Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 13.martā
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:No šodienas var iegādāties ielūgumus uz leģionāru dienas pasākumu Jēkabpilī; Šodien Jēkabpils domē norisināsies pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu noslēguma pasākums; un Tiesībsargs uzskata, ka pārāk agrs mācību stundu sākums skolās apdraud bērnu veselību.
Kā ik gadu, Krustpils novada pašvaldība sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas domi piektdien, 16. martā organizēs leģionāru piemiņas dienai veltītus pasākumus, kur tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie brīvības cīnītāji. Piektdien plkst. 7.00 – paredzēta izbraukšana uz Rīgu no Vecpilsētas laukuma, 7.10 – iekāpšana pie Krustpils pils. Rīgā:
Plkst.10.00 – leģionāru piemiņas dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā. Plkst.12.00 –ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Jēkabpilī:Plkst.16.00 – piemiņas brīdis Krustpilī pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju’. Plkst.17.30 – Krustpils kultūras namā Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes “Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai” atklāšana. Plkst.18.00 – Krustpils kultūras nama aktu zālē – leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas “Vilki” koncerts “Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām”. Sākot ar šodienu, 13. martu ir pieejami ielūgumi uz pasākumu. Tos iespējams izņemt Jēkabpils Tautas nama un Krustpils Kultūras nama kasēs. Viens ielūgums uz pasākumu ir derīgs divām personām.
Lai uzlabotu situāciju mājokļu jomā, dzīvojamā fonda kvalitāti un pieejamību, Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju. Par to domes sēdē informēja Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko. Uz žurnālistu jautājumu, kas noticis ar jau izstrādāto majokļa politikas koncepciju, jo Rutko kungs medijiem par tās izveides sākumu ziņoja jau pagājušās vasaras nogalē, stāstot, ka to veido kopā ar jauno SIA “JK namu pārvalde” priekšnieku Ainaru Vasili, savukārt rudenī tika solīts, ka šī gada martā būs jaunās koncepcijas prezentācija, Rutko kungs sacīja, ka viņa izstrādātā mājokļu politikas koncepcija esot nepabeigta un nepilnīga un to nepieciešams papildināt un pārstrādāt. Tāpēc izveidota darba grupa, kas izstrādās Jēkabpils pilsētas mājokļu politikas koncepciju. Tās mērķis ir veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldības teritorijā un atbalstot enerģiju taupošos pasākumus dzīvojamās mājās.
Turpinām ziņas
Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes sēžu zālē notiks Jēkabpils pilsētas 7. zinātniski pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums, kurā darbu autori uzstāsies ar darbu prezentācijām. Jēkabpils pilsētas pašvaldības zinātniski pētniecisko darbu konkursa mērķis ir rosināt pilsētas izglītības iestāžu izglītojamos veikt pētījumus par Jēkabpils pilsētu un tai aktuālām tēmām. Šogad izvērtēšanai pieteikti astoņi darbi dažādās jomās. Darbus izstrādājuši Jēkabpils 3.vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pasākuma noslēgumā tiks paziņoti Jēkabpils zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. Labāko darbu autori saņems naudas balvas.
Skolēnu brīvlaikā, šodien, rīt un parīt pulksten trijos dienā un sešos vakaros būs iespēja Kino Mītnē noskatīties animācijas filmu “Džungļu patruļa”. Filmas varonis Moriss ir pingvīns, bet sirdī – īsts tīģeris! Viņa audžumāte, tīģeriene, iemācījusi dēlam kungfu cīņas mākslu, un tagad pingvīntīģeris Moriss kopā ar draugiem – džungļu patruļu – gādā, lai džungļos valdītu kārtība un taisnīgums. Viņu bīstamākais pretinieks ir velnišķīgais koala Igors un viņa aprobežotie rokaspuiši paviāni, kas jau gadiem kaļ plānus, kā izpostīt džungļus. Lai to nepieļautu, Džungļu patruļai jāapvieno spēki ar Čempioniem – stipriniekiem, kas sargāja džungļus pirms viņiem.
Šodien Līvānu novada biedrības “Baltā māja” telpās norisināsies dzejas kluba sezonas “Ar dzeju sirdī – apkārt zemei!” tikšanās “Dvēseles svētceļojums”: uz turieni, kur zeme ir tuvāk debesīm!pasākums sāksies pulksten trijos dienā.
Un vēl
Pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums ievērojami palielina dažādus veselības riskus skolēniem un var tikt uzskatīts par bērnu tiesību pārkāpumu, vērtējot kādu iesniegumu, secinājis tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga ikgadējā ziņojumā Saeimai norādīts, ka pagājušajā gadā tiesībsargs saņēma iesniegumu, kas saistās ar pārāk agru mācību sākumu skolā. Iesniedzēja norāda, ka viņas meitai, kura ir pusaudžu vecumā un mācās 7.klasē, pirmā mācību stunda sākas plkst.8.20, turklāt reizi nedēļā ir noteikta arī nulles stunda, kura sākas plkst.7.30. Iesniedzēja uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas viņas bērna tiesības uz pilnvērtīgu miegu un veselību. Patlaban spēkā esošie ārējie normatīvie akti mācību stundu sākuma laiku izglītības iestādēm nenosaka. Tiesībsargs norāda, ka valsts līmenī neregulējot izglītības iestāžu darba laiku, bērnu veselībai tiek nodarīts kaitējums, jo izglītības iestādes var noteikt nesamērīgi agru laiku, kurā bērniem ir jāsāk mācības. Tiesībsargs veicis dažādu pieejamo pētījumu par pusaudžu miegu analīzi un secinājis, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums skolēniem ievērojami palielina dažādus veselības riskus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesībsargs aicina Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
radio1 ziņās klausieties: Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis; SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās ierīkotas videonovērošanas kameras; un Gada laikā vidējā vecuma pensija pieaugusi par 19 eiro.
Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis, informē "Latvijas valsts ceļi". Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Kā uzsver Latvijas valsts ceļi speciālisti, transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Jau patlaban transporta masas ierobežojumi ir ieviesti uz daudziem autoceļiem, ar to sarakstu var iepazīties Latvijas valsts ceļu mājaslapā. Ierobežojumi noteikti arī uz vietējā autoceļa Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste posmā no Lašiem līdz Vandāniem un Zīlāni - Galvānkalns visā garumā. Jau ziņots, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Savukārt šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Tikmēr braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem šorīt ir apmierinoši.
Saeimas vēlēšanu gadā valdošo koalīciju pārstāvošās partijas "Vienotība" politiķi nākuši klajā ar iniciatīvu noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu, kurā tiktu godināti latviešu karavīri. Koalīcijas partneri šo priekšlikumu sliecas atbalstīt. Tāpat Saeimas šonedēļ skatīs VL-TB/LNNK rosināto likumprojektu, lai 16.martu noteiktu par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Ja 11.novembri noteiktu par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Ja 16.marts būtu piemiņas dienas, tad tā nebūtu brīvdiena. Uzņēmēju organizāciju ieskatā, iecere noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu būtu jāvērtē arī no tautsaimniecības viedokļa
Turpinām ziņas
Šajā apkures sezonā aktualizējās jautājums par škeldu un viedokļi par tās kvalitāti un cenu izteikti vairākkārt. Kā zināms liela daļa iegādātās šķeldas SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās glabājas zem klajas debess, kur tās kvalitāti mazina gan lietus, gan sniegs. Uzņēmuma vadībai jautājām: vai ir domāts rast līdzekļus un uzbūvēt nojumes šķeldas glabāšanai visās SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās? Un vēl – tā kā šogad šķeldas paraugus ņēma vairāki deputāti gan saskaņojot, gan nesaskaņojot to ar siltumtīklu vadību, vai ir pareizi, ka katlumāju teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām un vai ir iespēja slēgt katlumāju teritorijas?
Radio1 atbildi sniedza SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, norādot, ka uzņēmums speciālas nojumes šķeldai būvēt neplāno. Siltumtīkli jau vairākus gadus veido kurināmā piegādes tā, lai nebūtu jāveido šķeldas uzkrājumi. Šī sezona, ņemot vērā ārkārtas situāciju mežistrādē, bija sarežģīta, jo šķeldas tirgū trūka, brīžiem tās vienkārši nebija. Celtnieku ielas katlumājā šķelda tika uzkrāta tikai šogad. Tas tika darīts, lai varētu kurināšanai izmantot šķeldu, kas ir lētāks kurināmais, nekā, ja būtu jāizmanto gāze. Tvaika ielas katlumājā nojume šķeldai ir, patlaban kurināmais tur tiek uzkrāts vairāk, bet plānots ar laiku to neveidot. Karpenko izteica cerību, ka šķeldas deficīts tirgū vairs nebūs un atjaunosies šķeldas piegādes saplānotajos piegāžu grafikos. Savukārt, kas attiecas uz katlumājas teritoriju slēgšanu, karpenko informēja, ka Celtnieku katlumājas teritorija patlaban ir noslēgta gan dienā, gan nakts laikā. Uz brīdi, kad tiek pieņemta šķelda, vārti tiekot atvērti, bet pēc tam teritorija atkal tiek noslēgta. Iepriekš Celtnieku ielas katlumājā vārti nebija noslēgti tādēļ, lai ekonomētu laiku piegādātājiem un atvieglotu šķeldas ievešanu darba dienas laikā, jo Celtnieku ielas katlumājā, tāpat kā Dārzu ielas katlumājā ir tikai viens operators. Patlaban visas “Jēkabpils siltums” katlumāju teritorijas ir noslēgtas un nepiederošām personām nav brīvi pieejamas. Uzņēmums arī nodrošinājis, ka visās katlumāju teritorijās – gan Tvaiku ielā, tāpat arī Celtnieku ielā un Dārzu ielā, ir videonovērošanas kameras.
Un vēl
Pensijas saņēmēju skaits gada laikā samazinājies par 4124 cilvēkiem, proti, šogad janvārī pensijas saņēmuši 455 667, bet pērn – 459 791 cilvēks. Pagājušā gada decembrī lielākā daļa jeb 48,2% saņēma vecuma pensiju 200 līdz 300 eiro apmērā, 24,4% – 300 līdz 400 eiro apmērā, bet 7,4% senioru saņēma pensiju 400 līdz 500 eiro apmērā. Vienlaikus vecuma pensiju, kas mazāka par 100 eiro, saņēma 5,1% cilvēku, savukārt pensiju 100 līdz 200 eiro saņēma 6,6% senioru. Vienlaikus 1836 cilvēki ir lielākie pensiju saņēmēji, un viņu pensijas pārsniedz 1500 eiro mēnesī. Kopumā pensiju, kas lielāka par 500 eiro, saņēma 8,3% cilvēku.
Jau ziņots, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja – valstij būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz organizācijas valstu vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
radio1 ziņās klausieties: Divu gadu laikā privātmāju īpašniekiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls; Divās olimpiskajās spēlēs startējušais Latvijas šorttrekists Roberto Puķītis paziņojis, ka turpmāk vairs nepārstāvēs savu dzimteni; un Latvijas upēs sācies ūdens līmeņa kāpums.
Ir "ļoti iespējams", ka Krievija ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, vakar parlamentā paziņoja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Pēc viņas teiktā, Skripaļs un viņa meita saindēti ar Krievijā izstrādātu militāras kategorijas nervus paralizējošu vielu. Meja devusi Krievijai laiku līdz šīsdienas vakaram izskaidrot viņu saindēšanu. Meja pavēstīja, ka Krievijas vēstnieks Londonā izsaukts sniegt paskaidrojumus, vai tā bijusi "Krievijas valsts tieša rīcība", vai arī rezultāts "kontroles zaudēšanai" pār nervus paralītisko vielu krājumiem. Tie ir vienīgie iespējamie divi iemesli, kāpēc Lielbritānijā konstatēta šī viela, sacīja Meja. Viņa pavēstīja, ka ārlietu ministrs Boriss Džonsons informējis vēstnieku, ka Maskavai "nekavējoties jāsniedz pilnīga un ticama atbilde" Aizliegto ķīmisko ieroču organizācijai par "Novičok" programmu, pretējā gadījumā Lielbritānija uzskatīs, ka šī rīcība ir pielīdzināma nelikumīgai spēka pielietošanai no Krievijas valsts puses pret Apvienoto Karalisti. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova Mejas paziņojumus nodēvējusi par "cirka šovu" un "pasakām".
Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šodien vēsta laikraksts "Latvijas avīze". Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā. Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci. Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību - gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību - un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka - paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
Turpinām ziņas
Latvija šogad janvārī eksportēja preces 958,955 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,1% jeb 146,794 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,088 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 7,9% jeb 79,759 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt mēneša laikā - salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri - Latvijas eksportēto preču vērtība pieaugusi par 0,7% jeb 7,09 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājusies par 8,5% jeb 101,535 miljoniem eiro. Eksportējusi Latvija janvārī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Arī ievesto preču klāstā šī gada sākumā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas.
Divās olimpiskajās spēlēs startējušais Latvijas šorttrekists Roberto Puķītis vakar paziņoja, ka turpmāk vairs nepārstāvēs savu dzimteni, jo viņam esot divi piedāvājumi no citām valstīm, vienu no tiem latvietim pieņemot. Savukārt aģentūrai LETA viņš norādīja, ka sportista valsts piederību mainīs, jo viņam ir interešu konflikts ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski, kā arī ar Latvijas šorttreka treneri Evitu Krievāni. Puķītis sarakstē ar aģentūru LETA norādīja, ka viņš ir labākais Latvijas šorttrekists, bet konflikta dēļ ar Krievāni nav bijis Latvijas stafetes komandā Eiropas čempionātā. Viņam esot divi piedāvājumi pārstāvēt citas valstis, no kurām viena ir Itālija, bet otru viņš atteicās nosaukt, sakot, ka gala lēmumu pieņems aprīlī. Puķītis savu olimpisko debiju piedzīvoja 2014.gadā Sočos, pēc tam uz kādu laiku pazūdod no sacensību aprites. Sportists gan pēcāk neslēpa, ka cīnījies ar atkarību no azartspēlēm, kas gandrīz sagrāva viņa sportista karjeru. Februārī Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Puķītis bija 11.vietā 1000 un 1500 metru distancēs.
Un vēl
Kurzemē un Zemgalē šodien turpinās straujš ūdens līmeņa kāpums upēs, tas sācies arī daudzviet Vidzemē un Latgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Straujākais ūdens līmeņa kāpums - par pusotru metru - aizvadītajā diennaktī reģistrēts Lielupes pietekā Svētē pie Ūziņiem. Ūdens līmenis paaugstinās arī citās Lielupes pietekās un pašā Lielupē, vietām sāk applūst palienes. Ūdens līmeņa svārstības Mūsā pie Bauskas liecina par iespējamu ledus sakustēšanos. Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis kopš pagājušās nedēļas cēlies par vairāk nekā metru, bet pagaidām visās upēs ūdens līmenis ir zem pērnā gada rudenī un decembrī sasniegtā maksimuma. Daugavā un Aiviekstē, kā arī lielā daļā Ziemeļvidzemes upju ūdens līmenis nemainīgs, citās Latgales un Vidzemes upēs galvenokārt sākusies ūdens līmeņa paaugstināšanās, ūdens līmeņa kāpums pagaidām nepārsniedz pusmetru. Strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies līdz trešdienai, lielākās upēs ūdens vēl kāps arī ceturtdien un piektdien, kad visā valstī jau būs atgriezies noturīgs sals.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas amatā apstiprina Daci Pelēko; Jēkabpilī tīrīs grāvjus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās; un Ilgstošas sals var palielināt plūdu draudus Daugavā pie Jēkabpils
Valdība šodien apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Jau ziņots, ka vakar pēc tikšanās ar dienesta vadību finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēja žurnālistus, ka Pelēkā iecelta par ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju un šodien par Pelēkās apstiprināšanu lēma valdība. Ministre norādīja, ka VID turpinās līdzšinējās dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cīrules iesākto un haoss iestādē nav gaidāms. Nākamnedēļ finanšu ministrei plānots vienoties ar Valsts kanceleju par VID vadītāja konkursa kritērijiem un laiku. Reizniece-Ozola pagaidām neprognozēja, vai jaunais vadītājs tiks meklēts valsts pārvaldē, vai uzņēmēju vidē, vien norādīja, ka iespējas ir dažādas.
Latvijas lauksaimnieki saņems 4 miljoni 427 tūkstoši 733 eiro valsts atbalstu par kultūraugiem, kuru novākšanas laikā visā Latvijā tika konstatēts pārmērīgs nokrišņu daudzums, taču attiecīgais atbalsts nav paredzēts par ziemāju platībām. To paredz valdības šodien apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par 2017.gada lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem. Atbalstu plānots izmaksāt, lai mazinātu lauksaimniekiem pagājušā gada rudens lietavu radītos zaudējumus par noteiktu kultūraugu sējumiem un stādījumiem.
Turpinām ziņas
Viens no audzēkņiem, kurš apgalvo, ka bērnunamā "Līkumi" cietis no vardarbības, pats ir tiesāts par zādzību un figurē nu jau izbeigtā kriminālprocesā par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bērnunama iemītnieks, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze". Laikraksts noskaidrojis, ka jaunietis 2012.gadā 16 gadu vecumā kopā ar diviem kompanjoniem reibumā apzaguši Sarkanā Krusta Jēkabpils komiteju un pēc tam ēkā izraisījuši ugunsgrēku, nodarot zaudējumus aptuveni 21 tūkstoti 800 latu jeb 31 tūkstoti 18 eiro apmērā. Jēkabpils rajona tiesa tā paša gada oktobrī piespriedusi jaunietim divu gadu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās. Tāpat jaunietis figurē 2013.gada pavasarī Valsts policijas sāktā kriminālprocesā par iespējamu seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bērnunama iemītnieks, vēsta "Latvijas Avīze". Pagājušā gada jūlijā šis kriminālprocess gan izbeigts. Šī kriminālprocesa sākotnējā izmeklētāja Inita Nereta, kura 2014.gada pavasari devās izdienas pensijā, laikrakstam norādījusi, ka nedrīkst atklāt notikušā detaļas, taču varot apliecināt, ka pierādījumi kriminālprocesā par rīcībnespējīgā nepilngadīgā puiša seksuālo izmantošanu bijuši ļoti pārliecinoši. Bijusī izmeklētāja arī pauž, ka no visa piedzīvotā viņai personiski radies priekšstats, ka jaunietis notikušajā par vainīgu esot uzskatījis tieši bērnunama direktoru un solījies tam atriebties.
Jēkabpils pilsētas dome piešķirs 17 tūkstoši 871 eiro finansējumu grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās. Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālistiem, apsekojot Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielas, tika konstatēts, ka grāvji ielu sarkano līniju robežās ir nesakopti, caurtekas daudzviet iebrukušas vai aizgruvušas. Lietus laikā lielais ūdens daudzums veicina ceļa daļas izskalojumus, bojājot tā segumu un radot draudus gan autobraucējiem, gan apkārtējām būvēm un videi. Lai novērstu esošo situāciju, Jēkabpils pilsētas domes deputāti nolēmuši piešķirt līdzekļus grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei minētajās ielās. Pēc līguma noslēgšanas ar darbu veicēju grāvju tīrīšanas un caurteku izbūves darbus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās plānots sākt nekavējoties. Tos pabeigt plānots divos mēnešos.
Un vēl
Marta nogalē prognozētais ilgstošas sals var palielināt plūdu draudus Daugavā pie Jēkabpils. Pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Andris Štolceris norāda, ka iestājoties siltākam laikam un kūstot sniegam un ledum, ūdens līmenis Daugavā Jēkabpils apkaimē pagaidām nav būtiski cēlies. Būtiska ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Jēkabpils nav sagaidāma arī dažās tuvākajās dienās. Speciālists norāda, ka diemžēl upē esošie vižņi ir kļuvuši slapji un, iestājoties spēcīgam un ilgstošam salam, slapjās vižņu masas, kuru biezums vietumis sasniedz pat divus metrus, var pārvērsties vienā veselumā, kam būs grūtāk izkustēties ledus iešanas laikā. Ja Latvijā sniega sega jau gandrīz ir nokususi, tad Baltkrievijā un Krievijā tā vēl ir visai bieza. Strauji ceļoties atmosfēras temperatūrai, pieaugot ūdens masām Daugavā, sasalušie un grūti izkustināmie vižņi upē pie Jēkabpils var radīt nopietnus plūdu draudus, skaidroja Štolceris. Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim, liecina jaunākā "Global Forecast System" prognoze. Sals nebūs tik stiprs kā marta sākumā, tomēr vairākās naktīs gaisa temperatūra noslīdēs zem -10..-15 grādiem. Aukstākajos periodos arī visas dienas garumā gaisa temperatūra ēnā saglabāsies nedaudz zem nulles.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju ; Pirms trim gadiem pieņemts likums privātmāju īpašniekiem prasa vairāku simtu eiro ieguldījumus jaunu ūdens uzskaites aku izveidē; un Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis.
Lai uzlabotu situāciju mājokļu jomā, dzīvojamā fonda kvalitāti un pieejamību, Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju. Par to domes sēdē informēja Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko. Uz žurnālistu jautājumu, kas noticis ar jau izstrādāto majokļa politikas koncepciju, jo Rutko kungs medijiem par tās izveides sākumu ziņoja jau pagājušās vasaras nogalē, stāstot, ka to veido kopā ar jauno SIA “JK namu pārvalde” priekšnieku Ainaru Vasili, savukārt rudenī tika solīts, ka šī gada martā būs jaunās koncepcijas prezentācija, Rutko kungs sacīja, ka viņa izstrādātā mājokļu politikas koncepcija esot nepabeigta un nepilnīga un to nepieciešams papildināt un pārstrādāt. Tāpēc izveidota darba grupa, kas izstrādās Jēkabpils pilsētas mājokļu politikas koncepciju. Tās mērķis ir veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldības teritorijā un atbalstot enerģiju taupošos pasākumus dzīvojamās mājās.
Šajā apkures sezonā aktualizējās jautājums par škeldu un viedokļi par tās kvalitāti un cenu izteikti vairākkārt. Kā zināms liela daļa iegādātās šķeldas SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās glabājas zem klajas debess, kur tās kvalitāti mazina gan lietus, gan sniegs. Uzņēmuma vadībai jautājām: vai ir domāts rast līdzekļus un uzbūvēt nojumes šķeldas glabāšanai visās SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās? Un vēl – tā kā šogad šķeldas paraugus ņēma vairāki deputāti gan saskaņojot, gan nesaskaņojot to ar siltumtīklu vadību, vai ir pareizi, ka katlumāju teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām un vai ir iespēja slēgt katlumāju teritorijas?
Radio1 atbildi sniedza SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, norādot, ka uzņēmums speciālas nojumes šķeldai būvēt neplāno. Siltumtīkli jau vairākus gadus veido kurināmā piegādes tā, lai nebūtu jāveido šķeldas uzkrājumi. Šī sezona, ņemot vērā ārkārtas situāciju mežistrādē, bija sarežģīta, jo šķeldas tirgū trūka, brīžiem tās vienkārši nebija. Celtnieku ielas katlumājā šķelda tika uzkrāta tikai šogad. Tas tika darīts, lai varētu kurināšanai izmantot šķeldu, kas ir lētāks kurināmais, nekā, ja būtu jāizmanto gāze. Tvaika ielas katlumājā nojume šķeldai ir, patlaban kurināmais tur tiek uzkrāts vairāk, bet plānots ar laiku to neveidot. Karpenko izteica cerību, ka šķeldas deficīts tirgū vairs nebūs un atjaunosies šķeldas piegādes saplānotajos piegāžu grafikos. Savukārt, kas attiecas uz katlumājas teritoriju slēgšanu, karpenko informēja, ka Celtnieku katlumājas teritorija patlaban ir noslēgta gan dienā, gan nakts laikā. Uz brīdi, kad tiek pieņemta šķelda, vārti tiekot atvērti, bet pēc tam teritorija atkal tiek noslēgta. Iepriekš Celtnieku ielas katlumājā vārti nebija noslēgti tādēļ, lai ekonomētu laiku piegādātājiem un atvieglotu šķeldas ievešanu darba dienas laikā, jo Celtnieku ielas katlumājā, tāpat kā Dārzu ielas katlumājā ir tikai viens operators. Patlaban visas “Jēkabpils siltums” katlumāju teritorijas ir noslēgtas un nepiederošām personām nav brīvi pieejamas. Uzņēmums arī nodrošinājis, ka visās katlumāju teritorijās – gan Tvaiku ielā, tāpat arī Celtnieku ielā un Dārzu ielā, ir videonovērošanas kameras.
Turpinām ziņas
Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šādas prasības paredz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Likums tika pieņemts 2015.gadā, bet stājās spēkā 2016.gada sākumā, paredzot četru gadu pārejas termiņu minēto aku izbūvei. Likuma apspriešanas laikā aku izbūves problemātika netika publiski plaši apspriesta. Kā vēsta laikraksts "Latvijas Avīze", par nepamanītajām likuma izmaiņām satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā, lai šādas akas izbūvētu. Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci, taču mucas un tās ierīkošanas izmaksas j\āsedz privātīpašniekam.
Jēkabpils pilsētas dome piešķirs 17 tūkstoši 871 eiro finansējumu grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās. Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālistiem, apsekojot Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielas, tika konstatēts, ka grāvji ielu sarkano līniju robežās ir nesakopti, caurtekas daudzviet iebrukušas vai aizgruvušas. Lietus laikā lielais ūdens daudzums veicina ceļa daļas izskalojumus, bojājot tā segumu un radot draudus gan autobraucējiem, gan apkārtējām būvēm un videi. Lai novērstu esošo situāciju, Jēkabpils pilsētas domes deputāti nolēmuši piešķirt līdzekļus grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei minētajās ielās. Pēc līguma noslēgšanas ar darbu veicēju grāvju tīrīšanas un caurteku izbūves darbus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās plānots sākt nekavējoties. Tos pabeigt plānots divos mēnešos.
Un vēl
Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis, informē "Latvijas valsts ceļi". Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Kā uzsver Latvijas valsts ceļi speciālisti, transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Jau patlaban transporta masas ierobežojumi ir ieviesti uz daudziem autoceļiem, ar to sarakstu var iepazīties Latvijas valsts ceļu mājaslapā. Ierobežojumi noteikti arī uz vietējā autoceļa Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste posmā no Lašiem līdz Vandāniem un Zīlāni - Galvānkalns visā garumā. Jau ziņots, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Savukārt šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Tikmēr braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem šorīt ir apmierinoši.