Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 21.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes vadība tiksies ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” kolektīvu; Valsts un pašvaldības ir gatavas iespējamajiem pavasara plūdiem; un Zinātnieki nākuši klājā ar jaunu atklājumu par valodas rašanos.

Šodien Jēkabpils pilsētas domes vadība Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiksies ar slimnīcas mediķiem un darbiniekiem, lai diskutētu par slimnīcas nākotnes stratēģiju, gan par citiem mediķiem būtiskiem jautājumiem. Jau ziņots, ka Jēkabpils slimnīcas darbinieki vietējos masu medijos publicēja atklātu vēstuli Jēkabpils domei, kurā pauda savu neizpratni par tās paziņojumu, ka tiks izsludināts konkurss uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekļu amatiem jaunas attīstības stratēģijas realizēšanai, aicinot pašvaldību detalizētāk skaidrot savu paziņojumu. Tāpat arī vētīts, ka uz mediķu atklāto vēstuli, Jēkabpils domes vārdā atbildi sniedza priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa. Viņa norādīja, ka ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Līga Kļaviņa savā atbildē solīja, ka mediķiem uz visiem jautājumiem atbildēs tiekoties ar slimnīcas kolektīvu šodien klātienē. Ar mediķu vēstules pilnu tekstu un Līgas Kļaviņas komentāru var iepazīties portālā Radio1.lv.

Šodien – Dzimtās valodas dienā – plkst. 14.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē jēkabpilieši aicināti uz valodas dienas pēcpusdienu “Stāsti sēliski” un tikšanos ar Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja vadītāju, titula “Novada valodniece” ieguvēju Ilzi Līdumu. Stāstu pēcpusdienā būs iespēja dzirdēt Līdumas stāstījumu par sēlisko izloksni, kas ietilpst Augšzemnieku dialektā un ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, tās rašanos un izplatību mūsdienās, par valodas un vārda nozīmi vispār. Pasākums tiek organizēts UNESCO Nacionālās komisijas tīkla “Stāstu bibliotēkas” ietvaros.

Turpinm ziņas

Valsts un pašvaldības ir gatavas iespējamajiem pavasara plūdiem, vakar Ministru kabineta sēdē informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministru prezidents Māris Kučinskis saistībā ar iespējamajiem pavasara plūdiem atbildīgajām ministrijām nosūtīs vēstuli ar veicamajiem uzdevumiem. Gerhards apliecināja, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pašvaldības ir gatavas iespējamajiem plūdiem.

Šovasar gaidāmo XXVI (26to) Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI(16to) Deju svētku identifikācijas karšu saņemšanai elektroniski reģistrējušies 43 tūkstoši 252 potenciālie dalībnieki. Deju lieluzvedumā "Māras zeme" ar dziedāšanu kopkorī noslēguma koncertā Mežaparka estrādē vēlas savienot elektroniskajā reģistrācijas sistēmā ir pieteikušies 300 dalībnieki. Rekordliels potenciālo dalībnieku skaits jeb aptuveni 17 tūkstoši vēlas dziedāt kopkorī, bet aptuveni 18 tūkstoši 800 vēlas dejot Daugavas stadionā. Konkrēts svētku dalībnieku skaits gan būs zināms vien pēc pēdējo skašu rezultātu noskaidrošanas.

Un vēl

Zinātnieki izvirzījuši jaunu, kontroversālu teoriju, ka valoda radusies 1,5 miljonus gadu ātrāk nekā uzskatīts iepriekš. Runāt pratušas jau pirmās saprātīgās un stāvus staigājošās būtnes «Homo erectus». Kā rakstīts izdevumā «Telegraph», lielākā daļa paleontologu uzskata, ka valoda radās līdz ar «Homo sapiens» evolūcijas sākšanos aptuveni pirms 350 tūkstošiem gadu, tomēr Masačūsetsas universitātes profesors Daniels Everets (Daniel Everett) apgalvo, ka jau «Homo erectus» jeb pirmās stāvus staigājošās un saprātīgās būtnes pratušas savā starpā komunicēt ar valodas palīdzību pirms 1,8 miljoniem gadu. Everets skaidro, ka valodu izgudroja tieši šie cilvēka priekšteči, kas to izmantoja, lai sazinātos medību laikā. Eksperts skaidro, ka «Homo erectus» bija mednieki, kuģotāji un agrīnie kolonisti.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sāk kampaņu pret nogurumu pie automašīnas stūres; Palielinot mediķu atalgojumu, Veselības ministrija nav ņēmusi vērā visus ietekmējošos faktorus; un Šorīt reģistrēts lielākais sals pēdējā gada laikā.
Rīgas pilī šodien notiks Nacionālās drošības padomes sēde, kuras darba kārtībā iekļauti jautājumi par "situāciju Latvijas banku sektorā" un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojums sociālajā vietnē "Twitter" iepriekš liecināja, ka sēdē tiks skatīts jautājums par "situāciju Latvijas banku sektorā". Sēdē tiks skatīts arī jautājums par SAB nākamo vadītāju. Saskaņā ar likumu SAB direktoru ieceļ Saeima pēc nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Pagaidām nav skaidrības ne par to, vai Saeima varētu paust atbalstu pašreizējā SAB direktora Jāņa Maizīša pārvēlēšanai, ne par to, vai politiķiem padomā ir kādi citi iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija šodien sāk kampaņu pret nogurumu pie automašīnas stūres. Saskaņā ar CSDD pētījumu sabiedrība hroniski neizguļas, tādēļ cilvēki aizvien biežāk riskē iemigt pie auto stūres. Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums ir viens no trim bīstamākajiem slepkavām uz ceļa. Lai plašāk informētu par šo problēmu, CSDD rīko satiksmes drošības kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!", vēršot sabiedrības uzmanību nogurumam.

Turpinām ziņas

Palielinot mediķu atalgojumu un piešķirot papildu finansējumu algu palielināšanai, Veselības ministrija (VM) nav ņēmusi vērā visus ietekmējošos faktorus, un šī iemesla dēļ atsevišķām slimnīcām palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pēc tikšanās ar Nacionālo veselības dienestu pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš sacīja, ka papildu finansējumu ministrija piešķīrusi, bet nav ņemti vērā visi faktori, piemēram, tas, ka no šī gada mainījušies normālā pagarinātā darba laika nosacījumi, proti, šogad tas nevar pārsniegt 50 stundas, tomēr darba apmērs slimnīcai jānodrošina pagājušā gada līmenī. Kalējs sacīja, ka, kaut arī nacionālā veselības dienesta pārstāvji izprotot šo problēmu, tā neesot dienesta, bet gan ministrijas kompetence. Slimnīcu vadītājiem gan neesot informācijas, ka ministrija plāno kaut ko darīt lietas labā. Pēc Slimnīcu biedrības vadītāja paustā, turpmāk sagaidāma diskusija par šī pakalpojuma apmaksas modeli.
Jau vēstīts, ka Vidzemes slimnīcai personāla atalgojuma nodrošināšanai no saviem līdzekļiem nācies atvēlēt 300 tūkstoši eiro un Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu, nācies sastādīt savu budžetu ar deficītu.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori martā sāks tehniskās apskates traktortehnikai Jēkabpils, Krustpils, Salas, Aknīstes un Viesītes novados. Par pārbaužu laikiem un vietām novadu pašvaldības informē savās mājaslapā. Lai piedalītos ceļu satiksmē, tai skaitā arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei. Apskates laikā vadītājam jābūt līdzi derīgai atbilstošas kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecībai, tehnikas reģistrācijas apliecībai un jābūt derīgai OCTA polisei. Jau ziņots, ka no pagājušā gada 30.jūnija par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem var samaksāt tikai ar bezskaidras naudas maksājumu.

Un vēl

Šorīt sliktākie braukšanas apstākļi pa valsts nozīmes autoceļiem ir Rīgas tuvumā, kā arī Kurzemes un Latgales virzienā, turpretim visu reģionu centrālajās daļās braukšanas apstākļi pārsvarā ir apmierinoši. Kā liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" apkopotā operatīvā informācija, šorīt apgrūtināta braukšana ir arī pa Rēzeknes šoseju no Jēkabpils līdz Varakļāniem. Savukārt reģionālie autoceļi apledo un vietām ir sniegoti, tajā skaitā arī Jēkabpils un Aizkraukles apkārtnē. Slidenie ceļu posmi tiek kaisīti. Ceļu uzturēšanas darbos šorīt iesaistītas 36 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Šorīt gaisa temperatūra daudzviet Vidzemē un Latgalē noslīdējusi līdz -20..-21 grādam un tik auksts šoziem Latvijā ir pirmo reizi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Pēdējo reizi -20 grādu sals Latvijā bija pērn 9. februārī. Jēkabpilī šorīt gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 14 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Parādniekiem apķīlātās kustāmās mantas turpmāk izsolīs internetā; Rīt norisināsies sacensības „Jēkabpils pilsētas Ziemas Kausa izcīņa - Lūsis 2018”; un Sinoptiķi prognozē, ka lielākais sals - līdz -32 grādiem - gaidāms nākamnedēļ.

Uz Eiropas Centrālās bankas padomes sēdi Frankfurtē devusies Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns norāda, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, pret kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis kriminālprocesu par kukuļņemšanu, ir liegums pildīt amata pienākumus. Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Bankas darbā problēmas nav konstatētas. Eiropas centrālās bankas padomes sēde noritēs divas dienas.

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Jāatzīmē, ka likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz nekustamā īpašuma izsolēm. Visām personām, kurām ir interese piedalīties konkrētas kustamas mantas izsolē, nodrošinās iespēju iegūt informāciju par mantu. Likuma grozījumi trešajā lasījuma vēl jāskata Saeimā.

Turpinām ziņas

Rīt, 22.februārī salonveikals SIA “Mimoza” piedalīsies konkursa “Latvijas Labākais tirgotājs 2017” apbalvošanas ceremonijā, kuru rīko Latvijas Tirgotāju asociācija. Pagājušā gada vasarā Jēkabpils pilsētas pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju par labāko tirgotāju Jēkabpilī. Saskaņā ar iedzīvotāju balsojumu, aptaujā visvairāk balsis ieguva salonveikals SIA “Mimoza”, kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība izvirzīja konkursa otrajai kārtai. Jau ziņots, ka katru gadu konkursā „Latvijas Labākais tirgotājs” labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumus izvērtē ar mērķi paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Rīt, 22. februārī plkst. 16:50 Jēkabpils Mežaparka trasē pie Radžu ūdenskrātuves notiks šīs sezonas pirmās ziemas auto sacensības „Jēkabpils pilsētas Ziemas Kausa izcīņa - Lūsis 2018”. Pieteikties sacensībām var sūtot pieteikumu uz e-pastu: lusis_jekabpils@inbox.lv līdz 22.februāra plkst. 14.00 vai uz vietas sacensību dienā. Pieteikumā norādīt vārdu, uzvārdu un klasi kurā vēlies startēt. Informācijai pielikumā sacensību nolikums. Pasākumu organizē biedrība “SKN Sports”
Un vēl
Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Tuvākajā naktī, līdzīgi kā naktī uz trešdienu, vietām valstī, kur ilgāk saglabāsies skaidras debesis, termometra stabiņš noslīdēs nedaudz zem -20 grādu atzīmes. Naktī uz piektdienu valsts austrumos sals var pastiprināties līdz -25 grādiem. Piektdien valsti sasniegs neliels ciklons no Baltijas jūras, tā ietekmē gaidāms sniegs, vietām snigs stipri un, pieaugot vēja ātrumam, arī nedaudz putinās. Brīvdienās būs maz nokrišņu, vienīgi novados pie Rīgas jūras līča rietumiem var sagaidīt stiprāku snigšanu, un valsts lielākajā daļā spīdēs saule.
Sagaidāms, ka brīvdienu naktis un rīti daudzviet būs aukstāki par -20 grādiem, dienas laikā gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par -6..-11 grādiem.

Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem. Liels un ilgstošs sals gaidāms visā Latvijā. Visticamāk, februāra beigās un martā tiks pārspēti daudzi aukstuma rekordi. Šis aukstuma vilnis, ņemot vērā gan sala stiprumu, gan ilgumu, kļūs par vienu no lielākajiem pēdējās desmitgadēs. Visu Rīgas līci pārklās ledus, sāks aizsalt arī atklāta jūra.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušajā gadā reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī; Zināmi uzņēmumi, kas veiks grants ceļu remontus Aknīstes novadā; un Apstiprina sarakstu ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Eiropas Centrālā banka pēdējās dienās ir piesaistījusi sev uzmanību ne tikai ar ierobežojumu uzlikšanu Latvijas komercbankai "ABLV Bank" un diskusijām par tās spēju efektīvi uzraudzīt banku sektoru, bet arī ar jaunā viceprezidenta izvēli. Eirozonas finanšu ministri ir vienojušies šajā ietekmīgajā amatā iecelt vienu no saviem kolēģiem – Spānijas finanšu ministru Luisu Degindosu. Tas izsauca visai plašu kritiku.Eirozonas finanšu ministri lielā vienprātībā atbalstīja Spānijas kolēģa Luisa Degindosa iecelšanu Eiropas centrālās bankas viceprezidenta amatā. Otrais kandidāts – Īrijas centrālās bankas vadītājs Filips Leins – īsi pirms balsojuma atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to Degindoss palika vienīgais pretendents uz šo krēslu. Finanšu ministru lēmums ir pretrunā tam, ko ir gribējuši Eiropas Parlamenta deputāti. Viņi uzstāja, ka īru kandidāts labāk atbilst darbam bankā. Tomēr ministri ir nolēmuši iecelt šajā ietekmīgajā amatā politiķi, nevis baņķieri. Turklāt vienu no sava vidus. Jaunais Eirogrupas vadītājs Māriu Sentenu preses konferencē bija spiests atvairīt pamatīgu kritikas vilni. Daudzi uzskata, ka šī lēmuma pamatā ir politiska vienošanās.

Pagājušajā gadā reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī, prokuratūras gada pārskata sanāksmē pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pērn valstī reģistrēti 44 tūkstoši 252 noziegumi, kas ir par 1400 mazāk nekā 2016.gadā. Pērn dažās pilsētās noziedzība palielinājusies, bet citās tieši otrādi - samazinājusies. No republikas nozīmes pilsētām Valmierā joprojām ir zemākais nozieguma līmenis, proti, pērn šajā Vidzemes pilsētā ir reģistrēti 488 noziegumi. Pērn Latvijā smago noziegumu skaits ir samazinājies par 9,6%, kas, pēc Kalnmeiera teiktā, ir ievērojams kritums. Mazāk smagi noziegumi pērn samazinājušies par 1%, bet kriminālpārkāpumu skaits pērn samazinājies par 12%. Pērn gan nedaudz palielinājies sevišķi smagu noziegumu skaits, proti, ja 2016.gadā reģistrēti 1740 šādi noziegumi, tad pērn reģistrēti 1752. Kalnmeiers uzsvēra, ka šajā gadījumā tā nav tendence, bet izmaiņa. Savukārt smago noziegumu skaits pērn samazinājies par 9,6%. Kopumā Latvijā pērn uz 100 000 iedzīvotājiem tika izdarīti 2180 noziegumi, kas ir par 47 mazāk nekā 2016.gadā.

Turpinām ziņas

Īstenojot Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstītu projektu, Varakļānu novadā reģistrētā augkopības SIA "Lakro Plus" izveidojusi sulas spiestuvi. Projekta "Sulas spiestuves izveide Varakļānu novadā" gaitā uzņēmums iegādājies 90 litru tilpuma sulas spiedi, kas stundā spēj izspiest 180 - 200 litrus sulas, ogu smalcinātāju ar ražību 1000 kilogrami stundā un elektrisko pasterizatoru ar ražību 90 litri stundā. Tāpat ir iegādāta 100 litru sulas tvertne, nerūsējoša tērauda izlietne, tāda paša materiāla galds ar plauktu un ogu atkausēšanas vannu. Ogu saldēšanai ir uzbūvēta saldētava ar 60 kubikmetru ietilpību. Projekta "Sulas spiestuves izveide Varakļānu novadā" kopējās izmaksas ir 23 tūkstoši 204 eiro, tajā skaitā publiskais finansējums - 13 tūkstoši 922 eiro.

Aknīstes novadā pašvaldības grants ceļu posmus pārbūvēs VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Jēkabpils ceļu rajons, SIA "PMCI" un SIA "DSM Meistari", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Iepirkumu par tiesībām veikt pašvaldības grants ceļu pārbūvi izsludināja Aknīstes novada pašvaldība, savus piedāvājumus tam iesniedza pieci pretendenti. VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" iepirkumā ieguva tiesības pārbūvēt ceļu "Lupīnas - Birzniekli" un "Rīti - Vecozoli" posmus Asares pagastā. Savukārt Gārsenes pagastā ceļa "Gārsene - Bajāri" posmu pārbūvēs SIA "PMCI", bet ceļa "Gārsene – Jaunmuiža - Irbes" posmu - SIA “DSM Meistari”. Visu minēto ceļa posmu pārbūves kopējās izmaksas ir 512 144 eiro. "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir valsts akciju sabiedrība, kas 2016.gadā strādāja ar 64 482 857 eiro apgrozījumu un 2 021 318 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Un vēl

Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Noteikumi paredz, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls. Pēc diskusijas ar mediķus pārstāvošajām organizācijām no profesiju saraksta svītrota ārvalstu mediķu piesaiste. Ekonomikas ministrija uzsver, ka saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.
Pēc Ekonomikas minsitrijas aprēķiniem, kopumā Latvija varētu piesaistīt ap 300 augsti kvalificētu viesstrādnieku.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:ASV pilnībā uzticas Latvijas valdībai un tās spējai uzturēt kārtībā savu banku un finanšu sektoru; Šogad būvdarbi notiks autoceļu 152 objektos apmēram 1300 kilometru garumā; un Rīt Jēkabpilī norisināsies sacensību„Jēkabpils pilsētas Ziemas Kauss - Lūsis 2018” treniņi.

ASV pilnībā uzticas Latvijas valdībai un tās spējai uzturēt kārtībā savu banku un finanšu sektoru, šonedēļ īsā paziņojumā paudis ASV Valsts departaments. Vēstījumā norādīts, ka Latvija un ASV ilgus gadus kopā ir cīnījušās ar korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem draudiem starptautiskajai drošībai. Vienlaikus ASV apliecina, ka “atbalsta un turpinās palīdzēt Latvijas valdībai, Latvijas Finanšu kapitāla un tirgus komisijai un Latvijas tiesību sargājošajām iestādēm īstenot mūsu kopīgo vīziju par stipru un labi regulētu Latvijas finanšu sektoru”. Jau ziņots, ka rīt 22.februārī, Latvijā ieradīsies ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans (John J. Sullivan). Tā būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas līdz šim augstākās amatpersonas vizīte Latvijā.

Aizdomās turētā statusu nosaka brīdī, kad, balstoties uz pierādījumiem, ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Šis statuss nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis, lūgts komentēt aizdomās par kukuļņemšanu turētā latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča izteikumus par krimināllietas pasūtījuma raksturu, žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks kalnmeiers. Ģenerālprokurors aicināja nesteigties notikumiem pa priekšu un ļaut procesam ritēt savu gaitu, vienlaikus norādot, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Rimšēviča krimināllieta būtu pasūtījums. Turklāt pēc Kalnmeiera domām šādam apgalvojumam būtu nepieciešams vairāk argumentu nekā izskanējis līdz šim.

Turpinām ziņas

Šogad būvdarbi notiks autoceļu 152 objektos apmēram 1300 kilometru garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad būvdarbi notika 1100 kilometros valsts autoceļu, šodien ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš pastāstīja, ka no 152 objektiem, kuros notiks būvdarbi, 26 objektos būvdarbus plānots veikt ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, bet 126 - ar valsts budžeta finansējumu. 2018.gadā valsts autoceļu finansējums ir 307 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Savienības fondu finansējums ir 124 miljoni eiro, bet valsts - 183 miljoni eiro. Pēc Auguļa teiktā, kapitālieguldījumi šogad plānoti 904 kilometros valsts autoceļu. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros valsts autoceļu. Turpretī vietējo autoceļu remontdarbi plānoti 96 objektos un papildu divos pārejošajos objektos no 2017. gada, kuru kopgarums ir 396 kilometri. Objekti dubultās virsmas apstrādei šajā gadā atlasīti, balstoties uz satiksmes intensitātes rādītājiem un smagā transporta īpatsvaru. Šajā gadā būvdarbi iecerēti arīuz autoceļa P62 Krāslava - Preiļi - Madona posmā Kastīre – Preiļi.

Kontekstā ar radušos situāciju attiecībā uz janvārī pieaugušajiem elektroenerģijas rēķiniem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas dēļ Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no risinājumiem uzņēmējiem piedāvās elastīgi samazināt vai atslēgt jaudu pavisam uz deviņiem mēnešiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Tiesa, šī risinājuma piedāvājumā arī paredzēta prasība, ka vismaz trīs mēnešus gadā maksimālā jauda tiek izmantota efektīvi. Šajā piedāvājumā arī paredzēts, ka sākotnējā jauda tiek atjaunota, sedzot tikai tehniskās izmaksas, kas varētu būt apmēram 30 eiro.

Un vēl

Rīt, 22.februārī plkst. 16:50 Jēkabpils Mežaparkā pie Radžu ūdenskrātuves notiks šīs sezonas pirmie ziemas auto treniņi „Jēkabpils pilsētas Ziemas Kausa treniņi - Lūsis 2018”. Pieteikties treniņiem var uz vietas sacensību dienā. Pieteikumā jānorāda vārdu, uzvārdu un klasi kurā vēlies startēt. Pasākumu organizē biedrība “SKN Sports”.