Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 8.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien parakstīs līgumu par Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecību; "Barbie" izlaiž jaunas lelles par godu Starptautiskajai sieviešu dienai; un Līvānos norisināsies Anekdošu virpulis 2018.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība šodien parakstīs iepirkuma līgumu par Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles jaunbūves būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzības veikšanu. Līgums tiks parakstīts ar juridisko personu apvienību, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: Akciju sabiedrība “PANEVĖŽIO STATYBOS TRESTAS”, SIA “ARMS Group” un SIA “LC Būve”. Līguma pilnā summa paredzēta 13,1 milj. Eiro ar PVN apmērā. Projektu plānots realizēt nedaudz vairāk kā divu gadu garumā. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka multifunkcionālā halle nostiprinās Jēkabpils pilsētu kā reģionālas nozīmes centru. Pēc viņa domām, multihalles celtniecība ir liels solis Jēkabpils pilsētas attīstībā un ieguldījums pilsētas nākotnē. Jēkabpils bija teju vienīgā lielā pilsēta, kur šādas halles nebija. Ņemot vērā to, ka mūsu pilsētā ir divas augsta līmeņa profesionālas sporta komandas – volejbola klubs “Lūši” un basketbola klubs “Jēkabpils” – šī būs lieliska treniņbāze. Protams, multifunkcionālā halle būs pieejama kā Jēkabpils, tā arī apkārtējā reģiona un pilsētu iedzīvotājiem, tāpat tā spēs nodrošināt plaša mēroga sacensības starptautiskā līmenī. Līdz ar to halle būs kā ieguldījums ne tikai sporta nozarē, bet arī pilsētas atpazīstamības veicināšanā gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī.

Jēkabpils domē šodien ir sēžu diena. Rīts sāksies ar Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības jautājumu komitejas sēdi, kurā lems par dažādu saistošo noteikumu apstiprināšanu, koktēlniecības plenēra nolikumu un dalības maksu vokālās mūzikas konkursā “Balsis 2018”.

Jēkabpils domes sēdē deputāti šodien lems par pilnvarojumu un grozījumu lēmumā par Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas izveidošanu un nolikuma apstiprināšanu, aktualizēto Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2012.–2018. gadam apstiprināšanu, finansējuma piešķiršanu grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās, kā arī par kustamas mantas pārdošanu izsolē un avārijas līdzekļu piešķiršanu.

Savukārt Jēkabpils pilsētas Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē šodien izskatīs jautājumus par Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2019-2025.gadam izstrādes uzsākšanu, Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojuma 2019. – 2030.gadam 1.redakcijas pilnveidošanu, velotrases perspektīvo atrašanās vietu un citiem jautājumiem.

Turpinām ziņas

Šodien ir - 8. marts - Starptautiskā Sieviešu diena, kas tiek daudzviet pasaulē atzīmēta. Tās pirmsākumi un ideja meklējama 19. un 20. gadsimtā, kad aizvien pamanāmākas kļuva dažādas feministu jeb sieviešu tiesību aizstāvošās kustības gan Amerikā, gan Eiropā un, kuras iestājās par dzimumu vienlīdzību. Latvijā pirmo reizi Sieviešu diena tika svinēta 1941. gadā Padomju Savienības okupācijas pirmajā gadā. Tomēr paradoksālā kārtā, šie svētki Padomju Savienībā ieguva pavisam citu nozīmi. Tajos tika svinēta nevis sieviešu līdztiesība, bet izcelta sievietes tradicionālā loma ģimenē to visdažādākos veidos arī cildinot. Vīrieši parasti viņām šajās dienās dāvināja tulpes un pārsteidza ar konfekšu kastēm. Arī šodien liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzīmē Sieviešu dienu, dāmas pārsteidzot ar jau iepriekšminētajām puķēm un, iespējams, pat sarūpējot kādu lielāku dāvanu.

ASV rotaļlietu ražotājfirmai "Mattel" piederošais zīmols "Barbie" izlaidīs jaunas lelles, lai saistībā ar Starptautisko sieviešu dienu godinātu dažas iedvesmojošas sievietes no pagātnes un tagadnes. Zīmols neilgi pirms 8.marta paziņoja, ka ir izraudzījies 17 šādas sievietes, kas tiks pagodinātas ar lellēm viņu izskatā. No pagātnes varonēm ir izraudzītas amerikāņu aviatore Amēlija Erharte, meksikāņu gleznotāja Frīda Kalo un Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) matemātiķe Ketrīna Džonsone, kura pārvarēja rases un dzimuma radītus šķēršļus. Džonsonei pašlaik ir 99 gadi, bet Erharte un Kalo ir mirušas. No mūsdienās slavenām sievietēm ir izraudzītas 14, to vidū arī – filmas "Brīnumsieviete" režisore Petija Dženkinsa, 17 gadus vecā olimpiskās zelta medaļas snovbordā ieguvēja Hloja Kima, Austrālijas dabas aizsardzības aktīviste Bindi Ērvina, britu boksa čempione Nikola Adamsa un citas. Lellēm ir pievienota papildu informācija par šo sieviešu devumu sabiedrībai.

Un vēl

Šodien pulksten 12tos Līvānu novada kultūras centra Mazajā zālē norisināsies Anekdošu virpulis 2018. Tas noritēs Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmā “Pulkā eimu, pulkā teku” Dienvidlatgales novada Anekdošu konkursa “Anekdošu virpulis 2018” pusfināls un Dienvidlatgales novada rotaļnieku konkurss “Lielais rotaļnieks 2018”.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domē darbu sākusi jauna Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece; Saeimas vairākums varētu atbalstīt aicinājumu Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata; un BK Jēkabpils piedzīvo 17to zaudējumu šajā sezonā.

Jēkabpils domē darbu sākusi jauna Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ieva Lapiņa. Preses konferencē, tiekoties ar domes vadību, vietējo mediju žurnālisti jautāja, vai bija izsludints konkurss uz Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieces amatu un, kāpēc šāda izvēle, ja tajā pašā laikā reorganizācijas rezultātā no darba tiek atlaista nodaļā strādājošā Ieva Gādmane un viņai šī vakance netiek piedāvāta. Guntars Gogulis sarunā ar žurnālistiem skaidroja, ka konkursus pašvaldība rīko uz struktūrvienību amatiem, šajā gadījumā konkurss nebijis jāsludina. Vakance, kurā darbā pieņemta Ieva Lapiņa ir darbs uz laiku, jo šobrīd ilgstošā atvaļinājumā atrodas līdzšinējā Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Afanasjeva. Savukārt pēc Guntara Goguļa rīcībā esošās informācijas, Ieva Gādmane esot atradusi sev patstāvīgu darbu un izvēlējusies aiziet, nevis palikt amatā, kas ir uz laiku. Sarunā ar Radio1.lv Ieva Lapiņa sacīja, ka viņai, strādājot Krustpils novadā sabiedrisko attiecību speciālistes amatā, izveidojusies laba sadarbība ar toreizējo novada izpilddirektoru un pašreizējo Jēkabpils mēru Raivi Ragaini, kurš viņai piedāvājis darbu Jēkabpils domē. Jautāta vai nemulsina apstāklis, ka šī vakance ir darbs uz laiku, Ieva Lapiņa sacīja, ka nē, jo uzskatot iespēju strādāt Jēkabpils domē, ka izaugsmi, jaunu izaicinājumu un iespēju. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība iedzīvotājiem atgādina, ka uz ūdenstilpņu ledus atrasties ir bīstami! Jau 1.februārī pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis izdeva rīkojamu, nosakot, ka “no 2018.gada 1.februāra līdz ledus izkušanai aizliegts atrasties uz upes Daugava Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā”. Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis informē, ka pašvaldības policija ir uzrakstījusi vairākus administratīvā pārkāpuma protokolus, tomēr cilvēki nereti ir neapdomīgi un nevajadzīgi riskē ar savu dzīvību, šķērsojot Daugavas ledu. Jēkabpils pilsētas pašvaldība vēlreiz iedzīvotājiem atgādina, ka uz ūdenstilpņu ledus atrasties ir bīstami, tādēļ lūgums neriskēt ar savu dzīvību un veselību!

Turpinām ziņas

Saeimas vairākums varētu atbalstīt aicinājumu Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Šādu lēmumu atbalstīs "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, bet Zaļo un zemnieku savienībai būs brīvais balsojums, noskaidroja aģentūra LETA. Neoficiālā informācija liecina, ka arī "Saskaņa" plāno atbalstīt šo aicinājumu. Latvijas Reģionu apvienības deputāti nolēmuši nepiedalīties balsojumā. Jau ziņots, ka Rimšēvičs aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu.

Sabiedriskā organizācija Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija šogad īpaši vēlas pievērst sabiedrības uzmanību dzeramā ūdens patēriņa paradumiem, vēloties aicināt pēc iespējas vairāk uzturā lietot dzeramo ūdeni tieši no ūdensvada. Kā zināms, rekomendējamais dzeramā ūdens patēriņš cilvēkam dienā vidēji ir 1,5 līdz divi litri. Ņemot vērā statistikas datus, katrs trešais iedzīvotājs ikdienā lieto fasēto dzeramo ūdeni, tādējādi gada laikā par to vidēji patērējot 300 – 400 eiro, vienlaikus saražojot ap 50 kg plastmasas atkritumu. Asociācijā norāda, ka Latvija var lepoties ar lieliskas kvalitātes dzeramā ūdens krājumiem, kuri tiek ikdienu piegādāti patērētājiem ūdensvados. Jau ziņots, ka 22.martā kopš 1993.gada visā pasaulē pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena.

Un vēl

Vakar Valgā par uzvaru „OlyBet” Latvijas basketbola līgā un vietu „play-off” zonā cīnījās BK „Jēkabpils” un BK „Valka/Valga” komandas. „Lūši” ātri nokļuva iedzinēju lomā, prata atspēlēties, tomēr astoņu vīru sastāvā nespēja uzveikt mājiniekus. Spēle noslēdzās ar rezultātu 63:72. Sekmīgākais jēkabpiliešu rindās ar 12 punktiem un sešām bumbām zem groziem bija kapteinis Oskars Virsis. Šis bija BK „Jēkabpils” 17. zaudējums 24 spēlēs un piekāpšanās „Valka/Valka” komandai diemžēl nozīmē izkrišanu no izslēgšanas spēļu zonas, atdodot 6. pozīciju šīs cīņas uzvarētājiem. BK „Jēkabpils” līdzjutēji uz nākamo spēli varēs posties sestdien, 17. martā, kad Jēkabpils sporta namā „lūši” mērosies spēkiem ar BK „Ogre” komandu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās kalsuieties: Kādi ir partiju jaunākie reitingi? Stradiņa slimnīcā plaisas dēļ slēgtas kāpnes; un Secināts, lai pašvaldības deputāts iepazītos ar visiem normatīvajiem dokumentiem viņam tie būtu jālasa 316 gadus.

Politisko partiju reitingos lielāko popularitātes kāpumu februārī piedzīvojusi apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotība", atsaucoties uz tās pasūtītājiem sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, vēsta Latvijas Televīzija. Kā liecina aptauja, par VL-TB/LNNK februārī bija gatavi balsot 7,8% aptaujāto vēlētāju, bet par "Vienotību" - 4,6%. Salīdzinoši janvārī šo partiju reitingi bija 5,8% un 2,9%. Tikmēr joprojām populārākā partija ir "Saskaņa", kurai atbalstu februārī pauduši 21,2% aptaujāto vēlētāju salīdzinājumā ar 20,4% janvārī. Arī Zaļo un zemnieku savienība februārī noturējusi savu otro vietu reitingos, tomēr atbalsts tai ir krities no 15,3% janvārī līdz 14,5% februārī. Jaunās konservatīvās partijas reitings mēneša laikā nav mainījies un atbalstu tai pauž 4,1% aptaujāto, tomēr tā sev priekšā palaidusi "Vienotību". Skaitot tikai izlēmušo atbildes, "Saskaņai" atbalstu pauduši 34,3% aptaujāto, ZZS - 23,4%, VL-TB/LNNK - 12,6%, "Vienotībai" - 7,4%, bet JKP - 6,6% aptaujāto. Latvijas Reģionu apvienību (LRA) februārī bija gatavi atbalstīt 2,1% potenciālo vēlētāju, bet partiju "KPV LV" - 1,9%. Atbalsts LRA kopš janvāra ir sarucis par 0,4%, bet "KPV LV" - par 0,1%.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča diskusijā LTV raidījumā “Tieša runa” atvainojās biļešu pircējiem problēmām ar to tirdzniecību. Viņa atzina, ka svētku rīkotāji ir ļoti neapmierināti ar biļešu tirdzniecības procesu, kas “pārvērtās tādā murgā”. Tika saņemtas 150 sūdzības, kas viņas vērtējumā ir ļoti daudz.Tikmēr kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka labākais variants Dziesmu un deju svētku biļešu sadalīšanai ir piešķirt tās svētku dalībniekiem. Taču tam būtu vajadzīgs sabiedrības solidārs atbalsts un sabiedriskā apspriešana. Un par šo jautājumu varētu lemt Saeima, izdarot grozījumus svētku likumā. Vienlaikus ministre pastāstīja, ka tika pārdomāti arī citi varianti. Viņa arī atzinīgi vērtēja iespēju rīkot izlozi uz iespēju iegādāties biļetes. Taču vairāki faktori to neesot ļāvuši īstenot, piemēram, būtu vajadzīgs lielāks sagatavošanās laiks. Turklāt sabiedrībā esot vērojama arī negatīva attieksme pret izlozi, jo vienādas iespējas būtu gan ļoti motivētiem, gan vienaldzīgiem pircējiem.

Turpinām ziņas

Latvijas viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies, tāpēc valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, ziņojumā par Latviju uzsver Eiropas Komisija. Tā atzīst, ka produktivitātes pieaugums Latvijā kopš krīzes ir bijis stabils, bet atkopšanās vieglo panākumu laiks ir pagājis. Tajā pašā laikā Eiropas komisija norāda, ka vāji inovācijas rādītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs. Eiropas komisija Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā vērtē kā labvēlīgu, lai gan saglabājas problēmas ar tiesu sistēmu un valsts iepirkumiem. Tāpat Eiropas komisija norāda uz strauji augošām darbaspēka izmaksām, kas rada zināmas bažas par Latvijas cenu konkurētspēju. Eiropas komisija piebilst, ka darbaspēka piedāvājuma samazināšanās ir galvenais algu pieauguma virzītājspēks, kam savukārt varētu būt labvēlīga ietekme uz emigrācijas mazināšanu.

Regulārajās pārbaudēs vakar, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas saimnieciskais dienests konstatējis, ka vēsturiskā 32.korpusa centrālajās kāpnēs radušās plaisas, tādēļ kāpnes uz laiku slēgtas, kustību virzot pa liftiem. Slimnīcas darbs kāpņu defekta dēļ nav ietekmēts. Ēkā ir izvietots neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs, intensīvās terapijas nodaļa, sirds ķirurģijas centrs un citas slimnīcas struktūrvienības. Pacientu piederīgo pārvietošanās pa stāviem tiek organizēta ar liftiem. Situācijas novērtēšanai un risku apzināšanai izsaukts Būvniecības valsts kontroles birojs, pieaicinot neatkarīgos ekspertus. Biroja darbinieki pēc pārbaudes ieteikuši novērot plaisu attīstību, lai lemtu par turpmākajiem darbiem. Stradiņa slimnīca informē, ka ēkas stāvoklis ir drošs pacientiem un darbiniekiem. Tāpat tiek turpināta pacientu uzņemšana Neatliekamās medicīnas centrā.

Un vēl

Pēdējos gados sabiedrībā plaši tiek diskutēts par nepieciešamību samazināt Latvijā normatīvismu, tomēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākā padomnieka Māra Pūķa apkopotie dati liecina, ka tas gluži pretēji – pieaug. Viņš norāda, lai pašvaldību deputāts izlasītu visus normatīvos dokumentus, pieņemot, ka dienā viņš izlasa vidēji četras lapas, nepieciešami 316 gadi. Ir skaidrs, ka tas nav iespējams, tomēr tas nenovērš iespēju, ka pašvaldību deputāts par kāda normatīva nezināšanu, tiks sodīts. Pūķa apkopotie dati liecina, ka šobrīd spēkā esoši ir: Starptautiskie līgumi – 1 690; Saeimas likumi – 1 579; Ministru kabineta noteikumi – 9 546; pašvaldību saistošie noteikumi (orientējošs aprēķins) – 6 000. Ņemot vērā vecākā Latvijas pašvaldību savienības valde bijusi vienisprātis, ka nepieciešams vēl aktīvāk iesaistīties pārregulējuma mazināšanā, cieši sastrādājoties ar valsts likumdevēju un lēmējvaru. Pašvaldību savienība par šo problēmu nopietni diskutēs šī gada 29. Kongresā, kas notiks maijā Daugavpilī.

Rado1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Maizīti apstiprina SAB vadītāja amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu; Rosina aizliegt darba devējiem nepamatotu svešvalodu prasīšanu; un Statistika liecina, ka Latvijā sieviešu pārsvars ir pilsētās, bet vīriešu – laukos.

Saeima šodien nolēma iecelt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti šajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Šādu lēmumu atbalstīja 85 deputāti, bet pret balsoja divi parlamentārieši, viens balsojumā nepiedalījās. Maizīša apstiprināšanu amatā atbalstīja gan koalīcijas, gan opozīcijas, gan pie frakcijas nepiederošie deputāti. Pēc Saeimas lēmuma Maizītis žurnālistiem norādīja, ka turpmākajā darbā ņems vērā Saeimas doto uzticību. Atskatoties uz paveikto, SAB direktors norādīja, ka ir bijušas veiksmes, vienkārši neveiksmes un strīdīgas situācijas. SAB direktors ļoti labi saprot, ka jebkurš dienesta vadītājs prasīs papildus resursus, taču viņš uzskata, ka tādai jomai kā izlūkošana resursu nekad nebūs par maz. SAB direktors apliecināja, ka tuvākā pusgada izaicinājums būs personām dotā iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumus par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu vai anulēšanu. Pielaides piešķiršanas process līdz ar to kļūs ilgāks.

Saeima šodien nolēma vērtēt Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējiem konkrētu svešvalodu nepamatotu prasīšanu, ja vien darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, kas būs atbildīgā komisija Saeima, šī jautājuma izskatīšanā balsoja 48 deputāti, 21 iestājās “pret”, un trīs atturējās. Nacionālā apvienība gan iesniegtajos dokumentos Saeimai, kur skaidro un pamato šādu iespējamu grozījumu nepieciešamību, neslēpj, ka runa ir par krievu valodas nozīmi Latvijas ikdienas dzīvē. Politiķi norāda, ka septiņās lielākajās pilsētās tikai 40% iedzīvotāju ir latvieši. Taču darba meklētāji no reģioniem bieži vien ir latvieši, kuri krievu valodu nezina. Tādējādi viņi nespēj iekļauties darba tirgū. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Tāpat arī tiek norādīts, ka ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences. Lai likuma grozījumi stātos spēkā Saeimas deputātiem tie būs jāapstiprina trīs lasījumos.

Turpiām ziņas

Pērn par Viesītes novada domes priekšsēdētāju kļuvušais bijušais pašvaldības izpilddirektors Alfons Žuks no pašvaldības saņēmis par 13% lielāku atalgojumu, liecina Valsts ieņēmuma dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija. 2016.gadā Žuka kā izpilddirektora alga pašvaldībā bija 20 tūkstoši 394 eiro, bet pērn, kad viņš ievēlēts par domes priekšsēdētāju, algā saņēmis par 13% vairāk - 22 tūkstoši 998 eiro. Pagājušajā gadā Žuka ieņēmumos deklarēts arī 168 eiro pabalsts. Pēdējā gada laikā domes priekšsēdētājs samazinājis savas parādsaistības, kas 2016.gadā bija 13 tūkstoši eiro, bet pagājušajā gadā - jau 8 tūkstoši 976 eiro. Žuks ir deklarējis vairākus nekustamos īpašumus - zemesgabalus ar ēkām un bez, kā arī dzīvokli Viesītē. Viņam pieder arī pagājušā gadsimta vidū ražotie transportlīdzekļi "GAZ M 21", "Moskvich 401" un "ZAZ 965", kā arī 2012.gada izlaiduma mopēds un 2010.gadā ražotā automašīna "BMW 730".

Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskolu pievienos Ērgļu vidusskolai, domes sēdē lēmuši Ērgļu novada domes deputāti. Lēmums pieņemts, jo skolā ir neliels audzēkņu skaits. Šobrīd izglītības iestādi apmeklē ap 40 skolēnu, un tur atrodas arī bērnudārzs. Jaunais plāns paredz, ka topošajā Ērgļu vidusskolas filiālē atradīsies klases līdz pamatskolas posmam. Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskola jau ilgi atradusies uz reorganizācijas sliekšņa un tai jau bijusi sadarbība ar Ērgļu vidusskolu, no kurienes uz mazāko skolu braukuši skolotāj. Jau vēstīts, ka pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" vienīgo vidusskolu Ērgļu novadā ieteikuši reorganizēt par pamatskolu. Kā argumenti minēti rūkošais skolēnu skaits un nepietiekamie mācību rezultāti. Skolēniem no Ērgļu novada šādā situācijā ieteikts apmeklēt izglītības iestādes Madonā vai Koknesē.

Un vēl

Latvijā sieviešu pārsvars ir pilsētās, bet vīriešu - laukos, informē Centrālā statistikas pārvalde. Tās dati arī liecina, ka visvairāk sieviešu uz 100 vīriešiem ir Kalncempju pagastā Alūksnes novadā (139), bet vismazāk - Gārsenes pagastā Aknīstes novadā (76). Savukārt 19 Latvijas pagastos jeb 3% teritoriju ir sieviešu un vīriešu līdzsvars, no tiem septiņos Latgalē, piecos Kurzemē un Zemgalē, kā arī divos Vidzemē. Vidēji Latvijā uz 100 vīriešiem ir 118 sievietes. 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 054 433 sievietes un 895 683 vīrieši. Dati arī liecina, ka ik gadu Latvijā piedzimst vairāk puišu nekā meiteņu. Vecumā līdz 39 gadiem vīriešu ir vairāk, bet no 40 gadu vecuma ir sieviešu pārsvars. Vecumā virs 70 gadiem sieviešu ir 2,3 reizes vairāk nekā vīriešu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils mērs paraksta līgumu par multifunkcionālās halles būvniecību; Nacionālās bibliotēkas būvnieki no valsts grib piedzīt 11,4 miljonus eiro; un Ašeradens rosina likvidēt "vēsturiski neefektīvo" obligātās iepirkuma komponentes sistēmu

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis šodien parakstīja iepirkuma līgumu par Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles jaunbūves būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzības veikšanu. Līgums parakstīts ar juridisko personu apvienību, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: Akciju sabiedrība “PANEVĖŽIO STATYBOS TRESTAS”, SIA “ARMS Group” un SIA “LC Būve”. Līguma pilnā summa paredzēta 13,1 milj. eiro ar PVN. Projektu realizēs nedaudz vairāk kā divu gadu garumā, multifunkcionālā halle atradīsies Brīvības ielā 289b, līdzās pilsētas stadionam. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka multifunkcionālā halle nostiprinās Jēkabpils pilsētu kā reģionālas nozīmes centru. Pēc viņa domām, multihalles celtniecība ir liels solis Jēkabpils pilsētas attīstībā un ieguldījums pilsētas nākotnē.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas padomē saistītās funkcijas. Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu Eiropaas centrālās bankas padomē. No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai Eiropas centrālās bankas padomes sēdēs. Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Turpinām ziņas

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvnieki - pilnsabiedrība "Nacionālo būvkompāniju apvienība" Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesnieguši prasības pieteikumu par 11 miljoni 449 tūkstoši 483 eiro piedziņu no valsts. Saskaņā ar pieteikumu, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa 9 miljoni 242 tūkstoši 595 eiro apmērā, līgumsods 924 tūkstoši 259 eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti 1 miljons 223 tūkstoši 497 eiro apmērā. Kultūras ministrijas pārstāve pauž pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī nacionālās bibliotēkas būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, Kultūras ministrija līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 tūkstoši 904 eiro apmērā par nacionālās biblitēkas būvniecību. Kultūrs ministrija uzsver, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa būvuzņēmumu prasību skatīs šī gada 13.septembrī.

Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Atbalsts kultūras programmām reģionos" projektu īstenošanai Zemgalē piešķirti 120 tūkstoši eiro. Konkursa mērķis ir veicināt Zemgales reģiona tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību plašai sabiedrībai, tajā skaitā veicināt zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, vienota Zemgales tēla veidošanu, atbalstīt jaunrades un pētniecības procesus kultūras jomā, sekmēt reģiona līdzsvarotu attīstību kultūras nozarē. Jaunā konkursa projektu pieteikumi iesniedzami līdz 4.aprīlim ZPR birojā Jelgavā vai Jēkabpilī.

Un vēl

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja. Ministrs norādīja, ka Ekonomikas ministriaja drīz sasniegs savas obligātās iepirkuma komponentes sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi - iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.