Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 15.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Llems par avārijas līdzekļu piešķiršanu ūdens atsūknēšanai Jēkabpilī Pļaviņas un Krasta ielās; Šodien Jēkabpilī notiks seminārs par atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem; un Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā šodien notiks jaunrades konkurss Ideju pavasaris.

Jēkabpils domes Finanšu komitejas sēdē šodien lems par avārijas līdzekļu piešķiršanu. Apsekojot aizsargdambi Daugavas abos krastos tika konstatēts, ka Pļaviņu un Krasta ielā, pie aizsargdambja, uzkrājas ūdens, kas radīja avārijas situāciju – applūdusi Pļaviņu iela un zemākās vietas Daugavas labajā pusē. Lai novērstu plūdu un aizsargdambja izskalošanās riskus tika veikti ūdens atsūknēšanas darbi. Minētie darbi periodiski tika veikti laika posmā no 21. līdz 28.janvārim. Darbus veica SIA “Jēkabpils ūdens”.Lēmuma projekts paredz piešķirt 3 tūkstoši 887 eiro iepriekš minētās avārijas situācijas novēršanai. Apmaksu veiks no Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem avāriju un tamlīdzīgu seku likvidēšanai.

Deputāti izskatīs arī lēmuma projektu par atļaujas izsniegšanu totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Jēkabpilī. Lēmuma projekts paredz atļaut SIA „Joker LTD” atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu telpās Jēkabpilī, Rīgas ielā 105A, kur jau atrodas SIA „Joker LTD” spēļu zāle.

Finanšu komitejas darba kārtībā ir arī jautājumi par aizņēmumiem prioritāro investīciju projektu īstenošanai un aizņēmumu projekta priekšfinansēšanai. Lēmuma projekts paredz ņemt aizņēmumu Valsts kasē 250 tūkstoši eiro.Tajā skaitā “Kena parka pārbūvei” – 135 tūkstoši eiro un “Jēkabpils pilsētas stadiona skrejceļa remontam – 115 tūkstoši eiro. Savukārt lēmuma projekts par aizņēmumu projekta priekšfinansēšanai paredz - ņemt aizņēmumu Valsts kasē līdz 750 tūkstoši eiro “Jēkabpils Daugavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošanai un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai”.

Turpinām ziņas

Pulksten 11 Jēkabpils Agrobiznesa koledžas dienesta viesnīcas zālē notiks seminārs “ESF projekta „Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem” ietvaros īstenojamās aktivitātes”, kurā vēlamies pārrunāt projekta pasākumu aktualitātes sekmīgai ilgstošo bezdarbnieku, t.sk. sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, integrācijai darba tirgū. No pašvaldības uzaicināta piedalīties domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa.

Šodien pulksten 12 Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā notiks jaunrades konkurss “Ideju pavasaris”. Jaunrades konkursa mērķauditorija 9.- 12. klašu skolēni.

Un vēl

Šodien pulksten sešos vakarā Kino Mītnē, Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta filma “La LaLand: Kalifornijas sapņi”. Filmas darbība notiek visu Holivudas zvaigžņu Mekā – Losandželosā. Mia ir topošā aktrise, kas piestrādā kafejnīcā, pasniedzot latte kafijas filmu zvaigznēm. Viņas mīļotais ir Sebastians, džeza mūziķis, kas mēģina savilkt galus, uzstājoties ar koncertiem šaubīgos un noplukušos bāros. Panākumiem pieaugot, jaunais mīlnieku pāris saskaras ar lēmumiem, kas sāk graut viņu mīlestību. Sapņi, pie kuriem viņi strādājuši tik smagi, nu viņus var izšķirt! Romantiskajā filmā galvenās lomas atveido Oscar® balvas ieguvēja Emma Stona un Oscar® balvas nominants Raiens Goslings.

Radio1 ziņs pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājiem izmaksās kompensācijasPagājušā diennaktī latvijā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki; un Kādu laiku sinoptiķi prognozē nedēļas nogalei?

Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Čehija un Slovākija papildinās vasaras sākumā. Ministrs norādīja, ka Čehijas un Slovākijas pārstāvji papildinās kaujas grupu, nevis nomanīs kādu no pašlaik pārstāvētajām valstīm. Viņš gan atturējās nosaukt precīzu karavīru skaitu, norādot, ka šādi lēmumi jāapstiprina minētajām valstīm.
Bergmanis Briselē notiekošās NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā piedalījās arī Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sadžāna organizētajā sanāksmē NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas dalībvalstīm.
Kopā ar Kanādu un Latviju šajā sanāksmē piedalījās Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija, Polija, Čehija un Slovākija, lai pārrunātu daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas klātbūtni Latvijā un kaujas spēju stiprināšanu. Kanādas aizsardzības ministrs sanāksmē apliecināja, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā uzturēsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Jau ziņots, ka daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to līdz šim veidojuši vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.

Zemkopības ministrija ir nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta finansējuma, lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī.
Ministrijā atgādināja, ka pagājušā gada rudens lielais nokrišņu daudzums un applūdušie lauki negatīvi ietekmēja pavasarī sēto laukaugu un dārzkopības kultūraugu ražu, kavējot novākšanu, pasliktinot tās kvalitāti vai liekot zaudēt daļu ražas. Zaudējumi lielākā vai mazākā mērā radās lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā. Lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī, ir nolemts pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalst finansējuma šim mērķiem. No 4,4 miljonu eiro finansējuma vienu miljonu eiro plānots piešķirt par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un kartupeļu platībām. Savukārt 3,4 miljoni eiro tiks izmaksāti par laukaugu platībām, izņemot ziemājus.

Turpinām ziņas

Pagājušajā diennaktī Latvijā dzēsti 11 ugunsgrēki, kuros gāja bojā divi cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija. Diennakts laikā valstī kopumā dzēsti 11 ugunsgrēki, no kuriem seši fiksēti Rīgā, divi - citās lielajās pilsētās, bet trīs - novados. Vakar VUGD darbinieki veikuši arī 12 glābšanas darbus. Kopš gada sākuma ugunsgrēkos Latvijā ir gājuši bijā 15, bet cietuši vēl 34 cilvēki.

Šorīt braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir apmierinoši visā Latvijā. Kā informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC), slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Uz vietējiem ceļiem, kas ziemā tiek uzturēti kā sniegoti, apgrūtina braukšana ir Latgalē un Vidzemē. Uzturēšanas darbu ietvaros notiek bīstamo ceļa posmu (krustojumu, pagriezienu, kāpumu) pretslīdes apstrāde. Latvijas valsts ceļi aicina autovadītājus būt īpaši piesardzīgiem un izvēlēties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu, distanci un braukšanas stilu. Mainīgajos laika apstākļos uz ceļiem var veidoties tā saucamais "melnais ledus", kas ir neredzams un īpaši bīstams.

Un vēl

Šorīt visaukstākais rīts bijis latvijas austrumos. Daugavpils novērojumu stacijā jau pirms pusnakts gaiss atdzisa līdz -16 grādiem, no rīta gaisa temperatūra pakāpusies līdz -12 grādiem. Alūksnē, Madonā, Zosēnos un Kārsavā naktī un no rīta reģistrēts sals līdz -16..-17 grādiem, bet Zilupes apkaimē termometra stabiņš sasniedzis -18 grādu atzīmi. Savukārt Jēkabpilī – 10 grādi.

Savukārt šīs nedēļas nogalē Latviju sasniegs neliels ciklons vai pat divi cikloni, tādēļ valsts lielākajā daļā gaidāms sniegs un slapjš sniegs, prognozē "Global Forecast System". Nedēļas nogalē gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies un dienas laikā sasniegs -3..+3 grādus, bet naktīs vietām, debesīm skaidrojoties, iespējams aptuveni desmit grādu sals. Ceļi bieži būs slideni, nakts stundās dažviet veidosies migla un sarma. Pārsvarā saglabāsies lēns vējš. Jau ziņots, ka saskaņā ar jaunākajām laika prognozēm februāra beigās un martā Eiropu sagaida auksts un sniegots laiks. Marta vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs var būt vairākus grādus zemāka par normu. Dažas prognozes vēsta, ka jau 20.februārī Eiropā sāksies šīs ziemas aukstākais periods, bet atbilstoši citām prognozēm lielākais sals ieradīsies vēlāk.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
radio1 ziņās klauieties:Ne visām slimnīcām ir piešķirti pietiekami papildu līdzekļi ārstniecības personu algu celšana; Jēkabpilī vakar ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks; un Jēkabpilieši ziedojuši vairāk kā divi tūkstoši eiro bērnu rehabilitācijai.

Ne visām slimnīcām ir piešķirti pietiekami papildu līdzekļi ārstniecības personu algu celšanai, līdz ar to tās tiek palielinātas no citiem resursiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teic Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš apliecināja, ka slimnīcu vadītāji ir darījuši visu, lai nodrošinātu valsts noteikto ārstniecības personu algu palielinājumu. Vidēji pieaugums ir ap 200 eiro. Kalējs arī norāda, ka runājis ar jaunajiem ārstiem, kuri teikuši, ka arī 900 eiro pirms nodokļu nomaksas nav darba alga, kas viņus motivē strādāt. Slimnīcu biedrības vadītājs arī uzskata, ka nav pieņemami šādu atalgojumu maksāt ārstam ar ļoti lielu pieredzi. Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī. Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.

Citas ziņas

Vakar ap pulksten pussešiem pēcpusdienā ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Pasta ielu Jēkabpilī, kur bija redzami dūmi. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties konstatēts, ka vienstāvu dzīvojamā mājā deg sadzīves priekšmeti 5m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Plkst. 19.28 ugunsgrēks tika likvidēts. Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī kopumā dzēsti 11 ugunsgrēki un tajos bojā gājuši divi cilvēki. Otrs traģiskais ugunsgrēks noticis Rīgā.

Amerikas Savienotajās Valstīs noticis uzbrukums kādai vidusskolai Floridas štatā, kur, šaujot uz cilvēkiem, nāvējoši miesas bojājumi nodarīti 17 personām. Policija aizturējusi aizdomās turēto – deviņpadsmitgadīgu jaunieti, kurš iepriekš izslēgts no šīs pašas skolas. Kā, citējot vietējās policijas pausto, vēsta britu raidorganizācija BBC, uzbrukums noticis trešdien, 15.februārī, vidusskolā Parklendas pilsētā Floridas pavalstī, kur uzbrucējs nonāvējis trīs cilvēkus ārpusē pie skolas, tad iegājis tās telpās un nošāvis vēl 12. Vēl divi sašautie miruši vēlāk slimnīcā. Par aizdomās turēto policija nosaukusi 19 gadus veco Nokolasu Krusu (Nikolas Cruz), kurš iepriekš izslēgts no šīs pašas skolas saistībā ar disciplīnas pārkāpumiem. Policijai izdevies jaunieti aizturēt kaimiņu pilsētā aptuveni stundu pēc uzbrukuma skolai.

Un vēl

Bērnu rehabilitācijas centra "Poga" un mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA "Maxima Latvija" kopīgi organizētajā labdarības akcijā bērnu ar kustību traucējumiem rehabilitācijai 2017.gada laikā kopumā saziedoti 192 168,83 eiro, aģentūru LETA informēja No kopējā ziedojumu apmēra 159 781,70 eiro saziedojuši pircēji "Maxima Latvija" veikalos ziedojumu kastītēs visā Latvijā un piedaloties īpašā produktu akcijā. Jēkabpilī saziedoti 2639 eiro. Saziedoto līdzekļu apmērs ļaus 121 bērnam saņemt "Pogas" terapijas kursus, ārstu apskates un vispārējā stāvokļa izvērtēšanu. "Dakteris Poga" līdz šim sniedzis 753 neirologa un pediatra konsultācijas bērniem. Tāpat ar ziedojumiem izdevies palīdzēt segt uzturēšanas izmaksas 26 ģimenēm no lauku reģioniem rehabilitācijas laikā un 12 bērni saņēmuši ārvalstu speciālistu konsultācijas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Lai Latgales reģionā izveidotu 1345 jaunas darba vietas, būs nepieciešami 81,75 miljoni eiro; Jēkabpilī sestdien svinēs Masļeņicu; un jaun\ākās prognozes liecina, ka martā gaidāms līdz mīnus 25 grādi sals.

Lai daļēji kompensētu iztrūkumu Eiropas Savienības budžetā, kāds veidosies pēc Lielbritānijas aiziešanas, Eiropas Komisija varētu piedāvāt palielināt kopējo iemaksu līmeni Eiropas Savienības budžetā no 1% uz "1,1x%" no Eiropas savienības valstu kopējā nacionālā ienākuma. Eiropas komisijas priekšlikums varētu tikt publiskots maijā ar konkrētu skaitlisku piedāvājumu, savukārt dalībvalstis var lemt par citu apjomu, kas var arī būt ārpus "1,1x%" no ES kopējā nacionālā ienākuma. EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdis Dombrovskis pauda viedokli, ka "Brexit" radītais robs ES budžetā būs pārāk liels, lai to būtu iespējams segt ar cita veida mehānismiem, nepalielinot valstu iemaksas. Taujāts, cik liela ietekme šādam piedāvājumam varētu būt uz Latvijas iemaksām ES budžetā, politiķis sacīja, ka par to vēl ir pāragri spriest, un atzīmēja, ka "Brexit" procesā vēl ir daudz nezināmo, kādi tieši būs izstāšanās nosacījumi un kādas saistības ar ES Lielbritānija saglabās.

Lai Latgales reģionā izveidotu 1345 jaunas darba vietas, būs nepieciešami 81,75 miljoni eiro, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Latgales reģiona attīstības plāns 2018.-2021.gadam. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai. Galvenie rīcības virzieni būs investīciju nodrošināšana pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, nodokļu politikas uzlabošana - atbalsta paplašināšana speciālajai ekonomiskajai zonai Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām, komercdarbības atbalsta pasākumu ieviešana - Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi un politikas risinājumu vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektu īstenošana Latgales plānošanas reģionā. Šodien rīcības plānu izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko un tehniskais direktors Juris Broņka šodien Rīgā, AS Rīgas siltums telpās, piedalās Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) padomes sēdē. Padomes darba kārtībā jautājumus par konkurences likumu; par jauna biedra uzņemšanu; likumdošanas aktualitātes, tajā skaitā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas konsultāciju dokumentu “Grozījumi dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā” un grozījumiem MK 221. un 262.noteikumos, par starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmes rezultātiem. Sēdē tiks runāts arī par Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas budžetu un gada pārskatu, kā arī citiem jautājumiem. Jau ziņots, ka Latvijas siltumuzņēmumu asociācija ir sabiedriska profesionāla organizācija, kas apvieno gan centralizētās siltumapgādes uzņēmumus, gan siltumiekārtu ražotājus, gan konsultantu un montāžas firmas, gan siltumiekārtu un aprīkojuma piegādātājfirmas, kā arī atsevišķus individuālos biedrus.

Sestdien, 17.februārī,no pulksten 12 līdz 15, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā, tiks pavadīta ziema un svinēta Masļeņica. Pasākumā uzstāsies vokālie un deju ansambļi "Rodņik", "Zaviruha", "Javir" un studija "Inda". Masļeņica ir viens no skanīgākajiem, jautrākajiem un "garšīgākajiem" slāvu tautas svētkiem, kuri tiek svinēti kopš seniem laikiem. Ir zināms, ka Masļeņicu svinēja vēl pirms kristīgās ticības ienākšanas. Tajos laikos to atzīmēja pavasara saulgriežos. Galvenais mērķis Masļeņicas svinēšanā bija pielabināt dabu, lai tā dotu bagātīgu ražu. Ar pareizticības atnākšanu Masļeņicas svinēšana izvērsās vēl plašāk. Viena no galvenajām Masļeņicas tradīcijām ir arī pankūku cepšana, ciemos iešana un līksmošanās, bet svētku kulminācija ir Masļeņicas izbāžņa sadedzināšana. Arī sestdien vecpilsētas laukumā visi pasākuma dalībnieki tiks cienāti ar pankūkām un karstu tēju, bet pasākuma noslēgumā būs Masleņicas kulminācija -simboliskās lelles jeb izbāžņa dedzināšana.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība informē, ka saistība ar masļeņicas svinēšanu sestdien no pulksten sešiem rītā līdz trijiem dienā transporta kustībai būs slēgts vecpilsētas laukums.

Un vēl

Pašreizējā "Global Forecast System" prognoze vēsta par 25 grādu salu Latvijas austrumu daļā marta sākumā. Sinoptiķi gan norāda, ka prognozes par gaidāmo lielo aukstumu ir mainīgas - pagaidām nevar pateikt, kad būs lielākais sals un cik bargs tas kļūs. Pirms sala pastiprināšanās vēl iespējamas dažas visai siltas diennaktis, brīžiem gaidāmi arī nokrišņi. Pēdējo gadu zemākā gaisa temperatūra martā Latvijā reģistrēta 2013.gadā, kad 11.-12.datumā gaisa temperatūra Vidzemes augstienē noslīdēja līdz -26 grādiem, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju ziņoto Vecpiebalgā bija pat -28 grādi. Savukārt mēneša absolūtais aukstuma rekords ir -34,4 grādi 1942.gada 14.martā Ainažos. Jau ziņots, ka stratosfērā virs Arktikas notikušas pēkšņas izmaiņas valdošajās gaisa plūsmās un tuvākajās nedēļās tās atspoguļosies troposfērā - Zemes atmosfēras zemākajā slānī. Paredzams, ka anticikloni bloķēs ierasto gaisa plūsmu no rietumiem un vidējā platuma grādos, tajā skaitā Baltijas reģionā, ieplūdīs aukstums no Arktikas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad gripa laupījusi dzīvību jau trim cilvēkiem; Jēkabpils pilsētas pašvaldībā svinīgā ceremonijā pilsonības pretendents dod solījumu par uzticību Latvijai; un Vēl divas nedēļas var pieteikt pretendentus apbalvojumam “Laiks Ziedonim”.

Šajā gripas sezonā no gripas miruši pieci cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. Joprojām cirkulē B tipa gripas vīrusi, un tie ir dominējošie jau kopš sezonas sākuma. Bet pēdējā nedēļā konstatēts, ka no A gripas vīrusiem cirkulē gan H1N1 pandēmiskais, gan H3N2 vīrusi. Līdz šim zināms par pieciem nāves gadījumiem, kas saistīti ar gripu. Par pēdējiem diviem ar gripu saistītiem nāves gadījumiem, kas reģistrēti pagājušajā nedēļā, epidemiologi stāsta, ka abi pacienti bija vecumā virs 40 un 50 gadiem un viņiem nebija hronisku saslimšanu un citu riska faktoru. Noskaidrots, ka pret gripu šajā sezonā viņi nebija vakcinēti. Turklāt abiem šiem pacientiem bija apstiprināts H1N1 pandēmiskais gripas vīruss, kuram ir raksturīga smaga saslimšana vidēja vecuma cilvēkiem.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti, Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā. Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati. Kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija. Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados nav būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.
Kosmētikas ražotāju asociācija norāda, ka konkuence kosmētikas tirgū ir ļoti liela.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā vakar Latvijas Republikas pilsonības pretendents Valērijs Bolunds svinīgā ceremonijā deva solījumu par uzticību Latvijas Republikai. Pēc svinīgā zvēresta pilsonības pretendentu sveica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas vadītāja Diāna Lazdāne. Sveicot jauno pilsonības pretendentu Rutko uzsvēra, ka ir prieks par jaunā pilsoņa izdarīto izvēli. Viņš aicināja būt lepnam par savu valsti, kā arī sacīja, ka kļūstot par Latvijas pilsoni iegūst vairāk tiesības, tomēr līdztekus tam arī pienākumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas vadītāja Diāna Lazdāne sacīja, ka šis brīdis ir svarīgs ne tikai jaunajam pilsonim, bet visai valstij. Atgādinām, ka kopš 2013.gada topošajiem pilsoņiem solījums par uzticību Latvijai ir jānodod svinīgā ceremonijā. Ar svinīgo solījuma došanu un parakstīšanu beidzas pretendentu naturalizācijas iesnieguma izskatīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pēc tam pretendenti saņem Ministru kabineta izdotu rīkojumu par pilsonības piešķiršanu un var noformēt Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu – pasi.

SIA JK Namu pārvalde informē, ka sakarā ar jaunas datorprogrammas ieviešanu kavēsies rēķinu piegāde par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Šomēnes rēķinus plānots piegādāt līdz 23.februārim. Namu pārvalde atvainojas par sagādātajām neērtībām un cer uz sapratni.

Un vēl

Vēl līdz līdz 23. februārim var pieteikties apbalvojumam “Laiks Ziedonim”. Apbalvojums jau piekto gadu tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā. Pretendenti var būt gan jaunieši, gan aktīvi zinātnieki, gan tie, kuri nodod savas zināšanas citiem, attīstot Latvijas tautsaimniecību, gan bibliotekāri. Laureāti tiks paziņoti īpašā cildināšanas ceremonijā 3. maijā - Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā. Pretendentus pbalvojumam var pieteikt mājaslapā laiksziedonim.lv/apbalvojums.