Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 20.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils vicemērs tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko saglabā savu amatu; Rimševics vakar atbrīvots no apcietinājuma; un Aicina teritoriju ap Brīvības pieminekli nosaukt par Brīvības laukumu.

Vakar notikušajā Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdē opozīcijas deputātiem neizdevās no amata gāzt Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Andri Rutko. Par Rutko atstādināšanu nobalsoja pieci deputāti – Leonīds Salcevičs, Aivars Kraps, Kaspars Ģirģens, Māris Dimants, Nikolajs Anuškevičs, seši bija pret – Raivis Ragainis, Aigars Nitišs, Līga Kļaviņa, Mārtiņš Svilis, Andrejs Gavrilovs un Andris Rutko, viens – Kristīne Ozola - atturējās. Vēl viens deputāts – Edgars lamba - bija saslimis un domes sēdē nepiedalījās. Pirms balsošanas izvērtās diskusija starp opozīcijas un pozīcijas deputātiem, kur katra puse minēja argumentus, kāpēc vicemērs būtu atbrīvojams vai atstājams amatā. Par deputātu viedokļu un argumentu apmaiņu plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Jēkabpilī, Krustpils novada konferenču zālē šodien norisināsies Zemgales plānošanas reģiona sēde. Tajā spriedīs par aktuālākajiem jautājumiem Zemgales pašvaldībās. Sēdē piedalīsies arī Jēkabpils mērs Raivis Ragainis.

Jēkabpils Vēstures muzejā norisināsies kārtēja jauno gidu skolas nodarbība „Izzini Jēkabpili”. Jēkabpils Vēstures muzeja nodarbībās “Izzini Jēkabpili”, gida prasmes un iemaņas apgūst 11 jaunieši. Līdz šim ir notikušas jau četras nodarbības, kurās iepazīti ievērojami jēkabpilieši un novadnieki, iegūta plašāka informācija par Jēkabpils pilsētu, aplūkots Valsts nozīmes arhitektūras un arheloģijas piemineklis - Krustpils pils, kā arī jaunieši noklausījušies lekciju “Vecticībnieku mantojums Jēkabpilī”.

Turpinām ziņas

Pagājušās nedēļas laikā kopš ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojuma par sankciju plāniem pret Latvijas "ABLV Bank" no tās izņemti 600 miljoni eiro. "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis uzsver, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ir "ABLV Bank" labā, lai tā varētu stabilizēt situāciju un sakārtot lietas. Bernis atzina, ka ir nepieciešams laiks, lai stabilizētu "ABLV Bank" darbību. Vienlaikus viņš norādīja, ka "ABLV Bank" likviditātes, kapitāla pietiekamības rādītāji ir stipri virs regulatora noteiktā līmeņa. Sarežģījumi esot saistīti ar grūtībām piekļūt pie pašu līdzekļiem, kas izraisa papildu spiedienu uz bankas likviditāti. Ar mērķi panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu jau šodien 20.februārī, "ABLV Bank" pārstāvji Eiropas centrālajai bankai vadībai prezentēs jauno situācijas stabilizācijas plānu un plānu tuvākajai nedēļai. Šie plāni tiks iesniegti arī Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai.

Sestdien korupcijas apkarotāju aizturētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar tika atbrīvots no aizturēšanas izolatora. Pirms aizbraukšanas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja telpām Rimšēvičs kopā ar advokātu pienāca pie žurnālistiem. Viņš atvainojās, ka tik ilgi licis gaidīt uz komentāriem, taču arī pirmdienas vakarā nevēlējās neko plašāk stāstīt par notiekošo, vien sacīja, ka pret sevi vērstās aizdomas uzskata par nepamatotām. Rimšēvičs arī solīja šodien sniegt plašāku informāciju.

Un vēl

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja vakar atbalstīja ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu. Teritorija ap Brīvības pieminekli tiek izmantota kā dažādu svinīgu pasākumu norises vieta un vēsturiski tam ir piemērots Brīvības bulvāra nosaukums. Vairāki komitejas pārstāvji gan jutās apjukuši un norādīja, ka patlaban Rīgā jau ir Brīvības gatve, Brīvības iela un Brīvības bulvāris, kuriem piepulcēsies arī Brīvības laukums. Taču, kā skaidroja departamenta pārstāvis Uldis Freimantāls, vietvārdu nosaukumi ir jāpiešķir maksimāli atbilstoši reālajiem vietas izmantošanas parametriem. Piemēram, Brīvības gatvē ir koku aleja, Brīvības iela iet cauri apbūves kvartāliem, bet bulvārī ir izveidots parks un izvietoti pieminekļi. Savukārt laukums tiek izmantots kā pulcēšanās vieta publiskos pasākumos un tādēļ nosaukumā tam būtu piemērotāk lietot vārdu "laukums". Tāpat viņš paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts par godu valsts simtgadei. Galējo lēmumu par nosaukuma piešķiršanu pieņems Rīgas dome.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: "Norvik banka" īpašnieksatzīst, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu; «ABLV Bank» nedienas var apdraudēt Laikmetīgās mākslas muzeja projektu; un Latvijas reģionos plāno izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs. Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičš, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Tikmēr korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien plkst.12 preses konferencē Vecrīgas viesnīcā "Gūtenbergs" informēs par pēdējo dienu notikumiem. Jau ziņots, ka vakar vakarā, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēvičs pret 100 tūkstoši eiro drošības naudu tika atbrīvots no Valsts policijas izolatora. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 tūkstoši eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī.

Turpinām ziņas

Ja „ABLV Bank” nedienu dēļ „nogrims” ar lielu vērienu sāktais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, tā būs ļoti skumja ziņa Latvijas mākslai, atzīst nozares pārstāvji. Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā par privātu naudu – 30 miljoniem eiro – pirms trim gadiem apņēmās celt „ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds. Pašlaik neviens no mecenātiem vēl nav gatavs skaidri pateikt, kas ar muzeja projektu notiks tālāk. „ABLV Bank” ar Kultūras ministriju sadarbojas jau kopš 2005.gada, kad tā vēl ar nosaukumu „Aizkraukles banka” parakstīja sadarbības līgumu par atbalstu laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanai. Jāatgādina, ka par iespēju projektēt muzeju starptautiskā metu konkursā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu biroja „Adjaye Associates” un latviešu „AB3D” skice. Pašlaik rit pēdējais muzeja projektēšanas posms, un pašu ēku plānots pabeigt 2021.gadā.

Valsts policija šī gada laikā plāno reģionos izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis informē, ka patlabanpolicijas rīcībā jau darbojas vienība, kuras kompetencē ir arī masu nemieru novēršana un policijai sarežģītu uzdevumu pildīšana – Speciālo uzdevumu bataljons (SUB). Līdz šim bataljona vīriem smagākais pārbaudījums bija 2009.gada Vecrīgas grautiņa dalībnieku pūļa savaldīšana un aizturēšana. Šis bataljons atrodas Rīgā un ikdienā tā darbinieki strādā patruļpolicijā, bet nepieciešamības gadījumā tie uzrauga drošību masu pasākumu laikā, piemēram, leģionāru atceres dienā 16.martā. Jau savulaik vēstīts, ka pirms vairākiem gadiem izskanējis priekšlikums par bataljonam līdzīgu vienību veidošanu arī reģionos. Patlaban plāni jau tiek realizēti, proti, jau no šī gada janvāra sākta potenciālo darbinieku novērtēšana un pieņemšana. Plāns paredz katrā reģionā izvietot vienu speciālo uzdevumu bataljona rotu. Tās tiešā pakļautībā atradīsies zem Rīgas reģiona pārvaldes, bet operatīvā pakļautībā – reģionālajām pārvaldēm.

Un vēl

SIA JK Namu pārvalde informē, ka tās sagatavotajos rēķinos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu janvārī ir iekļautas izmaiņas dzīvokļu platības uzskaitē, atsevišķi nenodalot lodžiju vai balkonu platību. Izmaiņas summā tas nerada. Namu pārvalde aicina neuztraukties, jo turpmāk, pilnveidojot jauno datorprogrammu, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju ērtības un ieradumus, kopējā un lodžijas vai balkona platība tiks izdalīta.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Ekonomikas ministrs uzskata, ka notikums ar Rimšēviču ir tikai viena no epizodēm, kurai sekos citas; Igaunijā sākusies neatkarības pasludināšanas simtgades svinību nedēļa; un Eiropā sācies aukstuma vilnis gaisa temperatūrai vietām noslīdot zem -30 grādiem

Saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas izmeklēšanu, kā arī ar pārbaudi par "ABLV Bank" Latvijai jālūdz palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam jeb FIB un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb "Olaf", uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Ņemot vērā, cik liela uzmanība šīm lietām ir pievērta Rietumvalstīs un kādu iespaidu tās var atstāt uz Latviju, politiķis uzsver, ka gan Rimšēvica lieta, gan ASV puses veltītie pārmetumi "ABLV Bank" ir jāizmeklē ātri un profesionāli. Ja nepieciešams, valdībai jāpiešķir papildus līdzekļi izmeklētāju, operatīvo darbinieku un prokuroru darbam, tajā skaitā virsstundām. Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pauž bažas, ka minēto lietu savlaicīga neatrisināšana var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas reputāciju un kredītreitingu. Tāpēc Latvijai ir jāparāda, ka tā ir ieinteresēta ātrāk nonākt pie risinājuma, ko raitāk ļautu sasniegt FIB un "Olaf" iesaistīšanās šajā procesā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šorīt intervijā Latvijas radio norādījis, ka patlaban ir skaidrs, ka notikums ap iepriekš aizturēto un nu atbrīvoto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir tikai viena no epizodēm. Viņš sacījis, ka ir skaidrs, ka papildus ar Rimšēviča kungu ir “ABLV Bank” situācija, “Norvik” situācija, papildus “Associated Press” fotogrāfija, kurās it kā Rimšēvičs redzams ar Krievijas uzņēmējiem, kas liek domāt, ka esam daudzsēriju filmas pirmajās sērijās. Ašeradensš uzsvēra, ka turpmāk jāizdara piesardzīgāki vērtējumi visam, kas notiek. Viņaprāt, ir jākoncentrējas uz divām lietām. Pirmkārt, pēc iespējams ātrāku izmeklēšanu Rimšēviča lietā, jo ir jādomā par Latvijas starptautisko reputāciju. Otrkārt, ir jāatceras, ka Latvija vairākkārt ir brīdināta par lielo nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas bankās.

Turpinām ziņas

Igaunijā sākusies neatkarības pasludināšanas simtgades svinību nedēļa. Tās atklāšanas pasākumā premjerministrs Jiri Ratass aicināja iedzīvotājus aktīvāk darboties kopīgu mērķu sasniegšanai. Premjerministrs norādīja, ka tieši pirms 100 gadiem tika izveidota Igaunijas glābšanas komiteja un tas ievadīja notikumus, kas 1918. gada 24.februārī ļāva pasludināt neatkarību. Viņš uzsvēra, ka suverenitātes stāsts veidojās no daudziem pārdrošiem, bet pareiziem lēmumiem. 21.februārī pieņemts Igaunijas Neatkarības deklarācijas teksts, bet 23.februāri tas pirmo reizi publiskots.
Ratass arī aicināja simtgades nedēļā atzīmēt mūsdienu Igaunijas sasniegumus,vairāk rūpēties par saviem līdzpilsoņiem, izrādīt vairāk solidaritātes un domāt par labākas un taisnīgākas nākotnes veidošanu.

Pagājušajā gadā Eiropā četras reizes pieaudzis inficēšanās gadījumu skaits ar masalām. No šīs bīstamās infekcijas slimības arī miruši kopumā 35 cilvēki. Pasaules veselības organizācija ziņo, ka pagājušajā gadā Eiropas valstīs tika reģistrēts vairāk nekā 21 tūkstotis inficēšanās gadījumu. Gadu iepriekš tādu bija četrreiz mazāk – apmēram 5 tūkstoši. Bīstamais vīruss apdraudēja iedzīvotājus 15 zemēs, bet nopietnākais slimības uzliesmojums konstatēts Rumānijā, Itālijā un Ukrainā. Arī Latvijā no 2017.gada decembra līdz 2018.gada februāra vidum saslimuši jau 14 cilvēki.
Eksperti norāda, ka infekcijas izplatību veicina vakcīnu piegāžu problēmas un nepietiekamā bērnu vakcinācija. Tā ir ļoti lipīga slimība, jo masalu vīruss izplatās pa gaisu.

Un vēl

Šorīt gaisa temperatūra vietām Somijas centrālajā un ziemeļu daļā pazeminājusies līdz -27..-31 grādam, savukārt Norvēģijā pie Somijas robežas reģistrēts spelgonis līdz -34 grādiem, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Vorkutā - Krievijas pilsētā, kas atrodas Eiropas galējos ziemeļaustrumos, - sals sasniedzis -36 grādus. Arktiskās gaisa masas izplešas tālāk uz dienvidiem un tuvākajās naktīs liels sals gaidāms arī Baltijas valstīs, īpaši austrumu daļā. Daudzviet Baltijā gaisa temperatūra noslīdēs zem -20 grādiem, vietām pietuvojoties -30 grādu atzīmei, brīdina sinoptiķi. Šīs nedēļas beigās aukstums sasniegs Vidusjūru un Rietumeiropu. Tieši Eiropas dienvidu un rietumu valstīs gaidāmais aukstums var pārspēt daudzus rekordus, jo šajos reģionos arktiskais gaiss ir rets viesis. Vietām - jo īpaši Balkānos un Itālijā, vēlāk arī Lielbritānijā - lielākās problēmas, visticamāk, sagādās nevis aukstums, bet gan stipra snigšana un apledojuši ceļi. Paredzams, ka šim aukstuma vilnim martā sekos nākamais.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru; Rīt Jēkabpils pilsētas bibliotēkā norisināsies valodas dienas pēcpusdiena “Stāsti sēliski”; un Jēkabpilī norisināsies animācijas filmas “Kur Dzīvo Latvija?” pirmizrāde un “Gudrinieku forums”.

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzinis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš norāda, ka izslēgt šādu scenāriju nevar, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra – tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi – viena no lielākajām bankām ABLV Bank ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevar izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izmeklējot visus šos gadījumus. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā un jāstrādā kopā, norāda Putniņš. Tāpat viņš atzīmē, ka viens no signāliem šādam scenārijam varētu būt tas, ka ne viss publiski izskanējušais atbilst patiesībai, piemēram, Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesaisti negodprātīgās darbībās, neatbilst patiesībai.

Latvijas sabiedrība uzskata, ka čekas dokumentiem jābūt pieejamiem nekavējoties, turklāt pieaug arī pilsoņu pārliecība, ka spriest par tiem var sabiedrība pati bez valsts tēvišķas starpniecības, kas izpaustos kā ekspertu ieskata prevalēšana pār sabiedrības morālu vērtējumu, vēsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece Mg. hist. Marta Starostina. Viņa norāda, ka, analizējot tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir konkrēts viedoklis par šo jautājumu, četras piektdaļas jeb 82% no konkrēta viedokļa paudējiem ir «par» Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu. Turklāt teju puse jeb 45% no tiem uzskata, ka dokumenti atklājami nekavējoties, bez īpašiem zinātniskiem komentāriem. Jānorāda, ka visvairāk VDK dokumentu atklāšanā ieinteresēti jauni cilvēki, turklāt nevis jaunieši studiju gados, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kad jau iegūta profesija un izglītība.

Turpinām ziņas

Rīt, 21. februārī – Dzimtās valodas dienā – plkst. 14.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē jēkabpilieši aicināti uz valodas dienas pēcpusdienu “Stāsti sēliski” un tikšanos ar Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja vadītāju, titula “Novada valodniece” ieguvēju Ilzi Līdumu. Stāstu pēcpusdienā būs iespēja dzirdēt Līdumas stāstījumu par sēlisko izloksni, kas ietilpst Augšzemnieku dialektā un ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, tās rašanos un izplatību mūsdienās, par valodas un vārda nozīmi vispār. Pasākums tiek organizēts UNESCO Nacionālās komisijas tīkla “Stāstu bibliotēkas” ietvaros.

No 1. marta līdz 30. aprīlim Krustpils pils Marmora zālē būs iespējams aplūkot mākslinieces Mētras Štelmaheres gleznas izstādē “Klusums”. Latvijas simtgades gadu Krustpils pilī iesāka ar gleznu izstāžu cikla “Radīts pie Daugavas” atklāšanu. Kā pirmā no šī cikla gleznu izstādi “Logs ar Daugavu” apskatei piedāvāja māksliniece Ilze Griezāne. Pavisam 2018. gadā plānots Marmora zālē eksponēt piecu profesionālu mākslinieku - jēkabpiliešu un novadnieku jaunākos mākslas darbus. Kā otrā savu gleznu izstādi “Klusums” 1. martā plkst. 18.00 Krustpils pilī atklās Mētra Štelmahere. Ieeja atklāšanas pasākumā ir bezmaksas. Mētra Štelmahere dzīvo un strādā Jēkabpilī. Aktīvi darbojas gan glezniecībā, gan fotogrāfijā, strādā Jēkabpils mākslas skolā un ir fotogrāfe Štelmahera fotostudijā.
Izstāžu ciklu “Radīts pie Daugavas” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Un vēl

10.martā plkst. 15.00 Jēkabpils Tautas namā notiks viens no spilgtākajiem Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem Jēkabpilī – animācijas filmas “Kur Dzīvo Latvija?” pirmizrāde un “Gudrinieku forums”. Darbs pie animācijas filmas uzsākts jau pagājušajā gadā. Decembrī tika uzrunātas skolas, lai pieteiktu jaunākos Jēkabpils iedzīvotājos piedalīties atlasē, kuras rezultātā tika noskaidroti topošie animācijas filmas veidotāji. Janvāra sākumā radošajās darbnīcās, kuras vadīja animatore Dace Liepa ar savu komandu, tika izveidota animācijas filmas vizuālā daļa. Animācijas filmā atspoguļoti bērnu stāsti par to, kur dzīvo Latvija, tajā darbojas bērnu jaunradīti tēli pašu radītā scenārijā. Pasākuma pievienotā vērtība būs “Gudrinieku forums”, kurā jautājumus Jēkabpils pašvaldības politiķiem uzdos topošie nākotnes politiķi, uzņēmēji, mākslinieki un sabiedrības aktīvisti, pašlaik saukti par mazajiem gudriniekiem. Pasākumā gaidāmi arī citi pārsteigumi. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata; Jēkabpilieši satraukušies par gulbju likteni pie Krustpils saliņas; un Šonedēļ notiks „Jēkabpils pilsētas Ziemas Kausa izcīņa - Lūsis 2018”.

Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. To viņš paziņoja otrdien sasauktajā preses konferencē. Rimšēvičs žurnālistiem arī pastāstīja, ka pagājušā piektdienā "ABLV Bank" vērsās Latvijas Bankā pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi "ABLV Bank", Latvijas Bankā tika sākta kratīšana. Rimševics atzina, ka Latvijā pamazām daudziem ir kļuvis neērts un viņam esot skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem viņš informējis drošības institūcijas.

Satversmes aizsardzības birojs sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Birojs, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav. Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija. Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes. Rimšēvičs šodien preses konferencē noliedza AP vēstīto. Krievijā viņš esot bijis tikai divreiz - organizētos braucienos makšķerēt Kamčatkā.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās Jēkabpils Goda pilsone, rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte un sacīja, ka pie Krustpils saliņas esošajā attekā ziemo 19 gulbji, kuriem nepieciešama palīdzība. Starp tiem daudzi esot jauni putni, vēl ar pelēku spalvu, acīmredzot vēls gulbju ģimenes perējums. Tāpēc visticamāk tie nav aizlidojuši uz siltākām ziemošanas vietām. Ūdenim aizsalstot, putniem paliek arvien mazāks laukums, kur peldēt. Bada nāve tiem nedraudot, lai arī tas netiek atbalstīts no vides speciālistu puses, daudzi jēkabpilieši ikdienu dodas uz Krustpils saliņu, lai pabarotu putnus. Skaidrīte Gailīte bija satraukusies, ka aizsalstot lāmai, kurā putni peld tie paliks uz ledus un tas nozīmē putnu bojāeju. Krustpils saliņā novērotas lapsas, kas nebaidās klejot pat gaišā dienas laikā un ja putnus nesargās ūdens, tie lapsām kļus par vieglu laupījumu. Skaidrīte Gailīte sacīja, ka būtu labi, ja kāds ievērojot visus drošības līdzekļus, varētu aizkļut līdz putniem un izcirst lielāku āliņģi, kurā tie peld.

Radio1 sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieci sociālajos jautājumos Līgu Kļaviņu un informēja par radušos situāciju. Viņa sacīja, ka parunās ar pašvaldības uzņēmuma SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārstāvjiem, kas iespējams šadā situācijā varētu līdzēt.

Sazinājāmies arī ar VUGD Jēkabils brigādes komandieri Dzintaru Cvilikovski, kura dienests ziemā bieži tik saukts glābt it kā ledū iesalušu gulbi. Viņš sacīja, ka vēl ne reizi neesot bijis gadījuma, kad putns tiešām iesalst ledū. Visos gadījumos, kad glābēji saukti, tiem tuvojoties putni aizlidojuši. Tikai vienā gadījumā gulbis palicis uz vietas, jo viņam kāja bija sapinusies ūdens tilpē iemestajā tīklā. Dzintars Cvilikovskis sacīja, ka arī šajā gadījumā putniem, visticamāk, briesmas nedraudot un arī lapsa tik viegli putnu, kas tuvojoties uzbrucējam var pacelties spārnos, nenoķers. Tāpat arī veseli putni jebkurā brīdī varot aizlidot, savukārt tie, kas to nespēj esot pakļauti dabiskajai atlasei un cilvēkiem norises dabā esot jāpieņem.

Vides speciālisti norāda, ja gulbji sākti barot, tas jādara visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var novest putnus pie bojāejas.

Un vēl

Ceturtdien, 22. februārī plkst. 16:50 Jēkabpils Mežaparka trasē pie Radžu ūdenskrātuves notiks šīs sezonas pirmās ziemas auto sacensības „Jēkabpils pilsētas Ziemas Kausa izcīņa - Lūsis 2018”. Pieteikties sacensībām var sūtot pieteikumu uz e-pastu: lusis_jekabpils@inbox.lv līdz 22.februāra plkst. 14.00 vai uz vietas sacensību dienā. Pieteikumā norādīt vārdu, uzvārdu un klasi kurā vēlies startēt. Informācijai pielikumā sacensību nolikums. Pasākumu organizē biedrība “SKN Sports”