Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 7.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien notiks svinīgais pasākums par godu policijas dienai; Līvānos uz tikšanos Ziemassvētku noskaņās aicina lasītāju klubs; un Cik daudz naudas Ziemassvētku dāvanām grasās tērēt Latvijas iedzīvotāji?

Jēkabpils tautas namā šodien notiks Latvijas policijas dienai veltīts svinīgs pasākums, kurā suminās un apbalvos labākos policijas darbiniekus. No pilsētas pašvaldības pasākumā piedalīsies un policijas darbiniekus sveiks Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko. Valsts policijas 99.gadadienā par godprātīgu darbu, profesionālo meistarību, iniciatīvu un ieguldījumu Jēkabpils pilsētas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā Jēkabpils dome apbalvos 18 policijas darbiniekus ar dāvanu karti 90, eiro apmērā, kopumā apbalvošanai atvēlot 1620 eiro. Jau ziņots, ka 5.decembrī Valsts policija atzīmēja savu 99.jubileju. Tāpat arī vēstītsLatvijas policijas veidošanās sākās ar 1918.gada 23. novembri, kad amatā iecēla Iekšlietu ministrijas iekšējās apsardzības nodaļas priekšnieku Jēkabu Ievu. 1991.gada 4.jūnijā tika pieņemts likums "Par policiju", kas joprojām ir policijas darbības pamatā. Savukārt 2015.gadā Saeima 5.decembri noteica par oficiālu Policijas darbinieku dienu.

Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā šodien norisināsies diskusija jauniešiem "Kafija ar politiķiem". No Jēkabpils pilsētas pašvaldības piedalīsies domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa un domes deputāts Mārtiņš Svilis. „Kafija ar politiķiem” ir Latvijā adaptēta metode, neformāla dialoga veidošanai starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī jauniešu iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos, viedokļa paušanā un kopienas attīstībā. “Kafija ar politiķiem” ir metode, kuras galvenais mērķis ir veicināt jauniešu un lēmumu pieņēmēju savstarpējo dialogu.
Turpinām ziņas

Līvānu novadā šodien pulksten četros pēcpusdienā Lasītāju klubiņš aicina uz tikšanos Ziemassvētku gaidīšanas noskaņās Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē. Pakavēsimies atmiņās par gandrīz aizvadīto 2017.gadu un apspriedīsim nākamā gada pasākumu plānu – ar kādiem interesantiem cilvēkiem mēs vēlētos tikties Latvijas jubilejas svinību gadā, kādu redzam Lasītāju klubiņu 2018.gadā!

Par Nacionālā kino centra programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" filmām novērojama rekordliela skatītāju interese, tajā skaitā arī Jēkabpils Kino Mītnē. Pirmā Simtgades filma bija Vara Braslas spēlfilma ģimenēm "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", kuras pirmizrāde notika 17.augustā. Braslas filmu noskatījušies 75 tūkstoši 242 skatītāju, no tiem vairāk nekā 52 tūkstoši filmu baudījuši kinoteātros lielākajās pilsētās, bet aptuveni 23 tūkstoši skatītāju - citās filmu izrādīšanas vietās. Ilonas Brūveres poētiskā impresija par Brīvības pieminekļa autoru, tēlnieku Kārli Zāli filmā "Ievainotais jātnieks" pirmizrādi piedzīvoja 24.oktobrī. Līdz novembra beigām to bija noskatījušies vairāk nekā 7000 skatītāju 73 Latvijas pilsētās, bet 11.novembrī filma bija skatāma 28 vietās visā Latvijā. Savukārt režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma "Astoņas zvaigznes", kas pirmizrādi piedzīvoja 18.novembrī, līdz šim sasniegusi aptuveni 6000 skatītājus. Līdz ar seansu Rīgā filma tika izrādīta arī citviet Latvijā - vairāk nekā 40 kinoteātros un kultūras namos. Stāstu par latviešu strēlniekiem kinoteātros lielākajās pilsētās divu nedēļu laikā noskatījušies 1963 skatītāji, bet ārpus kinoteātriem - ap 4000 skatītāju. Uzsākot Latvijas simtgades filmu programmas ceļu pie skatītājiem, ticis domāts arī par netradicionālām filmu izrādīšanas vietām. Piemēram, Jēkabpils cietumā, kur filma "Astoņas zvaigznes" tika izrādīta 18.novembrī, kā arī Iļģuciema sieviešu cietumu, kur demonstrētas visas trīs pirmās simtgades filmas.

Un vēl

Šogad Ziemassvētkos dāvanas plāno iegādāties 96% Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem. Tajā skaitā 36% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām šogad iecerējuši tērēt līdz 60 eiro, 20% iedzīvotāju dāvanām plāno atvēlēt no 61 līdz 100 eiro, bet 10% iedzīvotāju šogad dāvanu iegādei plāno tērēt no 100 līdz 200 eiro. Atbilstoši aptaujas datiem gada laikā būtiski palielinājies dāvinātāju īpatsvars, kuri par tēriņiem pirms svētkiem īpaši nedomā, proti, to iedzīvotāju skaits, kuri dāvanu iegādei noteiktas summas budžetā nav izdalījuši, pieaudzis no 19% pērn līdz 27% šogad. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Ziemassvētku dāvanu iegādes procesā iedzīvotāji paļaujas galvenokārt uz decembra ienākumiem. Mainījušies arī dāvanu iegādes paradumi - kopš pagājušā gada arvien vairāk svētku svinētāju dod priekšroku simboliskām dāvanām par nelielām summām.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 zi ziņās klausieties: Šodien Jēkabpilī norisināsies seminārs uzņēmējiem; Vakar no manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā Maskavā izslīdējusi "airBaltic" pasažieru lidmašīna; un Jēkabpilieši aicināti ziedot pārtiku Jēkabpils dzīvnieku patversmei.

Šodien Jēkabpilī, Agrobiznesa koledžas telpās norisināsies bezmaksas seminārs kā mazajam un vidējam biznesam sagatavoties vispārīgai datu aizsardzības regulai. Pasākumā varēs uzzināt, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula, kādas jaunas prasības tā uzliek uzņēmumiem un ko darīt, lai tām atbilstu un aizsargātu darbu ar personu datiem. Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kuras pamatmērķis ir izskaust nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, visā Eiropas Savienībā stājas spēkā no 2018.gada 25.maija. Regula attiecas uz ikvienu uzņēmumu un nosaka jaunas prasības, kā uzņēmumiem ir jāstrādā ar fizisko personu datiem. Uzņēmumam ir jāapzinās savi riski un pieejamais fizisko datu apjoms. Būtiski ir ne tikai tos pareizi uzglabāt, bet arī nodefinēt kam tie ir pieejami. Zīmīgi, ka sods par Vispārīgās datu aizsardzības regulas neievērošanu ir ļoti bargs - līdz pat 20 miljoniem eiro vai 4% no apgrozījuma, kā arī tas ir risks sabojāt uzņēmuma reputāciju un attiecības ar klientiem. Semināru organizē Europe Direct informācijas centrs Jēkabpilī un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Liepājā šodien un rīt, 8.decembrī, tiksies Baltijas valstu aizsardzības ministri, lai pārrunātu reģionālās drošības aktualitātes. Tikšanās laikā Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks apspriedīs Baltijas valstu militārās sadarbības stiprināšanu un gatavošanos 2018.gada jūlijā gaidāmajam NATO samitam Briselē. Tāpat tiks pārrunāti ar NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs saistīti jautājumi un Baltijas valstu trīspusējā sadarbība ar ASV, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbība aizsardzības jomā - īpaši pastāvīgās strukturētās sadarbības projekti. Jau ziņots, ka 1991.gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi, un 1992.gada 2.jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā.

Turpinām ziņas

Vakar no manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā Maskavā izslīdējusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pasažieru lidmašīna. Spēcīgu vēja brāzmu un slidena manevrēšanas ceļa dēļ reiss no Rīgas uz Maskavu ar lidmašīnu "Boeing" saslīdēja uz manevrēšanas ceļa pēc nosēšanās Šeremetjevas starptautiskajā lidostā. Visi pasažieri tika nogādāti lidostas terminālī. Neviens pasažieris nav guvis savainojumus, kā arī lidmašīnai nav novērojami nekādi vizuāli defekti. Pasažieru vidū bijis arī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, kas ieradies apmeklēt forumu "Krievijas transports". Ministrs atzinīgi novērtējis pilota profesionālo darbu uz slidenā manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā. Lidmašīnai pēc aizvilkšanas uz stāvvietu tiks veiktas papildu pārbaudes. "airBaltic" varēšot sniegt plašāku informāciju pēc pilnīgas situācijas izmeklēšanas.

Vakar Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā "Biznesa vide Latgalē" pieņemta valdībai adresēta rezolūcija, kurā pieprasīts veikt tūlītējas un būtiskas izmaiņas, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību un "nodrošinātu izdzīvošanu Latgales iedzīvotājiem". Rezolūcijā pieprasīts samazināt kopējo nodokļu un nodevu slogu līdz Eiropas savienības vidējam līmenim, būtiski vienkāršojot nodokļu sistēmu. Tāpat pieprasīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā, piemērot samazinātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi Latgalē noteikt 12% apmērā, kā arī turpmāk uzņēmumiem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Rezolūcijas autori arī apgalvo, ka līdzšinējā valsts politika ir apliecinājusi savu negatīvo ietekmi uz reģionu un tā iedzīvotājiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latgalē bija 425 tūkstoši iedzīvotāju, pašlaik to skaits ir pietuvojies 200 tukstošiem. Šādu iedzīvotāju skaita samazinājumu Latgale nebija piedzīvojusi pat abu Pasaules karu rezultātā, norāda rezolūcijas autori.

Un vēl

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" labdarības akcijā "Dalīts prieks - dubults prieks!" patversmes mājdzīvniekiem saziedots vairāk nekā pustonna barības. Joprojām dzīvniekiem barību var ziedot Mego veikalā Jēkabpilī, Vienības ielā 1. Šeit ziedotā dzīvnieku barība tiks nogādāta Jēkabpils dzīvnieku patversmei. Plašāka informācija par ziedojumu iniciatīvas attīstību iespējams sekot lielveikala mājaslapā un veikalu tīkla oficiālajā sociālā tīkla "Facebook" lapā, kā arī katras patversmes mājaslapā, sociālo tīklu lapā vai sazinoties ar kādu no patversmēm.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils slimnīca īsteno projektu stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai; Pasaules politiķi nosoda ASV prezidenta lēmumu; un Rosina saukt pie atbildības cilvēkus, kas apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, bet tikmēr policija un sabiedriskās organizācijas viņus meklē kā bezvēsts pazudušus.

Eiropas Komisija aktīvāk atbalstīs tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras gribēs iesaistīties eirozonā. Vakar Eiropas komisija prezentēja ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, kura vispārējais mērķis ir līdz 2025.gadam pastiprināt Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko atbildību. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība nav labvēlīgāka eirozonas valstīm, eirokomisārs Valdis Dombrovskis sacīja, ka Eiropas komisijas piedāvātie instrumenti ir pieejami arī tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas neatrodas eirozonā. Tajā pašā laikā Dombrovskis informēja, ka Eiropas komisijas nostāja ir aktīvāk atbalstīt tās dalībvalstis, kuras vēlas pievienoties eirozonai.

Jēkabpils Finanšu komitejā šodien skatīs lēmumu projektu par SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” iesniegtā projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” īstenošanu. Projekta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem Jēkabpils reģionālās slimnīcas apkalpes teritorijas iedzīvotājiem, nodrošinot Jēkabpils reģionālās slimnīcas kā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības veselības aprūpes iestādes infrastruktūras sakārtošanu, racionālu veselības aprūpes resursu izvietojumu, vides pieejamību. Lai sasniegtu mērķi pparedzēta slimnīcas ambulatorās daļas pārbūve, Jēkabpils reģionālās slimnīcas 5 - stāvu ēkas 1.stāva pārbūve, uzņemšanas nodaļas, neatliekamās palīdzības transporta mezgla un brauktuves rampu, gājēju pandusa, ieejas mezgla ārtelpu piebūve. 5-stāvu korpusa 3 veco liftu nomaiņa. Teritorijas labiekārtošanas darbi ar transporta un gājēju celiņu izbūvi, kā arī jaunu tehnoloģiju iegāde. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 6 miljoni 409 tūkstoši 808 eiro.

Turpinām ziņas

ASV prezidents Donalds Tramps vakar paziņoja, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu, tādējādi atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. Tikmēr daudzu pasaules valstu līderi kritizē Trampa lēmumu atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Negatīvu attieksmi pauda arī Francijas, Vācijas un Lielbritānijas amatpersonas. Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda nožēlu par Trampa lēmumu un mudināja izvairīties no vardarbības reģionā. Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Trampa lēmums grauj centienus risināt konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas jautājumos Federika Mogerīni. norādīja, ka Jeruzalemes statuss jānosaka abu pušu sarunās. Astoņu Eiropas, Dienvidamerikas un Āzijas valstu pārstāvji arī rosināja sasaukt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sanāksmi. Aicinājumā Trampa lēmums nodēvēts par pārgalvīgu un bīstamu soli, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un dokumentiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā. Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē. Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī. Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Demonstrācijas izraisīja Putina redzamākā kritiķa Alekseja Navaļnija dokumentālā filma.

Jau ziņots, ka Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins. Otrā termiņa beigās 2008.gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.

Un vēl

Valstij vajadzētu sagatavot izmaiņas likumos, kas paredzētu piemērot administratīvo atbildību pieaugušām personām, kuras apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, bet tikmēr policija un sabiedriskās organizācijas tērē resursus šo cilvēku meklēšanai, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja biedrības "Bezvests.lv" pārstāve Sandra Miķelsone. "Bezvests.lv" ieskatā, šādām personām vajadzētu piemērot administratīvo sodu. Viens no sodiem varētu būt piespiedu darbs. Pēc komisijas sēdes Miķelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi "pastāvīgie klienti diemžēl gadās", turklāt policija nereti secinājusi, ka šādi cilvēki jau iepriekš nonākuši meklēšanā. Savukārt policija šādu priekšlikumu neatbalsta, jo novērojusi, ka cilvēki sastrīdas un dodas nezināmā virzienā, bet ģimene vēršas policijā ar iesniegumu par personas bezvēsts pazušanu. Tajā brīdī policija nevarot būt pārliecināta, ka nav noticis nelaimes gadījums, pašnāvība vai noziegums.

Jau ziņots, ka ik gadu Valsts policija saņem 700 līdz 1000 iesniegumu par bezvēsts pazudušām personām, un lielākā daļa šo personu tiek atrastas. 2015.gadā deviņos mēnešos meklēšanā izsludinātas 752 bezvēsts pazudušas personas, bet 2017.gadā deviņos mēnešos jau 1075 personas. Šogad deviņos mēnešos aktuālā meklēšanā bija 165 personas. Bezvēsts pazudušo personu skaita pieaugumu policija skaidro ar to, ka salīdzinoši vairāk cilvēku nekā iepriekš pieņem lēmumu ziņot policijai par pazušanas gadījumiem. Tas saistīts ar policijas preventīvo darbu un problēmas aktualizēšanu medijos.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Eiropas Komisija vērsīsies tiesā pret Poliju; Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājas "Liepsalas" vēlas atdāvinat valstij; un pagarina termiņu mežacūku medībām pret atlīdzību.

Cūkaudzētājs SIA "Miķelāni bekons" šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā "Miķelāni", samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš norāda, ka cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas - aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Tāpēc investīcijas barības ražotnē bija daļa no piecu gadu investīciju plāna uzņēmuma attīstībā, kurš paredz tuvāko piecu gadu laikā rekonstruēt 30 kūtis cūkkopības kompleksā, investējot vairākus miljonus eiro.

Eiropas Komisija vērsīsies tiesā pret Poliju saistībā ar tās atteikumu uzņemt patvēruma meklētājus, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta Polijas Radio. Šāds lēmums saskaņots EK komisāru biroju vadītāju sēdē, un eirokomisāri oficiāli to apstiprināšot ceturtdien. Eiropas Savienības (ES) imigrācijas komisārs Dimitris Avramopuls jau vairākkārt brīdinājis, ka EK grasās vērsties ar prasību ES Tiesā Luksemburgā. Brisele pieprasījusi, lai tiktu izpildīts 2015.gada septembrī ES valstu vairākuma pieņemtais lēmums, kas paredzēja nometnēs Grieķijā un Itālijā palikušo patvēruma meklētāju obligātu izmitināšanu citās dalībvalstīs. Kad EK sākotnēji paziņoja par nodomu vērsties tiesā, imigrantu pārvietošanas programma vēl bija spēkā. Atteikumu uzņemt patvēruma meklētājus Varšava motivēja ar drošības apsvērumiem. Tā uzsvēra, ka migrācijas politikas veidošana ir katras valsts nacionālās valdības kompetence, un paziņoja, ka ir gatava aizstāvēt savas intereses tiesā.

Turpinām ziņas

Ja netiks palielināts vēlēšanu iecirkņu darbinieku atalgojums, pastāv bažas par šo darbinieku kvalifikāciju, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš norādīja, ka bažas pastāv, jo pašlaik maksātās algas neatbilst izpratnei par vidējo atalgojumu. Ja pēdējos 10 gados vidējais atalgojums valstī esot audzis par 50%, tad vēlēšanu iecirkņu komisijām tas audzis par 6%. Kā norādīja Cimdars, vēlēšanu komisijās strādā cilvēki, kas ikdienā pelna noteiktu algu. Darbojoties vēlēšanu komisijā cilvēki savu atalgojumu zaudē. Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija novembrī noraidīja CVK aicinājumu 2018.gada budžeta projektā 324 tūkstoši eiro apmērā palielināt atalgojumu Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem.

Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājas "Liepsalas" jaunā īpašniece Jūlija Ārija Faltena jau atkārtoti mēģinās nokārtot visas formalitātes,šodien informē laikraksts "Diena". Kalpaka dzimtas mājas atrodas Madonas novada Ošupes pagastā un tur katru vasaru tiek rīkoti Karoga svētki, kur sanāk vietējie skolēni, tiek rīkotas dažādas sacensības, tajā skaitā vēstures zināšanās, tur ir piemiņas akmens un skulptūra, sporta laukums, estrāde. Tāpat tur ir izveidota piemiņas istaba ar informācijas materiāliem par vēsturiskiem notikumiem. Vasarās tur bijusi arī jaunsargu nometne. Māju īpašniece izsaka cerību, ka sarunas ar Aizsardzības ministriju būs sekmīgas un valsts īpašumu pieņems dāvinājumā, jo šī vieta var ļoti labi tikt izmantota patriotiskajai audzināšanai, kur jaunsargi, ikviens Latvijas iedzīvotājs var ierasties, atcerēties mūsu karavīru gaitas un vienlaikus novērtēt, cik skaista ir Latvija.

Un vēl

Par nedēļu pagarināta pieteikšanās Pārtikas un veterinārā dienesta izmaksātajiem 50 eiro par katru nomedīto mežacūku mātīti. PVD sākotnēji informēja, ka nomedīto mežacūku mātīšu pierādījumus, ka nomedītais dzīvnieks ir sievišķā dzimuma īpatnis, dienests bija paredzējis pieņemt līdz šā gada 5.decembrim vai līdz brīdim, kad būs iztērēts programmai paredzētais finansējums. Tā kā finanšu līdzekļi kompensāciju izmaksai par nomedītām meža cūku mātītēm ir vēl pieejami, tad tika lemts par rīkojuma pagarināšanu un līdz ar to nomedīto meža cūku mātīšu pierādījumus PVD turpinās pieņemt līdz šā gada 12.decembrim. Jau ziņots, ka PVD no šā gada 24. februāra atsāka maksāt 50 eiro par katru nomedīto meža cūku mātīti, lai samazinātu mežacūku populāciju, tā ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Soda igauņu tūristus, kas pagājušajā naktī uzrāpās Brīvības piemineklī; Aknīstes novadā sāktas sarunas par Asares pamatskolas likvidāciju; un Vairāk nekā puse no Eiropas Savienības 11 dalībvalstu iedzīvotājiem,arī Latvijas, apgalvo, ka viņiem ir grūti «savilkt galus kopā».

Deputāti, vērtējot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, noraidījuši deputāta Gunāra Kūtra ierosinājumu aiznākamajās Saeimas vēlēšanās samazināt iekļūšanas barjeru parlamentā no 5% līdz 3%. Deputāti noraidījuši vēl vienu Kūtra ierosinājumu – ļaut balsotājiem vēlēšanu zīmē papildus ierakstīt kandidātus no citiem tajā pašā vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem. Šos priekšlikumus iepriekš noraidīja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Kopumā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz noteikt, ka Centrālā vēlēšanu komisija varēs lemt vai līdzskaitīt tādas parlamenta vēlēšanu kastes saturu, kurā aplokšņu skaits pārsniegtu attiecīgo vēlētāju skaitu. Grozījumi paredz – ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties paziņo pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai. Šādā situācijā turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, sagatavojot īpašu balsu skaitīšanas protokolu.

Pagājušajā naktī īsi pēc pusnakts Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra darbinieki ievērojuši divus vīriešus, kuri uzrāpušies uz Brīvības pieminekļa. Vīrieši angļu valodā paskaidrojuši, ka ar draugiem bija kārojuši uzņemt nepārspējamu foto, tāpēc izlēmuši uz pieminekļa uzrāpties. Pārrunu laikā noskaidrots, ka vīrieši ir Igaunijas pilsoņi. Pārkāpējiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par klajas necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim. Katram piemērots naudas sods 50 eiro apmērā.

Turpinām ziņas

Lai pastiprinātu cīņu pret ēnu ekonomiku auto tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šodien vienojās par ciešāku savstarpējo sadarbību. VID nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine atzīmēja, ka tiks pastiprināta cīņa par Latvijā ievesto automašīnu nelegālo tirdzniecību, kas rada ievērojamus zaudējumus. Kārkliņa-Ādmine informēja, ka VID šogad ir veicis 132 pārbaudes, 128 lietotu auto tirdzniecības vietās, no kurām 98 gadījumos konstatēti pārkāpumi, par ko kopumā noteikti sodi 95 tūkstoši eiro apmērā.

Aknīstes novadā sāktas sarunas par Asares pamatskolas likvidāciju. Ir bijušas tikšanās ar skolas darbiniekiem un audzēkņu vecākiem. Savukārt nākamnedēļ, 14.decembrī, ir paredzēta tikšanās ar iedzīvotājiem, lai diskutētu par skolas ēkas turpmākās izmantošana iespējām. Patlaban astoņās klasēs minētajā mācību iestādē izglītojas 18 apmācāmie, 1.klasē nav neviena skolēna. Nākamgad mācības Asares pamatskolas 1.klasē varētu sākt aptuveni divi skolēni. Skolas likvidācijas gadījumā skolēni varētu turpināt mācības tuvējā Aknīstes vidusskolā vai arī Jēkabpilsnovada teritorijā esošajā Rubeņu pamatskolā.
Asares pamatskolā nodarbināto personu skaits, kam tā būtu pamata darba vieta, neesot liels, paskaidroja pašvaldībā.

Un vēl

Vairāk nekā puse no Eiropas Savienības 11 dalībvalstu iedzīvotājiem, tajā skaitā Latvijas, joprojām apgalvo, ka viņiem ir grūti «savilkt galus kopā», liecina Eurofond Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS) pētījums par 2016.gadu. Eurofound pērnā gada Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) rezultāti liecina par vispārēju progresu trīs galvenajās jomās – dzīves kvalitāte, sabiedrības kvalitāte un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte. Kopš 2011.gada aptaujas optimisma līmenis ir pieaudzis, apmierinātība ar dzīves līmeni ir pieaugusi, un daži citi kvalitatīvā dzīves rādītāji ir atgriezušies pirms krīzes. Tomēr joprojām pastāv nelīdztiesības un neskaidrības palielināšanās pazīmes dažās jomās ar konkrētām atšķirībām starp valstīm, dzimumu, vecumu un ienākumu grupām. Neraugoties uz to, ka mazāk cilvēku vēstīja par materiālām grūtībām, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, vairāk nekā puse no 11 dalībvalstu iedzīvotājiem, arī Latvijas, joprojām apgalvoja, ka viņiem ir grūti «savilkt galus» kopā, secināts pētījumā.