Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 6.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Eiropas Parlaments šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā diskutē par jaunu vietu sadali Eiroparlamentā pēc "Brexit"; Jēkabpilī darbu atsākušas pilsētas slidotavas; un Centrālā statistikas pārvalde sākusi ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.

Eiropas Parlaments šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā diskutē par jaunu vietu sadali Eiroparlamentā pēc "Brexit" un jauno Eiropas Savienības stratēģiju Rietumbalkānu valstīm. Eiropas savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni šodien Eiroparlamenta deputātus iepazīstinās ar jauno Eiropas savienības stratēģiju Rietumbalkānu valstīm. Tā kā Rietumbalkānu valstis ir viena no Bulgārijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, paredzams, ka 2018.gadā šim reģionam būs būtiska loma Eiropas savienības ārpolitikas dienaskārtībā. Epiroparlaments tradicionāli atbalstījis centienus integrēt šo reģionu Eiropas savienībā, vienlaikus norādot uz trūkumiem tiesiskuma jomā, pamattiesībās vai cīņā ar korupciju. Paredzams, ka pēc jaunās stratēģijas prezentēšanas Eiropas Komisija aprīlī nāks klajā ar ikgadējiem paplašināšanās ziņojumiem.

Šodien tiks atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena, kuras laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīkos īpašu akciju "Drošāka interneta diena". Akcijas laikā ikvienam ir iespēja zvanīt Uzticības tālruņa 116111 konsultantiem un uzdot jautājumus par interneta drošību, uzzināt, kur vērsties, ja konstatēti pārkāpumi internetā, vai arī saņemt psiholoģisko palīdzību un atbalstu. Akcijas laikā aicināti zvanīt ne tikai bērni, bet arī vecāki, pedagogi un citi izglītības iestāžu speciālisti. Uzticības tālruņa konsultanti atbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar emocionālu pazemošanu internetā, saskarsmi ar pornogrāfiska satura materiāliem, seksuāla rakstura ziņu vai video saņemšanu, droša kontakta veidošanu sociālajos tīklos, kā arī citām būtiskām un aktuālām tēmām.

Turpinām ziņas

Lai Jēkabpils senioriem dotu iespēju uzlabot savu fizisko un emocionālo labsajūtu, 2018. gada janvārī Krustpils kultūras namā ir uzsākts nu jau otrais deju nodarbību cikls, kas piemērots vecāka gada gājuma vīriešiem un sievietēm – “Ar deju uz veselību”. Otrajā senioru deju nodarbību ciklā paredzētas deviņas nodarbības. Nodarbības notiek otrdienās, plkst. 17.30 Krustpils kultūras namā. Šodien norisināsies kārtējā senioru deju nodarbība. Jau ziņots, ka deju nodarbības notiek projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī”.

Šonedēļ darbu atsākušas Jēkabpilī esošās slidotavas. Slidošanas entuziasti ar personīgajām slidām Pils rajona slidotavā tiek gaidīti darba dienās no pl.16:00-21:00 un brīvdienās no pl.12:00-20:00. Savukārt Jēkabpils stadiona slidotavas darba laiks – darbadienās no 15:00-21:00, sestdien un svētdien no 12:00-21:00. Stadiona slidotavas izmantošana slidošanai par 1 stundu vienai personai divi eiro, slidu noma par 1 stundu 50 centi, skolēniem, pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti tiek piemērota 50% atlaide, bet bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot) - gan slidotavas izmantošana, gan slidu noma - bez maksas. Iznomājot slidas, obligāti jāuzrāda personas apliecinošu dokuments. Slidotavas kontakttālrunis 29114672 /dežurants/.

Un vēl

Centrālā statistikas pārvalde sākusi ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Respondentiem tiks jautāts par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī par iedzīvotāju labsajūtu. Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši Centrālās statistikas pārvaldes uzaicinājuma vēstuli. Šogad aptaujā plānots aptaujāt apmēram astoņus tūkstošus mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Šorīt daudzviet sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem; Apsūdzētais par seksuālu vardarbību pret bērnu, pārsūdzējis Jēkabpils rajona tiesas spriedumu; un Latvijas ģeologi dosies ekspedīcijā uz Antarktīdu.

Šorīt daudzviet sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem galvenokārt ir Vidzemē un Kurzemē. Reģionālie autoceļi apledo un vietām ir sniegoti arī Madonas un Preiļu apkārtnē. Slidenos un sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Ceļu uzturēšanas darbos šorīt iesaistītas 75 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Kopš janvāra beigām, kad ledus sastrēguma dēļ ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pakāpās līdz pēdējo gadu augstākajai atzīmei, ūdens atkāpies par metru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. 28.janvāra vakarā ūdens līmenis pilsētā sasniedza 6,7 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta; 6.februāra rītā tas bija pazeminājies līdz 5,66 metriem. Pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, ūdens līmenis Daugavā kopš janvārī sasniegtā maksimuma krities par vairāk nekā diviem metriem. Jersikas novērojumu stacijā ūdens līmenis likteņupē pēdējās dienās pazeminājies par 20 centimetriem, bet Daugavpilī un Daugavpils novadā tas kāpis par 60-90 centimetriem. Ūdens līmeņa paaugstināšanās šajā upes posmā saistīta ar ledus segas un vižņu sastrēgumu veidošanos. Lielākie ledus sastrēgumi saglabājas Lielupē lejpus Staļģenes un Daugavā posmā no Līvāniem līdz Pļaviņām. Šajās vietās būs arī lielākais plūdu risks nākamajā atkusnī vai pavasarī.

Turpinām ziņas

Apsūdzētais pārsūdzējis Jēkabpils rajona tiesas spriedumu krimināllietā par gadiem ilgušu seksuālu vardarbību pret bērnu. Minētā ieta nosūtīta izskatīšanai Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā. Krimināllietā apsūdzētajam vīrietim Jēkabpils rajona tiesa piespriedusi 15 gadu cietumsodu ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai patēvs izmantoja 16 gadu vecumu nesasniegušas personas bezpalīdzības stāvokli, lietojot vardarbību un draudus, kā arī ilgstoši realizēja seksuālu vardarbību pret bērnu. Apsūdzētais noziedzīgās darbības veica laikā no 2007.gada līdz 2008.gadam un no 2010.gada jūnija līdz 2015.gada jūlijam, uzskata prokuratūra.

Lietuvas Nepārtikas preču inspekcija, ieklausoties katoļticīgo paustā kritikā, 2012.gadā sodīja reklāmas aģentūru par apģērbu reklāmas kampaņas attēliem, kas veidoti līdzīgi kā svētbildes ar parakstiem: «Jēzus, kādi džinsi!» un «Dārgā, Marija, kāda kleita!». Eiropas Cilvēktiesību tiesa tagad lēmusi, ka reklāmas veidotāju sodīšana nav bijusi pamatota. Lietuvā, kur saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem sevi par Romas katoļiem uzskata 77% iedzīvotāju, Nepārtikas preču inspekcija tolaik nolēma piespriest aģentūrai naudassodu par reklāmu veidošanu lietuviešu modes mākslinieka Roberta Kalinkina (Robert Kalinkin) apģērbu kolekcijai. Arī Lietuvas tiesa nosprieda, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morāles normām un ir aizskarošas pret katoļticīgo jūtām. Modes mākslinieks ar juristu palīdzību vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, saistībā ar piespriesto naudassodu iesniedzot prasību pret Lietuvas valsti. Tagad mākslinieks var atviegloti uzelpot, jo Strasbūras tiesa nolēmusi, ka Lietuva «neattaisnojami» ierobežojusi reklāmas kampaņu.

Un vēl

Latvijas ģeologi 11.februārī dosies ekspedīcijā uz Antarktīdu, lai veiktu ledāju pētījumus un turpinātu attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā. Šī būs pirmā latviešu zinātnieku ekspedīcija uz Antarktīdu. Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji un pētnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs un Māris Krievāns. Šī pētnieku komanda kopā jau īstenojusi trīs ekspedīcijas, veicot ledāju pētījumus Islandē un Grenlandē. Šī gada ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Ukrainai piederoša Vernadska polārstacija, kura atrodas uz Galindesa salas netālu no Antarktīdas pussalas. Komandas uzdevums ekspedīcijas laikā būs veikt Antarktīdas pussalas un apkārtējo salu ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, kā arī izveidot 3D modeļus turpmākiem pētījumiem. Zinātnieki pētīs uz ledājiem mītošos mikroorganismus un augšņu veidošanās procesus, kā arī iežu un nogulumu veidošanās apstākļus. Šodien 14 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiks ekspedīcijai veltīta preses konference.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņš klausieties:Bijusī Saeimas deputāte un "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa sākusi darbu Ārlietu ministrijā; Ministri lemj tik drīz necelt valsts un pašvaldības zemes nomas maksu; un sākta parakstu vākšana par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu I pakāpes Goda donoriem.

Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē brīdinājis Lielbritāniju par negatīvajām sekām, ja tā pametīs bloka vienoto tirgu un muitas savienību. Viņš arī aicināja oficiālo Londonu precizēt savu pozīciju pirms kārtējās sarunu kārtas par šīs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Barnjē pēc sarunām ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju un "Brexit" lietu ministru Deividu Deivisu informēja, ka britiem jārēķinās ar tirdzniecības ierobežojumiem, ja tie pametīs vienoto tirgu. Pēc "Brexit" arī Lielbritānijas bankas vairs nevarēs brīvi piedāvāt savus pakalpojumus bloka dalībvalstīs. Jau vēstīts, ka Lielbritānijas valdības vadītāja ir paziņojusi par iespēju pamest vienoto tirgu un muitas savienību, lai varētu kontrolēt imigrāciju un brīvi slēgt tirdzniecības līgumus. Eksperti uzskata, ka šāds lēmums negatīvi ietekmēs valsts ekonomiku.

Bijusī Saeimas deputāte un "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa sākusi darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs. Āboltiņas galvenie pienākumi ir vadīt un organizēt Eiropas departamenta darbu saskaņā ar struktūrvienības reglamentu, piedalīties starpvalstu, starpinstitūciju un Eiropas Savienības institūciju darba grupās, kā arī reģionālās un ekspertu apspriedēs par departamenta kompetences jautājumiem, lai nodrošinātu Latvijas un Ārlietu ministrijas nostāju un interešu pārstāvību. Bijušās Saeimas deputātes atalgojums jaunajā amatā ir tūkstots 917 eiro, bet papildus tam viņa saņems arī 20% piemaksu par diplomātisko rangu.

Turpinām ziņas

Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt izskatīšanai valdībā Finanšu ministrijas priekšlikumu būtiski palielināt valsts un pašvaldības zemes nomas maksu, bet šo jautājumu skatīt vēlāk kontekstā ar izmaiņām kadastrālajā vērtībā un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā. Patlaban publiskai personai piederošas zemes nomas maksa ir 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Taču Finanšu ministrija rosināja no 2019.gada 1.janvāra palielināt nomas maksu līdz 3% no zemes kadastrālās vērtības gadā vai 4,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības, ja nomnieks apbūvētajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Finanšu ministrija valdības sēdē aicināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā, ka patlaban tiek izstrādātas izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā, kā arī Tieslietu ministrija izstrādā izmaiņas kadastrālās vērtības noteikšanā.

Saeimas lēmums liegt "ofšoriem" piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību. Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, ar kuriem publiskajos iepirkumos liegts piedalīties zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības Saeimas frakcija. Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un juristi izvērtēja Saeimas lēmumu un secināja, ka tas neatbilst starptautisko tiesību normām. Tiek norādīts, ka no uzņēmuma reģistrācijas vietas vien nedrīkst ierobežot viņu saimniecisko darbību. Cita lieta ir, ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai tiek legalizēti līdzekļi. Bet reģistrācijas vieta nevar būt iemesls, lai uzņēmumu izslēgtu no iepirkuma. Tāpēc Finanšu ministrija patlaban gatavo pamatojumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lai viņš izvērtē ministrijas argumentus, pirms izsludināt likuma grozījumus.

Un vēl

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu I pakāpes Goda donoriem. Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Germans Ļebezovs. Viņš skaidro, ka Goda donora I pakāpes Latvijas Sarkanais Krusts piešķir personai, kura bez atlīdzības asins vai asins komponentus ir nodevusi 100 vai vairāk reizes. Ļebezovs piedāvā nodrošināt I pakāpes Goda donoriem bezmaksas sabiedrisko transportu, lai popularizētu asinsdonoru kustību Latvijā. Iesaiste asinsdonoru kustība ir svarīga, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamas asinis, uzsvērts iniciatīvas pieteikumā. Tās autors norāda, ka Latvijā regulāri asinis vai asins komponentus ziedo mazāk nekā 2% iedzīvotāju, kas, viņaprāt, ir visai maz, lai nodrošinātu pilnvērtīgu palīdzību nelaimē nonākušiem pacientiem. Patlaban Latvijā ir mazāk nekā 200 donoru, kas asinis un to komponentes ziedojuši vairāk nekā 100 reizes un kuriem piešķirts I pakāpes Goda donora nosaukums.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās kalusieties: Pērn no Ārstniecības riska fonda par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu tika izmaksāti vairāk nekā 909 tūkstoši eiro; latvijas augļu un dārzeņu audzētāji lūdz palīdzību; un Emigrantu aptauja liecina, ka visvairāk par atgriešanos Latvijā domā cilvēki pirmspensijas vecumā.

Pērn no Ārstniecības riska fonda par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu tika izmaksāti vairāk nekā 909 tūkstoši eiro. Pērn nacionālais veselības dienests saņēma 216 iesniegumus par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda. No tiem 56 gadījumos tika pieņemti lēmumi par atlīdzības izmaksāšanu par kopējo summu vairāk nekā 909 tūkstoši eiro apmērā, bet 110 gadījumos tika pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt atlīdzību, jo nav konstatēts kaitējums pacienta veselībai. Vienlaikus 14 gadījumos dažādu iemeslu dēļ tika atteikta sūdzības izskatīšana. Līdz šim lielākā vienam pacientam izmaksātā summa no fonda ir 142 tūkstoši 290 eiro, kas ir normatīvajos aktos noteiktā maksimālā summa, kas izmaksājama no fonda par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu. Šī summa vienā gadījumā izmaksāta saistībā ar veselības aprūpi smagas traumas gadījumā, otrā gadījumā saistībā ar savlaicīgi nenoteiktu diagnozi un novēloti sāktu veselības aprūpi, kā rezultātā iestājās pacienta nāve. Citas līdz šim lielākās izmaksātās summas saistītas ar dzemdību palīdzības sniegšanu vai saslimšanu nediagnosticēšanu, kas izraisījis smagas sekas. Visbiežāk pacientu iesniegumi ir par tādām medicīnas jomām kā traumatoloģija, neiroloģija, ķirurģija, ginekoloģija un dzemdību palīdzība, kā arī stomatoloģija. Sūdzības ir ļoti daudzveidīgas, piemēram, par nepietiekamu veselības aprūpi, nenoteiktām diagnozēm, sekām pēc veiktajām manipulācijām un citām situācijām.

Turpinām ziņas

Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ pēdējās divas sezonas dārzeņu audzētājiem Latvijā bija īpaši smagas. Izvērtējot pašreizējo situāciju, biedrības Zemnieku saeima janvāra beigās nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam un Zemkopības ministram ar aicinājumu atbalstīt Latvijas dārzeņu un augļu audzētājus. Lai saglabātu Latvijas tautsaimniecībai un reģionu attīstībai tik nozīmīgās nozares ekonomisko dzīvotspēju un pastāvēšanu, kā arī vienlaicīgi nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājam arī nākotnē iegādāties Latvijā augušus dārzeņus un augļus, Zemnieku Saeima aicina Ministru prezidentu un Zemkopības ministru izvērtēt situāciju un iespēju robežās rast atbalsta mehānismus dārzeņkopības un augļkopības nozarei. Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka iemesls tam nav zināšanu vai pieredzes trūkums, bet gan klimata izmaiņas, ierobežotās novākšanas un uzglabāšanas jaudas. Tāpat Zemnieku saeima uzsver, ka klimata un tirgus diktēto apstākļu ietekmē dārzkopības nozare šobrīd ir apdraudēta.

Pērn izmaksāto zaudējumu atlīdzību pieaugums ir gandrīz par 5,6 miljoni eiro jeb 13% lielāks nekā 2016.gadā. Savukārt vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 6,1%, liecina Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika. Tāpat statistika par 2017.gadu liecina, ka apdrošinātāju nopelnīto prēmiju summa pērn 12 mēnešos ir palielinājusies par 3,7 milj. eiro jeb 8%, salīdzinot ar 2016.gada 12 mēnešiem, attiecīgi 49,87 miljoni eiro 2017.gadā un 46,17 miljoni eiro 2016.gadā. Tikmēr būtiski pieaudzis arī izmaksāto atlīdzību apmērs. Ja 2016.gadā atlīdzībās tika izmaksāti 42,87 miljoni eiro, tad pērn – 48,45 miljoni eiro, kas ir gandrīz par 5,6 miljoni eiro jeb 13% vairāk. Arī vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 6,1% un ir 994 eiro.

Un vēl

Visvairāk par atgriešanos Latvijā domājot tie uz ārzemēm aizbraukušie cilvēki, kuri ir pirmspensijas vecumā un kuriem ir ģimenes ar bērniem. Par Eiropas Latviešu apvienības veikto aptauju intervijā Latvijas Radio stāstīja apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Aptauja liecina, ka vidēji Latvijā vēlas atgriezties ap 20%-30% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo. Taču pirmspensijas vecuma cilvēku grupā šis rādītājs ir krietni augstāks – 70% no aptaujātajiem aizbraukušajiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem vēlas atgriezties Latvijā. Otra grupa ir ģimenes ar maziem bērniem, kuri pieņem lēmumu par to, kurā valstī, kurā valodas vidē, kurā kulturvidē viņu bērni skolosies un augs. Elīna Pinto atzīmē, ja jaunais diasporas likums tiks izstrādāts bez praktiska satura, tad ar to notiks tas pats, kas notika ar reemigrācijas plānu – tas vienkārši pazudīs. Likumam ir jāveicina Latvijas sabiedrības saliedētība pāri robežām un paaudzēm. Likuma radīšanas procesā ir svarīgi paturēt prātā tā mērķi – stiprināt Latviju, pilsoņu kopumu un latvisko identitāti.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 tūkstoši 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 tūkstoši 857 eiro; Lauksaimnieki pēc pieprasījuma datu centrā varēs uzzināt, kurš ir skatījies informāciju par viņiem piederošajiem dzīvniekiem; un Tikai 23% bērnu un jauniešu izmanto internetu, lai meklētu informāciju mācībām.

Veicot politisko spēku iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 tūkstoši 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 tūkstoši 857 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. Partijas pagājušajā gadā pašvaldību vēlēšanu izdevumos kopumā izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse izlietota par reklāmas izvietošanu. Lielākie reklāmas izdevumi bijuši par reklāmu komerciālajā radio, laikrakstos, žurnālos un citos periodiskajos izdevumos, kā arī par reklāmu telpās un publiskās vietās. Konstatēts, ka 19 partijas un to apvienības norādīja nepatiesas ziņas deklarācijā. Lielāko summu jeb 34 tūkstoši 394 eiro deklarācijā nebija norādījusi "Latvijas attīstībai". Tāpat starp minētajiem 19 politiskajiem spēkiem ir tādi kā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, "Vienotība", Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija, "Saskaņa", kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Tāpat KNAB konstatējis, ka sešas partijas pieņēma neatļautus ziedojumus no juridiskām personām 37 tūkstoši 857 eiro apmērā. Pazīstamākās partijas ir ZZS un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Šie ziedojumi partijām ir jāatmaksā valsts budžetā.

Latvijas valstij ir jāatmaksā 137 tūkstoši 379 eiro Belizā reģistrētai firmai "Penomber Management LTD", kas uzvarējusi tiesvedībā pret Latviju par nesamērīgi ilgu uzņēmuma līdzekļu arestu. Uzņēmuma līdzekļi tika arestēti 2006.gadā, kad kriminālprocesa gaitā tika arestēti vairāki bankas konti "Trasta komercbankā", kas tika turēta aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču izmeklēšanas gaitā netika noskaidrots, vai tika veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Uzņēmums vērsās tiesā, norādot, ka tam vairāk nekā divus gadus nebija pieejas saviem līdzekļiem un tādējādi tika pārsniegts saprātīgs izmeklēšanas termiņš. Pirmās instances tiesa uzņēmuma prasību noraidīja, pamatojot, ka nav saskatāmi izmeklētāju pārkāpumi un saprātīga izmeklēšanas termiņa pārkāpums. Savukārt apelācijas instances tiesa uzņēmuma prasību apmierināja daļēji, sākotnēji prasīto 218 tūkstoši 598 eiro vietā uzņēmumam par labu piedzenot 137 tūkstoši 379 eiro, kā arī tiesas izdevumus. Valdība šodien apstiprināja līdzekļu piešķiršanu tiesas sprieduma izpildei no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Turpinām ziņas

Lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem turpmāk būs tiesības pēc pieprasījuma apskatīt informāciju par to, kurš ir skatījies informāciju par viņam piederošiem un Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē reģistrētajiem dzīvniekiem, paredz valdības šodien atbalstītie Ministru kabineta (MK) noteikumi par reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtību. Noteikumu projekts paredz, ka datu centrs savā tīmekļa vietnē publicē normatīvajos aktos noteikto un sabiedrībai aktuālo informāciju par dzīvniekiem, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteiktās prasības, un LDC datubāze satur informāciju par dzīvniekiem un to īpašniekiem, nodrošina šīs informācijas izmantošanu, ievērojot normatīvajos aktos par datu aizsardzību noteikto kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieka īpašniekam ir tiesības pēc pieprasījuma apskatīt informāciju par to, kurš ir skatījis informāciju par viņam piederošiem un datubāzē reģistrētiem dzīvniekiem. Šādu priekšlikumu ierosināja nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dzīvnieka īpašnieku un turētāju intereses.

Šogad meža nozares attīstībai tiks piešķirts 237 tūkstoši 927 eiro valsts atbalsts, paredz valdības šodien atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai. Jau tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu. Pasākuma "Meža dienas 2018" norises nodrošināšanai piešķirti 46 tūkstoši eiro. Tā kā 2018. gads ir Latvijas simtgades gads un "Meža dienām" Latvijā apritēs 90 gadi, finansējums šim pasākumam, kura īstenošanā iesaistītas pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumi, šogad palielinās. Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" rīkošanai atvēlēti 21 tūktotis 500 eiro, bet balvu fondam "Zelta čiekurs" laureātiem - 47 tūkstoši 400 eiro un meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" izgatavošanai -10 tūkstoši eiro. Turpretī izstādes "Iepazīsties - koks!" nodrošinājumam paredzēti 18 tūkstoši eiro, skolu jaunatnes izglītošanas pasākumam "Konkurss "Mūsu mazais pārgājiens""- 20 tūkstoši eiro.

Un vēl

Tikai 23% bērnu un jauniešu izmanto internetu, lai meklētu informāciju mācībām, secināts pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu bērnu un jauniešu medijpratības prasmēm. Savukārt 25% bērnu un 53% pusaudžu "sērfo" internetā, pavadot laiku bez noteikta nolūka. Tikai 5% internetu izmanto, lai arī lasītu grāmatas. Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto norādījuši, ka internetu ik dienu lieto ne mazāk kā trīs stundas. Analizējot interneta patēriņa paradumus, secināts, ka 26% respondentu vecuma grupā no deviņiem līdz 12 gadiem un 46% respondentu vecumā no 12 līdz 16 gadiem internetu datorā lieto katru dienu. Internetu viedtālrunī katru dienu izmanto 66% aptaujāto vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem un 88% respondentu vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Savukārt no kopējā aptaujāto skaita, tikai 11% internetu ik dienas izmanto planšetdatorā. Pētījuma laikā iegūtie dati liecina, ka visbiežāk izmantotā interneta platforma bērnu un jauniešu vidū ir "YouTube", to ik dienu apmeklējot 78% aptaujāto. Tam seko "e-klase", ko ikdienā izmanto 68% respondentu, "Google" (63%), "Whatsapp" (63%), "Instagram" (54%), "Snapchat" (37%) un "Facebook" (24%) u.c. Aptaujas dati arī apliecina, ka nepieciešams veidot un stiprināt bērnu un pusaudžu izpratni par mediju nozīmi, finansēšanas modeļiem un reklāmas lomu, žurnālistikas pamatprincipiem, kā arī sekmēt prasmes maldinošas informācijas atpazīšanai.