleņu gari” pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada novembrī izpārdotā seansā prestižajā Leipcigas dokumentālo un animācijas filmu festivālā. Filma šogad ir arī nominēta Lielā Kristapa balvai kategorijā labākā īsfilma un Rīgā tā būs skatāma no 9. - 12. novembrim. “Melleņu gari” ir poētiska dokumentālā īsfilma par romu ģimeni, kura vasaras pavada Kurzemes mežos, lasot un pārdodot ogas. Ievācot meža ražu, romi dalās ar spoku stāstiem, kurus paši mežā piedzīvojuši. Mistiskajos un noslēpumainajos stāstos pamazām atklājas romu cīņa par identitāti, mēģinot sabalansēt pagātni un tagadni, kā arī tradicionālo un moderno dzīvesveidu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ierobežos fizisko personu ziedojumus partijām; Ērgļos atklāts jauns ugunsdzēsības depo; un Tikai trešdaļa iedzīvotāju Latvijā reizi trijos mēnešos maina paroles

Pēc pamatīgas opozīcijas kritikas Saeima ar pozīcijas balsīm ceturtdien, 26. oktobrī, apstiprināja nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Līdz ar budžeta projektu deputāti atbalstīja vēl virkni to pavadošo likumprojektu. Parlaments budžetu pirmajā lasījumā skatīja divas dienas. Budžetu pirmajā lasījumā atbalstīja 56 deputāti, bet pret bija 39. Neviens neatturējās.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus partiju finansēšanas likumā, nosakot, ka fiziskās personas partijām varēs ziedot ne vairāk kā 30% iepriekšējā kalendārajā gadā deklarēto ienākumu. Ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām. Līdz šim fiziskās personas politiskās partijas varēja finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Turpinām ziņas

Satversmes tiesa šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā tiesa norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību. Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu. Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.

Šodien Ērgļos atklāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas jauno Ērgļu posteni. Jaunā depo būvniecība kopumā izmaksāja 1,37 miljonus eiro. Ēkā ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem, speciālo automobiļu apkopes zona un mazgātava. Ugunsdzēsēju depo Ērgļos kopumā ir jau piektais valstī, kas uzbūvēts no jauna, savukārt šogad Vidzemes reģiona brigādē ir atklāti trīs jauni un moderni ugunsdzēsēju depo - Apē, Smiltenē un tagad arī Ērgļos. Jau ziņots, ka arī Jēkabpilī pamatlaban notiek Jēkabpils ugunsdzēsības depo telpu remonts, ko plāno pabeigt līdz gada beigām.

Un vēl

Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS". Salīdzinājumā ar pērn veikto aptauju šogad par 7% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas atšķirīgas paroles saviem sociālajiem kontiem. Eksperti iesaka, ka, domājot par savu datu drošību, interneta lietotājiem būtu jāizmanto vismaz trīs atšķirīgas paroles, lai piekļūtu savam bankas kontam, profilam sociālajos tīklos, e-pastam vai citām vietnēm. Pētījuma dati liecina, ka trīs izplatītākie piesardzības pasākumi personīgo datu drošībai Latvijā ir - paroles vai PIN koda neizpaušana (81%), e-pastu nevēršana vaļā no svešiem sūtītājiem (65%), atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un interneta bankai (56%). Nedaudz vairāk nekā puse jeb 55% norāda, ka paroles nepieraksta ne uz papīra, ne telefonā, savukārt 42% regulāri atjauno pretvīrusu programmatūru.