Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 2.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosauks banku, kurā klienti varēs saņemt garantētās izmaksas no ABLV bankas; Eiropas parlaments veidos jaunu komisiju finanū noziegumu apkarošanai; un Aknīstē pulcēsies latvijas pašvaldību izpilddirektori.

Šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijā rīkos preses konferenci, lai informētu kā klienti varēs saņemt garantētās izmaksas no ABLV bankas. Pasākumā piedalīsies un uz mediju jautājumiem atbildēs Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva, kā arī izvēlētās kredītiestādes vadītājs, kurš informēs, kur un kā "ABLV Bank" noguldītāji varēs saņemt valsts garantēto atlīdzību. Jau ziņots, ka garantēto atlīdzību izmaksas "ABLV Bank" klientiem sāksies sestdien, 3.martā. Garantētās atlīdzības līdz 100 tūkstoši eiro būs iespējams sāks izmaksāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izraudzītā Latvijas komercbankā, kuru paziņos šodien preses konferencē.
Šodien Rīgā notiks konference “Runā valsts!” Valsts un oficiālā izdevēja simtgades kontekstā “Latvijas Vēstnesis” rosina diskusiju par nākotnes saziņu un aktuālajiem jautājumiem, komunicējot iedzīvotājiem valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju. Konferences iecere ir rosināt pilsonisko sabiedrību diskusijai - cilvēks, valsts, likums un komunikācija šo attiecību izpausmēs un saiknēs. Uz konferenci dosies Domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Margita Liepiņa.
Turpinām ziņas
Latvijā šā gada janvārī bezdarbs bija 8,3%, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina vakar publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati. Tie liecina, ka augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā – 16,3%, Itālijā – 11,1%, Kiprā un Horvātijā – abās valstīs 9,8%, Francijā – 9% un Somijā – 8,5%. Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā – 2,4%, Maltā – 3,5% un Vācijā – 3,6%. Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 7,3%. “Eurostat” aplēses liecina, ka janvārī blokā bez darba bija 17,931 miljons cilvēku, no kuriem 14,111 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs.

Eiropas Parlamenta deputāti vakar pārliecinoši atbalstīja jaunas īpašās komitejas izveidi finanšu noziegumu, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jautājumu izpētei. Izveidojot jauno komiteju, Eiropalaments reaģē uz pērn publiskotajos Paradīzes dokumentos atklātajiem faktiem. Tā turpinās TAXE 1 un 2, kā arī nesen pilnvaras nolikušās PANA izmeklēšanas komitejas darbu. Jaunajā komitejā būs 45 locekļi, un tās 12 mēnešu pilnvaru termiņš sākas uzreiz pēc apstiprināšanas. Jaunās komitejas sastāvs tiks apstiprināts marta plenārsēdē Strasbūrā.

Un vēl

Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis šodien piedalīsies Aknīstes novada Gārsenē notiekošajā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas kārtējā ikmēneša sanāksmē. Darba kārtībā asociācijas valdes informācija; kā arī informācija par Latvijas valsts simtgadi – vispārējo informācija stāstīs Valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte; par XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem, par kuriem informēs svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča; par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, informēs - Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte; ka ārī Latvijas valsts simtgades iniciatīva “Latvijas skolas soma”, informāciju sniegs izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna. Būs arī vairāki iedvesmas stāsti no pašvaldībām, kā arī citu jautājumu izskatīšana;

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Ministrija norāda, ka pašvaldības deputātam domes sēdē ir tiesības uzdot tik daudzu jautājumu, cik viņš uzskata par nepieciešamu; Tieslietu ministrs sola, ka tiesu darbinieku algas paaugstinās no nākamā gada; un Lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā.

Lai apturētu teroristu naudas plūsmas, Eiropas Savienības valstīm būtu vairāk jāuzrauga aizdomīgi darījumi un labdarības organizācijas, kā arī aktīvāk jāapmainās ar izlūkdatiem, vakar apstiprinātā rezolūcijā norādījuši Eiropas Parlamenta deputāti. Eiroparlamentārieši skaidro - lai sekmīgi cīnītos ar terorismu, nepieciešams apkarot nelegālu preču, ieroču, naftas, narkotiku un cigarešu tirdzniecību. Viņi uzsver, ka daļa teroristu izmantotā finansējuma tiek iegūst Eiropā, pateicoties savstarpēji saistītām starptautiskām bezpeļņas organizācijām, labdarības organizācijām un fondiem, kas kalpo kā aizsegs ļaunprātīgai rīcībai. Deputāti arī aicina uzraudzīt lūgšanu un izglītības iestādes, labdarības organizācijas un kultūras biedrības, ja pastāv pamatotas aizdomas par saiknēm ar teroristiskiem grupējumiem, kā arī izvērtēt, vai kriptovalūtas, blokķēžu un FinTech tehnoloģijas tiek izmantotas terorisma finansēšanā un vai tās būtu regulējamas ES līmenī.

Demokrātiskā valstī pašvaldības deputātam domes sēdē ir tiesības iztaujāt gan ziņotāju, gan iniciatīvas iesniedzēju tik ilgi, cik nepieciešams, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgais domes lēmuma projekts būs atbilstošs normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš plašsaziņas līdzekļiem pauda viedokli, ka, ierobežojot Rīgas domes opozīcijas deputātus jautājumu uzdošanā, kā to izdarījusi Rīgas dome, deputātiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtēs naktī uz ceturtdienu Rīgas domē pieņemtos grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.

Kā ziņots, opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdienas plkst.5 no rīta pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus. Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika. Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.

Turpinām ziņas

Noslēdzoties tiesu teritoriālajai reformai, samazināsies grozīto rajona tiesu spriedumu skaits, vakar jaunizveidotajā Zemgales rajona tiesā Jelgavā pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar Zemgales rajona tiesas izveidošanu šodien noslēgsies tiesu teritoriālā reforma, kas, pēc Rasnača teiktā, uzlabos lietu izskatīšanas kvalitāti un izlīdzinās tiesnešu noslogotību.

Tiesu darbinieku algas paaugstināšana būs Tieslietu ministrijas 2019.gada budžeta prioritāte, vakar, noslēdzot tiesu teritoriālo reformu, Jelgavā solīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ministrs, videokonferences režīmā sazinoties ar jaunizveidotās Zemgales rajona tiesas atrašanās vietām Tukumā, Ogrē, Aizkrauklē, Bauskā, Jēkabpilī un Dobelē, darbiniekiem apsolīja, ka atalgojuma palielināšana būs ministrijas galvenā prioritāte, gatavojot 2019.gada budžetu. Algas palielinājums skars visus tiesu darbiniekus, tajā skaitā tulkus.
Savukārt tiesnešu algu palielināšanai jābūt valdības prioritātei, pauda Rasnačs.

Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa no vakardienas darbojas Jelgavā, Dobelē, Aizkrauklē, Bauskā, Jēkabpilī, Tukumā, kā arī Ogrē, kur tiesa līdz šim darbojās Rīgas tiesu apgabala jurisdikcijā.

Un vēl

Latvijas Dabas fonda pētnieki secinājuši, ka ar raidītājiem aprīkotie lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā. Šogad dabas fonds seko līdzi septiņiem ar raidītājiem aprīkotiem lielajiem dumpjiem. Latviju putni pameta pagājušā gada oktobrī un novembrī, un devās pārziemot uz dažādām vietām visā pasaulē. Lielākā daļa no putniem ziemas mītnes atrada valstīs, kas ir pētniekiem zināmas lielo dumpju ziemošanas vietas, piemēram, Polijas piekrastē un iekšzemē, un Dānijā. Viens no novērotajiem putniem jau bija atgriezies Latvijā, Papes ezerā, taču aizlidoja atpakaļ uz Poliju. Pārējie putni, saskaņā ar jaunākajiem datiem, vēl uzturas ziemošanas vietās. Šīs pārziemošanas sezonas lielāko atklājumu dabas fonda pētniekiem sagādāja Kandavas novada Kapukroga dīķī noķertais lielais dumpis, kas Latviju pameta oktobra beigās, šķērsoja Poliju un turpināja ceļu uz dienvidiem. Pēc Vidusjūras šķērsošanas tas nonāca Āfrikā, pārlidoja Sahāras tuksnesi un 19.novembrī sasniedza Nigēras upi Mali, kopumā nolidojot aptuveni 6 tūkstoši 800 kilometrus. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem ir devies uz tik tālām ziemošanas vietām.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties;Eiropas Komisija piešķirtos 3,46 miljonus eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem plānots izmaksāt augustā; Aicina aktualizēt jautājumu par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu; un Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis darīt vairāk, lai aizsargātu bišu veselību.

Eiropas Komisija piešķirtos 3,46 miljonus eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem plānots izmaksāt augustā. Eiropas komisijas piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai ir daļa no kopumā 15 miljonu eiro atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim. Jau ziņots, ka pagājušā gada rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija visām pašvaldībām izsūtījusi vēstules, aicinot pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā labot pašvaldību nolikumus, ja tajos ir noteikti nepamatoti ierobežojumi deputātu jautājumiem. Vēstule pašvaldībām tapusi, jo "pēdējā laikā vairākās pašvaldībās parādījusies tendence ierobežot deputātu tiesības attiecībā uz domes sēdēs uzdoto jautājumu ilgumu un skaitu". Vēstulē pašvaldībām ministrija vērš uzmanību, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, un deputātam šajās sēdēs ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, kā arī sniegt uzziņas. Informācija par pārbaudes rezultātiem un iespējamo plānoto rīcību pašvaldībām ministrijai jāsniedz līdz 15.martam.

Turpinām ziņas

Pēdējās nedēļas aukstie laika apstākļi apliecina nepieciešamību aktualizēt jautājumu par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu. "Conexus" valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne norāda, ka steidzamības kārtā ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas paredzētu ne tikai sistēmas operatora atbildību, bet arī sistēmas lietotāju un tirgotāju iesaisti stabilas dabasgāzes apgādes nodrošināšanā. Tas pamatojams ar to, ka aukstā laikā Krievija tehniski nespēj piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, tāpēc patlaban "Conexus" pārvaldībā esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādā maksimālā režīmā. Uzņēmuma vadība atzina, ka šobrīd "Conexus" spēj nodrošināt klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, tikai pateicoties speciālistu pieredzei un iepriekš ieviestai Inčukalna pazemes gāzes krātuves ieejas jaudu nodrošināšanas izsolei, apzinoties iespējamos tehnisko jaudu nodrošinājuma riskus Latvijas un Baltijas gāzes apgādē. Taču aukstais laiks, ko Latvija piedzīvojusi pēdējās nedēļas laikā, apstiprinājis uzņēmuma iepriekš pausto viedokli - krātuves piepildīšana rudenī ir vienīgais veids, kā nodrošināt stabilu reģiona apgādi ziemā.

Satversmes aizsardzības birojs atteicis pielaidi valsts noslēpumam "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Prokuratūra ir izskatījusi Sudrabas sūdzību par SAB lēmumu, ar kuru viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam un atbilde februāra beigās nosūtīta iesniedzējai. Pati Sudraba, kuras vadītā komisija janvārī beidza darbu, nesniedza skaidru atbildi par SAB un ģenerālprokurora lēmumu saturu. "Viss ir procesā," paziņoja Sudraba. Arī SAB direktors Jānis Maizītis, taujāts, vai SAB izlēmis par pielaides izsniegšanu Sudrabai, precīzu atbildi nesniedza. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu - piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Vienlaikus likums paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.

Un vēl
Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis darīt vairāk, lai aizsargātu bišu veselību, izskaustu viltojumus un atbalstītu biškopjus. Eiropas savienībai nepieciešama plaša ilgtermiņa stratēģija bišu veselības uzlabošanai un populācijas atjaunošanai, teikts rezolūcijā, ko Eiroparlaments ceturtdien, 1.martā, apstiprināja ar 560 balsīm pret 27, 28 deputātiem atturoties. Lai to panāktu, deputāti aicina izstrādāt ES līmeņa rīcības plānu bišu mirstības mazināšanai; īstenot audzēšanas un selekcijas programmas, lai stiprinātu rezistenci pret Varria destructor ērci, Āzijas sirseni un Amerikas peru puvi; stiprināt izpēti, lai radītu inovatīvus, bitēm paredzētus medikamentus un atvieglotu to pieejamību. Tāpat deputāti aicina aizliegt visus pesticīdus, kuru negatīvā ietekme uz bišu veselību ir zinātniski pierādītam, attīstot un popularizējot drošas alternatīvas lauksaimniekiem. Kā arī laicīgi brīdināt par labības miglošanas periodiem, lai novērstu kaitējumu bitēm.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Šogad tiks slēgtas septiņas, bet reorganizētas 25 izglītības iestādes; „Latvijas valsts meži” konkursā atbalstu saņem arī Viesītes un Jēkabpils biedrības; un Pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties aplokšņu algu saņemošo iedzīvotāju īpatsvars.

Šogad tiks slēgtas septiņas, bet reorganizētas 25 izglītības iestādes. Līdz jaunā mācību gada sākumam desmit izglītības iestādes tiks reorganizētas, mainot to īstenoto izglītības pakāpi. Piecas vidusskolas - Lielupes, Irlavas, Īslīces, Uzvaras un Staiceles - pārtaps par pamatskolām, savukārt vēl piecas pamatskolas - Kārķu, Vijciema, Asūnes, Šķaunes un Mežotnes - kļūs par sākumskolām. Virkne izglītības iestāžu tiks pievienotas citām. Tajā skaitā vasarā Viesītes vidusskolai pievienos Rites pamatskolu,, bet Dignājas pamatskolai - Dunavas pamatskolu. Vairākas pašvaldības pieņēmušas lēmumus par atsevišķu izglītības iestāžu likvidāciju. Šī gada augustā beigs pastāvēt arī Sutru sākumskola Līvānu novadā. Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja.

Jēkabpils uzņēmēji tikās ar Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam izstrādātājiem SIA "Grupa 93" un pašvaldības speciālistiem, lai iepazītos un diskutētu par izstrādāto plānojumu. Diskutējot par piedāvātajiem risinājumiem, Jēkabpils uzņēmējiem radās priekšlikums iekļaut Jēkabpils teritorijas plānojumā 2019.-2030. gadam divlīmeņu pārvada izbūvi vienā no Jēkabpils pilsētas dzelzceļa pārbrauktuvēm – Madonas ielā vai Ā. Elksnes ielā, pamatojoties uz to, ka šajā teritorijā ir vairāki pilsētai ekonomiski nozīmīgi uzņēmumi, piemēram, SIA “Dižmežs”, SIA “Jubergs”, SIA “Jēkabpils PMK”, SIA “Viadukts” u.c. Tāpat šīs ielas nodrošina transportkustību uz uzņēmumiem, kas atrodas Krustpils novadā, kā arī ved uz bijušā Jēkabpils lidlauka teritoriju, kas šobrīd tiek attīstīta un apgūta uzņēmējdarbībā. Jēkabpils uzņēmēju biedrība ir iesniegusi iesniegumu pašvaldībā ar lūgumu iekļaut Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumā 2019.-2030. gadam divlīmeņa pārvada izbūvi vienā no iepriekšminētajām dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Turpinām ziņas

Sabiedrības integrācijas fonds izsludina atklātu projektu konkursu programmā „Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programma", kas tiek finansēts no Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtajiem valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Programmas mērķis ir Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pilnvērtīga iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un piederības sajūtas Latvijas valstij stiprināšana, Latvijas mazākumtautību etniskās unikalitātes pienesuma Latvijas sabiedrības kopējam labumam veicināšana, mazākumtautību pārstāvju pilsoniskās līdzdalības un iesaistīšanās sabiedriskajos procesos veicināšana. Programmas mērķa grupa ir mazākumtautību un latviešu valodas plūsmas skolu jaunatne. Kopējais 2018.gadā programmā projektiem pieejamais finansējums ir 31 tūkstotis 303 eiro. Projektus var iesniegt Latvijas Republikā reģistrētas mazākumtautību biedrības un nodibinājumi. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 22.marts.

„Latvijas valsts meži” jau septīto gadu konkursa kārtībā sadalīja 305 tūkstoši 618 eiro ziedojumu biedrībām un nodibinājumiem atbalsta saņemšanai sociālās jomas projektiem. Šogad atbalstu saņēma 59 nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas, paredzot sniegt atbalstu 29 tūkstoši 341 cilvēkam. Nevalstiskās organizācijas īstenos projektus 4 prioritārajās jomās: palīdzot bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām, tiks īstenoti 20 projekti par finansējumu 106 tūkstoši 809 eiro apmērā; palīdzot sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, tiks īstenoti 24 projekti par finansējumu 122 tūkstoši 848 eiro; Sniedzot atbalstu pensijas vecuma cilvēkiem cienīgam un aktīvam dzīvesveidam, tiks īstenoti 8 projekti par finansējumu 32 tūkstoši 520 eiro apmērā un visbeidzot sniedzot atbalstu sabiedrības grupu integrācijai, tiks īstenoti 7 projekti par finansējumu 43 tūkstoši 440 eiro apmērā.

Atbalstu 8 tūkstoši 668 eiro apmērā saņēmusi Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība no Viesītes, kas projekta laikā nodrošinās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām bezmaksas ergoterapeita un fizioterapeita pakalpojumus Atbalsta centrā “Viesītei”. Par projekta līdzekļiem tiks papildināts centra inventārs. Savukārt tūkstoš 550 eiro piešķirti Jēkabpils Bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām biedrībai “Cerību sala”, kas projekta laikā plāno organizēt radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem un garīgo un fizisko atpalicību.

Un vēl

Pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties aplokšņu algu saņemošo iedzīvotāju īpatsvars, liecina personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" veiktā aptauja. Pēc aptaujas datiem, pērn 3% respondentu atzinuši, ka daļēji vai pilnībā atalgojumu saņēma "aploksnēs", kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī par 10 procentpunktiem mazāk nekā 2008.gadā. Aplokšņu algu saņemošo respondentu īpatsvars 2016.gadā bija 5%, 2015.gadā - 6%, 2014. un 2013.gadā - 8%, 2012. un 2011.gadā - 10%, 2010. un 2009.gadā - 12%, bet 2008.gadā to īpatsvars bija 13%.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:"ABLV Bank" klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka "Citadele"; Rīt sāksies biļešu pārdošana uz dziesmu un deju svētkiem; un Līvānos rīt sezonu sāks Mūsdienu mākslas galerija; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes?

"ABLV Bank" klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka "Citadele". Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva žurnālistiem sacīja, ka 87,8% "ABLV Bank" klientu tiks segti pilnībā visi noguldījumi, tajā skaitā no iekšzemes klientiem visi noguldījumi tiks segti 97,8%. Kopumā "ABLV Bank" ir 22 tūkstoši 830 klientu. Visi noguldījumi tiks segti 20 tūkstoši 51 klientam, bet pilnā apmērā noguldījumi netiks segti 2 tūkstoši 779 klientiem, no tiem 184 ir vietējie klienti, pārsvarā juridiskas personas. Jau ziņots, ka garantēto atlīdzību izmaksas "ABLV Bank" klientiem līdz 100 tūkstoši eiro sāksies rīt, 3.martā.

Nākamās nedēļas sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss uz Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja amatu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu ir nepieciešams stiprināt, palielinot tā kapacitāti un nodrošinot labu pārvaldību, kā arī sadarbību ar citām atbildīgajām institūcijām.
Savukārt Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir lūdzis atbalstu šī konkursa nodrošināšanai Ministru prezidentam, kurš organizēšanu uzdevis veikt Valsts kancelejai. Atbilstoši Kalnmeiera lūgumam, konkursa komisijas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet darbam tajā augsta līmeņa pārstāvniecība jānodrošina Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, kā arī Latvijas Bankai. Izvērtējot konkursa komisijas piedāvātos kandidātus, jauno dienesta vadītāju izvēlēsies un amatā apstiprinās ģenerālprokurors.

Turpinām ziņas

Rīt 3.martā plkst. 11tos visās “Biļešu Paradīzes" kasēs, tajā skaitā arī Jēkabpilī tautas namā un Krustpils kultūras namā un interneta veikalā bilesuparadize.lv sāksies biļešu tirdzniecība uz 26.to Vispārējo latviešu dziesmu un 16.to Deju svētku maksas pasākumiem. Cenu amplitūda uz visiem Svētku maksas notikumiem ir 2 līdz 65 eiro, ar katra koncerta biļešu cenām var iepazīties dziesmusvetki.lv. Jau ziņots, ka XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu veido 65 pasākumi, no kuriem 43 pasākumi ir bezmaksas. 26tie Vispārējie latviešu Dziesmu un 16tie Deju svētki, kas notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Rīt, 3. un parīt, 4. martā Jēkabpils 3.vidusskolas sporta manēžā norisināsies Pasaules Tūres Supersērijas posms galda hokejā "Latvia Open" un Pasaules Klubu čempionāts, individuālais turnīrs "Latvia Open" tiks aizvadīts sestdien, savukārt, klubu starpā labākie tiks noskaidroti svētdien. Sacensības organizēt un vadīt ir uzticējusi Starptautiskā galda hokeja federācija, Jēkabpils galda hokeja klubam un Latvijas galda hokeja federācijai. Dalību ir apstiprinājuši 143 dalībnieki un 23 klubu komandas no 10 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Baltkrievijas. No Pasaules ranga Top 10 sportistiem, sacensības piedalīsies – astoņi. 2017./2018. gada sezonā ir 25 posmi 15 valstīs, no kuriem tikai pieciem ir piešķirts Supersērijas statuss, tādējādi Jēkabpils šosezon izskan starp tādām lielpilsētām kā - Rīga, Gēteborga, Maskava un Prāga. Sacensību sākums abas dienas paredzēts no plkst 10 līdz pat apmēram plkst 21.00, sestdien, 3.martā plānota oficiālā atklāšana plkst. 10.20. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Rīt, 3.martā, plkst.17 ar Edgara Mucenieka izstādes "Vienatnē" atklāšanu šī gada sezonu sāks Mūsdienu mākslas galerija Līvānos. Mucenieks sevi sauc par ceļotāju mākslā, ceļotāju dažādās vietās, laikos un formās. "Es gleznoju, zīmēju, fotografēju, veidoju performances, instalācijas, objektus, zemesmākslu. Retāk muzicēju un uzrakstu kādu dzejoli vai pasaku," tā par sevi izteicies mākslinieks. Pēc izstādes atklāšanas klātesošajiem būs iespēja baudīt mūziķa Andra Indāna elektroniskās brīvformas mūzikas projekta "Gas Of Latvia" koncertu, ko papildinās Gruzijā dzīvojošā Latgales mākslinieka Nitai Charan Das veidotās videoprojekcijas. Mucenieka izstāde "Vienatnē" Mūsdienu mākslas galerijā būs apskatāma līdz 31.martam.

Un vēl

Nākamnedēļ vidējā gaisa temperatūra Latvijā būs augstāka nekā šonedēļ, palaikam iespējami nokrišņi, arī sniegputenis, prognozē sinoptiķi. Līdz pirmdienai, 5.martam, Latvijā dominēs lēni vēji, sestdien un svētdien gaidāms arī mērens ziemeļu vējš. Ievērojama snigšana var skart tikai Latgali, galvenokārt Baltkrievijas pierobežu. Debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra naktīs daudzviet noslīdēs zem -10 grādiem un vietām tuvosies -20 grādu atzīmei, savukārt dienas laikā saule gaisu sasildīs līdz -1..-7 grādiem. Turpmākajās dienās, iespējams, palielināsies ciklonu ietekme. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei nokrišņu joprojām būs maz un gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies zem nulles, tomēr starp iespējamajiem scenārijiem ir arī sniegputenis un lietus, kā arī anticiklona un sala pastiprināšanās.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vakar publicētajā prognozē teikts, ka nākamās nedēļas sākumā Baltijas valstis šķērsos vairākas nokrišņu zonas un Latvijas dienvidaustrumu novados sniega segas biezums var pieaugt par sešiem centimetriem, savukārt gaisa temperatūra naktīs vairs nebūs zemāka par -12 grādiem un dienās gaiss vietām iesils līdz -1 grādam. Saskaņā ar sinoptiķu prognozi nākamās nedēļas vidū no ziemeļiem pastiprināsies augsta spiediena atzars - debesis biežāk skaidrosies un nokrišņi mitēsies, bet ar ziemeļu vējiem Latvijā atkal ieplūdīs auksts gaiss. Kā ziņots, ilgtermiņa prognozes sliecas par labu vēsam martam - mēneša vidējā gaisa temperatūra varētu būt pāris grādu zem normas.