Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 14.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri prasa izlīdzināt Eiropas savienības tiešmaksājumus; Līvānu novada centrālajā bibliotēkā šodien notiks kārtējā lasītāju klubiņa tikšanās; un Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim.

Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vakar parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tajā skaitā uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Ministri dokumentā vienojušies par to, ka atzinīgi vērtē EK paziņojumu. Vienlaikus ir nepieciešams pastiprināt EK sadarbību ar dalībvalstīm, lai turpmākajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) labāk tiktu atspoguļotas dalībvalstu pozīcijas un pieredze. Tostarp ministri dokumentā aicina uz godīgumu un vienlīdzību starp ES dalībvalstīm un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu konverģenci. "Visiem ES lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem standartiem un prasībām un jāsaskaras ar vienādām problēmām," uzsvērts deklarācijā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka ES dalībvalstis strādā vienā ekonomiskajā telpā ar vienādiem nosacījumiem un ļoti atšķirīgie tiešmaksājumi kropļo tirgu. Tam piekrīt arī Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti vakar mainīja iepriekš pieņemto lēmumu ļaut pašvaldībām pašām regulēt savu informatīvo izdevumu iznākšanas biežumu, un vienojās paredzēt, ka tos varēs izdot ne biežāk kā reizi mēnesī. Šāds ierobežojums gan neattiektos uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norādīja - visi piekrīt, ka pašvaldībām ir tiesības izdot informatīvos izdevumus, to periodiskums varētu būt reize mēnesī, kas neattiektos uz normatīvo aktu un to komentāru publiskošanu. Nākamajā komisijas sēdē deputāti vienosies par precīzu normas redakciju un sagatavos likumprojektu virzīšanai uz Saeimas sēdi.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten četros pēcpusdienā Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā notiks Lasītāju klubiņa tikšanās ar Līvānu dzejnieku Valdi Vitkovski. Ar viņa dzeju komponētas arī vairākas dziesmas. Tikšanās noris ciklā “Mūsējie”. Jau ziņots, ka lasītāju klubiņa tikšanās notiek reizi mēnesī un uz tikšanos ar lasītājiem tiek aicināti literāti un citu jomu radošas personības. Tāpat arī vēstīts, ka februārī klubiņa biedri tikas ar Jēkaba Graubiņa Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles pedagoģi, senioru kora “Jersika” vadītāju, ērģelnieci Līvānu un Madaliņas baznīcās, Līvānu Romas katoļu draudzes kora ”con Amore” vadītāju un labdarības pasākumu organizētāju, kā arī dzejas krājuma “Sekvences” autori Ritu Semeiko.

Skolēnu brīvlaikā, šodien un parīt pulksten trijos dienā un sešos vakaros būs iespēja Jēkabpilī Kino Mītnē noskatīties animācijas filmu “Džungļu patruļa”. Filmas varonis Moriss ir pingvīns, bet sirdī – īsts tīģeris! Viņa audžumāte, tīģeriene, iemācījusi dēlam kungfu cīņas mākslu, un tagad pingvīntīģeris Moriss kopā ar draugiem – džungļu patruļu – gādā, lai džungļos valdītu kārtība un taisnīgums. Viņu bīstamākais pretinieks ir velnišķīgais koala Igors un viņa aprobežotie rokaspuiši paviāni, kas jau gadiem kaļ plānus, kā izpostīt džungļus. Lai to nepieļautu, Džungļu patruļai jāapvieno spēki ar Čempioniem – stipriniekiem, kas sargāja džungļus pirms viņiem.

Un vēl

Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim, liecina jaunākā "Global Forecast System" (GFS) prognoze. Sals nebūs tik stiprs kā marta sākumā, tomēr vairākās naktīs gaisa temperatūra noslīdēs zem -10..-15 grādiem. Aukstākajos periodos arī visas dienas garumā gaisa temperatūra ēnā saglabāsies nedaudz zem nulles. Iepriekšējais aukstais marts bija 2013.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja pat piecus grādus zem normas. 2013.gada aprīlis bija pusotru grādu vēsāks par normu, savukārt tam sekoja novērojumu vēsturē vissiltākais maijs.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi saistībā ar putnu gripu; Aptauja liecina, ka gandrīz puse pasažieru kā negatīvu apstākli vērtē labierīcību trūkumu vilcienos; un Turpmāk bērnu adoptēt uz ārzemēm varēs tikai no 12 gadu vecuma.

Reģionālajām augstskolām ir liela nozīme reģionu attīstībā, tāpēc tām ir jāpiedāvakar otrdien, tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Vidzemes Augstskolas vadītājiem, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Vidzemes augstskolas sasniegto atsevišķu nozaru, piemēram, pārtikas zinātnes, komercializācijā. Vienlaikus Vējonis mudināja neapstāties pie sasniegtā un sniegt studējošajiem tādas zināšanas un prasmes, kas tiks novērtētas darba tirgū, kā arī turpināt kopā ar uzņēmējiem izstrādāt tehnoloģijas un pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus.

Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe uzsver, ka PVD seko līdzi situācijai Eiropā, kur putnu gripas uzliesmojumi joprojām turpinās, tajā skaitā Itālijā, Nīderlandē un citur Centrāleiropā ik nedēļu konstatē jaunus saslimšanas gadījumus. Tāpat Užule-Spriņģe norādīja, ka putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāievēro biodrošības pasākumus, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas. Tā kā ir sākusies putnu migrācija, saslimšanas risks ar putnu gripu mājputniem pieaug. Jau ziņots, ka pērn 1.martā stājās spēkā valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību, kas saistībā ar putnu gripas draudiem paredzēja trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm.

Turpinām ziņas

Piektdien, 16.martā, Jēkabpilī notiks leģionāru piemiņas dienai veltīti pasākumi. Tajos tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie cīnītāji. Piemiņas pasākumus plkst.16 ievadīs piemiņas brīdis pie pieminekļa "Kritušajiem par Tēviju". Turpinājumā plkst.17.30 Krustpils kultūras namā notiks Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes "Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai" atklāšana. Leģionāru piemiņas dienas izskaņā plkst.18 Krustpils kultūras nama aktu zālē notiks leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas "Vilki" koncerts "Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem līdz mūsdienām".

Lai arī lielākā daļa jeb 89,9% regulāro klientu kopumā ir apmierināti ar pasažieru vilcienu satiksmi Latvijā, tomēr gandrīz puse jeb 46% pasažieru kā negatīvu apstākli vērtē labierīcību trūkumu vilcienos, liecina pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Tāpat daļai pasažieru neapmierinātību izraisa kustības grafika izmaiņas remontdarbu dēļ. Aptaujā secināts, ka klientu apmierinātība ir vienlīdz augsta visās piecās AS "Pasažieru vilciens" vilcienu līnijās Latvijā, tomēr apmierinātākie pasažieri dažādos vērtēšanas kritērijos bijuši Skultes līnijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, kopējā apmierinātība ar pasažieru vilcienu pērn ir palielinājusies par 0,9%. Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto atzinuši, ka biežāk izvēlētajā maršrutā, piemēram, Aizkraukle-Rīga, Jelgava-Rīga, Sigulda-Rīga, Skulte-Rīga, Tukums-Rīga un pretējā virzienā pārvietojas tieši ar vilcienu. 79% konkrētajā maršrutā izvēlas braukt abos virzienos, turklāt apmēram puse pasažieru norāda, ka šajā maršrutā ar vilcienu pārvietojas regulāri, tas ir, vismaz četras reizes nedēļā. Klientu apmierinātības pētījumā arī noskaidrots, ka 57% pasažieru kā argumentu, kāpēc izvēlēts brauciens ar vilcienu, minējuši brauciena izmaksas.

Un vēl

Bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstīs tikai no 12 gadu vecuma, šādus likuma grozījumus atbalstījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pašlaik likumā nekādi vecuma ierobežojumi nav noteikti. Attiecīgās izmaiņas attieksies arī uz vairākas nedēļas ilgām tā dēvētajām pasaules izzināšanas programmām, kurās bērniem ir iespēja piedalīties. Kā izņēmums tiks noteikta iespēja nodot aprūpē ārvalstīs jaunākus bērnus, ja bērns būs nodots kopā ar brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām, no kuriem vismaz viens būs sasniedzis 12 gadu vecumu. Bērnu tiesību aizsardzības likumā tiks noteikts, ka bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un tam piekrīt audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde un attiecīgā bāriņtiesa. Bāriņtiesai šādā gadījumā būs arī jāatzīst, ka šī nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Visos valsts reģionos šodien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs; Jēkabpils Mežaparkā turpmāk divas reizes nedēļā notiks koptreniņi sporta speciālista vadībā; un Mūžībā aizgājis pazīstamais britu zinātnieks Stīvens Hokings.

Visos valsts reģionos šodien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, daudzviet applūst palienes, vietām apdraudētas arī plašākas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Straujš ūdens līmeņa kāpums sācies arī Latgales upēs, tajā skaitā Dubnā pie Rožupes kopš pirmdienas ūdens paaugstinājies par 1,1 metru, Dubnas pietekā Ošā pie Rudzātiem - par 1,3 metriem. Daugavā situācija saglabājas mierīga, arī Aiviekstē nav novērots būtisks ūdens līmeņa kāpums, savukārt Gaujā ūdens līmenis cēlies par vidēji 30 centimetriem. Daudzviet, īpaši Kurzemē un Zemgalē, novērota ledus iešana. Tuvākajās dienās Latvijā gaidāms sals, tā ietekmē ūdens līmeņa kāpumu pakāpeniski nomainīs kritums, bet lielajās upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās var turpināties līdz nedēļas beigām. Viena no plūdu apdraudētākajām vietām patlaban ir Jelgavas novads, kur ir augsts ūdens līmenis Lielupes pietekās. Daugavā ledus iešana, visticamāk, sāksies tikai aprīlī.

No “Latvijas gāzes” nodalītā dabasgāzes sadales uzņēmuma “Gaso” iecerētie gāzes sadales tarifi nedaudz palielinās rēķinu mājsaimniecībām, un noteikti būs arī neapmierinātība un iebildumi no kādiem uzņēmumiem, bet tarifu mērķis ir efektīvāka gāzes infrastruktūras un pieslēgumu izmantošana, intervijā Latvijas Radio atzina “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa skaidroja, ka atšķirībā no pašreizējā tarifa, kas paredzēja sadales maksu atkarībā no patērētā gāzes daudzuma, regulatoram iesniegtais tarifs paredz fiksēto maksājumu par gāzes pieslēguma jaudu un maksājumu atkarībā no patēriņa. Maksājums, kas atkarīgs no patērētā daudzuma, samazināsies aptuveni 95% lietotāju par 18% līdz 46%. Savukārt fiksētais maksājums lielai daļai mājsaimniecību nedaudz pieaugs, jo paredzēta fiksēta maksa 1,77 eiro mēnesī, kura būs jāmaksā arī tiem, kas gāzi nepatērē, bet kuriem ir pieslēgums. Šādu klientu ir aptuveni 20 tūkstoši. Lielai daļai mājsaimniecību, kuras gāzi lieto vien ēdiena gatavošanai un kurām pieslēguma slodze ir līdz sešiem kubikmetriem stundā, arī paredzēta fiksēta maksa 1,77 eiro mēnesī, un rēķins varētu nedaudz pieaugt.

Turpinām ziņas

Argentīnas jūras spēki Antarktīdā izglābuši Amerikas Savienoto Valstu zinātnieku grupu, jo zinātniekiem bija radušās problēmas pētniecības darbu laikā uz kādas salas. Argentīnas varas iestādes informē, ka SOS signāls tika saņemts no Žuanvilas salas. ASV ledlauzis nespēja piekļūt šai salai, tāpēc tika lūgta kaimiņvalsts palīdzība. Četri pētnieki ar helikopteru tika nogādāti uz Argentīnas kuģa, un viņu dzīvībai un veselībai briesmas nedraud. Jau tuvākajā laikā zinātnieki pārcelsies uz ASV ledlauzi. Uz zinātnisko staciju ledus kontinentā februārī devās arī latvijas zinātnieku grupa. Ekspedīcijas dalībnieki turpina īstenot iepriekš ieplānotos pētnieciskos darbus, tajā skaitā vāc iežu paraugus un veic temperatūras mērījumus. Nekādas ziņas par to, ka mūsu pētniekiem varētu būt radušies sarežģījumi, nav izskanējušas, un mājās viņi varētu atgriezties aprīli.

Turpmāk Jēkabpils Mežaparkā otrdienās un ceturtdienās pl.18:00 ikviens interesents ir aicināts piedalīties koptreniņos sporta speciālista vadībā. Pirmais treniņš notiks rīt, 15.martā. Tikšanās – pie meža namiņa, kur dalībniekiem būs iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas. Koptreniņos aicināti piedalīties visu vecumu interesenti. Izmanto iespēju bez maksas pozitīvā gaisotnē apgūt jaunas zināšanas un uzturēt sevi fiziskajā formā! Koptreniņus vadīs pieredzējusi sportiste un pasniedzēja Zanda Kārkliņa, kura kopš marta veic Jēkabpils sporta centra sporta speciālistes pienākumus.

Un vēl

Mūžībā 76 gadu vecumā šorīt agri no rīta aizgājis plašu atzinību saņēmušais britu fiziķis, daudzu grāmatu autors Stīvens Hokings, pavēstīja viņa ģimene. Zinātnieks no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā. Stīvens Hokings īpaši pievērsās laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm jeb laiktelpas vietu, kur nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Septiņdesmitajos gados Hokings pievērsās melno caurumu īpašībām un atklāja, ka melnie caurumi, no kuriem nekas teorētiski nevar izkļūt, izdala siltumu. Šī fenomena izskaidrošanai tika piedāvāti vairāki risinājumi, no kuriem visplašāk pieņemtā bija teorija pa virtuālajām daļiņām. Plašākai publikai Hokings ir zināms kā populārzinātnisku grāmatu autors. No tam visslavenākā ir “Īsi par laika vēsturi”, kas izdota arī latviski. Latviski 2003. gadā izdots arī viņa darbs “Visums rieksta čaumalā”. Hokings popkultūrā pazīstams kā ģēnijs, kurš daudz sasniedzis par spīti fiziskām problēmām. Viņš parādījies tādos seriālos kā “Zvaigžņu ceļš’, “Simpsoni”, kā arī piedalījies Pink Floyd dziesmas Keep Talking ierakstā. 2014.gadā iznākusi filma “Teorija par visu”, kurā atveidotas Stīvena Hokingsa dzīves ainas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Parlamentā neatbalsta ideju par Latvijas Bankas prezidenta impīčmenta procedūru; Merkele pārvēlēta Vācijas kanclera amatā; un policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu. Vienlaikus komisija šodien noraidīja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. "Vienotības" priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem. Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien pirms galīgā lasījuma noraidīja pēdējos mēģinājumus ietekmēt pāreju uz mācībām latviešu valodā. Deputāti pirms trešā jeb galīgā lasījuma šodien izskatīja likumprojektus par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt pakāpenisku pāreju uz mācītām latviešu valodā vidusskolā, sākot no 2019./2020.mācību gada. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā. No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Turpinām ziņas

Vācijas līdzšinējā valdības vadītāja kristīgo demokrātu (CDU) līdere Angela Merkele trešdien Bundestāgā ceturto reizi ievēlēta kanclera amatā un vēlāk līdz ar savas valdības ministriem nodos amata zvērestu.
Par Merkeles pārvēlēšanu nobalsoja 364 deputāti, pret balsoja 315, bet deviņi balsošanā nepiedalījās.
Kristīgie demokāti, to Bavārijas partneru Kristīgi sociālās savienības (CSU) un sociāldemokrātu (SPD) līderi pirmdien oficiāli parakstīja koalīcijas vienošanos par jaunās valdības izveidi. CDU/CSU un SPD "lielā koalīcija" Vācijā valda kopš 2013.gada. 177 lappušu biezo dokumentu parakstīja Merkele, SPD līderis Olafs Šolcs un CSU līderis Horsts Zēhofers. Šāds balsojuma rezultāts izbeidza politisko strupceļu, kurā Vācija atradās kopš septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, un pavēra Merkelei ceļu uz ceturto pilnvaru termiņu. Sagaidāms, ka šis būs Merkeles pēdējais termiņš kanclera amatā.

Krievija pagaidām nav sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai pagājušajā nedēļā saindētā bijušā spiega Sergeja Skripaļa lietā, un britu Nacionālās drošības padome trešdien lems, kā rīkoties pēc Krievijas reakcijas uz ultimātu. Londona iepriekš solīja īstenot pretpasākumus, ja paskaidrojumi netiks saņemti līdz pusnaktij. Lielbritānijas amatpersonas pagaidām nav publiskojušas jaunu informāciju par uzbrukumu Skripaļam un viņa meitai. Arī oficiālā Maskava atturas no komentāriem, tāpēc nav skaidrs tālākais notikumu attīstības scenārijs. Lielbritānija varētu izraidīt Krievijas diplomātus, līdzīgi kā tas bija pēc Londonā patvērumu radušā bijušā Krievijas Federālās drošības virsnieka Aleksandra Ļitviņenko saindēšanas ar poloniju 2006. gadā. Lielbritānija varētu iesaldēt Krievijas finanšu aktīvus, liegt vīzas Krievijas amatpersonām, boikotēt drīzumā Krievijā gaidāmo pasaules futbola čempionātu, liegt Krievijas mediju darbību Lielbritānijas teritorijā. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons ir sacījis, ja izrādīsies, ka Krievija ir britu teritorijā ievedusi bīstamās ķīmiskās vielas, ar ko bija nodomāts noindēt Skripaļu, tad tas būs klajš starptautisko tiesību un ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpums, par ko Maskavu būs jāsauc pie starptautiskas atbildības.

un vēl

Februāra beigās Valsts policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību, kurās, pārkāpjot autortiesības, nelegāli retranslētas filmas. Noskaidrots, ka šo tīmekļa vietņu darbības rezultātā satura īpašniekiem radīts zaudējumus kopumā vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Par aizdomās turētiem noziedzīgajā nodarījumā atzītas četras personas, trim no tām piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Veicot interneta monitoringu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas ieguva ziņas par divām tīmekļa vietnēm, kurās nelicenzēti tika translētas filmas – www.movieslv.com un www.cinemalive.tv. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vienā no minētajām tīmekļa vietnēm nelicencēti nodrošināta aptuveni 2 500 filmu straumēšana tiešsaistē, kuras apmeklētājiem bija pieejamas bez maksas jau kopš 2013.gada. Tāpat, izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka nelegālo pakalpojumu ikdienā izmantoja aptuveni 27 000 pastāvīgie lietotāji. Arī turpmāk Valsts policija veiks Latvijas interneta segmenta monitoringu, lai identificētu resursus, kuri, neievērojot likumā noteikto kārtību, bez attiecīgās licences retranslē audiovizuālo saturu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Zināms, cik jēkabpiliešiem februārī izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs; Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti; un Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -15 grādiem

Jēkabpiliešiem februārī vidēji par vienu apkures kvadrātmetru jāmaksā 1,56 eiro, kas ir par 16 eirocentiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad viens apkures kvadrātmetrs vidēji izmaksāja 1,40 eiro. Vienas megavatstundas (MWh) siltumenerģijas cena bez PVN (EUR) ir 56,20 eiro. Visdārgākā apkure pagājušajā mēnesī bijusi Jēkabpilī, Brīvības ielā 286a, kur viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 2,11 eiro, Celtnieku ielā 5c, kur apkures kvadrātmetra cena bijusi – 2,06 eiro un Brīvības 2g/11, kur apkures kvadrātmetra izmaksas ir 2,02 eiro. Savukārt vismazākos rēķinus kā ierasts saņems renovēto ēku īpašnieki. Bet daudzdzīvokļu ēku vidū, kas nav renovētas, zemākie rēķini ir mājai Ziemeļu ielā 6, kur apkures kvadrātmetra izmaksas bija 97 eirocenti, Viesītes ielā 41, kur apkures kvadrātmetrs maksājis 1,05 eiro un Slimnīcas ielā 12, kur apkures kvadrātmetra izmaksas bija 1,10 eiro. Plašāk par apkures izmaksām visās pilsētas daudzdzīvokļu mājās lasiet SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā portālā Radio1.lv.

Uz Latvijas-Krievijas robežas šogad plānots pabeigt izbūvēt 93 kilometrus žoga, taču Valsts robežsardze lūgs valdībai papildu finansējumu, lai robežu aprīkotu ar vēl 100 kilometriem garu nožogojumu, šodien pēc Saeimas Aizsardzības. Uz Latvijas-Krievijas robežas patlaban izbūvēti 65 kilometri. Saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem plāniem kopumā uz šīs robežas plānots izbūvēt 93 kilometrus žoga. Atlikušo daļu žoga plānots pabeigt izbūvēt šogad. Vērtējot, kā kalpo līdz šim uzbūvētais žogs, eksperti secinājuši, ka šāds līdzeklis sevi attaisnojis cīņā ar robežpārkāpējiem, tāpēc atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem ir iespējams žogu izbūvēt vēl par aptuveni 100 kilometriem. Ja Iekšlietu ministrija atbalstīs šādu Valsts robežsardzes iniciatīvu, tad papildus žoga izbūvei nepieciešami vēl aptuveni pieci miljoni eiro.

Turpinām ziņas

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums AS "Gaso" nākamnedēļ tiksies ar siltumapgādes uzņēmumu un zemnieku pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas un to plānoto ietekmi, šodien uzklausīšanas sanāksmes laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīkotajā sanāksmē informēja "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Ņemot vērā, ka jauno tarifu projektā paredzēta fiksēta maksa par dabasgāzes pieslēgumu, regulatora rīkotās sanāksmes laikā lauksaimniekus un zemniekus pārstāvošo organizāciju Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un "Zemnieku saeimas" pārstāvji jautāja par jauno tarifu ietekmi uz sezonālajiem uzņēmumiem, kuriem maksimālā pieslēguma jauda ir nepieciešama varbūt divus mēnešus gada laikā. Zemnieku un lauksaimnieku pārstāvji interesējās par iespēju atteikties no pieslēguma jaudas uz kādu noteiktu periodu pavisam un arī par pieslēguma jaudas samazināšanu. Pētersone-Godmane solīja, ka sezonālajā patēriņa segmentā tikšot meklēti individuāli risinājumi. Tikmēr attiecībā uz pieslēguma jaudu atteikumu "Gaso" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka zemniekiem varētu būt iespēja atteikties uz noteiktu periodu pavisam, bet pēc tam atkal pieslēgties atpakaļ.

Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti. Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe skaidro, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi. Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Gulbe arī norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā. Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.
Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze". Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.

Un vēl

Jau naktī uz ceturtdienu visā Latvijā atgriezīsies sals, bet aukstākās būs nākamās trīs naktis, liecina sinoptiķu prognozes. Naktī uz piektdienu, sestdienu un svētdienu gaisa temperatūra vietām - galvenokārt valsts austrumu daļā - pazemināsies līdz -14..-19 grādiem. Paredzams, ka visā valstī termometra stabiņš noslīdēs zem -7 grādiem. Vēsākās dienas būs piektdiena un sestdiena, kad pat pēcpusdienā, sildot pavasara saulei, gaisa temperatūraēnā nepakāpsies augstāk par -1..-6 grādiem. Svētdien gaiss iesils līdz 0..+5 grādiem. Aukstumu pastiprinās mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, svētdien vējš iegriezīsies no rietumiem. Lielākoties gaidāms saulains laiks, gubu mākoņi vietām atnesīs īslaicīgu sniegu. Iespējams, nākamnedēļ brīžiem būs vairāk nokrišņu, gaisa temperatūra naktīs joprojām var noslīdēt zem -10 grādiem, īpaši Vidzemē un Latgalē.