Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 14.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā šodien norisinās Ēnu diena; šodien notiks Jēkabpils Nvo informatīvā diena; un Šodien ir visu mīlētāju diena jeb valentīndiena.

Šodien Latvijā ir “enu diena, kas ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienas laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4-6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija reģistrēta preču zīme. JA Latvija īsteno šo programmu un dod iespēju jauniešiem satikties ar saviem potenciālajiem darba devējiem jau kopš 2001. gada.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība šodien Ēnu dienā uzņems 23 skolēnus. Pulksten vienos dienā Jēkabpils pilsētas pašvaldību apmeklēs skolēnu grupa no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, lai iepazītu pašvaldības struktūru, funkcijas un uzzinātu vairāk par savu pilsētu.

Šodien Ēnu diena norisināsies arī Līvānu novada domē. Pašvaldība skolēniem piedāvājusi ēnot 22 dažādu profesiju pārstāvjus. To saraksts bija publicēts Līvānu novada mājaslapā un jaunieši varēja izvēlēties profesijas, kuras ēnot un laikus pieteikties.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten divos dienā Jēkabpils Tautas namā uz noslēguma pasākumu gaidīs pašus čaklākos lasīšanas veicināšanas akcijas “Bērnu/ jauniešu/ vecāku žūrija– 2017” Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas dalībniekus. Pasākumā informēs par žūrijas rezultātiem un sveiks čaklākos lasītājus.

Šodien pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpilī, Jaunajā ielā 39i notiks NVO informatīvā diena, kurā piedalīsies Domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa un deputāts Kaspars Ģirģens. Tiks apspriesta aktuālā informācija par NVO projektiem Jēkabpilī.

Savukārt Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā šodien pulksten četros pēcpusdienā tikšanos ciklā “MŪSĒJIE” Lasītāju klubiņā ciemosies Rita Semeiko. Viņa ir Līvānu Jēkaba Graubiņa Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles pedagoģe, senioru kora “Jersika” vadītāja, ērģelniece Līvānu un Madaliņas baznīcās, Līvānu Romas katoļu draudzes kora ”con Amore” vadītāja. Sabiedriski aktīva, kopā ar domubiedriem realizējusi vairākus labdarības projektus - Madaliņas baznīcas atjaunošana, Līvānu baznīcas ērģeļu restaurācija, labdarības koncertu ”Es topu samīļots mazliet” cikls 2015. gadā un 2016. gadā līdzcilvēku atbalstam. 2016.gadā iznācis Ritas dzejoļu krājums “Sekvences”, kurā apkopota viņas vairāku gadu dzeja - pārdomas, atklāsmes, nojausmas. Lūk, dažas rindas no krājuma:

Romantiskās noskaņās šodien un rīt Kino Mītnē, Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta filma “La La Land: Kalifornijas sapņi”. Šis oriģinālais mūzikls ir par ikdienas dzīvi – piedzīvotajiem sasniegumiem, kā arī sarūgtinājumiem cenšoties sekot savam sapnim. Seansu laiki: šodien, 14. februārī plkst. 15.00 un 18.00, rīt - 15. februārī plkst. 18.00. Filmas darbība notiek visu Holivudas zvaigžņu Mekā – Losandželosā. Mia ir topošā aktrise, kas piestrādā kafejnīcā, pasniedzot latte kafijas filmu zvaigznēm. Viņas mīļotais ir Sebastians, džeza mūziķis, kas mēģina savilkt galus, uzstājoties ar koncertiem šaubīgos un noplukušos bāros. Panākumiem pieaugot, jaunais mīlnieku pāris saskaras ar lēmumiem, kas sāk graut viņu mīlestību. Sapņi, pie kuriem viņi strādājuši tik smagi, nu viņus var izšķirt! Romantiskajā filmā galvenās lomas atveido Oscar® balvas ieguvēja Emma Stona un Oscar® balvas nominants Raiens Goslings.

Un vēl

Šodien – 14.februārī tiek svinēta visu mīlētāju diena jeb Valentīndiena. Par Valentīndienas izcelsmi klīst dažādas leģendas un nostāsti. Ziņas ir samērā neskaidras un neprecīzas, līdz ar to izdibināt vienu vienīgu patieso nav izdevies. Pētnieki vienojušies tajā, ka šī diena apvieno Senās Romas un kristīgās pasaules tradīcijas. Vispopulārākā un romantiskākā ir leģenda par Senās Romas priesteri Valentīnu, kurš dzīvojis 3. gadsimtā. Pie varas esošais imperators Klaudijs II nonācis pie secinājuma, ka vīrieši, kuriem ir ģimene – sieva un bērni – nav tik labi karotāji, kā brīvie stiprā dzimuma pārstāvji. Lai spēcinātu sava karapulka rindas, Klaudijs II aizliedzis jauniem vīriešiem precēties. Pēc dabas sirsnīgais priesteris Valentīns sapratis, ka šāda pavēle ir netaisna un nav pakļāvies imperatora gribai. Viņš slepus laulājis mīlniekus. Kad nāca gaismā, ka Valentīns ignorē imperatora pavēli, viņam piesprieda nāvessodu. Populārākās Valentīndienas tradīcijas savas mīlestības izteikšana, sūtot kartiņas, ziedus un dāvanas, kā arī savas mīļotās lutināšana un atzīšanās mīlestībā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA “Jēkabpils autobusu parks” publiskojis oficiālu paskaidrojumu par mazas meitenes izsēdināšanu no autobusa; "Agrofirmai "Turība"" pievienots Salas novada Sēlpils pagasta cūkkopības komplekss "Sēļi"; un Pētījuma dati liecina, ka bārā alkoholiskos kokteiļus labprāt izvēlās malkot 42% Latvijas iedzīvotāju.

SIA “Jēkabpils autobusu parks” vadība Radio1 atsūtīja oficiālu paskaidrojumu pie sūdzības par kontrolierēm, kas no autobusa izsēdināja 11 gadīgu meiteni. Paskaidrojumā norādīts, ka uzņemuma vadība ir uzklausījusi iesaistītos darbiniekus par 12.februāra atgadījumu Jēkabpils pilsētas maršrutā Nr.5, kad, saskaņā ar masu medijos sniegto informāciju, biļešu kontrolieres ziemas laikā izsēdināja slimu, raudošu, 11 gadīgu bērnu, nepagaidot, kamēr bērns somā sameklē un uzrāda biļeti. Paskaidrojuma vēstulē rakstīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.599 par Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina biļete, turklāt pasažierim ir pienākums iegādāto biļeti saglabāt līdz brauciena beigām un kontroles pasākumu laikā uzrādīt kontrolierim, lai persona varētu pārliecināties par minētā dokumenta derīgumu un izdarīt nepieciešamās atzīmes biļetē.

Izvērtējot augstāk minēto atgadījumu, autobusu parka vadība var secināt, ka biļešu kontroliere ir korekti veikusi savu darbu, lūdzot, bērnam uzrādīt biļeti un, redzot, ka meitene nevar to atrast, ļaujot to sameklēt, kamēr tiek turpināts darbs un veikta pārbaude citiem autobusa salonā esošajiem pasažieriem. Pēc kontroles dienesta un minētā reisa autobusu vadītāja paskaidrojumiem, meitene pati izvēlējās izkāpt no autobusa sev nezināmā pieturvietā. Tā kā autobusa salonā nav bijusi konflikta situācija, un kontrole nav paaugstinājusi balsi vai jebkādā citā veidā aizskārusi bērnu, pārējiem pasažieriem nav bijis vajadzības iejaukties un aizstāvēt meiteni. Šajā reisā kopumā braukuši 60 pasažieri.

Ņemot vērā valstī pastāvošo bērnu tiesību un interešu prioritāro statusu, SIA “Jēkabpils autobusu parks” darbinieki ir informēti, ka nav pieļaujama bērnu izsēdināšana no autobusa viņam nezināmā vietā. Turklāt darbinieki ir iepazīstināti ar Autotransporta direkcijas norādījumiem, kas nosaka, ka bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kontrolieris drīkst izsēdināt no sabiedriskā transporta tikai tad, ja viņš tiek nogādāts tuvākajā policijas iecirknī.

Turpinām ziņas

Piena pārstrādes uzņēmuma "Preiļu siers" meitas uzņēmumam, Riebiņu novada SIA "Agrofirma "Turība"" pievienots Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta cūkkopības komplekss "Sēļi", liecina informācija "Firmas.lv". "Sēļi" reorganizācijas ceļā "Agrofirmai "Turība"" ir pievienoti šā gada 9.februārī. Lēmums par reorganizāciju tika pieņemts pagājušā gada 7.septembrī "Sēļi" darbinieku ārkārtas sapulcē un 2017.gada 11.septembrī publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2016.gadā "Agrofirma "Turība"" strādāja ar 1,05 miljonu eiro apgrozījumu un 149 tūkstoši 807 eiro peļņu. Savukārt kompānijas 2017.gada rezultāti vēl nav publiskoti. Agrofirma "Turība" ir reģistrēta 1991.gadā un nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Kompānija papildus sniedz arī graudu kaltes, komunālos un lauksaimniecības darbu pakalpojumus. Agrofirmas "Turība" 95,87% kapitāldaļu pieder "Preiļu sieram". Turpretī cūkkopības komplekss "Sēļi" dibināts 1992.gadā. Cūkkopības komplekss "Sēļi" nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu ieguvi kompleksā "Stiebriņi" un piena ražošanu govju novietnē "Gaigalas". 2017.gadā "Sēļi" strādāja ar 2,781 miljonu eiro apgrozījumu un 377 808 eiro peļņu.

Aizkrauklē uz pašvaldībai piederošās zemes būvēs sadzīves notekūdeņu pārsūknēšanas staciju, lēmuši Aizkraukles novada domes deputāti. Lēmumus par būvniecību pieņemts, izvērtējot sadzīves notekūdeņu novadīšanas infrastruktūras tehnisko stāvokli, un, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu ūdensapgādes pakalpojumu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Aizkraukles novadā. Domē skaidro, ka esošā sadzīves notekūdeņu novadīšanas infrastruktūra nenodrošina esošajam tīklu atzaram pieslēgto uzņēmumu bezavāriju darbību. Plānots, ka SIA "Aizkraukles ūdens" veiks sadzīves notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas un nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi pašvaldības īpašumā esošajā zemesgabalā Jaunceltnes ielā 28c.

Un vēl

Bārā alkoholiskos kokteiļus labprāt izvēlās malkot 42% Latvijas pilngadību sasniegušo iedzīvotāju, liecina sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS veiktā starptautisko bārmeņu konkursa "World Class 2018" veiktā aptauja. Visvairāk alkoholiskos kokteiļus bauda jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 65% bārā pasūtīs tieši šādus alkoholiskos dzērienus. Tam seko iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, no kuriem 57% bārā izvēlās malkot kokteiļus. Tikai nedaudz mazāk jeb 54% no visiem respondentiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem priekšroku dod tieši šādiem dzērieniem. Savukārt vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem alkoholiskajiem kokteiļiem priekšroku dod 34% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem – 28%. Vismazāk jeb 17% šādu cilvēku ir vecumā no 64 līdz 74 gadiem. Vērtējot Latvijas iedzīvotāju saistību starp ienākumu līmeni un izvēli par labu kokteiļiem, redzams, ka tiem priekšroku dod cilvēki ar augstiem (45%) un vidēji augstiem ienākumiem (39%), bet mazāk respondenti ar vidējiem (36%), vidēji zemiem (36%) un zemiem (36%) ienākumiem. Atšķirība starp sievietēm un vīriešiem, kuri patērē kokteiļus, ir maza, jo tos labprāt izvēlās malkot 45% sieviešu un 39% vīriešu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls noteicis sankcijas Latvijas bankai "ABLV Bank"; Iekšlietu ministrija rosina 1000 eiro sodu par valsts robežas žoga vai robežzīmes pārvietošanu; un Izveidots valsts simtgades svētkiem veltīts žurnāls "Simtgade", kas bez maksas būs pieejams ikvienā Latvijas bibliotēkā.

ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls noteicis sankcijas Latvijas bankai "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. ASV Valsts kase uzskata, ka Latvijas komercbanka "ABLV Bank" rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. ""ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu," teikts ASV Valsts kases paziņojumā.

Lai samazinātu normatīvo aktu skaitu, kā arī nodrošinātu to rūpīgu izvērtēšanu, ieteicams samazināt steidzamības kārtā virzāmo normatīvo aktu projektu skaitu, informatīvajā ziņojumā par faktisko situāciju un risinājumiem minēto dokumentu skaita samazināšanai vērtē Tieslietu ministrija. Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, pieaugot normatīvo aktu skaitam, paaugstinājies arī to grozījumu skaits, kas aizvien vairāk apgrūtina normu piemērošanu un mazina iespēju veidot stabilu tiesu praksi. Pagājušajā gadā tika apstiprināti 269 jauni Ministru kabineta noteikumi, kā arī 523 noteikumu grozījumi, savukārt vēl Saeimā pieņemti 50 jauni likumi, kā arī 222 likumu grozījumi. Statistikas dati par normatīvo aktu jaunrades tendencēm liecina, ka "normatīvisma plūdi" pārsvarā nav saistīti ar Eiropas Savienības prasību izpildi, bet gan ar politisko situāciju valstī un nacionālajām paražām normatīvo aktu sagatavošanā. Tieslietu ministrija norāda, ka normatīvisma mazināšanas nolūkā nopietna uzmanība ir jāpievērš sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai normatīvā akta projekta izstrādes procesā.

Turpinām ziņas

Valdība atbalstījusia Iekšlietu ministrijas grozījumus likumā, kas paredz līdz 1000 eiro sodu par valsts robežas žoga vai robežzīmes pārvietošanu. Laikā no 2014.gada līdz 2015.gadam par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturēto personu skaits ievērojami palielinājās. Tomēr laikā no 2016.gada to personu skaitam, kuras tiek aizturētas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, ir tendence samazināties. Iepriekšminēto var izskaidrot ar kopīgām operācijām ar Baltkrievijas un Krievijas robežsargiem, kā arī ārējās robežas infrastruktūras pilnveidošanu, piemēram, žoga izbūvi. Tomēr, radot šķēršļus nelikumīgai robežas šķērsošanai, piemēram, ierīkojot žogu un uzstādot tehniskos līdzekļus, var tikt pastiprināti veiktas darbības, kas vērstas uz šo šķēršļu novēršanu, piemēram, žoga bojāšanu. Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz ieviest administratīvo atbildību par valsts robežzīmes, nostiprinājuma būves vai elementa, robežpārbaudes vai robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšanu, iznīcināšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Par šādu pārkāpumu varēs piemērot līdz 1000 eiro lielu sodu.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekta efektīvai atdevei būtu pietiekams, ja gada laikā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs būtu 44 līdz 45 miljoni tonnu. Proti, ar šādu kravu apmēru gada laikā būtu pietiekami, lai elektrificētās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi neradītu zaudējumus. Tādējādi tiek noraidīta līdz šim publiskajā telpā izskanējušo informāciju par to, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ir obligāti nepieciešami 60 miljoni tonnu kravu gadā. Neauditētie Latvijas dzelzceļa dati par pagājušo gadu liecina, ka ar pērn pārvadāto kravu apjomu gandrīz 44 miljonu tonnu apmērā uzņēmuma peļņa veidojusi 880 tūkstoši eiro. Kā ziņots, valdība pērn decembrī uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai pagarināt dzelzceļa elektrifikācijas projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu līdz šī gada 28.februārim.

Un vēl

Latvijas valsts simtgades birojs sadarbībā ar interneta žurnālu "Satori.lv" izveidojis valsts svētkiem veltītu žurnālu "Simtgade", kas bez maksas būs pieejams ikvienā Latvijas bibliotēkā. Žurnālā "Simtgade" lasāmas rubrikas "Vēsture", "Simtgades labākās filmas", "Šodien pirms simts gadiem", "Komikss", "Literatūra", "Dzeja", "Retrospekcija" un citas. Lasītājiem piedāvāti vēsturiskie raksti par Latvijas valsts tapšanu, teātra dzīvi Valkā 1918.gada janvārī un intervija ar rakstnieci Noru Ikstenu. Tāpat žurnālā lasāmi komiksi par Latvijas rakstniekiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ceļu būvētāji aicina valdības vadītāju pēc iespējas ātrāk viest skaidrību no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020.gadā; Secināts, ka lidmašīnas avārija Krievijā Piemaskavā varēja notikt apledojušu ātruma mērinstrumentu dēļ; un Šodien ir pelnu trešdiena, kad sākas Lielais gavēnis.

Ja Ekonomikas ministrija neatrisinās situāciju, kuras dēļ zemniekiem elektrības rēķini pieauguši par 40 - 80%, "Zemnieku saeima" martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. "Zemnieku saeimas" līderis Juris Lazdiņš uzsver, ka lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini pieauguši vienas rēķina pozīcijas dēļ - "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kuru nesezonas laikā neizmanto. Jau ziņots, ka rēķini maziem un vidējiem zemniekiem pieauguši par 40 – 80%, kas ir no 50 līdz 600 eiro mēnesī. Tas rada problēmas saimniecībām, kur ir sezonālie darbi, piemēram, graudkopībā, kur kaltes izmanto vien 2 – 3 mēnešus gadā, arī dārzeņu saimniecībām. Ekonomikas ministrija kā risinājumu minējusi atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien pērn. Šogad stājās spēkā jauns regulējums, un objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt jaudas vairs nav iespējams. Ja tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija neatrisinās šo situāciju, 9.martā gaidāmajā "Zemnieku saeimas" kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra demisiju.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020.gadā. Beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020.gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro liels iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ceļu būvētāji norāda, ka Kučinskis solījis, ka risinājums ir teju atrasts. Tomēr, pēc ceļu būvētāju rīcībā esošās informācijas, par to nekas neliecina. Spēkā ir likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, tajā «robs» turpina eksistēt, bet premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai «robu» ceļu finansēšanā 2020.gadā aizpildītu.

Turpinām ziņas

Krievijas lidsabiedrības "Saratov Airlines" lidmašīnas "An-148" avārija svētdien Piemaskavā varēja notikt apledojušu ātruma mērinstrumentu dēļ, pēc lidojuma datu reģistratora informācijas analīzes pavēstījuši izmeklētāji. Mērinstrumenti nav bijuši lidojumam pietiekami sasildīti, teikts Starpvalstu Aviācijas komitejas ziņojumā, ko citē Krievijas mediji. 15 iepriekšējos lidojumos, kas reģistrēti "melnajās kastēs", mērinstrumenti tikuši sasildīti. Lidmašīna, kas veica reisu no Maskavas Domodedovas lidostas un Orsku, netālu no Kazahstānas, svētdien avarēja Piemaskavā neilgi pēc pacelšanās. Lidmašīnā atradās 71 cilvēks. Visi gājuši bojā.

Somijā, kur vidējais iedzīvotāju vecums pakāpeniski pieaug, aktuāls ir jautājums par vecākās paaudzes cilvēku aprūpēšanu. Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse somu neuzņēmtos par saviem vecākiem rūpēties pašu mājās. Somijas sabiedriskais medijs YLE vēsta, ka pērn decembrī socioloģijas centra Taloustutkimus veiktā aptaujā, telefoniski izjautājot 995 respondentus vecumā no 15 līdz 79 gadiem, apkopots, ka ņemt sirmos vecākus pie sevis un rūpēties par tiem būtu gatavi 46% aptaujāto. Vairāk šo gādību uzņemties bijuši gatavi somi ar lielākiem ienākumiem. Būtiskas atšķirības iezīmējis arī respondentu pašu vecums, jo pozitīvi atbildējušo vidū būtiski vairāk bijis pieaugušo bērnu vecumā līdz 50 gadiem, nekā vecāka gada gājuma pieaugušo bērnu.

Un vēl

Šodien, Pelnu trešdienā, Katoliskajā baznīcā sācies Lielais gavēnis, kurš ilgs līdz Lieldienām, kas šogad tiks svinētas 1.aprīlī. Kā informē Latvijas Romas Katoļu baznīcā, Pelnu trešdienas dievkalpojumā ticīgajiem uz galvas tiks kaisīti pelni, kas simbolizē grēku, vājību un nepilnību. Savukārt 40 gavēņa dienas ir laiks, kurā ar lūgšanu, sirdsapziņas izmeklēšanu, gandarīšanu un labu darbu veikšanu var sagatavoties Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu trešdienas līdz Klusajai sestdienai, aptuveni 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī. Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, cik Jēkabpils daudzdzīvokļu māju iemītniekiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs janvārī; Kalpošanu pārtraucis luterāņu mācītājs Rubenis; un JK Namu pārvalde informē, ka aizkavēsies rēķinu piegāde.

SIA “Jēkabpils siltums” publicētā informācija liecina, ka janvārī vienas megavatstundsh siltumenerģijas cena bija 56,20 eiro bez PVN, savukārt daudzdzīvokļu mājās, kurām uzņēmums piegādā siltumenerģiju viena apkures kvadrātmetra vidējās izmaksas bija 1,40 eiro. Visdārgāk par apkuri pagājušajā mēnesī būs jāmaksā mājas Brīvības ielā 286a iemītniekiem, šeit viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksājusi 1,94 eiro, mājas Brīvības ielā 2g/1 – 1,92 eiro par kvadrātmetru un mājas Kaļķu ielā 1 iemītniekiem, kur apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,89 eiro. Savukārt vismazāk par saņemto siltumu pagājušajā mēnesī jāmaksā mājas Ziemeū ielas 6 iemītniekiem, šiet viena apkures kvadrātmetra izmaksas bijušas 0,89 eiro, mājas Viesītes ielā 39, kur viena apkures kvadrātmetra izmaksas bija 0,93 eiro un mājas Ķieģeļu ielā 13b, kur par viena kvadrātmetra apsildīšanu jāmaksā 0,98 eiro.

SIA “Jēkabpils siltums” sniegtā informācija par uzņēmuma kreditoriem un debitoriem liecina, ka saskaņā ar informāciju līdz 6.februārim uzņēmuma kreditori ir SIA “Ošukalns” (par siltumenerģiju) 528 tūkstoši 737 eiro, par šķeldu 254 tūkstoši 997,11 eiro, par gāzi 118 092,01 eiro, par citiem pakalpojumiem 15 650 eiro, līzings 14 675,25 eiro, aizņēmumi no kredītiestādēm- īstermiņa 319 139 eiro, aizņēmumi no kredītiestādēm- ilgtermiņa 1 145 080,52 eiro. Kopā: 2 396 371,61 eiro.
Savukārt SIA "Jēkabpils siltums" debitori šī gada 1.novembrī (bez aprēķina par janvāri) bija - juridiskajāms personām 65 tūkstoši 531 eiro, iedzīvotājiem 1 miljons 936 tūkstoši 774 eiro. Kopā: 2 miljoni 2 tūkstoši 305 eiro. Cik jēkabpiliešiem janvārī izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs katrā no daudzdzīvokļu mājām, skatieties portālā Radio1.lv SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā.

Turpinām ziņas

Mācītājs Juris Rubenis pārtraucis kalpošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tās pārstāvis Kaspars Upītis informē, ka Rubenis vērsies pie luterāņu baznīcas vadības ar lūgumu atbrīvot viņu no baznīcas kalpošanas un viņa lūgums ir respektēts. Kaspars Upītis piebilda, ka tTā esot viņa izvēle. Neviens viņu neesot atlaidis ar varu. Viņš pats izvēlējies savu ceļu un viņa izvēle ir respektēta. Sociālajā tīkla "Facebook" mācītājs Indulis Paičs rakstījis, ka notikusi vairāku mācītāju "agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza zīmīgu kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā". Līdz ar to pēc 36 gadu ilgas kalpošanas Juris Rubenis vairs nav luterāņu mācītājs. Viņš ir atdevis savu amata krustu arhibīskapam Jānim Vanagam, atdāvinājis savus kolārkreklus, albu un stolas draudzei un kļuvis par ierindas Rīgas Lutera draudzes locekli. Rubenis iepriekš bija izpelnījies kritiku saistībā ar viņa sarakstīto grāmatu "Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss", ko atsevišķi kristieši mudinājuši pat dedzināt.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien iezīmējās deputātu gatavība atbalstīt Centrālās vēlēšanu komisijas plānu uzlabot vēlēšanās nepieciešamo papildu darbinieku atalgošanas kārtību. Saeimas komisija šajā jautājumā plāno prasīt Finanšu ministrijas atzinumu par CVK sagatavotajiem attiecīgajiem likuma grozījumiem. CVK skaidro, ka likumā jau pašlaik ir noteikts, ka balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai vēlēšanu komisija var pieaicināt valsts civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no vēlētāju vidus. Reizē šo cilvēku atalgojums nav reglamentēts, lai gan faktiski tās savās funkcijās pielīdzināmas vēlēšanu iecirkņa komisiju locekļiem. Šo situāciju plānots mainīt, likumā ierakstot, ka šo darbinieku atlīdzības apmērs pielīdzināms vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu atlīdzībai. Sagatavotie likuma grozījumi paredz arī citu izmaiņu veikšanu attiecībā uz vēlēšanu komisijām.

un vēl

SIA JK Namu pārvalde informē, ka sakarā ar jaunas datorprogrammas ieviešanu kavēsies rēķinu piegāde par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Šomēnes rēķinus plānots piegādāt līdz 23.februārim. Namu pārvalde atvainojas par sagādātajām neērtībām un cer uz sapratni.