Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 28.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī notiks pilsētas teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam saņemto priekšlikumu izskatīšana; Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā norisināsies pateicības diena; un Preiļos notiks mācību diena lopkopjiem.

Šodien pulksten 17.30 Jēkabpils tautas nama Baltajā zālē notiks Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam 1. redakcijas un Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas sanāksme.

Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas dome 11.janvārī pieņēma lēmumu “Par Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam 1. redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai un Vides pārskata projekta nodošanu publiskai apspriešanai un institūciju atdzinumu saņemšanai”. Plānošanas dokuments attiecas uz Jēkabpils pilsētas teritorijas atļauto izmantošanu, prasībām apbūvei un teritorijas izmantošanas iespējām laika posmam līdz 2030.gadam. Teritorijas plānojuma un Vides pārskata izstrādātājs ir SIA „Grupa 93". Ar teritorijas plānojuma 1.redakcijas un Vides pārskata projekta materiāliem minētajā termiņā elektroniskā formātā var iepazīties Jēkabpils pilsētas pašvaldības interneta vietnē jekabpils.lv, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.

Šodien Starptautiskajā reto slimību dienā oficiāli darbu sāks Reto slimību koordinēšanas centrs. Turpmāk pacientiem ar retām slimībām tiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus molekulārās ģenētikas izmeklējumus, multidisciplināru konsīliju ieteiktas terapijas arī tādām retām slimībām, kurām līdz šim ārstēšana Latvijā nebija iespējama, kā arī veselības stāvokļa koordinētu novērošanu dinamikā. Tāpat centrs nodrošinās pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērniņam konstatēta reta slimība. Centra atklāšanas preses konference "Reto slimību koordinēšanas centrs gatavs darbam" notiks plkst.11 Vienības gatvē 45, Ģenētikas mājas 2.stāvā. Kā vēstīts, patlaban Reto slimību reģistrā atrodas tūkstoš 481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā trešdien pulksten divos dienā norisināsies “Pateicības pēcpusdiena”. Tā tiek rīkota, jo bibliotēkas kolektīvs vēlas pateikt PALDIES visiem skolotājiem un vadītājiem, ar ko gada garumā ir bijusi sadarbība grāmatu lasīšanas veicināšanas pasākumos.

Šodien pulksten sešos vakarā, kā arī 1. un 2. martāpulksten trijos un sešos vakarā Kino Mītnē Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” režisores Madaras Dišleres filma “Paradīze ’89”. Filma visai ģimenei – uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par deviņgadīgās Paulas ienākšanu pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Pirmizrāde Jēkabpilī 27. februārī Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē! Pārējie seansi notiks Tautas nama Kamerzālē.

Un vēl

Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra Preiļu konsultāciju birojs organizē divu dienu apmācības kvalifikācijas paaugstināšanai gaļas liellopu saimniecību īpašniekiem, pārraugiem un visiem interesentiem. Mācības norisināsies šodien un piektdien 2.martā. Mācību sākums pulksten desmitos. Teorētiskās nodarbības norisināsies šodien Preiļu konsultāciju centra telpās. Savukārt praktiskās – piektdien izbraukumā uz zemnieku saimniecību Liepukalns Daugavpils novada kalupes pagastā. Mācībās paredzētas šādas tēmas: Ciltsdarba jautājumi gaļas liellopu ganāmpulkā; Veterinārās un labturības prasības gaļas liellopu saimniecībās; Gaļas liellopu ganāmpulka menedžments. Ar pārraudzību saistītā dokumentācija, tās aizpildīšana. Gaļas šķirņu liellopu ganāmpulka atražošana. Dzīvnieku grupēšana. Liellopu novietnes, to nozīme. Zemnieku saimniecību Liepukalns un Dzintari apmeklējums.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiesa atbrīvo no apcietinājuma atstādināto bērnunama "Līkumi" direktoru Boķi; Ekonomikas ministrija atcēlusi OIK atļaujas vēl septiņām koģenerācijas elektrostacijām, arī Krustpils novadā; un ''ABLV Bank'' likvidācijas dēļ apturēti ''New Hanza'' un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti.

Tiesa ir noraidījusi lūgumu atcelt korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam piemērotos drošības līdzekļus, tāpēc viņš apsver iespēju "vērsties starptautiskajās institūcijās". Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš tika lūdzis tiesu atcelt divus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noteiktos drošības līdzekļus - nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. Ņemot vērā, ka Latvijā drošības līdzekļu pārsūdzības iespējas ir izsmeltas, Rimševičā aizstāvība apsver iespējas vērsties starptautiskajās institūcijās. Vārpiņš gan neatklāja, kurā institūcijā šādu pieteikumu varētu iesniegt. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Zemgales apgabaltiesa vakar atbrīvoja no apcietinājuma atstādināto bērnunama "Līkumi" direktoru Juri Boķi. Viņš no apcietinājuma tika atbrīvots tiesas zālē. Boķim saglabāti pārējie drošības līdzekļi - aizliegums ieņemt noteiktu amatu, aizliegums pamest valsti un pienākums uzturēties dzīvesvietā. Jau vēstīts, ka Boķim tika piemērots apcietinājums, jo izmeklētāji tika secinājuši, ka viņa rīcībā saskatāma pretdarbība, kas varētu kaitēt patiesības noskaidrošanai kriminālprocesā. Līdz ar aizturēšanu Boķim policijas iecirknī bija radušās veselības problēmas, tāpēc viņš sākotnēji tika nogādāts Jelgavas slimnīcā, kur viņam bija norīkota apsardze, bet vēlāk viņš tika pārvests uz Olaines cietuma slimnīcu. Jau ziņots, ka Boķis tiek turēts aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, izmantojot vardarbību bijušajā bērnunamā "Līkumi" Salas novadā, kā arī par valsts amatpersonas bezdarbību. Vairāk nekā divus gadus kriminālprocesā nenotika nekāda virzība, līdz to no Jēkabpils policijas iecirkņa pārņēma Valsts policijas Zemgales rajona pārvalde Jelgavā.

Turpinām ziņas

Ekonomikas ministrija (EM) pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām, tajā skaitā arī SIA "Krustpils AER" elektrostacijai Krustpils novadā. Šiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta. Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro.

Vairs nebūs nepieciešams iesniegt vienus un tos pašus dokumentus Valsts zemes dienestā un rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā. To paredz izmaiņas likumos, ko vakar, pirmajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Likuma grozījumi paredz uzlabot savstarpējo datu apmaiņu starp Kadastra informācijas sistēmu un Datorizēto zemesgrāmatu, kā arī ieviest jaunas integrētās procedūras, tajā skaitā ēku (būvju) kā patstāvīga īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma sadalīšanu vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos, ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta tiesības ierakstīšanu, grozīšanu vai dzēšanu. Tādējādi tiks palielināts to datu īpatsvars, kas abās informācijas sistēmās sakrīt, samazināts administratīvais slogs un iestāžu apmeklējumu skaits, izslēgta nepieciešamība iesniegt vienus un tos pašus dokumentus abās institūcijās, kā arī novērsta datu nesakritība.

Un vēl

Patlaban "ABLV Bank" ir apturējusi visus meitasuzņēmuma "Pillar" grupas līgumus ar plānotā "New Hanza" kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem. "Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu "New Hanza". Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Par turpmāko "New Hanza" projekta likteni lems bankas likvidatori. Tāpat ir šobrīd apturēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības iecere.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Brisele ceļ trauksmi par kriptovalūtu vērtību straujajām svārstībām; Mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta mikrofons" triumfē "Instrumenti", Busulis un Dons un Kādas ir jaunākās sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku brīvdienās un nākamnedēļ.

No gandrīz 20 000 eiro decembrī līdz mazāk nekā 9 000 eiro pašlaik. Tik strauji divu mēnešu laikā nokrita populārākās kriptovalūtas bitkoina vērtība. Reaģējot uz šīm svārstībām, Eiropas uzraudzības iestādes ir sākušas zvanīt trauksmes zvanu. Tās atgādina patērētājiem, ka kriptovalūtas neviens negarantē un neaizsargā. Tādēļ ieguldītāji var pazaudēt visu. Tomēr atsevišķas bankas un citi tirgus spēlētāji joprojām saskata kriptovalūtās lielas iespējas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis to saista ar ažiotāžu. Eiropas finanšu tirgus uzraugi nesen ir nākuši klajā ar jaunu brīdinājumu patērētājiem par riskiem, kas ir saistīti ar ieguldījumiem kriptovalūtās. Tomēr daudzi joprojām ir gatavi riskēt. Un pat nelielās bankas sāk piedāvāt kriptovalūtās veikto ieguldījumu pārvaldību, kā arī citus pakalpojumus šajā jomā. Izdevums “Financial Times” vēsta, ka īpaši aktīvas šajā laukā ir nelielas bankas Šveicē un Lihtenšteinā, kas šajā tirgū saskata ne tikai lielus riskus, bet arī lielus ieguvumus. Tikmēr citas Eiropas un Amerikas bankas ir visai piesardzīgas.

Darbaspēka trūkuma mazināšanai ēdināšanas pakalpojumu jomā, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) paudusi aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijai veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā. Kā norādīja biedrībā, restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju. Atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas aplēsēm 2016.gadā vien no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 12 000 cilvēku darbaspējīgā vecumā. Savukārt restorānu biedrības aprēķini liecina, ka Latvija pēdējo desmit gadu laikā zaudējusi aptuveni 170 000 cilvēku darbaspējīgā vecumā. Tomēr biedrības ieskatā valsts joprojām nav radījusi mehānismu, kā kompensēt darbaspēka trūkumu, kas ir viens no galvenajiem ekonomisko attīstību bremzējošiem faktoriem. Tāpat biedrības ieskatā nepieciešams atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 stundas nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Turpinām ziņas

Pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" valdes locekļa amata kandidātu konkursa komisija nolēmusi zoodārza valdes locekļa amatam nominēt Ingmāru Līdaku. No 14 konkursa pretendentiem otrajā atlases kārtā iekļuva pieci un, pamatojoties uz kandidātu vērtēšanas rezultātiem, par vispiemērotāko kandidatūru valdes locekļa amatam konkursa komisija atzinusi pašreizējo Saeimas deputātu Līdaku. Galīgo lēmumu par komisijas izraudzītā kandidāta iecelšanu amatā pieņems zoodārza kapitāla daļu turētājs, kas ir Rīgas dome.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta mikrofons 2017" labākie panākumi šogad bija grupai "Instrumenti" un dziedātājiem Intaram Busulim un Donam, kuri visi triumfēja divās kategorijās. Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons 2017" kategorijā "Labākā dziesma" saņēma grupas "Instrumenti" skaņdarbs "Visa par daudz", bet nominācijā "Gada albums" triumfēja Intara Busuļa un "Abonementa orķestra" albums "Nākamā pietura". Grupas "Instrumenti" dziesma uzvarēja arī kategorijā "Videoklips", bet Busuļa un "Abonementa orķestra" albums atzīts arī par gada labāko popmūzikas ierakstu. Tāpat divās kategorijās balvu ieguva Dons - viņa koncerts "Tepat" saņēmis labākā koncertieraksta balvu, savukārt dziesma "Pa ceļam" ieguva "Radio hita" titulu.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē sals mazināsies tikai nedaudz, bet nākamās nedēļas vidū gan gaidāms atkusnis, liecina prognozes. Nākamajās divās naktīs temperatūra būs -15..-20 grādi, siltāks daļā Kurzemes - ap -10..-14 grādiem, bet dienās gaiss iesils līdz -6..-12 grādiem. Marta sākumā gaisa temperatūra Latvijā pakāpeniski paaugstināsies, nākamnedēļ tā var pārsniegt nulles atzīmi, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze. Šīs nedēļas nogalē vietām snigs, gaisa temperatūra diennakts tumšajā laikā daudzviet valstī joprojām būs zemāka par -10 grādiem, dienā saule gaisu iesildīs līdz -2..-7 grādiem. Galvenokārt gaidāms lēns vējš. Nākamnedēļ Latvija var nonākt ciklona siltajā sektorā, - šobrīd tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra nedēļas vidū paaugstināsies līdz 0..+4 grādiem, palaikam gaidāmi nokrišņi. Pastāv arī iespēja, ka tomēr saglabāsies neliels sals un pieaugs sniega biezums. Turklāt vairums skaitlisko prognožu patlaban rāda nelielu līdz stipru salu marta vidū.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī notiks starta diena biznesa ideju īstenošanā; Izglītības ministrija rosina ļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un noslēguma darbus augstskolās kārtot jebkurā ES oficiālajā valodā; un No rītdienas, 1.marta, maršrutā Viesīte-Sunākste-Vārnava-Viesīte mainīsies reisu izpildes dienas

Nākamtrešdien, 7. martā Jēkabpilī notiks STARTA DIENA. Tas būs bezmaksas pasākums jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem, kurā varēs iedvesmoties, uzzināt par valsts atbalstu un dibināt noderīgus kontaktus. Uz pasākumu aicināts ikviens interesents, kuram ir biznesa ideja un vēlme to īstenot, ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas, STARTA DIENA notiks Krustpils pilī. Pieteikšanās līdz 5. martam ALTUM mājaslapā. Pasākuma dalībnieki uzzinās par atbalsta iespējām, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un nevalstiskās organizācijas.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Iekļaujošas izglītības atbalsta centra vadītāja Sarmīte Safronova rīt, 1.martā piedalīsies konferencē “Iekļaujoša skola - ceļā uz vienotu rīcībpolitiku un praksi”, kas notiks Jūrmalā. Konferenci organizē Britu padomes pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju - ESF projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" jeb “Skola2030”. Konferencē runās par dažādām tēmām – “Iekļaujoša skola no skolēna perspektīvas”, “Redzējums par iekļaujošās un speciālās izglītības situāciju Latvijā”, “Iekļaujoša mācīšanās - skolotāja loma un ietekme” u.c. Notiks arī darba sesijas mazākās grupās, kā arī paneļdiskusijas.

Turpinām ziņas

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūna nedzemdējušām sievietēm. Ņemot vērā, ka par šīm izmaiņām iesniegtie priekšlikumi bija jau izskatīti komisijas iepriekšējās sēdēs, šis jautājums šodien komisijā sīkāk netika apspriests. Pēc pārējo ar citiem jautājumiem saistīto priekšlikumu izskatīšanas komisija šodien nobalsoja par likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Komisija lūgs šo likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē. Jau ziņots, ka Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.

Ja Saeimā gūs atbalstu plānotais aizliegumus nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas, atbildīgās komisijas pārstāvji neizslēdz iespēju, ka izmaiņu oponenti lūgs Valsts prezidentu Raimondu Vējoni likumprojektu neizsludināt vai tā spēkā stāšanās gadījumā varētu vērsties Satversmes tiesā. Vaicāta, vai komisijas atbalstītā redakcija nepārkāpj nedzemdējušu sieviešu cilvēktiesības, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atbildēja noraidoši un skaidroja, ka "sabiedrībā bieži vien runājam par tiesībām un aizmirstam par pienākumiem" un viens no tiem esot rūpēties par savu veselību. Par likumprojektu atbildīgais referents, komisijas deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka šajā jautājumā komisija uzklausīja dažādu jomu pārstāvjus un deputātu vairākums atbalstīja attiecīgo ginekologu pausto viedokli, ka sievietei par olšūnu donoru labāk ir kļūt pēc bērna dzemdēšanas, jo tad sieviete neapdraudēšot savu veselību. Gan Barča, gan Orlovs rēķinās ar iespēju, ka līdzīgi kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz pie Saeimas varētu tikt rīkota protesta akcija.

Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kā arī augstskolu noslēguma darbi būtu jāļauj kārtot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kādā tiek īstenota studiju programma, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā. Ministrija piedāvā noteikt, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami tajā Eiropas savienības oficiālajā valodā, kādā tiek īstenota konkrētā izglītības programma, vai valsts valodā, ja konkrētā izglītības programma netiek īstenota kādā no ES oficiālajām valodām. Tāpat bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešami darbi un diplomdarbi varētu būt izstrādājami un aizstāvāmi tajā ES oficiālajā valodā, kāda tiek īstenota konkrētā studiju programma, vai valsts valodā, ja konkrētā studiju programma netiek īstenota kādā no ES oficiālajām valodām.

un vēl

No rītdienas, 1.marta, maršrutā Viesīte-Sunākste-Vārnava-Viesīte mainīsies reisu izpildes dienas. Turpmāk autobuss, kas no Viesītes skolas skolēnu brīvlaikā izbrauc plkst.7.05 un plkst.16, pasažieru pārvadājumus veiks otrdienās un piektdienās. Līdz šim autobuss reisus nodrošināja trešdienās un piektdienās. Autotransporta direkcijā skaidro, ka izmaiņas ieviestas, atsaucoties novada iedzīvotāju ierosinājumam. Direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un ņemt biļetes par braucienu, atgādinot, ka ikviena reisa lietderība tiek mērīta pēc izsniegtā biļešu skaita.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā pieaudzis par 4,5%; Aizkraukles novada būvvalde neizsniegs būvatļauju koksnes žāvēšanas kalšu būvniecībai Mednieku ielā 1; un Latvija 10.vietā, samērojot Phjončhanā izcīnītās medaļas ar valsts iekšzemes kopproduktu

Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt 2017.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,2%, bet pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 0,3%. 2017.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 26,851 miljards eiro, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī - 7,199 miljardi eiro.

Saeimas deputātam Ingmāram Līdakam kļūstot par Rīgas Zooloģiskā dārza vadītāju un noliekot deputāta mandātu, viņa vietā Saeimā varētu nākt Ķekavas novada Būvvaldes vadītāja, bijusī Jūrmalas pašvaldības vadītāja Inese Aizstrauta, kura tāpat kā Līdaka pārstāv Latvijas Zaļo partiju. Kā pastāstīja pats Līdaka, saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem viņa deputāta vieta sākotnēji pienākas Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram. Ja viņš atteiktos no kļūšanas par Saeimas deputātu, uz šo vietu varētu pretendēt Madonas domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, savukārt pēc viņa nākamā ir Aizstrauta. Līdaka pieļāva iespēju, ka Zemmers un Lungevičs varētu izšķirties turpināt vadīt savas pašvaldības un atteikties no iespējas kļūt par Saeimas deputātu. Tādā gadījumā par parlamentārieti būtu iespēja kļūt Aizstrautai. Līdaka arī apliecināja, ka, ieņemot amatu Zooloģiskā dārza valdē, nekandidēs 13.Saeimas vēlēšanās.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada būvvalde lēma neizsniegt būvatļauju koksnes žāvēšanas kalšu būvniecībai Mednieku ielā 1 Aizkrauklē. Noslēdzoties publiskajai apspriešanai par būvniecības ieceri, būvvalde apkopojusi sabiedrības iesniegtās aptaujas lapas. Kopumā saņemtas 180 publiskās apspriešanas aptaujas lapas, un 86% no tām bija noraidošas un 14% būvniecības ieceri atbalstošas. Iedzīvotāji būvniecības ieceri noraidījuši, jo tā atradīsies pārāk tuvu, vien 40 metru attālumā no dzīvojamās mājas Mednieku ielā 3, palielināsies troksnis, smakas un putekļi. Iedzīvotāji ierosinājuši iecerēto būvniecību pārcelt tālāk no dzīvojamām mājām. Līdz ar to Aizkraukles novada būvvaldes sēdē nolemts atteikt izdot būvatļauju SIA "Sindas kaltes" būvniecības iecerei "Koksnes žāvēšanas kalšu uzstādīšana" Mednieku ielā 1. Jau vēstīts, ka kaltes varētu būvēt nevis Mednieku, bet Rūpniecības ielā. Būvniecības ieceres iesniedzējasprojektu vadītājs Edmunds Bērziņš stāstīja, ka tieši SIA "Sindas kaltes" pašvaldībai ierosināja zemesgabalu maiņu.

Latvijas lauku tūrisma mītnēs šogad pakalpojumu cenas ir kāpušas par apmēram 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, aģentūrai LETA sacīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Viņa teica, ka cenu kāpums ir saistīts ar lauku tūrisma uzņēmējiem pieaugušajām izmaksām, galvenokārt maksas par elektrību sadārdzināšanos. "Lauku ceļotāja" prezidente piebilda, ka tāpat lauku tūrisma mītnēm šogad pieaugušas izmaksas saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu degvielai. Savukārt lielākās tūrisma mītnēs izmaksas pieaugušas saistībā ar algu kāpumu darbiniekiem. Tikmēr nodokļu reformas rezultātā solītais nodokļu slogs mazajiem tūrisma uzņēmējiem nav samazinājies, bet palielinājies.

Un vēl

Pateicoties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs izcīnītajai bronzas medaļai, Latvija visu valstu vērtējumā ieņem desmito vietu, ja attiecina iegūto medaļu skaitu pret 100 miljardiem dolāru valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvijai bronzas medaļu sarūpēja bobsleja divnieks ar pilotu Oskaru Melbārdi un stūmēju Jāni Strengu. Ar vienu bronzas godalgu Latvija medaļu vērtējumā ieņēma dalītu 28.vietu 92 valstu konkurencē. Jau ziōts, ka Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 34 sportisti, kuriem desmit reizes izdevās iekļūt labāko desmitniekā.