Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 24.novembrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī sākas amatierteātru festivāls LAIPA; Pašvaldību vadītāji Aizkrauklē diskutēs par izglītību; un Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens paziņo, ka nav parakstījis koalīcijas līgumu.
No šodienas līdz svētdienai Jēkabpils Tautas namā norisināsies desmitais amatierteātru festivāls “LAIPA”. Festivāls Jēkabpilī notiek kopš 1999. gada un ir iemantojis popularitāti gan amatierteātru trupu, gan skatītāju – jēkabpiliešu un pilsētas viesu – vidū. Festivāla dalībnieki šajā jubilejas reizē ir teātra trupas no Ogres, Rīgas, Jelgavas, Valkas un Rēzeknes. Tāpat festivālā redzēsim vienu Lietuvā tapušu iestudējumu Kretingas rajona kultūras centra Egidiusa Radžusa teātra trupas izpildījumā, bet mājinieki – Jēkabpils Tautas teātris – “Laipā” izrādīs savu jaunāko iestudējumu – Jāņa Jaunsudrabiņa “Ezermaļu krokodils”. Kopumā trīs dienu laikā būs iespēja redzēt septiņas izrādes visdažādākajām gaumēm – dziesmu spēli, izrādi visai ģimenei, drāmu, kā arī vairākas komēdijas. Pilnu pasākumu programmu var izlasīt portālā Radio1.lv un kultūras pārvaldes mājas lapā www.jkp.lv
Saeima vakar pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta. Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši. Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki. Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes - veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā.
Turpinām ziņas
Šopdien Aizkraukles pilsētas kultūras namā notiks Latvijas Pašvaldību savienības organizētā Novadu diena, kura šoreiz būs veltīta izglītības jomai. Pasākuma laikā tiks diskutēts, kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi, par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, par izglītības sistēmas decentralizētas organizācijas iespējām, kā arī tiks prezentēti Latvijas autoceļu tīkla inventarizācijas rezultāti. Vēlāk plānotajā paneļdiskusijā piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, satiksmes ministrs Uldis Augulis, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists Kristaps Svīķis. Šogad šī būs jau otrā Novadu diena. Iepriekšējā notika martā Bauskā, un bija veltīta sociālajiem jautājumiem.
Tuvojoties adventes uz Ziemassvētku laikam, Latvijas Pasta izdevis trīs Ziemassvētku pastmarkas ar latviešu mākslinieka un bērnu grāmatu ilustratora Alberta Kronenberga darbu motīviem. Šīs pastmarkas ir drukātas uz pašlīmējošas pamatnes. Šodien notiks pastmarku pirmās dienas zīmogošana Rīgas 50.pasta nodaļā, tirdzniecības centrā "Origo". Katrai no pastmarkām ir atšķirīga nominālvērtība un tirāža.
Un vēl
Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens vakar sarunā ar žurnālistiem, kad viņam tika pārmests, kāpēc viņš atsevišķās neizdarībās vaino domē esošos Latvijas Zaļās partijas deputātus, ja pats ir domes koalīcijā un līdz ar to arī atbildīgs par visu, kas tiek vai netiek izdarīts un vispirms atbildība un darbs būtu jāprasa pašam no sevis, nevis tikai ar skaļiem paziņojumiem norādīt uz neizdarībām, vainojot citus, paziņoja, ka nav parakstījis koalīcijas līgumu. Jautāts, ko tādā gadījumā nozīmēja 8.jūnijā presē izplatītais paziņojums, ka Jēkabpils domē izveidota koalīcija, kuras sastāvā ir arī viņš, Kaspars Ģirģens sacīja, ka tā bijusi tikai informācija presei. Viņš neesot parakstījis koalīcijas līgumu un viņam neesot saistoši koalīcijas lēmumi. Viņš strādājot vēlētāju interesēs.
Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils mērs Raivis Ragainis apliecināja, ka Kaspara Ģirģena sacītais atbilst patiesībai un viņš nav parakstījis koalīcijas līgumu, bet ir solījies koalīciju atbalstīt, ko līdz šim ir arī darījis. Jautāts, cik stabila ir sešu deputātu koalīcija un līdz ar to arī viņa “mēra krēsls”, Raivis Ragainis sacīja, ka teorētiski neko nevar saukt par stabilu, jo dzīve ir pārmaiņu pilna, bet Jēkabpils domes gadījumā koalīcija un to atbalstošie deputāti līdz šim ir strādājusi vienoti Jēkabpils un jēkabpiliešu labā, kā būs turpmāk, to rādīšot laiks. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA JK namu pārvaldes vadībai pārmet pirkumu veikšanu konkrēta lielveikala interesēs; Tiesa apmierina "Bauskas Dzīves" prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā publicēt reklāmas; un Islandes varas iestādes publicējušas ārkārtas evakuācijas plānus valsts lielākā vulkāna izvirduma gadījumam
Vakar Jēkabpils domes Finanšu komitejas sēdē deputāts no KPV LV Kaspars Ģirģens informēja Jēkabpils domes vadību par, iespējams, aizdomīgiem darījumiem Jēkabpils Namu pārvaldē. Deputāts izpētījis, ka iepirkums par materiālu piegādi sētniekiem ir beidzies, un jauns joprojām nav izsludināts, savukārt nepieciešamie materiāli tiek pirkti nevis pie iepriekšējā iepirkumā uzvarējušā piegādātāja SIA “Sedumi”, kas liecinātu par labu praksi, un būtu daudz lētāk, bet gan dārgākajā veikalā SIA IG Centrs veikalā Ciemupe ar ko ilgstoši sastība un darba attiecības ir bijušas pašreizējam namu pārvaldes priekšniekam Ainaram Vasilim un, kur cenas augstākas pat trīs reizes. Kaspars Ģirģens izteica bažas, ka par šiem pārmaksātajiem pirkumiem būs jāmaksā iedzīvotājiem. Tāpat arī Ģirģens Jēkabpils mēru Raivi Ragaini aicināja pievērst uzmanību darbinieku izvēles procesam Namu pārvaldē. Konkrēti tam, kā amatā iecelts jaunais grāmatvedis, kas līdz šim strādājis SIA IG Centrs veikalā Ciemupe. Tāpat arī Jēkabpils namu pārvaldē esot izveidota jauna darbavieta administrācijā, skaidri nedefinējot pienākumus un nepubliskojot darba samaksas apjomu.
Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, kas ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas saraksta, Finanšu komitejas sēdē sacīja, ka viņa rīcībā nav faktu uz kuriem norāda Kaspars Ģirģens un pateicās par signālu, solot noskaidrot, kāpēc joprojām nav rīkots iepirkums par materiālu piegādi sētniekiem.
Radio1 sazinājās ar SIA “JK namu pārvalde” valdes priekšsēdētāju Ainaru Vasili un lūdza komentēt, kāpēc sētnieku materiāli tiek iegādāti SIA IG Centrs veikalā Ciemupe nevis SIA “Sedumi”, kas būtu gan laba prakse, gan līdzekļu ietaupījums. Tāpat arī, kāpēc līdz šim nav izsludināts iepirkums uz materiālu piegādi sētniekiem. Ainars Vasilis sacīja, ka SIA IG Centrs veikalā Ciemupe veikti salīdzinoši maz pirkumu un tikai tajās preču pozīcijās, kas konkrētajā brīdī nebija pieejamas SIA “Sedumi”. SIA “JK namu pārvalde”, iegādājoties materiālus sētniekiem SIA “Sedumi” mēnesī tērējot aptuveni 7 tūkstošus eiro, savukārt SIA IG Centrs veikalā Ciemupe preces kopumā iegādātas par 258 eiro. Savukārt iepirkums neesot izsludināts, jo slimojusi uzņēmuma juriste, kā arī darbā tiekot pieņemta jauna grāmatvede, kadru veselības stāvoklis un maiņa iekavējusi arī iepirkuma izsludināšanu.
Turpinām ziņas
Šodien galvaspilsētā notiek Latvijas Sarkanā krusta kongress. No Jēkabpils uz kongresu izvirzīti trīs delegāti - Jēkabpils komitejas priekšsēdētājs Kaspars Skruzmans un valdes pārstāvji Dace Līcīte un Aldis Ozarskis, kongresā piedalīsies arī latvijas Sarkanā krusta Jēkabpils nodaļas izpilddirektore Velta Ozola. Latvijas Sarkanā krusta kongresāizskatīs organizācijai svarīgus un aktuālus jautājumus un vēlēs Latvijas Sarkanā krusta padomi. Neoficiāla informācija liecina, ka padomē varētu būt ievēlēts arī Kaspars Skruzmans. Vai tā notiks būs zināms sīs dienas gaitā.
Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA "Bauskas Dzīve" prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta "Iecavas Ziņas". Ar tiesas lēmumu ir aizliegts publicēt reklāmas pašvaldības finansētajā laikrakstā "Iecavas Ziņas". Tāpat par labu "Bauskas Dzīvei" no pašvaldības ir piedzīts 17 tūkstoši 800 eiro mantiskais prasījums par radītajiem zaudējumiem. Sākotnēji prasītā summa ir bijusi virs 30 tūkstoši eiro, taču šajā gadījumā jautājums nav tik ļoti par finansēm, kā par precedenta radīšanu. Aizstāvis arī uzsvēra, ka ir jārēķinās ar varbūtību, ka šis tiesas lēmums var tikt pārsūdzēts augstākā instancē.
Un vēl
Islandes varasiestādes publicējušas ārkārtas evakuācijas plānus valsts lielākā vulkāna izvirduma gadījumam, kuram pēdējā laikā novērota pastiprināta aktivitāte. Plāni aptver zonu ap Ēraifajēkitlu un tie paredz sūtīt īsziņas angļu un islandiešu valodās. Zonā pastāvīgi mīt 120 cilvēki, taču to arī apmeklē simtiem tūristu. Zinātnieki gan nevar precīzi pateikt, cik lielas ir izvirduma briesmas, taču izvirduma gadījumā ledājs izkustu un izraisītu plašus plūdus, bet tā izmestie pelni varētu radīt problēmas aviosatiksmei. Ēraifajēkitls pēdējo reizi izvirda 1727. gadā. Tas ir Islandes augstākais vulkāns un klāts ar sniegu un ledāju.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Norāda, ka Jēkabpils domes politiskajai vadībai pietuvināti uzņēmēji izmantojuši iespēju un palielinājuši šķeldas piegādes cenu Jēkabpils siltumtīkliem; Noskaidroti spēlmaņu nakts nominanti; un Pāvests Francisks nākamgad plāno apmeklēt Latviju
Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens Finanšu komitejas sēdē pārmeta, ka Jēkabpils domes vadībai pietuvināti uzņēmēji no Latvijas Zaļās partijas ir izmantojuši iespēju un palielinājuši šķeldas piegādes cenu par vienu eiro kubikmetrā, proti, no 9 eiro uz 9,90 eiro. Tikmēr vidējā cena Latvijā šķeldai esot 8,50 eiro par kubikmetru un šāda rīcība var sadārdzināt maksu par apkuri. Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis aicināja Kasparu Ģirģenu nosaukt konkrētus uzņēmējus, nevis paziņot, ka Latvijas Zaļā partija ir atbildīga par šķeldas cenu paaugstināšanu pilsētā, jo arī viņš pārstāvot Latvijas zaļo partiju, bet ar šķeldas ražošanu un tirdzniecību viņam neesot nekāda sakara. Tad Kaspars Ģirģens sacīja, ka tie ir uzņēmumi SIA “Ošukalns”, ko vada deputāts Aigars Nitišs un SIA DLLA, ko vada Armands Lībietis. Kaspars Ģirģens aicinā SIA “Jēkabpils siltums” priekšnieku Aleksandru Karpenko skaidrot, kā varēs samazināt apkures tarifus par 4 procentiem, saskaņā ar jauno tarifu plānu, ja tiek būtiski paaugstinātas šķeldas cenas, jo jaunajā tarifu plānā šis paaugstinājums nav iekļauts. Kaspars Ģirģens arī lūdza komentēt, kā šķeldas paaugstinātā cena ietekmēs cenu, kura iedzīvotājiem jāmaksā par siltumenerģijas ražošanu. Viņš arī aicināja Aleksandru Karpenko meklēt risinājumu zudumiem siltumtrasēs, jo Jēkabpilī tie ir augsti – apkures laikā ap 16 procenti, savukārt vasarā, kad tiek sagatavots tikai karstais udenis, pat līdz 80 procentiem.
SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko sacīja, ka siltumtīkli sezonā iepērk ap 60 tūkstoši kubikmetrus šķeldas un tās cenas paugstināšana par vienu eiro kubikmetrā, maksu par kurināmo paaugstina minimums par 60 tūkstošiem eiro, kas esot ievērojama summa, kuru segt ar uzņēmuma līdzekļiem, bez maksas par siltumu paaugstināšanas būs sarežģīti. Aleksandrs Karpenko arī piebilda, ka šķeldas cenas svārstās plus mīnus 10 procentu robežās. Līgumi ar uzņēmējiem tika noslēgti laikus, taču sākoties apkures sezonai no visiem šķeldas piegādātājiem, ne tikai Kaspara Ģirģena minētajiem, uzņēmums saņēmis iesniegumus, kuros informēts, ka lietaino laika apstākļu dēļ kokapstrādes uzņēmumiem ir nopietnas grūtības ar šķeldas ražošanu, jo daudzviet nav iespējams piekļūt cirsmām, tāpēc cena tiek paaugstināta par eiro kubikmetrā. Savukārt SIA DLLA informējis, ka no decembra šķeldas cenu paaugstina līdz 11 eiro kubikmetrā. Aleksandrs Karpenko arī uzsvēra, ka uzņēmumam ar SIA “Ošukalns”, SIA DLLA ir ilgstoša sadarbība un abi šie uzņēmumi piegādā kvalitatīvu šķeldu un cenas paaugstināšana ir objektīvā realitāte nevis kaitniecība. Savukārt runājot par cenu, Aleksandrs Karpenko sacīja, ka ir divi varianti, viens, tūlīt pēc jauno tarifu apstiprināšanas, kas paredz par četriem procentiem samazināt maksu par apkuri, sagatavot un regulatoram apstiprināšanai iesniegt jaunus paaugstinātus tarifus vai arī lūgt pašvaldību kompensēt zaudējumus, ko rada dārgākas šķeldas iepirkums. Tāpat arī Aleksandrs Karpenko sacīja, ka SIA “Jēkabpils siltums” nevar atteikties no šiem piegādātājiem, jo nav alternatīvas. Situāciju nemainītu apkures nodrošināšana tikai ar gāzi, jo par spīti šķeldas cenas paaugstināšanai pat līdz 11 eiro kubikmetrā, apkure ar šķeldu joprojām esot lētāka nekā ar gāzi. Aleksandrs Karpenko sacīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka šķeldas cenas, lietainās vasaras dēļ, tiek paaugstinātas visā Latvjā un ir reģioni, kur siltumražotāji maksā pat 13 eiro un vairāk par šķeldas kubikmetru. Atbildot uz aizrādījumu par siltumenerģijas zudumiem, Aleksandr Karpenko norādīja, ka tie veidojas, jo Jēkabpilī ir garas siltumtrases, kurās arī rodas siltumenerģijas zudumi.
Turpinām ziņas
"Spēlmaņu nakts" galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde "Precības" Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim. Izrāde "Precības" ieguvusi arī balvu nominācijā "Gada lielās formas izrāde". Par Gada mazās formas nozīmīgāko iestudējumu atzīta Paulas Pļavnieces izrāde "Jubileja ‘98" Nacionālajā teātrī. Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem ir režisora Kārļa Krūmiņa "Šausmu autobuss" Latvijas Nacionālajā teātrī. Nominācijā "Gada sasniegums laikmetīgajā dejā" uzvaru izcīnījusi Agneses Bordjukovas, producenta "Pigeon-bridge" un līdzproducentu "Dejas anatomija" un "Cita abra" izrāde "Bērnības sapnis". Briķe saņēmusi Gada aktrises titulu kā Pegija izrādē "Pielūdzēja nr.1" Dailes teātrī. Savukārt Gada aktiera gods Jakovelam ticis par Krustiņa lomu izrādē "Pazudušais dēls" Valmieras teātrī.
Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju pagaidām neesot tapis skaidrs - kur internātskolu audzēkņi izglītību varētu iegūt turpmāk, ja skolas tiks likvidētas, aģentūrai LETA apgalvoja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Saeima atbalstīja Izglītības likuma grozījumus paredzot, ka nākamgad internātskolu uzturēšanu vēl daļējai iecerēts finansēt no valsts budžeta, taču jaunu internātskolu dibināšana no 2018.gada 1.janvāra nebūs atļauta. Internātskolas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, būs tiesīgas turpināt savu darbību līdz 2019.gada 31.jūlijam. Kaminskis norādīja, ka šis ir jautājums par kuru ar pašvaldībām vajadzēja konsultēties pirms lēmuma pieņemšanas, nevis meklēt risinājumus pēc tam. Pašlaik ar pašvaldībām nesot atrunāts scenārijs par to - kur šo izglītības iestāžu audzēkņi izglītību saņems turpmāk.
Un vēl
Pāvests Francisks Baltijas valstu simtgades gadā plāno apmeklēt trīs Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latviju.
Pēc Valsts prezidenta kancelejas rīcībā esošās informācijas, Vatikāns tuvākajā laikā varētu paziņot par pāvesta vizītes laiku un statusu. Jau ziņots, ka uzaicinājumu pāvestam apmeklēt Latviju izteicis gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis. Trešdien Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses pārstāve Daiva Ulbinaite apstiprināja, ka pāvests nākamgad apciemos Lietuvu. Tāpat gaidāms, ka nākamgad pāvests apmeklēs arī Igauniju. Par to svētdien pēc mises Tallinas katoļu katedrālē paziņoja bīskaps Filips Žurdāns. Pēc viņa teiktā, to šobrīd var apgalvot ar 99% ticamību, rakstīja "Postimees".
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānija tērēs 112 miljonus eiro cīņai pret Krievijas propagandu; Pērn Latvijā dzīvesbiedri nogalinājuši piecas sievietes, bet 70 gadījumos viņām nodarīti smagi miesas bojājumi; un Nākamnedēļ jēkabpilieši aicināti apspriest SIA Jēkabpils siltums jaunos apkures tarifus.
Lielbritānijas premjerministre Tērēza Meja šodien notiekošajā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā, nodēvējot Krieviju kā "naidīgu valsti", paziņoja par apņemšanos novirzīt 112 miljonus eiro cīņai pret Krievijas propagandu. Saskaņā ar Mejas pausto, 100 miljonus mārciņu jeb 112 miljonus eiro Lielbritānija nākamajos piecos gados plāno ieguldīt postpadomju telpā Krievijas veidotas, maldinošas informācijas aprites mazināšanai. Šie Lielbritānijas premjerministres vēstījumi ir atbilde Kremļa izteiktajiem brīdinājumiem par kaitējumu Krievijas un Eiropas Savienības attiecībām, ja Eiropa veltīs vairāk līdzekļu cīņai ar krievu propagandu. Samitā plānots apspriest Austrumu partnerības aktuālās politiskās norises, diskutēt par situāciju partnervalstīs un rosinās viedokļu apmaiņu par šīs politikas nākotni. Latvijas delegāciju samitā vada Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piedalās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredzēs septiņu jaunu karogu mastu izveidi un karogu novietošanu Latvijas robežkontroles punktos. Grozījumus, ko sākotnēji rosināja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), virzījuši visas koalīcijas pārstāvji. Likumprojekts arī paredz noteikt Iekšlietu ministriju kā atbildīgo institūciju par to, lai Latvijas valsts karogs tiktu pastāvīgi novietots Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos uz valsts galvenajiem ceļiem, kā arī Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos pie ēkām. Veicot grozījumus "Latvijas valsts karoga likumā", valsts budžetā būs jāatvēl līdzekļi karogu mastu izveidei un karogu uzturēšanai. Politiķi prognozē, ka izmaiņām būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, jo tās stiprināšot piederības sajūtu Latvijai un veicināšot uzticēšanos valsts varas institūcijām.
Turpinām ziņas
Pērn dzīvesbiedri nogalinājuši piecas sievietes, savukārt 70 gadījumos partneris sievietei nodarījis smagus miesas bojājumus, šodien preses konferencē sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka Latvijā vīrieši visvairāk cieš no vardarbības sabiedriskajā telpā, bet sievietes no vardarbības ģimenē. Latvijā katra trešā sieviete cietusi no partnera vērstas vardarbības, turklāt šis rādītājs ir lielāks nekā Eiropā vidēji. Ministrs atzīmēja, ka Latvijā joprojām ir liela tolerance pret vardarbību ģimenē. Cilvēki saprotot, ka īsti laba vardarbība ģimenē nav, tomēr nav gatavi iejaukties šādos gadījumos, turklāt arī tos īsti nenosoda. Šodien preses konferencē par pilotprojektu, kas īstenots kā pirmais posms Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projektā "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem", lai mazinātu vardarbības pret sievietēm gadījumus un iedrošinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, kā arī līdzcilvēkus ziņot par nodarījumu.
Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, lprognozē augļu un dārzeņu pārstrādātāji. Jau ziņots, ka laika apstākļu dēļ šogad bija sliktāka sakņaugu raža. Mitrā laika dēļ rudenī saimniecībām daudzviet Latvijā nav izdevies novākt dārzeņus no lauka. Tas atsaucas arī uz izejvielu sagādi. Tāpēc pavasarī var aptrūkties tirdzniecībā dārzeņu un augļu.
Un vēl
Nākamnedēļ, 30.novembrī plkst. 12 SIA “Jēkabpils siltums”, Jēkabpilī, Nameja ielā 4A (2.stāva zālē) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) organizē uzklausīšanas sanāksmi. Regulators aicina iedzīvotājus paust viedokli par SIA “Jēkabpils siltums” iesniegto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu Jēkabpilij. SIA “Jēkabpils siltums” Regulatoram ir iesniedzis siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu projektu Jēkabpilij, kur gala tarifs noteikts 54,04 EUR/MWh. Tarifu projektā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN). UZņēmums norāda, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar realizētiem siltumtrašu rekonstrukcijas projektiem un siltumenerģijas zudumu samazinājumu. Sanāksmē, kurā aicināti piedalīties siltumenerģijas lietotāji, SIA “Jēkabpils siltums” pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu būtību un ekonomisko pamatojumu. Interesenti dalību sanāksmē var pieteikt pa telefonu vai e-pastu līdz 29.novembrim rakstot vai zvanot kontakpersonai Fricim Rūmniekam pa tālruni 67873184 vai uz epastu fricis.rumnieks@sprk.gov.lv.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad veselības aprūpei papildus atvēlēti 200 miljoni eiro; Līdz svētdienai Jēkabpils Tautas namā turpināsies amatierteātru festivāls; un Sinoptiķi prognozē lietainas brīvdienas un vēsu nākamo nedēļu.
Līdz ar papildu naudas iepludināšanu veselības aprūpes nozarē nākamgad rindas pie ārstiem speciālistiem un uz izmeklējumiem varētu sarukt vidēji par 15%. Tā prognozē veselības ministre Anda Čakša, kura arī sola īpaši pievērsties gaidīšanas laikam uz tādiem izmeklējumiem kā rentgens un datortomogrāfija. Saeima apstiprinot nākamā gada budžetu vairāk nekā 200 miljonus eiro papildus atvēlēja veselības aprūpei, no kuriem vairāk nekā pusi novirzīs mediķu algām.
Optimizējot skolu tīklu, jāņem vērā arī vecāku un pašu skolēnu izvēle, jo ne vienmēr viņu viedoklis par vēlamo izglītības iestādi sakrīt ar pētnieku piedāvājumu, šodien, piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotājā Novadu dienā Aizkrauklē, aicināja savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Analizējot pētījumu "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", Pūķis secinājis, ka tajā apskatītie jautājumi ir ļoti nopietni un diskusijas vērti, taču vienlaikus atzina, ka optimizējot cilvēki bieži kļūdās, neņemot vērā dažādus faktorus. Viņaprāt, optimizāciju var paveikt arī decentralizēti, katrai pašvaldībai izvērtējot situāciju, domājot par izglītības programmu specializāciju. Jau vēstīts, ka šodien Aizkraukles pilsētas kultūras namā notiek Latvijas pašvaldību savienības organizētā Novadu diena, kura veltīta izglītības jomai.
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks nepiekrīt, ka ar pašvaldības finansētajā laikrakstā "Iecavas Ziņas" publicētajām reklāmām būtu nodarīti zaudējumi laikrakstam "Bauskas Dzīve", tāpēc vismaz šajā daļā tiesas spriedums par zaudējumu atlīdzību noteikti tiks pārsūdzēts. Domes priekšsēdētājam vēl neesot bijis iespējas iepazīties ar pilno sprieduma tekstu, taču, konsultējoties ar pašvaldības juristu, jebkurā gadījumā esot skaidrs, ka pašvaldība nepiekrīt sprieduma daļai par zaudējumu piedziņu. Domes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka zaudējumi nav pierādāmi. Pašvaldības finansētajā laikrakstā sludinājumus ievietojuši vietējie reklāmdevēji, kuriem svarīgi sasniegt tieši Iecavas novada iedzīvotājus.To, vai spriedumu pārsūdzēt ne tikai daļā par zaudējumu atlīdzību, bet kopumā, pašvaldība izvērtēs, izanalizējot pilno tiesas spriedumu.
Turpinām ziņas
No šodienas līdz svētdienai Jēkabpils Tautas namā norisināsies desmitais amatierteātru festivāls “LAIPA”. Festivāls Jēkabpilī notiek kopš 1999. gada un ir iemantojis popularitāti gan amatierteātru trupu, gan skatītāju – jēkabpiliešu un pilsētas viesu – vidū. Festivāla dalībnieki šajā jubilejas reizē ir teātra trupas no Ogres, Rīgas, Jelgavas, Valkas un Rēzeknes. Tāpat festivālā redzēsim vienu Lietuvā tapušu iestudējumu Kretingas rajona kultūras centra Egidiusa Radžusa teātra trupas izpildījumā, bet mājinieki – Jēkabpils Tautas teātris – “Laipā” izrādīs savu jaunāko iestudējumu – Jāņa Jaunsudrabiņa “Ezermaļu krokodils”. Kopumā trīs dienu laikā būs iespēja redzēt septiņas izrādes visdažādākajām gaumēm – dziesmu spēli, izrādi visai ģimenei, drāmu, kā arī vairākas komēdijas. Pilnu pasākumu programmu var izlasīt portālā Radio1.lv un kultūras pārvaldes mājas lapā www.jkp.lv
Rīt, 25.novembrī pulksten divos dienā Līvānu novada kultūras centrā notiks Slāvu kultūras ansambļa “Uzori” 6. Tautasdziesmu festivāls. Jau ziņots, ka .Slāvu biedrība savu darbību Līvānu novadā sāka 2000. gada 14.februārī kā neformāla interešu grupa, kas apvieno dažādas tautības ar mērķi palīdzēt integrēties sabiedrībā, saglabāt tautu tradīciju īpatnību un daudzkrāsainību. Neformālā biedrība kā interešu grupa darbojās deviņus gadus. Oficiāli biedrība reģistrēta 2008.gada 25.augustā, iegūstot biedrības statusu ar nosaukumu Slāvu biedrība „Uzori". Biedrības misija un mērķi joprojām nav mainījušies – Latvijas sabiedrības integrācija, sadarbība ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs. Īpaša uzmanība veltīta nacionālajām minoritātēm, organizējot dažāda veida pasākumus, kas veicina iekļaušanos latviskajā vidē, tādējādi stiprinot cittautiešu līdzdalību sabiedrības dzīves norisēs.
Un vēl
Brīvdienās laiks Latvijā būs lietains, bet nākamnedēļ gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies, liecina prognozes. Gaisa temperatūra brīvdienās gan naktīs, gan dienās būs +2..+7 grādu robežās. Valdošie brīvdienās būs lēni līdz mēreni dienvidu vēji. Naktī uz pirmdienu debesis skaidrosies un gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs mazliet zem nulles, tādēļ jaunā darba nedēļa var sākties ar plašu apledojumu uz ceļiem. Salīdzinot ar šīs nedēļas nogali, kad temperatūra būs tuvu siltuma rekordiem, nākamnedēļ kļūs mazliet vēsāks, naktīs temperatūra biežāk pazemināsies zem nulles, lietum brīžiem pievienosies slapjš sniegs, tomēr stabils sals un sniega segas izveidošanās joprojām nav gaidāmi.