Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 12.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas sākas skolēnu pieteikšanās darbam vasarā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā; Jēkabpils handbolistes izcīna uzvaru un paceļas uz otro vietu kopvērtējuma tabulā; un Jaunākajā pētījumā par mūsdienu tehnoloģijām secināts, ka 94 procenti cilvēku neiziet ārā no mājas bez telefona.

Šogad vasaras brīvlaikā Jēkabpils pilsētā labiekārtošanas darbos pašvaldība plāno nodarbināt 50 skolēnus vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Nodarbinātības periods, līdzīgi kā citus gadus, būs vasaras brīvlaiks - no 1.jūnija līdz 31.augustam. Katrs skolēns drīkst strādāt vienu mēnesi, pēc paša izvēles - jūnijā, jūlijā vai augustā. Nodarbinātība tiks nodrošināta, ņemot vērā pieteikumu iesniegšanas secību. Primāri darbavietas tiks nodrošinātas skolēniem, kuru ģimenes atbilst sociālās palīdzības saņemšanas kritērijiem, proti, trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes. Skolēni, kuri vasaras brīvlaikā vēlas strādāt Jēkabpils pilsētā labiekārtošanas darbos, no šodienas 12.februāra līdz piektdienai, 16.februārim aicināti pieteikties Jēkabpils pilsētas pašvaldībā Vienas pieturas aģentūrā. Dalībai nodarbinātības programmā var pieteikties Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas personas.

Arī Jēkabpils novada pašvaldība ir aicinājusi skolēnus, kas plāno pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras nodarbinātības pasākumiem vasarā pagastu pārvaldēs, jau laicīgi interesēties unpieteikties sava pagasta pārvaldē, jo pieņemšana vasaras darbiem notiks rindas kārtībā un vietu skaits ir ierobežots. Jēkabpils novadā skolēniem šodien ir pēdējā diena, kad tie var pieteikties darbam vasarā pagastu pārvaldēs. Tālāko pieteikšanās gaitu sīkāk izskaidros pagasta pārvaldē. Vasaras nodarbinātības pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Kopumā iespēja strādāt valsts līdzfinansētajās darba vietās skolēniem būs laika periodā no 1. jūnija līdz 31. augustam.

Turpinām ziņas

Janvārī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 7%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada decembrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija. Lielākais bezdarba līmeņa palielinājums vērojams Kurzemes reģionā, kur reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās pieaudzis līdz 8,1%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tikpat lielā apmērā pieaudzis arī bezdarbs Zemgalē, kur janvāra beigās bezdarbs sasniedza 6,9%. Vidzemē bezdarbs pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, proti, šajā reģionā bezdarba līmenis palielinājies līdz 7,8%. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis decembrī bija Rīgas reģionā - 4,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pagājušā gada decembrī, bet augstākais Latgales reģionā - 16%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Jēkabpils Sporta skola komanda Latvijas sieviešu handbola čempionāta spēlē savā laukumā ar rezultātu 38:26 pārspēja LSPA, paceldamās uz otro vietu kopvērtējuma tabulā. Jēkabpilietēm rezultatīvākā ar desmit vārtiem Gita Kaulakāne, kamēr deviņus vārtus iemeta Krista Minova. Virslīgas kopvērtējuma līderpozīcijā ar 23 punktiem 13 spēlēs ir iepriekšējās sezonas čempione Stopiņu NHK, kurai ar 20 punktiem seko 15 mačos seko Jēkabpils SS vienība, bet trešā ar 14 cīņās gūtiem 19 punktiem ir Ludzas "Latgols". Ludzānietes sestdien savā laukumā uzņems Stopiņu handbolistes un uzvaras gadījumā atgriezīsies otrajā pozīcijā. Tikmēr pa 16 punktiem 14 un 15 mačos iekrājušas Dobeles REIR un Salaspils Sporta skolas vienības. Vēl LSPA kontā ir seši punkti, kamēr divus punktus iekrājusi LAT-2002/"Dobele". Šosezon sieviešu virslīgā sešām pērn startējušajām komandām pievienojusies arī Latvijas junioru izlases bāzes komanda LAT-2002/"Dobele", kas čempionātā piedalās bez vietas izcīnīšanas tiesībām, startējot tikai regulārajā turnīrā.

Un vēl

Tehnoloģiju attīstību rezultātā telefons kļuvis par neaizstājamu ierīci jebkura mūsdienīga cilvēka dzīvē. Lai labāk izprastu situāciju sabiedrībā, tālruņu ražotājs Huawei kopā ar starptautisko izpētes uzņēmumu IPSOS veikuši pētījumu, iegūstot datus no Austrumeiropas, Centrāleiropas un Skandināvijas reģionu valstīm, lai analizētu 24 stundas viedtālruņa lietotāja dzīvē.Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 74% cilvēku pirms miega lasa ienākušos e-pastus, pārbauda jaunumus sociālajos tīklos vai nosūta īsziņas, savukārt 61% atzina, ka tās ir pirmās lietas, ko ierasts darīt tūlīt pēc pamošanās. Tieši tādēļ 53% respondentu telefonu ņem līdzi arī tad, kad dodas gulēt, bet viens no desmit respondentiem tālruni atstāj sev blakus pat miegā. Aptaujas rezultāti parāda arī to, ka 49% respondentu paziņojumus savā telefonā pārbauda pat vairākas reizes stundā. Visbiežāk viedtālrunis tiek lietots informācijas meklēšanai, izklaidei, sociālo tīklu izmantošanai, ziņu lapu šķirstīšanai, navigācijai un norēķinu veikšanai.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Pie Maskavas vakar avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna; BK Jēkabpils savā laukumā piedzīvo zaudējumu spēlē ar “Betsafe/Liepāja”; un Šonedēļ nav gaidāmas krasas laika izmaiņas.

Vakar Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītājai valdībai apritēja divi gadi. Saeima Kučinska veidoto valdību apstiprināja 2016.gada 11.februārī. Patlaban Ministru kabinetā strādā 13 ministri. Informējot par Ministru kabineta paveikto divu gadu laikā, Kučinskis uzsvēra, ka valdība šajos gados ir nodrošinājusi stabilu tautsaimniecības izaugsmi. Viņš atzina, ka pēc 2017.gada provizoriskajiem datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4,5%, kas ir pēdējos četros gados straujākais pieaugums. 2017.gada pirmajos trijos ceturkšņos eksporta apjomi auguši par 4,1%, apstrādes rūpniecībā piedzīvota izaugsme 8% apmērā, bezdarba līmenis sasniedzis 8,8%, bet vidējā darba samaksa sasniegusi 926 eiro. Tāpat premjers informēja, ka valdība izstrādāja jaunu nodokļu reformu un ieviesa reformas veselības nozarē, kā rezultātā veselības nozares finansējums šogad pārsniedza vienu miljardu eiro. Izglītības sistēmā divu gadu laikā valdība panākusi izglītības kvalitātes celšanu, pakāpeniski ieviešot jaunu izglītības standartu un nodrošinot pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2019.gada 1.septembra. Sociālās drošības jomās valdība divus gadu laikā panāca pensionāru ienākumu līmeņa pieaugumu, piemērojot straujāku pensiju indeksāciju. Valsts drošības un aizsardzības jomā panākts, ka 2018.gadā aizsardzības budžets sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt kultūras jomā uzsākti valsts simtgades ietvaros plānotie 150 projekti.

Pie Maskavas vakar avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks. Lidaparātā atradās 65 pasažieri un seši apkalpes locekļi. Ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz avotu avārijas dienestos, ziņo, ka visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā gājuši bojā.
Arī aģentūra TASS vēsta, ka izdzīvojušo nav. Aviokompānijas "Saratov Airlines" lidmašīna "Antonov An-148" bija ceļā no Maskavas Domodedovas lidostas uz Orsku, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Kazahstānu. Neilgi pēc izlidošanas lidmašīna pazuda no radariem un pēc tam avarēja Ramenskas reģionā, netālu no Maskavas. "Interfax" vēsta, ka lidmašīna pirms nogāšanās aizdegusies un lidmašīnas atlūzas izkaisītas plašā teritorijā. Uz katastrofas vietu vakar tika nosūtīti vairāk nekā 150 darbinieki. Krievijas Transporta ministrija paziņojusi, ka iespējami vairāki avārijas cēloņi, tajā skaitā laikapstākļi vai pilota kļūda. Krievijā pēdējās dienās stipri snidzis, un meteorologi daudzviet ziņojuši par sliktu redzamību. Latvijas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību aviokatastrofā Krievijā bojā gājušo radiniekiem un tuviniekiem.

Turpinām ziņas

Rīgas rajona tiesa piespriedusi sešus mēnešus cietumā vīrietim par rakstnieka Raiņa vasarnīcā nozagtajiem eksponātiem, liecina publiski pieejamais spriedums. Tiesa gan soda termiņā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku. Viņš apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada jūnija līdz ar to vīrietis jau šobrīd ir brīvībā. Vīrietis pagājušā gada 21.jūnija vakarā "Raiņa un Aspazijas vasarnīcā" Jūrmalā, izmantojot apstākli, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgā nolūkā nozaga Latvijas Nacionālā muzeja krājuma priekšmetus - Raiņa kabatas tintnīcu 1067 eiro vērtībā, Raiņa spalvaskātu 426 eiro vērtībā un dzejnieka rakstāmmašīnu 12 094 eiro vērtībā. Garnadzis ielika mantas somā un vasarnīcu pameta. Tiesā bija saņemts cietušā Memoriālo muzeju apvienības pieteikums par radītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, jo apsūdzētā zādzības rezultātā ir nodarīts neatgriezenisks bojājums spalvaskātam. Apsūdzētais sevi par vainīgu nozieguma izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.

Vakar Jēkabpils sporta namā “OlyBet” Latvijas Basketbola līgas regulārajā turnīrā neveiksmīgu cīņu aizvadīja BK “Jēkabpils” komanda. Jēkabpiliešu aizsardzība nespēja apturēt trāpīgos “Betsafe/Liepāja” basketbolistus, un “lūši” piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 83:91. Pa 18 punktiem sameta Edgars Štelmahers un Dominiks Domarks, bet 17 pievienoja Renārs Magone. Nākamajā LBL cīņā “lūšiem” atkal jātiekas ar “Betsafe/Liepāja” komandu. Spēle notiks 21. februārī Liepājā.

Un vēl

Šonedēļ Latvijā nav gaidāmi ne stipri nokrišņi, ne lieli vēji, ne straujas temperatūras izmaiņas, liecina jaunākās laika prognozes. Krievijā ir plašs anticiklons, no otrdienas līdz ceturtdienai pastiprināsies tā ietekme Latvijā, tomēr saglabāsies daudz mākoņu un vietām mazliet snigs. Iespējams, no piektdienas laikapstākļus noteiks zema spiediena apgabals, atnesot mazliet vairāk nokrišņu. Dominējot lēniem vējiem, diennakts tumšajā laikā vietām veidosies migla un sarma, kā arī apledojums uz ceļiem. Vidējā gaisa temperatūra šonedēļ gaidāma augstāka nekā aizvadītajā nedēļā, termometra stabiņš Kurzemē brīžiem var sasniegt +4 grādus, savukārt aukstākajās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām - galvenokārt valsts austrumos - var noslīdēt nedaudz zem -10 grādiem. Dažviet valsts rietumu un centrālajā daļā, kur ir vismazāk sniega, var izzust vienlaidu sniega sega.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domē veiktas strukturālās izmaiņas līdzšinējo divu departamentu vietā, izveidojot piecus; Pieaug sezonas strādnieku trūkums lauksaimniecībā; un Dziesmu svētku dalībniekus aicina neatlikt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi.

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tiks veiktas strukturālas izmaiņas, kas paredz pašreizējo divu – Administratīvā un Pilsētsaimniecības departamenta vietā, izveidot piecus – Juridisko, Finanšu, Atbalsta, Pilsētvides un Īpašumu apsaimniekošanas. Noteiktas arī atsevišķas struktūrvienības – pašvaldības policija un būvvalde, kā arī pievienojot Izglītības nodaļu un Iekļaujošo izglītības atbalsta centru Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centram, tiks izveidota Izglītības pārvalde.

Jaunizveidoto departamentu struktūras būs sekojošas: Juridiskā departamenta sastāvā būs Juridiskā un Iepirkumu nodaļa; Finanšu departamentā iekļauta Finanšu ekonomikas nodaļa un Grāmatvedības nodaļa; Atbalsta departamentā - Informācijas tehnoloģiju nodaļa, Vienas pieturas aģentūra un Sabiedrisko attiecību nodaļa; Pilsētvides departamentā - Būvniecības nodaļa, Attīstības un investīciju nodaļa, Teritorijas plānošanas nodaļa; Īpašumu apsaimniekošanas departamentā - Pašvaldības īpašumu nodaļa, Komunālās saimniecības nodaļa, Dzimtsarakstu nodaļa un Personāla nodaļa. Izpilddirektoram tiešā pakļautībā ir civilās aizsardzības inženieris un vadītāja padomnieks.

Tāpat arī Jēkabpils domē papildus tiek izveidotas četras Jaunāko kārtībnieku amata vietas, kas nodrošinās diennakts dežūru un pilsētas video novērošanu. Tādējādi operatīvi varēs reaģēt uz sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars gogulis informē, ka pašvaldības centrālajā administrācijā pirms reorganizācijas bija 136 amata vietas. Pēc reorganizācijas paliks 114. Amata vietu skaits tiek samazināts par 16,17%, no kurām 8,08% tiek samazināti un 8,09% tiek pārdalīti uz nozaru iestādēm – Izglītības pārvaldi un Jēkabpils pilsētas pašvaldības aģentūru “Jēkabpils vēstures muzejs”, kas turpmāk veiks arī Tūrisma informācijas centra uzdevumus.

Turpinām ziņas

Lauksamniecībā sezonas darbos ar ienākuma nodokļa atvieglojumiem ik gadu nodarbina vien 36 procentus no nozarē kopumā sezonā nepieciešamajiem strādniekiem, liecina Zemkopības ministrijas dati. Uz sezonas strādnieku trūkumu norāda dārzeņu, augļu un stādu audzētāji. Darba roku vienkāršos darbos pietrūkst vairākus gadus, un strādāt gribētāju kļūst arvien mazāk. Daļa lauksaimnieku pārliecināti, ka risinājums ir viesstrādnieki, citi norāda uz dažādu jauniešu iesaistes programmu izveidi. Ministrijas dati liecina, ka, lai ik sezonu novāktu dārzeņu un augļu ražu, nepieciešami 7700 laukstrādnieku, bet šogad reģistrēti tikai 2700. Arī pērn līdzīgs skaits. Viesstrādnieku nodarbināšana sezonas darbos ir neizdevīgāka, jo šiem strādniekiem jāmaksā valstī noteiktā vidējā nozares alga. Taču lielās augļu audzētāju saimniecības tāpat izvēlas šo darbaspēku, jo bieži vietējais strādnieks neesot alternatīva.

Latvijas politiski represēto apvienība sestdien konferencē pieņemtajā rezolūcijā aicinājusi politiķus atrisināt jautājumu par PSRS Valsts drošības komitejas materiālu publiskošanu un savlaicīgi veikt pretpasākumus rudenī paredzēto Saeimas vēlēšanu iespējamai ietekmēšanai. Vērtējot valdības darbību, apvienība par apsveicamiem pasākumiem uzskata plānu pāriet uz vispārējo izglītību skolās un bērnu dārzos tikai latviešu valodā, lai mazinātu sabiedrības sašķeltību un nodrošinātu visu bērnu iekļaušanos valstī un turpmākās izglītības iespējas. Tāpat apsveicami esot centieni likvidēt bērnu namus, aizvietojot tos ar audžuģimenēm, reformēt nodokļu sistēmu, kā arī centieni iesaistīt plašākus iedzīvotāju slāņus valsts aizsardzības pasākumos. Latvijas Politiski represēto apvienība saistībā ar Latvijas simtgadi aicina valdību ieviest ikgadēju pabalstu 100 eiro apmērā represētajiem uz valsts svētkiem 18. novembrī. Aicinājums adresēts visām Saeimas frakcijām un valdībai.

Un vēl

Dziesmu un deju svētku dalībniekiem palikušas vēl tikai četras dienas, lai reģistrētos svētkiem elektroniskajā sistēmā mājaslapā dziesmusvetki.lv. Pirmajās deviņās dienās to izdarījuši jau gandrīz 30 tūkstoši cilvēku. Kā stāsta rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva, reģistrēšanās prasa vien dažas minūtes un līdz šim sistēma spējusi apkalpot visus gribētājus. Vasiļjeva pauda gandarījumu, ka svētku dalībnieki aktīvi pašorganizējas un palīdz viens otram reģistrēšanās procesā un aicina, reģistrēšanos neatlikt uz pēdējo brīdi, jo līdz 13.februārim darbojas informatīvie tālruņi, uz kuriem var zvanīt, ja ir kādas neskaidrības. Bet, atliekot reģistrēšanos uz 13.februāra pēdējām stundām, var gadīties, ka radīsies sarežģījumi, bet vairs nebūs, kas palīdz.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī kontrolieres izsēdina no maršruta autobusa mazu meiteni, nesagaidot kamēr viņa sameklē un uzrāda biļeti; Ministru prezidents Māris Kučinskis arī nākamajā valdībā labprāt strādātu ar esošajiem ministriem; un Latvijā vairāk jauniešu vēlas sākt savu biznesu nekā jaunieši Lietuvā un Igaunijā.

Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete Līga un pauda sašutumu par to, ka viņas 11gadīgo meitu biļešu kontroliere šodien izsēdināja no piektā maršruta autobusa, nepagaidot kamēr bērns somā sameklē un viņai uzrāda biļeti. Līga sacīja, ka meita brīvdienās saslima un viņa kopā ar bērnu šodien devās uz poliklīniku pie ģimenes ārsta, kur meitenei noteikts ambulatorais ārstēšanās režīms. Bērnam, esot poliklīnikā, arī paaugstinājusies temperatūra. Pēc tam abas ar piektā maršruta autobusu, kas no pieturvietas “Poliklīnika” atiet pulksten 11.20, devušās prom, Līga, lai dotos uz darbu, bet meita mājās. Līga izkāpusi pieturvietā “Vecpilsētas laukums” un devusies uz darbu, savukārt meitai bijis jābrauc līdz pieturvietai “Dārzu iela”. Lai nepazaudētu, meita biļeti ielikusi somā. Pieturvietā “Meža iela” iekāpušas kontrolieres, meita būdama slima, ar temperatūru un sliktu pašsajūtu nav varējusi tik ātri atrast biļeti, kā arī satraukusies, ka neizdodas atrast un sākusi raudāt. Kontroliere nav gaidījusi kamēr bērns nomierinās un atrod biļeti un ziemas laikā raudošu, slimu bērnu izsēdinājusi nākamajā pieturvietā, kas ir “Akurātera iela”. Meita raudot zvanījusi Līgai un jautājusi, ko tagad darīt, jo no pieturvietas, kur izsēdināta kājām ceļu uz mājām nezinot kā atrast, un viņai nav bijis arī naudas, lai brauktu ar nākamo autobusu. Līgai palīdzējusi kolēģe, kas ar savu transportu, aizvedusi viņu pie meitas un nogādājusi to mājās, kur meita nomierinājusies un atradusi, kurā somas kabatiņā bija ielikusi biļeti. Līga ir neizpratnē kā kontrolieres var izsēdināt mazu, raudošu meiteni no autobusa un neļaujot bērnam sameklēt biļeti? Tāpat arī pārsteidzot citu pasažieru vienaldzība, kas nav iejaukušies un aizstāvējuši mazo meiteni.

Radio1 sazinājās ar SIA “Jēkabpils autobusu parks” direktoru Jāni Ščerbicki un lūdza komentēt šo situāciju. Jānis Ščerbickis sacīja, ka ir nepatīkami pārsteigts par šādu kontrolieru rīcību, jo uzņēmumā, atsaucoties uz līdzīgiem gadījumiem citviet Latvijā, kā arī uz gadījumiem ar traģiskām sekām, kontroles dienestam esot vairākkārt uzsvērts, ka bērni ir īpaši pasažieri un tiem ar vai bez biļetes jānonāk galapunktā. Nav pieļaujams, ka mazu bērnu izsēdina no autobusa tam nezināmā pieturvietā, turklāt vēl ziemas laikā un šajā gadījumā – vēl arī saslimušu bērnu. Ščerbickis uzsvēra, ka noteicošais ir bērnu drošība nevis braukšanas biļete. Runājot par šiem gadījumiem Jēkabpils autobusu parkā allaž tiekot uzsvērts, lai kontrolieres iedomājoties savu bērnu tā vietā, kurš tiekot izsēdināts un norādīts, ka bērnus nedrīkst izsēdināt, tie jānogādā galapunktā. Ščerbickis sacīja, ka šis atgadījums tiks izmeklēts un vainīgie saukti pie atbildības.

Turpinām ziņas

Ministru prezidents Māris Kučinskis arī nākamajā valdībā labprāt strādātu ar esošajiem ministriem. Uz jautājumu, ja Kučinskim būtu iespēja veidot valdību arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām un vai viņš vēlētos saglabāt Ministru kabinetu esošajā sastāvā, premjers uzsvēra, ka viņš saglabātu visu koalīciju. Valdība šodien atbalstīja Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ziņojumā norādīts, ka valdības vēlme ir panākt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ik gadu vidējā termiņā, Latvijas ekonomikas konkurētspēju balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Premjers uzsvēra, ka, lai arī tautsaimniecība sekmīgi attīstās, tomēr uzdevums ir neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt iesākto darbu, lai nodrošinātu stabilu iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu.

Līdzekļi, kas šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā bija atvēlēti Latvijas uzņēmēju dalībai dažādās starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās, ir teju izsīkuši. Tas noticis divu gadu laikā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra jau brīdinājusi, ka maksājumu pieprasījumus šajā programmā no 2.maija vairs nepieņems, un tas nozīmē, ka daļa uzņēmēju cerēto atbalstu var arī nesaņemt. Līdz janvāra beigām programmas ietvaros jau izmaksātā vai rezervētā summa pārsniedz 13 miljonus eiro. Vēl pieejamās naudas apjoms nedaudz pārsniedz divus miljonus eiro, tādēļ, izmaksām turpinoties līdzšinējā apjomā, ar šo naudu pietiek līdz maija sākumam. Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sola, ka risinājums šai situācijai tiks meklēts jau tuvākajā laikā.

Un vēl

Latvijā vairāk jauniešu vēlas sākt savu biznesu nekā jaunieši Lietuvā un Igaunijā. Atbilstoši aptaujas datiem Latvijā 40% jauniešu ir vēlme un plāni sākt savu biznesu. Galvenās nozares, kurās jaunieši Latvijā saredz potenciālu, ir tirdzniecība, ražošana un māksla. Lielākais skaits gribētāju sākt savu biznesu ir starp jauniešiem, kuri vēl mācas - 44% šo jauniešu plāno izvēlēties uzņēmējdarbību algota darba vietā vai apvienojot ar to, bet mazāks īpatsvars ir starp jauniešiem, kuriem jau ir pastāvīgs darbs un regulāri ienākumi (34%). Vēlme sākt savu biznesu izteiktāka ir vīriešiem (47%), kā arī visizteiktākā vēlme sākt savu biznesu ir Rīgā un Pierīgā dzīvojošiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils pašvaldībā algu budžets šogad nav palielinājies; Autotransporta direkcija no 2021.gada plāno noteikt videonovērošanu, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu; un Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šajā gripas epidēmijas laikā vairāk domā par savu veselību.

Ņemot vērā minimālās mēnešalgas pieaugumu valstī no 380 līdz 430 eiro, kā arī lai saglabātu diferenci starp mēnešalgām, darba alga par 50 eiro paaugstināta Rēzeknes un Daugavpils pašvaldību darbiniekiem. Daugavpilī, kur dažādās pašvaldības budžeta iestādēs ir nodarbināti aptuveni 2700 cilvēki, darba algas paaugstināšana pašvaldības budžetā ir prasījusi aptuveni 2,9 miljonu eiro papildus finansējumu. Bet Rēzeknes pilsētas pašvaldības budžetā darba algas palielināšanai 2018.gadā papildus būs nepieciešami 642 000 eiro.

Savukārt Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informē, ka pašvaldībā ir nodrošināts valstī noteiktais minimālās darba algas palielinājums no 380 līdz 430 eiro. Bet pārējiem pašvaldības darbiniekiem būtiskas izmaiņas darba apmaksā pagaidām nav notikušas. Izmaiņas darbinieku darba apmaksā paredzēts ieviest līdz ar pašvaldībā plānotajām strukturālajām izmaiņām, kuras realizēt paredzēts līdz maijam. Guntars gogulis sacīja, ka vienīgiem, kam būtiski paaugstinās algas būs būvniecības speciālisti, jo to diktējot tirgus apstākļi. Būvniecības speciālisti esot ļoti pieprasīti un varot izvēlēties darbu, kur lielāka alga, tāpēc algas pielikums esot viens no instrumentiem kā speciālistus noturēt pašvaldībā. Jau ziņots, ka plānoto izmaiņu rezultātā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā, kur divu departamentu vietā ir izveidoti pieci, darbinieku skaitu pašvaldībā plānots samazināt par 16 cilvēkiem. Tādējādi strādājošo skaits pašvaldībā varētu sarukt līdz 114. Darba algas fonds Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā šogad plānots pērnā gada līmenī.

Lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumos reģionālajā maršrutu tīklā, Autotransporta direkcija kā obligāti ieviešamu prasību no 2021.gada plāno noteikt videonovērošanu, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu. Patlaban jau vairākos novados sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti ar transportlīdzekļiem, kuros ierīkota videonovērošana, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu. Kā liecina Autotransporta direkcijas apkopotā informācija, kopš pagājušā gada vairākos novados brauc autobusi, kuros ierīkota videonovērošana, kas sniedz labus rezultātus attiecībā uz biļešu izsniegšanu. Latvijā esot tādi novadi vai maršruti, kuros biļešu neizsniegšanas gadījumu praktiski nav vispār, bet esot arī tādi maršruti un konkrēti pārvadātāji, kuriem joprojām biļešu tirdzniecības pārkāpumi tiek konstatēti. Gan pagājušajā gadā, gan arī šogad direkcija pastiprina kontroles šādos maršrutos vai pievērš uzmanību tieši konkrētam pārvadātājam. Pērn direkcija kopumā veikusi 1355 pārbaudes reģionālo maršrutu autobusos, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils policija veicot kārtējo reidu Jēkabpils tirgū atrada bezsaimnieka cigaretes bez Latvijas akcīzes markām. Kopumā atrastas 200 cigaretes. Notiek izmeklēšana. Jau ziņots, ka Jēkabpils policija turpina aktīvi strādāt nelegālo akcizēto preču apkarošanas jomā.

Jēkabpils policijai ziņots arī par ielaušanos mājās un zādzību. Jēkabpilī, raiņa ielā uzlaužot durvis, iekļūts kādā dzīvojamā mājā un nozagta nauda un elektriskā tējkanna. Par ielaušanos un zādzību sākts kriminālprocess. Policijai arī ziņots, ka Krustpils pagastā kādai mājai izsisti logu stikli. Notiek izmeklēšana.

Krustpils novada Mežāres pagastā pagājušās nedēļas nogalē noticis satiksmes negadījums, kurā automašīna saskrējusies ar meža dzīvnieku. Jēkabpils policija informē, ka 1969.gadā dzimis autovadītājs, vadot automašīnu VW LT saskrējies ar stirnu, rezultātā cietis meža dzīvnieks un bojāts autotransports. Satiksmes negadījums noticis autoceļa Jēkabpils Rēzekne 23.kilometrā.

Un vēl

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šajā gripas epidēmijas laikā vairāk domā par savu veselību un ir piesardzīgāki, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" aptaujas rezultāti. Lai izvairītos no gripas, gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju vēdina telpas vai 42% - biežāk mazgā rokas. Vairāk nekā trešā daļa jeb 37% iedzīvotāju nesaslimšanai ar gripu lieto vitamīnus un uztura bagātinātājus. Aptaujas dati liecina, ka aptuveni trešā daļa jeb 31% iedzīvotāju gripas novēršanai iegādājušies sezonai atbilstošu apģērbu un apavus, tikpat daudz lieto augu valsts produktus imunitātes stiprināšanai, bet 28% izvairās no publisku pasākumu apmeklēšanas. Tāpat iedzīvotāju veikto pretgripas preventīvo pasākumu vidū ir fiziskās aktivitātes, jo 18% iedzīvotāju sporto un vēl gandrīz desmitā daļa iedzīvotāju apmeklē pirti, izmanto kontrastdušu vai kā citādi norūda organismu, piemēram, turpina peldsezonu vai rūdās istabas temperatūrā. Savukārt 5% Latvijas iedzīvotāju preventīvos nolūkos ir vakcinējušies vai plāno vakcinēties pret gripu.