Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 29.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Šodien Jēkabpils Agrobiznesa koledžā notiks sestā Lietišķo pētījumu konference; Jēkabpils NVO resursu centrs aicina uz filcēšanas darbnīcu noslēgumu; un BK Jēkabpils savā laukumā tiksies ar ventspils komandu.

Šodien visas dienas garumā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā notiks 6. Lietišķo pētījumu konference. Tajā piedalīsies studenti, lektori un citi interesenti. Konferences mērķi ir Veicināt jauniešu lietišķo pētījumu izstrādi, Prezentēt pētījumu jaunākās atziņas par tautsaimniecības, ekonomikas, IT un pedagoģijas attīstības tendencēm, Popularizēt Koledžā piedāvātās profesijas caur lietišķajiem pētījumiem par jaunākajiem virzieniem nozarēs, Attīstīt pētniecības darba rezultātu prezentācijas prasmes.

Šodien pulksten divos dienā pašvaldībā notiks pirmā sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jomā sanāksme. Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas dome 16.novembrī apstiprināja Jēkabpils pilsētas pašvaldības sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jomā nolikumu. Sēdē tika apstiprināta arī sadarbības grupa bērnu tiesību aizsardzības jomā šādā sastāvā: Inga Ostrovska - Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektore, Ritma Rubina - Jēkabpils sociālā dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem vadītāja, Sandra Bobrova - Jēkabpils sociālā dienesta psiholoģe, Dace Ozola - Ozoliņa - Jēkabpils bāriņtiesas locekle, Ilona Skrode - Izglītības nodaļas izglītības darba speciāliste, pilda arī sekretāra pienākumus. Sadarbības grupa ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības izveidota konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu un koordinētu starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jomā un īstenot prevencijas pasākumus, lai novērstu iespējamos likumpārkāpumus.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten 12tos Jēkabpilī, Jaunā ielā 39i, biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” aicina uz “Latvijas valsts meži” finansētā un biedrības “Ziedot.lv” administrētā projektā “Sociālās palīdzības sniegšana” notikušo filcēšanas darbnīcu noslēguma pasākumu. Projekta gaitā notika 32 filcēšanas nodarbības. Kopumā filcēšanas pamatiemaņas, kas iekļauj sausās un slapjās filcēšanas gan atsevišķās, gan kombinētās tehniku apguvi, gleznošanu ar filcu, telpisku ziedu darināšanu, kā arī dzijas un dažādu tekstilšķiedru izmantošanu filcēšanā ieguva 31 dalībniece. Nodarbības vadīja Anita Sproģe. Tuvojoties projekta noslēgumam, nodarbību apmeklētājas ne reizi vien izteica vēlmi turpināt filcēšanas nodarbības. Par regulāru apmācību norisi vēl tiek domāts, bet konsultācijas filcēšanā Jaunā ielā 39i, iespējams, būs pieejamas jau no decembra.

Šodien pulksten trijos dienā pašvaldībā, sēžu zālē, Jēkabpils pilsētas jaunatnes politikas stratēģijas 2018.- 2024. gadam izstrādes darba grupas sēde. Jau vēstīts, ka biedrība "Jēkabpils NVO resursu centrs" īsteno projektu "Jaunieši šodien, lēmumu pieņēmēji jau rīt". Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017.gadam valsts budžeta finansējumā. Ar darba grupas sanāksmi novembra beigās tika uzsākts biedrības "Jēkabpils NVO resursu centrs” Jaunatnes politikas valsts programmā "Strukturētā dialoga vietējo konsultāciju nodrošināšana" atbalstītais projekts "Jaunieši šodien, lēmumu pieņēmēji jau rīt". Strukturētā dialoga būtība ir jauniešu iesaiste sabiedriskajos procesos, diskusiju veidošana starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, lai iegūtu rezultātus, kas ir noderīgi jaunatnes politikas veidošanā. Projekta realizēšana paredz trīs "Kafija ar politiķiem" pasākumu veidošanu Jēkabpils pilsētā, Neretas novadā un Pļaviņu novadā, kā arī darba grupu sanāksmju organizēšanu, lai pilnveidotu un virzītu apstiprināšanai pašvaldībā Jēkabpils pilsētas jaunatnespolitikas stratēģiju 2018. - 2024.gadam.

Un vēl

Šodien kā ierasts trešdienās Jēkabpils Mežaparkā pulksten sešos vakarā notiks tradicionālais Pusstundas skrējiens. Pulcēšanās kā ierasts pie kalnu namiņa. Uz pasākumu aicināti aktīva dzīvesveida cienītāji.

Šodien pulksten 18.30 Jēkabpils sporta namā BK “Jēkabpils” uzņems viesus no Kurzemes – “Ventspils” basketbola komandu. Abas vienības cīnīsies par uzvaru “OlyBet” Latvijas Basketbola līgas regulārās sezonas spēlē. Abām komandām šī būs otrā tikšanās reize šosezon. Oktobra vidū spēlē Ventspilī BK „Jēkabpils” atzina mājinieku pārākumu ar rezultātu 50:76. Pa 15 punktiem jēkabpiliešu rindās toreiz guva Jurijs Aleksejevs un Artūrs Vītiņš. Jāatzīmē, ka ventspilnieki vidēji katrā spēlē gūst 85 punktus, tātad “lūšu” aizsardzība nostrādāja labi, bet pietrūka jaudas tieši uzbrukumā. Ventspilnieki uzvarējuši visās deviņās aizvadītajās LBL spēlēs, savukārt “lūšiem” izdevies savu pārspēku pierādīt vien divas reizes, attiecīgi kurzemnieki ieņem LBL rezultātu tabulas pirmo pozīciju, bet jēkabpilieši pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē – pēdējo.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognoze; lauku tūrisma uzņēmējiem pasniegs vides kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts un Latvijas valsts piederīgie nav apdraudēti saistībā ar vulkāna aktivitāti Indonēzijā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, un Latvijai tiek lēsta straujākā tautsaimniecības augšupeja Baltijas valstu vidū. Organizācija paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 5,2% un 4,2% nākamgad. Septembrī, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija publiskoja īpašu ziņojumu par Latviju, tika prognozēts, ka šogad un nākamgad valsts ekonomikas izaugsme būs attiecīgi 4,3% un 3,7%. Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē organizācija, šogad pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 2,9%. Savukārt bezdarbs Latvijā šogad samazināsies līdz 8,7% un nākamgad - līdz 8,3%, lēsts prognozēs. Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies saistībā ar spēcīgāku izaugsmi Eiropas Savienībā un Krievijā, kas veicinās Latvijas eksportu, kā arī ar jaunā Eiropas Svienības finansējuma saņemšanu, kas veicinās investīcijas. Vienlaikus mājsaimniecību patēriņš saglabāsies spēcīgs, ko veicinās algu pieaugums, lai gan bezdarbs samazināsies vien pakāpeniski.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši. Bezdarbnieka statistiskaiso portrets Latgalē - ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni. Tajā pašā laikā situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā – 6,6%. Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki. Vienlaikus reģionā ir arī neaizpildītas darba vietas - 1078. Bezdarbnieku skaits uz vienu vakanci Latgalē ir 18, bet valstī kopumā - pieci. Lēnākā vakanču aizpilde Latgalē ir ārstu profesijās, līdzīga situācija ir arī ar elektroiekārtu mehāniķiem un atslēdzniekiem, smago kravas automašīnu ar piekabēm un autovilcienu vadītājiem, vidējās izglītības pedagogiem un citiem profesiju pārstāvjiem.

Turpinām ziņas

Noslēdzoties Valsts valodas centra rīkotajai akcijai „Latviešu valodai draudzīga vide”, atzinības rakstus saņēma latviešu valodai draudzīgākie uzņēmumi, ziņo Valsts valodas centrs. Šogad pirmo reizi tika pasniegtas uzlīmes ar akcijas “Latviešu valodai draudzīga vide” logo, lai popularizētu latviešu valodai draudzīgākos uzņēmumus. SIA “Krustpils ceļavējš” ar kafejnīcu “Ceļavējš” ir kļuvis par vienu no laureātiem akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide”. Šogad par laureātiem kļuvuši 25 uzņēmumi, kuru vidū ir gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, gan viesnīcas, gan zemnieku saimniecības, gan cita veida uzņēmumi.

Nākamā gada sākumā Rīgas pilī 22 lauku tūrisma uzņēmējiem pasniegs vides kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts". Tā pasniegšanas ceremonijā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kā arī "Lauku ceļotāja" prezidente Asnāte Ziemele. Vides kvalitātes zīmes "Zaļais sertifikāts" pasniegšana notiks 2018.gada 25.janvārī. "Zaļā sertifikāta" pretendentu apsekojumi tika izskatīti šā gada novembrī komisijas sēdē. No divdesmit sešām apsekotajām saimniecībām komisija pieņēma lēmumu piešķirt vai pagarināt "Zaļo sertifikātu" divdesmit diviem uzņēmumiem, tajā skaitā arī Viesītes novada lauku mājai "Ceļinieki", Pļaviņu novada viesu mājai "Odzienas krogusmāja", Aglonas novada lauku mājai "Upenīte" un viesu mājai "Mežinieku māja" Aglonā. "Zaļais sertifikāts" ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro "zaļas" saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu.

Un vēl

Sakarā ar Aguna vulkāna izvirduma draudiem Indonēzijas Bali salā nevienam no Latvijas valstspiederīgajiem nav nepieciešama palīdzība. Ārlietu ministrija informē, ka šobrīd Bali atrodas astoņi Latvijas valstspiederīgie, bet kopumā ministrijai ir informācija par piecpadsmit ceļotājiem, kas pašlaik atrodas dažādās tūristu iecienītajās vietās Indonēzijā. Ministrija arī apzinājusi ceļotājus vai viņu kontaktpersonas, kā arī aicinājusi ceļotājus sazināties ar ceļojuma aģentūru vai aviosabiedrību un ievērot vietējo iestāžu ieteikumus un neatrasties aizlieguma zonā jeb astoņu līdz desmit kilometru rādiusā no vulkāna. Saskaņā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas sniegtajām ziņām neviena organizēta tūrisma grupa neatrodas epicentra tuvumā. Savukārt saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā pieejamo informāciju uz šī gada 1.jūliju, Indonēziju par savu dzīvesvietu norādījuši pieci Latvijas valstspiederīgie.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Apvienotā Karaliste, izstājoties no bloka, samaksās 45 līdz 55 miljardus eiro; Šodien izskata jautjumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas materiālo vērtību inventarizāciju un Ziemeļkoreja vakar ir izšāvusi ballistisko raķeti.

Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunu delegācijas panākušas vienošanos, ka Apvienotā Karaliste, izstājoties no bloka, samaksās 45 līdz 55 miljardus eiro, ziņo laikraksts "Daily Telegraph". Laikraksts, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta, ka vienošanās panākta sarunu laikā Briselē pagājušajā nedēļā, taču galīgā summa esot atkarīga no tā, "kā katra puse aprēķina iznākumu saskaņā ar saskaņoto metodoloģiju". "Vienošanās par naudu ir sasniegta," "Daily Telegraph" sacījis kāds augsta ranga avots, piebilstot, ka tagad atlicis atrisināt jautājumu par Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju lietās, kas saistītas ar Lielbritānijā dzīvojošajiem bloka pilsoņiem, kā arī panākt vienošanos par Ziemeļīrijas un Īrijas robežu.

Ar Satversmes tiesas lēmumu būs iespēja izbeigt likuma interpretācijas pašvaldībās par deputātu proporcionalitātes nodrošināšanu pašvaldības komitejās, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministrs atzinīgi novērtē Satversmes tiesas lēmumu izskatīt Salaspils novada domes priekšsēdētāja pieteikumu par šo jautājumu. Lietas ierosināšana ļauj secināt, ka pašvaldības domes lēmums par komiteju izveidi nav vērtējams vienīgi kā politisks lēmums, bet tā pieņemšanas procedūra ir pakļauta juridiskam izvērtējumam. Vērtējot ministra rīkojuma atbilstību Satversmei un likumam "Par pašvaldībām", vienlaikus ir jāvērtē arī paša pašvaldības lēmuma tiesiskums. Līdz ar to Satversmes tiesas sprieduma atziņas kļūs par pamatu turpmākai rīcībai, attīstot un pilnveidojot normatīvo regulējumu efektīvai un leģitīmai pašvaldību darbības tiesiskuma pārraudzībai.

Turpinām ziņas

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien izskata jautjumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas jeb RPIVA materiālo vērtību inventarizāciju. Uz komisijas sēdi uzaicināti Valsts kontroles, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes pārstāvji. Jau ziņots, ka RPIVA beidza pastāvēt 1.oktobrī. Pēc vairāku mēnešu ilgušām diskusijām un vairākām protesta akcijām valdība šogad maijā lēma reorganizēt augstskolu, to pievienojot Latvijas Universitātei. Ministrijas izstrādātais rīkojums paredz, ka Latvijas universitāte pārņem vairumu akadēmijas studiju programmu, savukārt vēl daļu studiju programmu, kas saistītas ar mūziku un deju, pārņem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Rīkojums tāpat nosaka, ka universitātei jānodrošina RPIVA filiālēs, tajā skaitā arī Jēkabpilī, īstenotās studiju programmas. Tāpat arī vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par RPIVA darbiniekiem piešķirtajām prēmijām, jo neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt akadēmiju tās darbinieki naudas balvās un prēmijās saņēmuši 1,4 miljonus eiro.

Latvija lēmumu par labu glifosāta izmantošanai vēl piecus gadus pieņēma, vadoties no Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes un Eiropas ķīmisko vielu aģentūras secinājumiem. Tomēr ekspertu viedokļi par šīs vielas lietošanu aizvien atšķiras. Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers skaidro, ka abas Eiropas zinātniskās iestādes ir nonākušas pie slēdziena, ka glifosāts nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Viņi būtībā saskan arī ar līdzīgiem slēdzieniem citviet pasaulē. Pie līdzīga secinājuma ir nonākušas iestādes Ziemeļamerikā, Kanādā, provizoriski ASV, tāpat Japāna, arī Austrālija un Jaunzēlande. Būtībā šobrīd ir tikai viena struktūrvienība pašā Pasaules Veselības organizācijā, Starptautiskā vēža aģentūra, kuras monogrāfija norāda uz iespējamiem riskiem. Savukārt Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska uzskata, ka šaubas par herbicīda ietekmi ir gana lielas, tādēļ atbildīgi būtu neriskēt. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka pauž, ka herbicīdu jāļauj lietot tikai profesionāļiem, kas tam apmācīti.

Un vēl

Ziemeļkoreja vakar ir izšāvusi ballistisko raķeti, atsaucoties uz Dienvidkorejas medijiem, vēsta BBC. Sākotnēji Dienvidkorejas militāristu izplatītās ziņas pēcāk apstiprināja kāds anonīms avots ASV valdībā, ziņo “Reuters”. Dienvidkorejas ziņu aģentūra “Yonhap” vēsta, ka raķete lidojusi austrumu virzienā, raugoties no Dienvidkorejas dienvidiem. Pentagons uzskata, ka tā bijusi starpkontinetāla raķete, kas nolidojusi tūkstoš kilometru, pirms iekritusi Japāņu jūrā. Ja apstiprināsies Vašingtonas aplēses, tad šī būs jau otrā starpkontinentālā raķete, ko Ziemeļkoreja izmēģinājusi. Šogad komunistiskā valsts izmēģinājusi dažāda rādiusa raķetes, un tas rada bažas par straujo kodolprogrammas attīstības tempu, kā arī palielina saspīlējumu Korejas pussalā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā; Rīt jēkabpilieši aicināti uz jauno tarifu par siltumenerģiju apspriešanu; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku nedēļas nogalē?

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums šodien atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā. Pret šo iniciatīvu balsoja Zaļo un zemnieku savienības un partijas "No sirds Latvijai" deputāti. Līdz ar to šis būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, ko apspriedīs atbildīgā darba grupa. Juridiskā komisija šodien nolēma veidot šādu darba grupu, kurai būs jāvērtē, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā. Darba grupā strādās frakciju deleģēti pārstāvji un tai jāpiedāvā savi secinājumi līdz marta vidum.

Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā turpmāk būtu maksājamas tikai olimpisko sporta veidu olimpiskajās disciplīnās un paraolimpiskā sporta paraolimpiskajos sporta veidos un disciplīnās, šādas izmaiņas naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanā rosina Izglītības un zinātnes ministrija. Pārmaiņu mērķis ir noteikt jaunu kārtību, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un nosaka naudas balvu apmēru. Ministrijas speiālisti skaidro, ka kopš vienotas naudas balvu piešķiršanas sistēmas ieviešanas 1997.gadā būtiski mainījies sporta nozares finansēšanas modelis - valsts sniedz būtiski lielāku atbalstu sportistu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sporta sacensībās, turklāt sportistu un komandu sporta spēļu izlašu sasniegumi tiek ņemti vērā, aprēķinot piešķiramā valsts finansējuma apmēru gan konkrētam sportistam un viņa treneriem, gan attiecīgajai sporta federācijai. Diskusija par prēmiju piešķiršanas jauno kārtību paredzēta Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē.

Turpinām ziņas

SIA "Jēkabpils siltums" plāno samazināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu par 3,85%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmuma "Jēkabpils siltums" iesniegtais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekta kopsavilkums. Patlaban ir spēkā "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs 56,2 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa par megavatstundu. Savukārt jaunais siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifs plānots 54,04 eiro bez PVN par megavatstundu. "Jēkabpils siltuma" pārstāvji norādīja, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar realizētiem siltumtrašu rekonstrukcijas projektiem un siltumenerģijas zudumu samazinājumu. Jaunā tarifa apspriešanas sanāksme notiks rīt, 30.novembrī plkst.12 uzņēmuma "Jēkabpils siltums" telpās, Nameja ielā 4A. Sanāksmē aicināti piedalīties jēkabpilieši, kuru mājokļus siltumu nodrošina SIA „Jēkabpils siltums”. Sanāksmes dalībniekus iepazīstinās ar siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu būtību un ekonomisko pamatojumu, kā arī uzklausīs viedokļus un priekšlikumus.

Rīt , 30.novembrī uz sirsnīgu pēcpusdienu kopā ar Lūciju Ķuzāni aicina pasākums „Ak, pasaulīt...”. Tas norisināsies Jēkabpils tautas nama lielajā zālē un sāksies pulksten 16.30. Šogad, Lūcijas Ķuzānes jubilejas gadā, iznākusi rakstnieces kārtējā grāmata “Saule mūžam mana”, kas ir būtiski papildināts 1986. gada izdevums par Jāni Jaunsudrabiņu. Dažādos Latvijas novados atrasto un grāmatās aprakstīto ļaužu ceļi dažbrīd krustojas, dažbrīd met varas un laikmetu ietekmētus lokus plašajā pasaulē, bet vienmēr stāsta par mīlestību pret dzimto zemi. Pasākumā ielūkosis Lūcijas Ķuzānes dzīves gājumā, aplūkos viņas daiļradi, kur vislielākā vieta atvēlēta Augšzemei un Sēlijai, tās cilvēkiem un kopā atcerēsies paveikto.

Un vēl

Tuvākajās dienās bieži snigs un no jauna veidosies sniega kārta, sākot ar svētdienu, kļūs arī aukstāks, liecina prognozes.Nākamajā naktī daudzviet, īpaši Vidzemē un Latgalē, snigs, bet naktī uz piektdienu Latvijai pāri sāks virzīties neliels, bet aktīvs ciklons, visā valstī nesot sniegu un slapju sniegu, vietām puteņos, jo pastiprināsies vējš. Piektdienas rītā sniega sega valsts centrālajā daļā var sasniegt 5-10 centimetrus. Nedēļas nogalē nokrišņu būs mazāk, bet uzsnigušais sniegs lielā daļā Latvijas saglabāsies. Līdz sestdienai gaisa temperatūra gan dienās, gan naktīs būs pārsvarā -1..+4 grādu robežās, bet naktī uz svētdienu gaiss atdzisīs līdz 0..-5 grādiem. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm nākamnedēļ temperatūra bieži būs dažus grādus zem nulles, brīžiem snigs, tādēļ daudzviet valsts centrālajā un austrumu daļā saglabāsies noturīga sniega sega.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī ugunsgrēkā cietuši četri bērni un trīs pieaugušie; meklē risinājumu mājokļu problēmai reģionos; un Nedēļas nogalē godinās gada aktīvākos brīvprātīgā darba veicējus

Šodien, 29.novembrī plkst. 10.24 VUGD Jēkabpils brigāde saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Jēkabpilī, Brīvības ielā 239, kur kādā no dzīvokļiem bija izcēlies ugunsgrēks.

Jēkabpils brigādes komandieris dzintars Cvilikovskis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka ierodoties notikuma vietā ugunsdzēsēji secinājuši, ka mājokļa iemītnieki ugunsgrēku bija likvidējuši pašu spēkiem. Ugunsdzēšēji palīdzēja evakuēt un nodot mediķu rokās cietušos – četrus bērnus – deviņus mēnešus vecu mazuli, divus, trīs un piecus gadus vecus bērnus, kā arī trīs pieaugušos. Vienam pieaugušajam - vīrietim no mājokļa otrā stāvā palīdzēts izkļūt ar trepju palīdzību, jo kāpņu telpa bija piedūmota. Divi no bērniem guvuši otrās pakāpes apdegumus, savukārt viens – pirmās pakāpes un viens saindējies ar tvana gāzi. No tvana gāzes cietusi arī viena sieviete. Visi četri bērni un sieviete nogādāti Jēkabpils slimnīcā, pārējiem diviem pieaugušajiem vīrietim un sievietei sniegta mediķu palīdzība uz vietas. Notikuma vietā ieradās ne tikai ugunsdzēsēji un mediķi, bet arī policija, lai noskaidrotu negadījuma apstākļus.

Dzintars Cvilikovskis zināja teikt, ka ugunsgrēka platība nebija liela – divi kvadrātmetri, taču cietušo skaits liels, jo bija aizdegušās avīzes, kas atradās uz krāsns un nokrita uz dīvāna, kurā gulēja bērni. Līdz ar to aizdegās dīvāns un mazuļi guva apdegumus. Apdegušais dīvāns un līdzās eošais krēsls tika iznests no mājas, telpas izvēdinātas.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktoru Ivaru Zvīdri, lai uzzinātu, kāds ir cietušo bērnu stāvoklis. Ivars Zvīdris pastāstīja, ka divi mazākie bērni ir smagi cietuši un, lai viņiem sniegtu palīdzību ir izsaukti speciālisti no Rīgas bērnu klīniskās slimnīcas. Viņš piebilda, ka bērnus transportēt uz Rīgu nevarēja, jo viņu stāvoklis bija smags, Jēkabpils mediķi snieguši palīdzību, lai stabilizētu situāciju. Jekabpils slimnīcā palīdzība sniegta arī pārējiem diviem bērniem, vienam, kurš guvis salīdzinoši mazākus apdegumus un vienam, kurš saindējies ar tvana gāzi. Tāpat arī mediķu palīdzība sniegta sievietei, kas saindējusie ar tvana gāzi.

Turpinām ziņas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, apspriežot mājokļu pieejamību reģionos, vienojās darba grupā meklēt risinājumus problēmām šajā jomā. Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka šis ir "jautājumus numur viens", kas jārisina, lai veicinātu reģionu attīstību un nodarbinātību. Naudiņš iecerējis uzrunāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, lai viņa vadītā ministrija uzņemtos darba grupas izveidi. Risinājumi būtu jāpiedāvā februārī vai martā. Ekonomikas ministrija pārstāvji komisijas sēdē pauda, ka īres namu būvniecību un mājokļu atjaunošanu kavē zema iedzīvotāju maksātspēja, kas esot kritiska problēma. Daudzi nevar atļauties jaunu mājokli vai kvalitatīvu mājokli. Tāpat šajā jomā ir arī kavēkļi - ilgs ieguldīto finanšu atmaksas termiņš un zema rentabilitāte, kā arī neefektīva strīdu risināšana. Tāpēc arī neveidojas jauns īres fonds un investīcijas dzīvojamo ēku uzturēšanai ir nepietiekamas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis paļaujas uz zemkopības ministru, ka kompensācijas par lietavu nodarītajiem zaudējumiem zemniekiem izdalītas godprātīgi.Viņš skaidro, ka nauda tika piešķirta pēc noteiktas sistēmas. Pēc tam kontroli veic Lauku atbalsta dienests. Tādēļ viņš varot paļauties uz ministru, ka nauda tika izdalīta godīgi un saprātīgi. Premjers piebilda, ka kompensāciju izmaksu vērtēšot arī Valsts kontrole. Jau ziņots, ka iepriekš izskanējis, ka daļa kompensāciju par lietavu radītajiem zaudējumiem varētu būt izmaksātas nepamatoti. Zemkopības ministrija norāda, ka par šādiem gadījumiem nav informēta un aicina ikvienu, kura rīcībā ir ziņas par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām, nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta rīcībā.

Un vēl

Tuvojoties Starptautiskajai brīvprātīgo dienai, nedēļas nogalē ceremonijā tiks godināti un apbalvoti 2017.gada aktīvākie brīvprātīgā darba veicēji un organizētāji, kā arī brīvprātīgajiem draudzīgākās pašvaldības no visas Latvijas. Svinīgā ceremonija, kurā piedalīsies arī labklājības ministrs Jānis Reirs un Nodarbinātības valsts aģentūras direktores vietniece Aiga Balode, norisināsies sestdien, 2.decembrī, Kultūras pilī "Ziemeļblāzma". Jau ziņots, ka oktobrī ikviens Latvijas iedzīvotājs, nevalstisko organizāciju, valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvis nominācijai "Gada brīvprātīgais 2017" varēja izvirzīt viņaprāt izcilākos kandidātus, kuriem 2017.gadā bijuši īpaši nopelni brīvprātīgā darba veikšanā vai atbalstīšanā. Tika saņemts ļoti daudz pieteikumu no visiem Latvijas reģioniem, visvairāk - no Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Talsiem un Rīgas.