Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 27.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien poligonā Dziļā vāda notiks sanāksme par tarifiem sadzīves atkritumu apglabāšanā; Jēkabpilī šodien būs skatāma filma Paradīze’89 un Jēkabpils pilsētas bezpajumtnieki aukstajā laikā aicināti uzturēties pašvaldības piedāvātajās telpās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šodien pulksten 12tos cieto sadzīves atkritumu poligona „Dziļā vāda” administrācijas ēkā, Mežāres pagastā, Krustpils novadā, rīkos uzklausīšanas sanāksmi par SIA „Vidusdaugavas SPAAO” iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma sadzīves atkritumu poligonā „Dziļā vāda” tarifu projektu. Regulators uz uzklausīšanas sanāksmi ir aicinājis SIA „Vidusdaugavas SPAAO” pilnvaroto pārstāvi, kas skaidros iesniegtā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu. Uzklausīšanas sanāksmes dalībniekiem tiks dota iespēja uzdot jautājumus un izteikt savus priekšlikumus un ieteikumus par SIA „Vidusdaugavas SPAAO” iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu projektu.

Salas novada reorganizētā bērnunama "Līkumi" atstādinātajam vadītājam Jurim Boķim piespriestais drošības līdzeklis - apcietinājums - ir pārsūdzēts, un apelācijas tiesa drošības līdzekļa piemērošanu izvērtēs šodien. Jelgavas tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone skaidroja, ka Boķa lietas materiāli nosūtīti Zemgales apgabaltiesai sūdzības izskatīšanai. Sūdzību saistībā ar apcietinājumu iesniegusi Boķa aizstāve Dace Ozoliņa. Savukārt Zemgales apgabaltiesā informēja, ka visi pārsūdzētie drošības līdzekļi tiesā tiks skatīti šodien un 1.martā. Precīzāku informāciju tiesas sekretāre Marta Saliniece par slēgtu tiesas sēdi nesniedza.

Jau vēstīts, ka apcietinātais un atstādinātais Boķis ir pārvests uz Rīgas Centrālcietumu. Zemgales tiesas apgabala prokurors Aivars Egle pieļāva, ka Boķa veselības stāvoklis ir stabils, tāpēc viņam vairs nav nepieciešama mediķu uzraudzība. Izmeklēšanas interesēs Egle nekomentēja, kādu tieši pretdarbību kriminālprocesa mērķu sasniegšanai veicis Boķis, skaidrojot, ka jebkādas informācijas sniegšanu varētu interpretēt arī kā spiedienu uz izmeklēšanu un tiesu no prokurora puses.

Turpinām ziņas

Biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumu "Māras zeme" un noslēguma koncertu "Zvaigžņu ceļā" maksās 15 līdz 65 eiro. Valdība šodien plāno skatīt noteikumu projektu, kurā noteiktas svētku maksas pasākumu cenas. Svētku programma kopumā sastāvēs no 65 pasākumiem, 43 no kuriem būs bezmaksas, bet 19 – maksas. Kā ziņots, biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem iedzīvotāji varēs iegādāties no 3.marta, liecina paziņojums Dziesmusvētku interneta vietnē.

Šodien un rīt pulksten sešos vakarā, kā arī 1. un 2. martāpulksten trijos un sešos vakarā Kino Mītnē Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” režisores Madaras Dišleres filma “Paradīze ’89”. Filma visai ģimenei – uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par deviņgadīgās Paulas ienākšanu pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Pirmizrāde Jēkabpilī 27. februārī Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē! Pārējie seansi notiks Tautas nama Kamerzālē.

Un vēl

Jēkabpils pilsētas pašvaldība aukstajā laikā noteikusi patvēruma vietas bezpajumtniekiem, kur tie var uzturēties visu diennakti. Pazeminoties gaisa temperatūrai līdz mīnus 10 un zemāk grādiem, iedzīvotājiem, kuriem nav dzīvesvietas, ir iespēja uzturēties Zaļā ielā 9 jeb Naktspatversmes telpās, Brīvības ielā 45 jeb Sociālā dienesta telpu pirmā stāva vestibilā un Ģimenes atbalsta centrā Rīgas iela 237.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: ABLV bank nolemj pašlikvidēties; Šodien tiek atzīmēta Vispasaules nevalstisko organizāciju diena; un 15 luterāņu mācītāji pauž satraukumu par naida kurināšanu baznīcā.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce vakar pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. "ABLV Bank" uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem. Plašāku informāciju par šo lēmumu "ABLV Bank" pārstāvi plānojot sniegt šodien. Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādei, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāiesniedz iesniegums par pašlikvidāciju, šajā gadījumā likvidatoru banka var izvēlēties pati, ievēlot to kredītiestādes akcionāru sapulcē. Kā ziņots, ka 23.februārī Eiropas centrālā banka pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisija vienbalsīgi atbalstījusi Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā. Deputāti uzklausīja Maizīti komisijas sēdē, un pauda atbalstu viņa redzējumam par turpmāko darbību. Maizīša kandidatūra vēl jāapstiprina Saeimā. Jau ziņots, ka līdz šim Saeimā pārstāvētie politiķi nepauda iebildumus pret Maizīša pilnvaru termiņa pagarināšanu, tomēr parlamenta frakcijas vēl apspriedīs šo jautājumu. Pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Maizītis Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amatā tika apstiprināts 2013.gada 14.martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2.maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem. Kandidātu šim amatam izvirza Nacionālā drošības padome, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.

Turpinām ziņas

Šodien tiek atzīmēta Vispasaules nevalstisko organizāciju diena, kuras idejas autors ir Rīgā dzimušais Lielbritānijas uzņēmējs Mārcis Liors Skadmanis. Vispasaules NVO dienas izveide tika aizsākta 2009.gadā Latvijā, kur šo ideju atbalstīja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse". 2010.gadā Vispasaules NVO dienu oficiāli atzina IX Baltijas jūras reģiona NVO forums un 2014.gadā to atbalstīja arī ANO un Eiropas Savienības (ES) līderi un starptautiskās organizācijas. Tagad Vispasaules NVO diena 27.februārī tiek atzīmēta daudzviet pasaulē. Vispasaules NVO dienu atzīmē ne tikai nevalstisko organizāciju aktīvisti, bet arī to sadarbības partneri no dažādām jomām un augsta līmeņa amatpersonas. Jau ziņots, ka sagaidot vispasaules nevalstisko organizāciju dienu šonedēļ Jēkabpils NVO biedrībās ir atvērto durvju nedēļa, senioru dienas centrā “Kopā būt” pieejama informācija un notiek praktiskās nodarbības. Plašāka informācija atrodama Jēkabpils nevalstisko organizāciju mājaslapā.

Ceturtdien, 1. martā stāsies spēkā jauni tehniskās apskates noteikumi «Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskās kontroles uz ceļa», kas pilnveidos transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Kopumā tiks saglabāts šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanu transportlīdzekļu tehniskajā apskatē. Jaunajos noteikumos tiek pārņemta Eiropas Savienības (ES) direktīva par tehnisko apskati, un atbilstoši direktīvai Ministru kabineta noteikumos tiks nostiprinātas prasības, kas jau šobrīd tiek īstenotas attiecībā uz tehniskās apskates stacijām un to aprīkojumu, inspektoru kvalifikāciju, apskates procesa un kvalitātes uzraudzību. Jaunajos noteikumos būs izmaiņas transportlīdzekļu trūkumu un bojājumu numerācijā un turpmāk tā būs vienota visā Eiropas savienībā. Tas nozīmē, ka, iegādājoties automobili jebkurā Eiropas Savienības valstī, pēc trūkumu un bojājumu numerācijas varēs ērti pārliecināties par pēdējā tehniskajā apskatē fiksētajiem trūkumiem un bojājumiem.

Un vēl

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) tiek nozagta un arvien vairāk attālinās no Rietumu protestantiskajai kristietībai tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību un atbildīgu akadēmisko brīvību, - šādu viedokli publiskā vēstulē jeb paziņojumā pauž 15 luteriskās baznīcas mācītāji. Viņi agādina, ka bijušo luterāņu mācītāju Juri Rubeni aiziet no amata pamudināja mīlestības un pacietības trūkums mācītāju savstarpējās sarunās. Paziņojumā pausts viedoklis, ka patlaban luteriskās baznīcas vērtētāju un tiesātāju lomu ir uzņēmušies cilvēki, kuriem esot "deformēta izpratne par evaņģēliju un kristietības būtību". Aicinot iepazīties ar radušos situāciju, garīdznieki uzskata, ka "baznīca tiek nozagta" jeb aizvirzīta no tās pamatvērtībām. Lai diskutētu par situāciju 12.martā plkst.18 Rīgas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5, paredzēta diskusija visiem, "kuri līdzdala un apzinās šo fundamentālo problēmu baznīcas iekšienē". Vēstuli parakstījuši arī Vietalvas draudzes palīgmācītājs Jānis Alsiņš, Zasas un Dignājas draudžu mācītājs Ivars Dzelme un Jēkabpils Sv. Miķela draudzes mācītājs Modris Plāte.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija uzdevusi Baltijas valstīm ne vēlāk kā līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" organizāciju un struktūru; Latvijā valsts apmaksātie jaunākās paaudzes medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir pieejami ievērojami mazākam pacientu skaitam nekā kaimiņvalstīs; un Jaunā pētījumā atklāts, ka modernie cilvēki nav vienīgie, kam piemīt abstraktā domāšana un spēja radīt mākslu.

Nākamās nedēļas sākumā ir jāpanāk vienošanās par finanšu sektora uzraugošo institūciju auditu, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Valdības vadītājs uzskata, ka jāizvērtē visas uzraugošo institūciju veiktās darbības, vai tās ir bijušas adekvātas katrai konkrētajai situācijai. Jautāts, vai pēc audita varētu sekot kādu amatpersonu nomaiņa, Kučinskis sacīja, ka "tāpēc jau audits tiek veikts, lai, pamatojoties uz tā rezultātiem, sekotu kāda statusa maiņa vai amatpersonas maiņa". Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka pagaidām viņam nav pamata domāt par kādas uzraugošo institūciju amatpersonas pieļautajām nepilnībām darbā vai pārkāpumiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piebilda, ka audita konsultants tiks izvēlēts, konsultējoties ar Latvijas sadarbības partneriem - Pasaules Banku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citiem. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, visticamāk, ka audita veikšanu varētu virzīt Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kura šī darba veikšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, piemēram, starptautisku institūciju vai auditoru.

Eiropas Komisija uzdevusi Baltijas valstīm ne vēlāk kā līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" organizāciju un struktūru, ziņo Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls, atsaucoties uz sabiedriskās televīzijas ETV raidījumu "Aktuālā kamera" ("Aktuaalne kaamera"). Tas vēsta, ka Eiropas komisija arī vēlas, lai līdz šim laikam tiktu panākta skaidrība "par vairākiem specifiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu". Projekta "Rail Baltica" īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā raidījumam "Aktuālā kamera" uzsvērusi, ka domstarpības starp Baltijas valstīm izraisa bažas Briselē. Viņa arī teikusi, ka "Rail Baltica' Igaunijas un Lietuvas akcionāru lēmuma izteikt viņai neuzticību iemesls esot domstarpības organizatoriskos jautājumos. Pēc viņas teiktā, visvairāk grūtību bijis ar Lietuvu, ar kuru bijis sarežģīti vienoties kā attiecībā uz projekta "Rail Baltica" izstrādāšanu, tā arī vairākos tehniskos jautājumos. Savukārt Igaunijā uzskata, ka visas domstarpība izdosies laikus novērst.

Turpinām ziņas

Par krāpšanas upuriem pēdējā laikā arvien biežāk kļūst jauni un uzņēmīgi cilvēki, šorīt intervijā raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Diezgan bieži tiekot negodprātīgi izmantoti arī svešu personu dati. Vaicāta, cik izplatīta ir šāda un līdzīga veida krāpšana, viņa atzina, ka nebūtu pareizi koncentrēties uz precīziem skaitļiem, jo katrs viens gadījums jau ir liela problēma. Tai pašā laikā Piziča atklāja, ka ar krāpšanu ir saskārusies teju desmitā daļa no visiem cilvēkiem, kuri ierodas pie notāriem. Piziča ieteica svarīgus darījumus, cik vien iespējams, vienmēr veikt ar notāra starpniecību, taču, mēģinot tikt ar visu galā pašam, jāatceras divas galvenās lietas - nepieciešams uzzināt visu iespējamo par darījuma partneri, kā arī ļoti rūpīgi izpētīt līgumu, un to nedrīkst parakstīt, ja ir kaut kaut mazākās šaubas vai neizpratne par kādu no dokumenta punktiem.

Latvijā valsts apmaksātie jaunākās paaudzes medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir pieejami ievērojami mazākam pacientu skaitam nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka Latvijā sirds slimnieki daudz biežāk kļūst darba nespējīgi vai mirst no diagnozēm, kas kaimiņvalstīs tiek sekmīgi ārstētas ar jauno zāļu palīdzību, secinājusi Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA). Atbilstoši tās apkopotajiem datiem, Igaunija un Lietuva sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ar jaunajām zālēm atvēl ievērojami vairāk līdzekļu nekā Latvija. Pēc veselības ministrijas aprēķiniem, ar 3,05 miljonu eiro finansējumu kompensējamos medikamentus 2018.gadā apmaksās 5205 pacientiem. Taču, atbilstoši starptautiskās asociācijas datiem, reālais pacientu skaits minēto diagnožu grupās Latvijā ir 36 000. Turklāt asociācijas ieskatā patlaban nav skaidrības arī par veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā minētās budžeta apakšprogrammas kompensējamo medikamentu nodrošināšanai sirds un asinsvadu saslimšanām piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, jo tā paredz iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā gan jaunus medikamentus, gan jaunas diagnozes, gan paplašināt apmaksāto medikamentu izrakstīšanas nosacījumus. Asociācija norāda, ka veselības ministrijas finansējums nosegs tikai nelielu daļu no sirds slimniekiem nepieciešamā zāļu apmēra, līdz ar to visi, kam tās nepieciešamas, vajadzīgos medikamentus nesaņems.

Un vēl

Jaunā pētījumā atklāts, ka modernie cilvēki nav pirmā un vienīgā suga, kam piemīt abstraktā domāšana un spēja radīt mākslu, jo pasaulē vecāko alu zīmējumu autori izrādās nevis modernie cilvēki, bet gan neandertālieši. Kā rakstīts zinātniskajā žurnālā «Science», pētnieki šo atklājumu uzskata par ārkārtīgu nozīmīgu un platu soli tuvāk cilvēka evolūcijas procesa labākai izpratnei. Starptautiska zinātnieku grupa izanalizēja alu zīmējumus trīs vietās Spānijā. Pētnieki secināja, ka šie zīmējumi radīti aptuveni pirms 64 tūkstošiem gadu. Zināms, ka modernie cilvēki Eiropā ieradās 20 tūkstošus gadus vēlāk, tāpēc pētnieki secina, ka šo zīmējumu autori ir neandertālieši – vienīgā cilvēku suga, kas tajā laikā mita kontinentā. Šis ir pirmais pierādījums, ka neandertālieši veidoja zīmējumus uz alu sienām, un tie pierāda, ka neandertālieši bija krietni inteliģentāki un līdzīgāki modernajiem cilvēkiem, nekā uzskatīts iepriekš. Neandertāliešu alu zīmējumos attēloti dažādi punkti, dzīvnieki un ģeometriskas figūras, kas zīmētas ar sarkano okeru vai melnu krāsu. Turklāt vietām redzami pat stencili jeb ar primitīvu trafaretu veidoti zīmējumi un gravējumi.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprina Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu; Līvānos noslēgušies peldbaseina kompleksa būvniecības darbi; un Turpmāk donoriem būs iespēja atteikties no atlīdzības jeb kompensācijas par asins nodošanu.

Valdība šodien apstiprināja Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu, kura realizācijai nākamajiem diviem gadiem nepieciešami 7 miljoni 926 tūkstoši 337 eiro. Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna 2018.- 2020.gadam mērķis ir uzlabot ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizētu noziedzību. Plānā noteikti uzdevumi, kas nodrošina iepriekšējā periodā sākto pasākumu pēctecīgu turpināšanu. Plāna ieviešanā ir iesaistītas trīs ministrijas un 14 valsts institūcijas, savukārt par plāna īstenošanu atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija. Plānā ir paredzēta 27 pasākumu īstenošana. Savukārt plāna realizācijai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 4 625 657 eiro, 2020.gadā - 3 300 680 eiro. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2019.gadā un 2020.gadā tiks skatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumos ielūgumiem un svētku procesa uzturētājiem tiks atvēlēti ne vairāk kā 2% no kopējā biļešu skaita, liecina šodien valdībā pieņemtais svētku maksas pakalpojumu cenrādis. Publiskajā tirdzniecībā tiks nodrošināti 74% biļešu, bet iepriekšpārdošanā - 24%. Svētku programma kopumā sastāvēs no 65 pasākumiem, no kuriem 43 būs bezmaksas, bet 19 – maksas. Cenrādī iekļauti svētku centrālie pasākumi - deju lieluzvedums "Māras zeme" un noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā", kuru ģenerālmēģinājuma biļetēm plānots noteikt cenu no 7 līdz 45 eiro, bet koncertiem - no 15 līdz 65 eiro. Biļetes uz sadziedāšanos maksās 7 eiro. Viszemākās biļešu cenas 2 līdz 10 eiro apmērā plānotas bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedumam, kam seko vokālo ansambļu koncerts "Laiku viju gredzenā", uz kuru biļešu cenu plānots noteikt 5 līdz 25 eiro apmērā. 7 līdz 25 eiro amplitūdā biļetes maksās uz mazākumtautību kolektīvu koncertu "Pa saulei", tautas mūzikas koncertu "Visas manas skaistas dziesmas" un latviešu tautas tērpu skati, bet par speciālo tribīnes vietu Svētku gājienā plānots prasīt 25 eiro. Garīgās mūzikas koncerta "ES esmu" biļetēm plānots noteikt cenu no 10 līdz 35 eiro, deju koncerta "Vēl simts gadu dejai" biļetes maksās 5 līdz 35 eiro, bet kokļu mūzikas koncerta "Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!" un latviešu vokāli simfoniskās mūzikas koncerta biļetes - 5 līdz 35 eiro. Iecerēts, ka 7 līdz 35 eiro biļetes maksās uz pūtēju orķestru koncertu "Pieskāriens laikam" un vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu "Tev tuvumā".

Turpinām ziņas

Divus autobusu maršrutus no Dobeles uz Auci apvienos, izveidojot vienu maršrutu. Vērtējot sabiedriskā transporta maršrutu optimizāciju Zemgalē, ir panākta vienošanās par maršrutu Dobele-Sniķere-Auce un Dobele-Īle-Auce apvienošanu vienā, kas būs ekonomiskāks. Savukārt citi maršruti Zemgalē vēl tiek vērtēti, jo Zemgales plānošanas reģions saņēmis no Autotransporta direkcijas statistiku par pārvadātajiem pasažieriem katrā no maršrutiem, tāpēc informācijas apkopošana nedaudz aizkavējusies. Plānots, ka ieteikumi par maršrutu optimizāciju tiks sagatavoti pirmajā marta pusē. Zemgalē tiek izvērtēti 29 sabiedriskā transporta maršruti. Planošanas reģiona pārstāvji norāda, ka turas pie principa, ka jāsaglabā iedzīvotāju iespēja pārvietoties arī tad, ja dzīvesvieta atrodas tālu laukos. Pašlaik noris darbs arī Jēkabpils novada maršrutu izvērtēšanā, izskatot variantus, lai apmierinātas būtu visas iesaistītās puses. Jau ziņots, ka Sabiedriskā transporta padomes (STP) sēdē panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams.

Līvānos noslēgušies peldbaseina kompleksa būvniecības darbi. Mūsdienīgajā objektā ir lielais baseins un peldbaseins bērniem, burbuļvanna, SPA zonu ar saunu, tvaika pirti un auksto baseinu. Gan baseina ēka, gan pats peldbaseins ir piemērots arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atbilstoši projektam, baseins būs aprīkots arī ar speciālu pacēlāju, lai būtu pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atbilstoši ir izbūvētas arī tualetes, ģērbtuves, dušas un citas telpas. Peldbaseina būvniecību veica SIA "Jēkabpils PMK". Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūves un sporta zāles - angāra pārbūves projektēšanas, būvniecību un autoruzraudzības izmaksas ir 1 650 200 eiro. Objekts tiks nodots ekspluatācijā un sāks uzņemt peldēt gribētājus pēc tam, kad tiks saņemts Būvniecības valsts kontroles biroja atzinums.

Un vēl

Turpmāk donoriem būs iespēja atteikties no atlīdzības jeb kompensācijas par asins nodošanu, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi noteikumos par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem. Līdz šim noteikumi neparedzēja iespēju atteikties no atlīdzības, jo tajos noteikts izmaksāt donoriem kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai. Pēc Veselības ministrijas (VM) paustā, ja donors pēc brīvprātības un labas gribas principa ir atteicies no kompensācijas par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai, donoram kompensāciju neizmaksā, un tā paliek Valsts asinsdonoru centra (VADC) rīcībā donoru kustības veicināšanai, piemēram, reklāmai medijos, informatīvajiem bukletiem un citiem izdevumiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils piedalīsies starptautiska tūrisma maršruta "Strūves ģeodēziskais loks" izveidē; Ziņo par bērniem nedrošu braukšanu no kalna ar ragavām Jēkabpils Mežaparkā; un Kārtējo reizi noraida priekšlikumu, kas paredz noteikt par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkus.

Jau nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 AS "ABLV Bank" darbinieki zaudēs darbu. Bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Viņš norādīja, ka tie būs augstas kvalifikācijas speciālisti - finansisti, mārketinga eksperti un citi. Kopumā bankā strādā vairāk nekā 900 cilvēku. Kā norādīja Bernis, pirmo atlaišanas kārtu veiks bankas vadība, bet tālākās - bankas likvidatori. "ABLV Bank" mājaslapā norādīts, ka bankas darbinieku vidējais vecums ir 34 gadi. Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aģentūrai LETA sacīja, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžets ir pilnībā gatavs, lai sniegtu finansiālu atbalstu "ABLV Bank" darbiniekiem, kuri zaudēs savu darbu.

Jēkabpils pilsētas domes deputāti atbalstījuši pašvaldības dalību projektā, kas paredz starptautiska tūrisma maršruta "Strūves ģeodēziskais loks" izveidi. Projekta "Starptautiska tūrisma maršruta "Strūves ģeodēziskais loks" izveide" apstiprināšanas gadījumā pašvaldība apņēmusies nodrošināt tam nepieciešamo līdzfinansējumu 18 tūkstoši eiro apmērā. Projekts "Starptautiska tūrisma maršruta "Strūves ģeodēziskais loks" izveide" tika iesniegts Latvijas– Lietuvas– Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020.gadam, tā vadošais partneris ir Zemgales plānošanas reģions. Jēkabpilī projekta gaitā plānots labiekārtot Strūves parku – atjaunot gājēju celiņu, nomainīt atpūtas soliņus, uzlabot apgaismojumu un uzstādīt bērnu izzinošās rotaļu ierīces, iegādāties aprīkojumu, kā arī izveidot izglītojošu mācību programmu par Vilhelmu Strūvi Krustpils pilī. Projekta īstenošana plānota 24 mēnešus. Tā kopējās izmaksas ir 697 tūkstoši 793 eiro.

Turpinām ziņas

Radio1 saņēma vēstuli no jēkabpilietes, kas ziņo par nedrošu braukšanu ar ragaviņām no kalna Mežaparkā, kā rezultātā bērni gūst traumas. Vēstules autore informē, ka Mežaparkā pie izveidotās kameršļūkšanas vietas blakus bērni var braukt ar ragavām no kalna un arī viņa šo iespēju izmantoja ļoti bieži līdz bērns, šļūcot no kalna, pārlidoja pāri uzkalniņam un ietriecās stabā, gūstot nopietnas traumas. Tur viens stabs ir norobežots ar mazu uzkalniņu, bet pārejie nekādīgi nav norobežoti, ir pat iespēja iebraukt meža uz akmeņiem. Iedzīvotāja jautā, kapēc stabi ir pliki un nav nekādu norobežojumu, lai bērni droši varētu bez traumu gūšanas šļūkt no kalna? Kas ir atbildīgs, lai norobežotu visu vai vizmaz tās bīstamākas vietas.

Iedzīvotājas vēstuli pārsūtījām Jēkabpils pilsētas pašvaldībai. Atbildi sniedza SIA “Jēkabpils sporta centrs direktora vietniece” Aiva Jakubovska. Viņa norāda, ka par Ziemas aktivitāšu baudīšanas drošību un drošu rīcību Jēkabpils Mežaparkā atbildīgi ir vecāki, vai pieaugušie, kuru pavadībā ir nepilngadīgs bērns. Tā kā kalns vēl ir tapšanas stadijā, patlaban Jēkabpils sporta centra darbinieku uzraudzībā ir vissezonas kameršļūkšanas trase. Lai varētu iztikt bez traumu gadījumiem, mežaparka kalna apmeklētāji tiek aicināti izvērtēt izvēlētās ziemas aktivitātes pieredzi, prasmes, māku un modrību un izvēlēties piemērotu braukšanas augstumu, attālumu un bremzēšanas iespējas. Aiva jakubovska norāda, ka pateicas par iedzīvotājas ieteikumu un šīs nedēļas laikā sporta centrs parūpēsies par polsterējumu novietošanu apkārt stabiem.

Un vēl

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums šodien neatbalstīja likumprojektu, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne norādīja, ka viņa kā katoliete ciena arī pareizticīgos un vecticībniekus. Savukārt šāds ierosinājums radot jautājumu, vai sabiedrībā netiek radīta sašķeltība, likumā paredzot vienu svētku svinēšanu divreiz. Tāpēc politiķe sliecas neatbalstīt šādas izmaiņas. Attiecīgais likumprojekts bija trīs gadus "iesprūdis" parlamentā. Komisija priekšlikumu šodien skatīja pēc partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas komisijā pārstāvēto deputātu Borisa Cileviča, Igora Zujeva un Vladimira Nikonova rosinājuma. Kā ziņots, likumprojekts par brīvdienu 7.janvārī tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā 2014.gada decembrī. Iepriekš parlaments jau vairākkārt noraidīja līdzīgas ieceres.