Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 13.februārī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Satiksmes negadījumā Kūku pagastā gājuši bojā divi cilvēki, cietis trīsgadīgs bērns; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā gadā sācis 30 kriminālprocesus; un Šodien ir pēdējā diena, kad dziesmu un deju svētku dalībnieki var reģistēties dalībai pasākumā.
Vakar ap pulksten pusdiviem dienā Krustpils novadā Kūku pagastā, uz autoceļa Rīga-Daugavpils notika automašīnas Audi A4 un Mazda 6 frontālā sadursme. Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnā Mazda 6 diemžēl bojā gāja 1954.gadā dzimusī sieviete un 1977.gadā dzimis vīrietis, bet trīs gadus veca meitenīte ar traumām ievietota slimnīcā. Slimnīcā nogādāts arī 1984.gadā dzimis vīrietis, kas parvietojās ar automašīnu Audi 4. Kriminālprocesa ietvaros policija skaidro notikušā apstākļus.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde vakar prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtījusi krimināllietu pret Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, vakar nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Jau ziņots, VID Finanšu policijas pārvaldē 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā gadā sācis 30 kriminālprocesus, kas ir par 11 lietām vairāk nekā gadu iepriekš, liecina KNAB sagatavotais ziņojums Ministru kabinetam. No pārskata periodā birojā sāktajiem kriminālprocesiem 11 lietas ierosinātas, pamatojoties uz KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas sniegto informāciju. Izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, 2017.gadā kriminālvajāšanai prokuratūras iestādēm kopā nosūtīti 17 kriminālprocesi pret 41 personu, savukārt desmit lietās pieņemti lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu. Pagājušā gadā KNAB saņēmis 40 ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumus. Savukārt, lai nodrošinātu pierādījumu iegūšanu un nostiprināšanu Biroja lietvedībā esošajos kriminālprocesos, pērn KNAB bija sagatavojis septiņus tiesiskās palīdzības lūgumus ārvalstīm.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pilsētas pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Dace Gluha šodien piedalīsies Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sanāksmē Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību speciālistiem. juridiskajos jautājumos. Sanāksmes laikā paredzēta tikšanās ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem.
Savukārt Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķe Elīna Puķe šodien dosies uz Izglītības un zinātnes ministrijas metodisko tikšanos ar jaunatnes lietu speciālistiem un jauniešu centru vadītājiem. Tikšanās laikā tiks pārrunātas aktualitātes un prioritātes jaunatnes politikas nozarē un citās saistošajās jomās šajā gadā.
Un vēl
Šodien noslēdzas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku elektroniskā reģistrācija mājaslapā dziesmusvetki.lv. Jau ziņots, ka visaktīvākais reģistrācijas ziņā ir Mazsalacas novads, no kura līdz 10.februārim bija reģistrējušies 99% potenciālo dalībnieku. Vecākajam dalībniekam, kurš reģistrējies dalībai svētkos, ir 93 gadi, bet jaunākais reģistrētais dalībnieks ir trīs gadus vecs. Dziesmu svētku organizatori aicina dalībniekus neatlikt reģistrāciju uz pēdējo brīdi, proti, vakaru, bet paveikt to savlaicīgi, lai gadījumā, ja pie reģistrācijas nepieciešama palīdzība to var saņemt zvanot uz portālā dziesmusvetki.lv norādītajiem atbalsta tālruņiem. Jau arī vēstīts, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Piena ražotāji signalizē par kritisku situāciju nozarē; Šodien lems par profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki; un Janvāris Latvijā bijis pusotru grādu siltāks par normu
Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas nav mainījušās, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri - inflācija bija 2% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Statistikas pārvaldē informē, ka 2018.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 0,2%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri precēm cenas palielinājās par 1,5%, bet pakalpojumiem - par 3,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, tomēr šo kāpumu kompensēja janvārim raksturīgais sezonālais cenu kritums apģērbam un apaviem atlaižu un izpārdošanu ietekmē.
Tuvākajās dienās oficiāli būs zināms, vai un par cik pēdējos mēnešos kritusies piena cena. Bet lauksaimnieki, Zemkopības ministrijas aprēķinus vēl nesagaidījuši, jau signalizē par kritisku situāciju nozarē. Pēc piena ražotāju aplēsēm, vairāki lielie pārstrādātāji piena iepirkuma cenu samazinājuši pat par trešdaļu. Par strauju piena cenas kritumu Latvijas lauksaimnieki signalizēja jau gada sākumā un tagad, lejupslīdei turpinoties, gatavojas ārkārtas sapulcei. Janvārī vairāki pārstrādātāji cenu 33 centi par vienu piena kilogramu esot samazinājuši pat par 10 centiem jeb trešdaļu. Lauksaimnieki uzsver – kamēr cena par piena kilogramu krītas, veikalu plauktos izmaiņas neesot manāmas. Oficiālie dati par vidējo piena cenu janvārī un cenas prognozi februārim patlaban tiek apkopoti, tāpēc Zemkopības ministrija pagaidām no konkrēta situācijas vērtējuma atturas.
Turpinām ziņas
Šodien Ministru kabinets izskatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto jautājumu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki. 2017.gada novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, Ekonomikas ministrijas izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti. Taču izskatīšanai valdībā tiek virzīts rīkojuma projekts, kas paredz apstiprināt 237 profesijas visās iepriekš minētajās jomās, izņemot mediķus. Iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji pauda iebildumus pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu nevis speciālistu trūkumu veselības nozarē.
Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju. Tāpat sociālajā kampaņā secināts, ka daļa transportlīdzekļu vadītāju, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates, iespējams, apzināti izvairās no pārvietošanās pa ceļiem, uz kuriem izvietoti stacionārie fotoradari vai pastāv lielākas iespējas sastapties ar ceļu policijas ekipāžu.
Un vēl
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,6 grādi, kas ir 1,6 grādus virs mēneša normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Augstākā gaisa temperatūra bija +7,7 grādi 1.janvārī Rucavā, savukārt zemākā gaisa temperatūra bija nepilni -15 grādi 21.-24.janvārī Liepājā, Ainažos un Krāslavas novadā. Gada pirmajās divās diennaktīs valstī tika pārspēti 11 siltuma rekordi. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 52 milimetri jeb 103 procenti no normas. Visvairāk nokrišņu - 80 milimetru - reģistrēts Ogres apkaimē, savukārt mazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē - 28 milimetri. Stiprākās vēja brāzmas bija 21 metrs sekundē vairākās dienās Kurzemes piekrastē. Visbiezākā sniega sega - 23 centimetri - tika izmērīta Liepājā 22. un 23.janvārī.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA “Jēkabpils autobusu parks” neapstiprina gadījumu, kad būtu no autobusa izsēdināta maza meitene; Sola nodrošināt iespēju slidot bez maksas abās Jēkabpils slidotavās un Jaunākās prognozes liecina, ka Eiropā gaidāms auksts un sniegots marts.
SIA “Jēkabpils autobusu parks” direktora vietniece Aija Vetere informēja Radio1, ka uzņēmumā veiktajā pārbaudē nav apstipinājies gadījums, kad kontroliere būtu izsēdinājusi no autobusa 11gadīgu meiteni. To neapstiprina nedz kontrolieres, nedz autobusa šoferis. Aija Vetere sacīja, ka tiešām autobusā, kas 12.februārī pulksten 11.20 atiet no pieturvietas “Poliklīnika” pieturvietā “Meža iela” iekāpušas kontrolieres. Pārbaudot biļetes tiešām bijis gadījums, kad meitene nav varējusi atrast biļeti un viņa aicināta droši to meklēt, kamēr atrod, neviens nav sacījis, ka bērnam jākāpj laukā vai kā citādi viņai aizrādījis. Aija Vetere uzsvēra, ka uzņēmuma darbinieki nav izdarījuši pārkāpumu.
Viņa arī piebilda, ka saskaņā ar Autotransporta direkcijas sniegto skaidrojumu, kontrolierēm ir tiesības izsēdināt pasažieri bez biļetes, savukārt bērnus līdz 15 gadu vecumam drīkst izsēdināt tikai tādā gadījumā, ja tas tiek nogādāts tuvākajā policijas iecirknī. Taču SIA “Jēkabpils autobusu parks” kontroles dienests nekad šādu likumā noteikto iespēju nav izmantojis un bērni netiek izsēdināti, nogādājot policijas iecirknī. Arī šajā gadījumā bērnam nav lūgts pamest autobusu, izkāpt bijusi pašas meitenes izvēle. Turklāt meitene neesot raudājusi un konflikta nav bijis, tāpēc uz mammas jautājumu, kāpēc neviens nav aizstāvējis raudošu bērnu, atbilde ir vienkārša, tādas situācijas nebija.
Radio1 vēlreiz sazinājās ar Līgu. Viņa sacīja, ka, protams, neviens meiteni aiz rokas nav vilcis laukā no autobusa vai pavēlējis to atstāt. Taču pēc kontrolieres pieprasījuma uzrādīt biļeti un nespējot to atrast, bērns satraucies un izkāpis nākamajā pieturā, kas ir tālu no viņas mājām. Kad meita nomierinājusies, Līga lūgusi vēlreiz mierīgi izstāstīt kā viss noticis. Meita teikusi, ka kontoliere prasījusi biļeti, bet viņa to nav varējusi atrast un satraukusies. Kad mamma jautājusi, kāpēc meita tik ļoti nobijusies no kontrolieres, viņa sacījusi, ka ir redzējusi gadījumu autobusā, kad tiek izsēdināta vecenīte un baidījusies, ka arī viņu tūlīt izsēdinās. Līga arī piebilda, ka meitai kontroliere sacījusi, cik ilgi var meklēt biļeti un šī replika satraukusi meitu, tāpēc viņa ar asarām acīs izkāpusi. Līga uzsvēra, ka tic meitai par kontrolieres sacīto repliku, pat ja to neapstiprina kontroliere. Tā kā pietura, kurā viņa izkāpusi ir tālu no meitenes mājām, viņa satraukusies un zvanījusi mammai, raudādama stāstot, ka nav varējusi atrast biļeti, ko uzrādīt kontrolierei un izkāpusi no autobusa un nezina, ko tagad darīt. Jau ziņots, ka Līgai palīdzēja kolēģe, kas ar savu transportu aizveda līdz meitai un palīdzēja viņu nogādāt mājās.
Jau ziņots, ka Jēkabpilī darbojas divas slidotavas – Jēkabpils stadionā un Pils rajonā. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc slidošana ar savām slidām Jēkabpils stadiona slidotavā ir par maksu – divi eiro stundā, savukārt Pils rajona slidotavā bez maksas. Tiek norādīts, ka abos gadījumos, lai izveidotu slidotavu ir tērēti zināmi resursi, taču prasības atšķirīgas. Iedzīvotāji uzsver, ka ir jārod iespēja, ja esi atnācis ar savām slidām, slidot bez maksas abās pilsētas slidotavās. Tiekoties ar vietējiem medijiem preses konferencē, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atzina, ka attieksmei jābūt vienādai, neatkarīgi no tā, kuru slidotavu apmeklē. Viņš sacīja, ja runā par slidu nomu, tad šaubu nav, ka tas ir maksas pakalpojums, savukārt, ja slido ar savām slidām, tad tam būtu jābūt bezmaksas pakalpojumam. Viņš sacīja, ka situācija ir jāmaina, pārskatot pieņemtos lēmumus un izcenojumus, jo maksa par slidotavas izmantošanu stadionā ir oficiāli noteikta un lai slidošana būtu bez maksas, tā oficiāli jāatceļ. Ragainis piebilda, ka nav zināms vai pagūs maksu atcelt šoziem, jo laika apstākļi mainīgi un nav zināms, cik ilgi vēl varēs slidot, bet šis jautājums tikšot atrisināts.
un vēl
Izmaiņas gaisa plūsmās stratosfērā virs Arktikas vedina domāt, ka februāra beigās un martā Eiropu sagaida auksts un sniegots laiks, liecina jaunākās prognozes. ASV uzņēmuma "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļa prognozē, ka februāra beigās un martā aukstums sagaida teju visu Eirāziju, it īpaši Sibīrijas centrālo un rietumu daļu, kā arī Eiropas austrumu pusi, tajā skaitā Baltijas valstis. Marta vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs var būt vairākus grādus zemāka par normu. Iepriekš sezonālās prognozes vēstīja par siltu laiku februārī un pavasarī, bet pēdējās nedēļas laikā negaidīti sašķēlies stratosfēras polārais virpulis, turklāt izmaiņas gaisa plūsmās sasniegušas lielāko amplitūdu novērojumu vēsturē, tādēļ agrākās prognozes vairs nav spēkā. Pastāv liela iespēja, ka anticikloni bloķēs ierasto gaisa plūsmu no rietumiem un vidējā platuma grādos ieplūdīs aukstums no Arktikas. Arī Eiropā iespējams ilgstošs aukstums, kas ienāks gan no ziemeļiem, gan no Sibīrijas. Gaisa temperatūra Baltijas valstīs dažās marta naktīs var noslīdēt zem -20 grādiem, taču dienas laikā pavasara saule jūtami sasildīs gaisu. Jaunākā prognoze no "Global Forecast System" liecina, ka līdz 19.februārim gaisa temperatūra Latvijā brīžiem pakāpsies nedaudz virs nulles, turpmākajās nedēļās galvenokārt valdīs sals, lielākais aukstums iespējams marta sākumā. Dažkārt prognozēta arī stipra snigšana.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija iegādāsies prettanku raķešu sistēmu 108 miljonu vērtībā; Plānots papildināt Dizainparaugu likumu ar jaunu nodaļu par administratīvo atbildību; un Dziesmu un deju svētki šovasar norisināsies 30 vietās Rīgā.
Valsts policija pagājušajā gadā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves jomā uzlikusi arestu mantai 74 miljonu eiro apmērā. Par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļiem kopumā atzīti 37,4 miljoni eiro. Kopumā pērn par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā sākti 48 kriminālprocesi, kas ir par sešām lietām mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt pērn reģistrēti 123 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi. Policija izmeklēšanā konstatējusi, ka lielākās ienākošās finanšu plūsmas ir no Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Igaunijas, Lielbritānijas un Vācijas. Savukārt lielākās izejošās finanšu plūsmas ir uz Lietuvu, Vāciju, Poliju, Krieviju un Igauniju.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un uzņēmuma EuroSpike pārstāvji Aizsardzības ministrijā parakstīja līgumu par Izraēlā ražoto dažāda veida prettanku raķešu sistēmu Spike iegādi 108 miljonu eiro vērtībā. Bergmanis uzsver, ka aizsardzības nozarei šī ir vēsturiska diena, jo prettanku raķešu sistēmu Spike iegāde ievērojami stiprinās Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes kaujas spējas. Bergmanis uzsver, ka šis ir ļoti nozīmīgs projekts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšanai, un iespēja kopā ar sabiedrotajiem apgūt jaunas zināšanas, lai kopīgi stiprinātu valsts drošību. Jauniegādātās raķešu sistēmas Spike papildinās līdzšinējos šī bruņojuma krājumus, un ar prettanku raķetēm Spike tiks aprīkota arī no Lielbritānijas iegādātā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnika. Plānots, ka prettanku raķešu sistēmas Spike Latvijai tiks piegādātas pakāpeniski līdz 2023.gadam.
Turpinām ziņas
Ministru kabinets šodien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām. Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atgriezīsies no vizītes Korejā. Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija šodien izskatīšanai valdībā bija iesniegusi rīkojuma projektu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Tas paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.
Nākotnē plānots papildināt Dizainparaugu likumu ar jaunu nodaļu par administratīvo atbildību par dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu, tajā skaitā, iekļaujot norādi uz pirātiskām precēm, lai tādējādi atvieglotu administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu. Likumprojektā arī iekļauta administratīvā atbildība par pirātisku dizainparaugu pārdošanu. Administratīvo pārkāpumu gadījumā soda piemērošanas kompetence ir Valsts policijai. Ņemot vērā to, ka paredzētais administratīvais pārkāpums skar tikai darbības, kas veiktas iekšējā tirgū, Valsts ieņēmumu dienests tiks svītrots no kompetento iestāžu saraksta. VID kompetence soda piemērošanā par viltotu un pirātisku preču, tajā skaitā, pirātisku dizainparaugu, ievešanu tiks saglabāta, pārņemot Muitas likumā esošās normas. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.
Un vēl
26to Vispārējo latviešu dziesmu un 16to Deju svētku pasākumi laikā no 30.jūnija līdz 8.jūlijam norisināsies 30 Rīgas vietās. Saskaņā ar valdības rīkojuma projektu, svētku pasākumi notiks Mežaparka Lielajā estrādē, "Skonto stadionā", Daugavas stadionā, "Arēna Rīga", Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Dailes teātrī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, koncertzālē "Palladium", Lielajā ģildē un Mazajā ģildē, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, "VEF Kultūras pilī", Rīgas Latviešu biedrības namā, izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa" un Rīgas Domā. Pilsētas zaļajās zonās svētku pasākumi paredzēti Brīvības pieminekļa laukumā, Esplanādē, Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā. Savukārt Viesturdārzs plānots kā Dziesmusvētku parks. Tradicionāli, svētku norises vietās iekļauts Brīvības ielas posms no Brīvības pieminekļa līdz Stabu ielai, Stabu iela posms no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, kā arī Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris posmā no Smilšu ielas līdz Kaļķu ielai. Tāpat svētku pasākumi notiks vairākos Rīgas dievnamos.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Notiks uzklausīšanas sanāksme par SIA „Vidusdaugavas SPAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projektu; Latvijas lauksaimnieki ceļ trauksmi par augstajiem elektroenerģijas rēķiniem; un Dabas muzeja unikālo eksponātu sēriju papildina ar ģipša ieža pastmarku
Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%. Ministrijas ziņojumā teikts, ka līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, 2018.gadā un vidējā termiņā kopumā saglabāsies spēcīgi eksporta pieauguma tempi, bet investīciju kāpums, pateicoties straujākai Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūdei un uzņēmēju konfidences kāpumam, tuvākajos divos gados būs tuvu 10% līmenim. Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās. Speciālisti prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija pieaugusi par 7,5%, 2018.gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 27.februārī plkst.12.00 cieto sadzīves atkritumu poligona „Dziļā vāda” administrācijas ēkā, Mežāres pagastā, Krustpils novadā, rīkos uzklausīšanas sanāksmi par SIA „Vidusdaugavas SPAAO” iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma sadzīves atkritumu poligonā „Dziļā vāda” tarifu projektu. Regulators uz uzklausīšanas sanāksmi ir aicinājis SIA „Vidusdaugavas SPAAO” pilnvaroto pārstāvi, kas skaidros iesniegtā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu. Uzklausīšanas sanāksmes dalībniekiem tiks dota iespēja uzdot jautājumus un izteikt savus priekšlikumus un ieteikumus par SIA „Vidusdaugavas SPAAO” iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projektu. Iepazīties ar SIA „Vidusdaugavas SPAAO” iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projekta kopsavilkumu var sabiedrisko pakalpojumu regulatora mājaslapā.
Turpinām ziņas
Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Pēdējo dienu laikā "Zemnieku saeima" saņēmusi neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota. "Zemnieku saeimā" norādīja, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums - atteikšanās no liekajām jaudām - bija iespējams tikai pagājušajā gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, nav iespējams daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas būtība un mērķis. Lauksaimniekiem kā risinājums tiek piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro. Jau ziņots - lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo obligātās iepirkuma komponenti noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus.
Ievērojot higiēnas prasības, tirgotājiem nav liegts produkciju iesvērt pašu pircēju līdzpaņemtos traukos, šodien Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova. Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka norādīja uz iespējām samazināt atkritumu daudzumu arī šādā veidā, ja pircēji varētu, piemēram, salātus lūgt iesvērt paša atnestā trauciņā. Vienā no lielveikaliem politiķim tas esot liegts, norādot, ka tas esot pretrunā ar PVD prasībām. PVD pārstāve gan skaidroja, ka to var darīt, ievērojot higiēnas prasības. Līdaka arī norādīja uz iespēju samazināt atkritumus, ja līdzņemamo kafiju varētu iegādāties nevis plastmasas krūzītē, bet izmantojot savu termokrūzi. Marčenkova gan skaidroja, ka bieži vien kafijas automāti ir piemēroti noteikta izmēra krūzītēm, kas ierobežo šādu iespēju. Vides izglītības fonda pārstāvis Edmunds Cepurītis norādīja, ka būtu vērtīgi PVD publiski izplatīt savu nostāju, lai uzņēmēji būtu vairāk informēti par to, kādas ir iespējas atkritumu apjoma samazināšanas veicināšanai.
Un vēl
Papildinot pastmarku sēriju "Latvijas Daba muzeja unikālie eksponāti", sadarbībā ar muzeju tiek izdota jauna pastmarka, uz kuras attēlots Latvijā sastopams vērtīgs iezis – ģipsis. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 16.februārī Latvijas Dabas muzejā. Pastmarka izdota 200 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Ģipsis ir viens no vērtīgākajiem Latvijas iežiem, kas sastopams Latvijas zemes dzīlēs, – Eiropā tā izplatība ir samērā ierobežota. Latvijas teritorijā ir sastopami visi trīs ģipša paveidi: tīrākais šķiedru ģipsis, kura slāņi, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ievērojama biezuma; špata ģipsis, kas visbiežāk sastāv no plāksnīšveida kristāliem, kas sagrupēti divu trīs centimetru lielās rozetēs, un kārtainais ģipsis, kuru galvenokārt izmanto būvmateriālu ražošanā un eksportē uz daudzām pasaules valstīm.