Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 19.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ Jēkabpilī pieminēs Komunistiskā genocīda upurus; Jēkabpils "Lūšu" volejbolisti iekļūst Baltijas meistarlīgas finālčetrinieka turnīrā; un Diena kļuvusi garāka par nakti; astronomiskais pavasaris sāksies otrdienas vakarā.

Šonedēļ Latvijā un arī Jēkabpilī ar dažādiem pasākumiem pieminēs komunistiskā genocīda upurus. Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Daudzi no izsūtītajiem, tajā skaitā sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – citi aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, citi – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegotajos klajumos un citos PSRS reģionos. Starptautiskā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci, kam nav un nevar būt noilguma.

Jēkabpilī pasākumi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai sāksies ceturtdien, 22. martā plkst. 16.00, kad Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē notiks režisores Ingas Nesteres filmas “Mēs atgriezāmies” demonstrējums un tikšanās ar radošo komandu. Dokumentālā filma “Mēs atgriezāmies” ir stāsts par četrām meitenēm – kurzemnieci Gaidu Kalniņu, latgalieti Beātu Ločmeli, zemgalieti Brigitu Kaukuli un vidzemnieci Nitu Matvejevu. Viņas visas nonāca Sibīrijā, skarbajos apstākļos izdzīvoja un atgriezās, lai vēstītu par komunistisko genocīdu nākamajām paaudzēm. Filma vēsta par lielu mīlestību pret savu dzimto vietu, Latviju un ģimeni, par spēju mīlēt un, par spīti visam, dzīvot tālāk ar gaišu skatu nākotnē. Pasākums bez ieejas maksas.

Komunistiskā genocīda upuru, kas tika deportēti 1949.gada 25.martā, piemiņa un godināšana Jēkabpilī turpināsies 24. martā plkst. 18.00, Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē, kur tiks izrādīta Jēkabpils Tautas teātra izrāde režisores Intas Ūbeles interpretācijā – Māras Zālītes luga “Zemes nodoklis”. Izrādi Tautas teātris spēlēs jau 41. reizi, šoreiz – pieminot represijas.

Savukārt, 25. martā plkst. 10.00 notiks piemiņas dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet plkst. 12.00 pie pieminekļa represiju upuriem notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Ikviens ir aicināts atnākt nolikt ziedus un iedegtas svecītes pie pieminekļa, pieminot represijās cietušos.

Tikmēr Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā visu mēnesi – no 1. līdz 29. martam – skatāma tematiska izstāde “To nedrīkst aizmirst – 25. marts”.

Turpinām ziņas

Jēkabpils "Lūši" sestdien izcīnīja uzvaru "Credit24 Meistarlīgas" ceturtdaļfināla otrajā cīņā, iekļūstot finālčetrinieka turnīrā, kamēr RTU/"Robežsardze" un "Biolars"/"Jelgava" cieta zaudējumus, noslēdzot savu dalību Baltijas līgā. "Lūši" savā laukumā ar rezultātu 3-1 pārspēja Austra Štāla trenēto Igaunijas vienību Tallinas "Selver", sērijā līdz divām uzvarām izcīnot panākumu ar 2-0. Sērijas pirmajā duelī "Lūši" trešdien viesos svinēja uzvaru ar rezultātu 3-2. Finālčetrinieka turnīrs notiks šīs nedēļas nogalē Igaunijā.

Jēkabpils Sporta skolas sieviešu handbola komanda sestdien Latvijas čempionāta ceturtdaļfināla pirmajā mačā viesos ar rezultātu 35:23 uzvarēja LSPA vienību. Uzvarētājām pa sešiem vārtiem guva Simona Ārmane, Gita Kaulakāne un Krista Minovs. Ceturtdaļfinālā uzvarētājas tiek noteiktas divu spēļu summā, atbildes mačam notiekot pēc nedēļas. Jēkabpils Sporta skolas un LSPA ceturtdaļfināla dueļa labākā komanda pusfinālā tiksies ar Ludzas "Latgolu".

Sestdien, 17. martā Jēkabpils sporta namā „OlyBet” Latvijas Basketbola līgas cīņā BK „Jēkabpils” paklupa pēdējā ceturtdaļā un vairs nespēja atspēlēties, rezultātā piekāpjoties BK „Ogre” ar 78:95. Rezultatīvākais „Jēkabpils” rindās bija Dominiks Domarks, viņam 19 punkti un piecas rezultatīvas piespēles. BK „Jēkabpils” galvenais treneris Sandis Buškevics intervijā atzina, ka nepatīkot tas, ka tiklīdz ienākot komandā jauns spēlētājs, pārējie nedaudz noejot malā un uzliekot jaunajam lielāku atbildību. Bet tas nav vienīgais, komandai pietrūkstot spēļu prakses, kā arī kvalitatīvu treniņu, kad var uzspēlēt „pieci pret pieci”. Buškevics norāda, ka mērķis ir nemainīgs – atlikušas četras spēles, kurās komanda cīnīsimies par uzvaru! Šis bija BK „Jēkabpils sestais zaudējums pēc kārtas un ar bilanci – septiņas uzvaras pret 18 zaudējumiem, „lūši” atrodas LBL tabulas septītajā pozīcijā.

Un vēl

Svētdiena, 18.marts bija pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb saules spīdēšanas ilgums pārsnieda nakts garumu, liecina astronomu sniegtā informācija. Pavasara ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs otrdien, 20.martā, plkst.18.15. Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau īsi pirms ekvinokcijas diena kļūst garāka par nakti. Saules spīdēšanas ilgums svētdien Rīgā ir 12 stundas un viena minūte. Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Naktī uz 25.martu sāksies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji tad būs jāpagriež stundu uz priekšu. Astronomiskā vasara iestāsies 21.jūnijā, savukārt 25.-26.septembrī nakts atkal kļūs garāka par dienu. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēsta, ka saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijas parlamenta komiteja iesaka apsvērt ''Breksita'' atlikšanu; Jēkabpils Krustpils luterāņu baznīcas arhitektoniskai izpētei un jumta konstrukciju atjaunošanas projektēšanai piešķirti 8 tūkstoši eiro; un Šonedēļ Jēkabpilī notiks mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”.

Lielbritānijai vajadzētu apsvērt savas izstāšanās no Eiropas Savienības atlikšanu, jo var pietrūkt laika vienošanās noslēgšanai ar ES pirms nākamgad paredzētās izstāšanās, svētdien publicētā ziņojumā ieteica britu parlamentāriešu komiteja. Kopienu palātas Izstāšanās no ES komiteja paziņoja, ka Lielbritānijai vajadzētu censties panākt savas dalības ES "ierobežotu pagarināšanu" gadījumā, ja līdz oktobrim netiktu nokārtoti svarīgākie aspekti nākotnes attiecībās ar ES. Lielbritānija un ES vēlas, lai vienošanās par nākotnes attiecībām tiktu noslēgta līdz rudenim, jo tad valstu parlamenti to varētu apstiprināt pirms Lielbritānijas oficiālās izstāšanās no šī valstu bloka 2019.gada 29.martā. Svētdien publicētajā ziņojumā parlamentārieši uzskata, ka vajadzētu būt iespējai nepieciešamības gadījumā pagarināt ierosināto apmēram divu gadu pārejas periodu. Abas puses ir principā vienojušās, ka Lielbritānija turpinās dalību bloka struktūrās un noteikumos līdz 2020.gada beigām.

Krievijas prezidenta vēlēšanās pie balsošanas iecirkņiem veiktā aptauja liecina, ka par līdzšinējo valsts līderi Vladimiru Putinu nobalsojuši vairāk nekā 70% vēlētāju, ziņo Krievijas mediji. Tādējādi pastāv iespēja, ka šajās vēlēšanās Putins būs guvis vēl lielāku atbalstu nekā iepriekš. Tikmēr vēlēšanu novērotāji ziņo par daudziem būtiskiem pārkāpumiem. Tikmēr britu raidsabiedrība BBC vēsta par vairāku nobalsojušo aptauju rezultātiem, kuru dati liecina par 73,9 līdz 76,3% atbalstu Putinam.

Vēlēšanas bija pieteikušies novērot opozīcijas pārstāvji, kuri ziņoja par būtiskiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos. Fiksētas gan savdabīgas atzīmes ar zīmuli vēlētāju reģistrā, gan citās apkaimēs dzīvojošu, aizdomīgu vēlētāju ierašanās iecirknī, gan tas, ka iecirkņa atvēršanas brīdī balsošanas urnās jau bijuši biļeteni. Vairākās vietās videonovērošanas kamerās redzams, kā iecirkņa darbinieces iemet urnā biļetenus. Bet citur tas tiek darīts pilnīgi atklāti.

Arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi devās pie balsošanas urnām piecos vēlēšanu iecirkņos, kas darbojās Latvijā. Vislielākā aktivitāte novērota Daugavpilī un Rīgā, kur par iespēju atdot savu balsi vēlētāji stāvēja garās rindās.

Turpinām ziņas

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nolēmusi sakrālā mantojuma saglabāšanai atvēlēto vienu miljonu eiro sadalīt starp 28 baznīcu projektiem. Vislielāko valsts finansējuma daļu jeb 122 tūkstoši eiro inspekcija piešķīrusi Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai, bet Jēkabpils Krustpils luterāņu baznīcas arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un jumta konstrukciju atjaunošanas projektēšanai izmantos 8 tūkstoši programmas finansējuma. Kopā programmā tika pieteikti 53 sakrālā mantojuma objektu atjaunošanas projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedza 3,1 miljonu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai valsts ēkās. No ERAF projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim ir paredzēti vairāk nekā 27,6 miljoni eiro. Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā ERAF atbalsts paredzēts pasākumiem, kas veicinās energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Finansējumu energoefektivitātes pasākumiem plānots piešķirt arī Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 200 tūkstoši eiro.

Un vēl

Piektdien, 23. martā plkst. 11.00 Jēkabpils Tautas namā notiks mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”. Šī jaukā sacensība starp mazajiem drosmīgajiem solistiem Jēkabpilī notiks jau 27. reizi. Piedalīties konkursā aicināti bērni līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot) no Jēkabpils pilsētas un apkārtnes. Šoreiz mazos vokālistus vērtēs mūzikas skolotājas Kristīne Studāne Indriksone un Agnese Levinska, kā arī mūziķis, Tautas nama vadītājs Aigars Godiņš.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins; Jauniešu klubs “13. pirmdiena” aicina uz ceturto sarunu ciklā “Kāpiens”; un Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku.

Premjers Māris Kučinskis ir gatavs runāt par elektrības cenu sadārdzinošās obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas likvidēšanu, bet ne visiem tās atbalstu saņemošajiem uzņēmējiem uzreiz. Kučinskis šorīt "Rīta panorāmā" izteicās, ka patiesība esot kaut kur pa vidu - argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai. Viņš neredzot nākotni obligātā iepirkuma turpināšanai, tomēr pašlaik nevarot "pārmest visus pār vienu kārti" un uzreiz atņemt visiem OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski. Politiķis atgādināja, ka visu "Latvenergo" gūto papildus peļņu novirzīs OIK komponentes samazināšanai. Procesa ietvaros vienai "Latvenergo" TEC jau noņemts OIK atbalsts, bet otru "uz sitiena" noņemt nevarot, jo tam būtu pārāk lielas negatīvās sekas un "Latvenergo" pārāk daudz zaudētu vērtību. Kučinskis piebilda, ka tagad valdībā tikšot apspriesta iecere par ekspertu grupas veidošanu OIK jautājuma risināšanai, lai vēl šīs valdības laikā saliktu "visus punktus uz i". Premjers sagaida, ka pamatā šo jautājumu virzīs tieši Ekonomikas ministrija.

Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas pērn ceturtajā ceturksnī bija 8,02 eiro, kas, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, ir pieaugums par 7,3% jeb 54 centiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2017.gada ceturtajā ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus, proti, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares, kur gada laikā tās saruka par 10,3%. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 11%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 10,8%, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4% un valsts pārvaldē - par 10%. Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu svārstības gada laikā.

Turpinām ziņas

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes. Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda "Sabiedriskā doma" aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu. Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Pēc CVK datiem, otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 11,82% balsu. Tālāk seko Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 5,68% balsu, Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas "Pilsoniskā iniciatīva" ar 1,66% balsu, Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas "Jabloko" ar 1,04% balsu, Boriss Titovs no Izaugsmes partijas ar 0,75% balsu, Maksims Suraikins no partijas "Krievijas komunisti" ar 0,68% balsu, kā arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas "Krievijas tautas savienība" ar 0,65% balsu. Vispazīstamākais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs kā kandidāts vēlēšanām netika reģistrēts, jo viņam ir krimināla sodāmība lietā, kuru viņš pats dēvē par safabricētu. Navaļnijs bija aicinājis prezidenta vēlēšanas boikotēt.

Jauniešu klubs “13. pirmdiena” un Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina jauniešus uz ceturto ikmēneša sarunu cikla “Kāpiens” tikšanos piektdien, 23. martā plkst. 17.30 Jēkabpils Tautas nama baltajā zālē. Tajā jauniešiem būs iespēja iepazīt interneta vietnes Kurp.es dibinātāju un vadītāju Gustavu Upmani. Gustavs ir pavadījis laiku Nīderlandē un Kanādā, strādājis vairākos starptautiskos tehnoloģijas startapos, ir ieguvis Maģistra grādu Biznesa Informācijas Vadībā un atgriezies Latvijā, lai radītu tiešsaites pasākumu kalendāru Kurp.es. Jau ziņots, ka Jēkabpils jauniešu klubs “13. pirmdiena” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību līdz pat 2018. gada beigām, par godu Latvijas simtgadei, organizē sarunu ciklu “Kāpiens”, kur mērķis ir jauniešiem neformālā gaisotnē iepazīt radošas un iedvesmojošas personības Latvijā un Jēkabpilī, kā arī uzzināt dažādu profesiju aizkulises.

Un vēl

Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā oficiāli pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 25.martā, plkst. 03:00. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 03:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 04:00.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Brīvdienās Latvijā jau dzēsti 49 kūlas ugunsgēki, bet Līvānos no ledus nocelts cilvēks; Jēkabpils dome paaugstina pabalstus politiski represētajiem un piešķir pabalstus arī Otrā pasaules kara dalībniekiem; un Arī Lieldienu brīvdienās naktīs iespējams sals.

Pagājušajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrējis jau 49 kūlas ugunsgrēkus, bet Līvānos no ledus nocelts viens cilvēks, liecina dienesta apkopotā informācija. Kopējā degšanas platība bijusi vairāk nekā 53,3 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki izcēlušies Daugavpils novadā, kur Kalkūnes pagastā pērnā zāle degusi 15 hektāru platībā, bet Medumu pagastā pērnā zāle dega astoņu hektāru platībā. Savukārt, palīdzot nelaimē nonākušiem cilvēkiem, svētdien, 18. martā, ap pulksten 16.30 ugunsdzēsēji Celtuves ielā Līvānos no ledus nocēluši cilvēku, kurš atradies bezpalīdzīgā stāvoklī. Persona nodota mediķiem.

Pagājušajā gadā valsts budžetā no uzturlīdzekļu parādniekiem atgūti 5 miljoni 598 tūk 378 eiro, salīdzinājumam 2016.gadā tika atgūti vien 4,2 miljoni eiro. Pērn arī būtiski pieaudzis no ārzemēm regresa procesā piedzīto uzturlīdzekļu apjoms, sasniedzot 47 tūkstoši 459 eiro, kas ir 85% pieaugums no 2015.gada, kad no ārzemēm tika saņemti 25 708 eiro. Kopējais ārzemnieku, parādnieku skaits ir 36 tūkstoši 846. Lai nolēmumu par līdzekļu piedziņu izpildītu ārvalstīs, ir nepieciešams zināt parādnieka mītnes valsti vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas valsti, tādējādi izvērtējot kuru no uzturlīdzekļu garantijas fonda rīcībā esošajiem instrumentiem izmantot. Piedziņas veikšanai nav nozīmes parādnieka pilsoniskai, etniskai, vai kādai citai piederībai, to regulēt parādnieka mantas un dzīvesvietas atrašanās valsts.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas dome pieņēmusi grozījumus saistošajos noteikumos par materiālo atbalstu, paredzot palielināt svētku pabalstu politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Turpmāk svētku pabalstu varēs saņemt divreiz gadā – sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – 4.maiju un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 18.novembri. Katru reizi pabalsta apmērs ir 60 eiro, līdz ar to gadā viena persona var saņemt 120 eiro. Jēkabpils Sociālais dienests aicina Jēkabpilī deklarētās politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, uzrādot attiecīgo apliecību, pieteikties dienestā - 401.kabinetā pabalsta saņemšanai. Saskaņā ar noteikumiem pabalstam var pieteikties no 1.aprīļa līdz 20.jūnijam. Ja ir grūtības ierasties personīgi, lūgums zvanīt uz tālruņa numuru: 652 07 090, nepieciešamības gadījumā dienesta darbinieki cilvēku apmeklēs dzīvesvietā.

Tāpat arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība noteikusi, ka svētku pabalsts turpmāk būs paredzēts arī Otrā pasaules kara dalībniekiem. Arī viņiem pabalsta apmērs noteikts 60 eiro, sagaidot 4.maiju, un 60 eiro, sagaidot 18.novembri. Pabalsts paredzēts, pamatojoties uz Saeimas pieņemto likumu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Pabalstu var saņemt Otrā pasaules kara dalībnieki, kas ieguvuši šo statusu.

Šis nedēļas nogalē visā pasaulē norisināsies akcija Zemes stunda. Tās laikā, sestdien, 24.martā plkst. 20.30, interesenti aicināti uz Krustpils pils apskati sveču gaismā. Jau ziņots, ka 24. martā visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda, kuras laikā no plkst. 20.30 līdz 21.30 iedzīvotāji, pašvaldības, organizācijas un uzņēmumi tiek aicināti uz stundu izslēgt gaismu, tādējādi simboliski demonstrējot rūpes par vidi un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Un vēl

Tuvākajās nedēļās Latvijā vairākkārt ieplūdīs vēss gaiss no ziemeļiem, sals un sniegs brīžiem gaidāms arī aprīlī, prognozē sinoptiķi. Rīt Latviju šķērsos zema spiediena ieplaka, tādēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, un aiz tās ar ziemeļrietumu vēju ienāks dzestrāks gaiss no Arktikas, savukārt nedēļas otrajā pusē dienvidrietumu vējš atnesīs nedaudz siltāku laiku. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra šonedēļ nenoslīdēs zem -10 grādiem un nepārsniegs +10 grādu atzīmi. Sagaidāms, ka līdzīgas laikapstākļu svārstības turpināsies marta beigās un aprīlī. Saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra skaitliskā modeļa aprēķiniem Lieldienu brīvdienās Latvijā naktīs gaidāms sals līdz aptuveni -10 grādiem. Prognozes neliecina par gaidāmiem stipriem nokrišņiem tuvākajās desmit dienās. Zemi brīžiem var pārklāt sniegs, bet pavasara saule to ātri vien izkausēs. Marts līdz šim ir aptuveni divus grādus vēsāks par normu. Sagaidāms, ka arī aprīļa vidējā gaisa temperatūrabūs nedaudz zemāka nekā ierasts.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties: latvijas bankas peļņa pērn bijusi 23,9 miljoni eiro; Policija reidos Tukumā un Pļaviņās vairākos gadījumos pieķērusi pārdevējus, pārdodot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem; un Aptaujā noskaidrots, kādu gaļu visiežāk izvēlas Latvijas iedzīvotāji.

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka tās peļņa pērn bija 23,9 miljoni eiro, ziņo Latvijas Bankas preses dienests. Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka ir saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās pērnā gada finanšu pārskatiem no auditorfirmas KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku 65% jeb 15,5 miljonu eiro no Latvijas Bankas 2017. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas kopējā peļņa pēdējos piecos gados sasniegusi 161,5 miljonus eiro, t.sk. ieskaitījumi valsts ieņēmumos – 104,9 miljonus eiro.

Latvijā pagājušā gadā bija vidēji 17 tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 2 tūkstoši 600 jeb 17,9% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā sabiedriskajā sektorā 2017.gadā bija vidēji 6 tūkstoši 100 brīvu darbavietu, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet privātajā sektorā - 10 tūkstoši 900, kas ir pieaugums par 21,8%. Lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1%. Gada laikā straujāk pieaudzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. 2017.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā - katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,2%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts - 2%. Pērn lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt mazākais tas bija Kurzemes reģionā - 1% jeb 800.

Turpinām ziņs

Policija reidos Tukumā un Pļaviņās pagājušajā nedēļā vairākos gadījumos pieķērusi pārdevējus, pārdodot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece informē, ka veicot kontrolpirkumus, Tukumā enerģijas dzērieni nepilngadīgām personām pārdoti trīs veikalos, bet Pļaviņās - vienā. Visām četrām pārdevējām noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli. Sietniece atgādināja, ka par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem pārdevēji tiek sodīti ar 140-175 eiro sodu, bet juridiskajām personām piemēro sodu no 350 līdz 700 eiro. Tāpat administratīvo sodu var saņemt par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgošanu nepilngadīgajiem. Policija aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, zvanot pa tālruni 110.

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajās brīvdienās dzēsti 49 kūlas ugunsgrēki. Jēkabpils ugunsdzēsēji devušies dzēst četrus sausās zāles jeb kūlas ugunsgrēkus. Sestdien ap pulksten puščetriem dienā sausā zāle dega pushektāra platībā Jēkabpilī, Bebru ielā, mazdārziņu teritorijā. Savukārt pēc septiņiem vakarā ugunsdzēsēji saukti dzēst degošu sauso zāli nameja ielā. Šeit liesmaz bija izplatījušās nelielā platībā – 300 kvadrātmetros. Bet svētdien pēc pulksten sešiem vakarā kūlas ugunsgrēks 3 tūkstoši kvadrātmetru platībā dzēsts Jēkabpilī, Vārpu ielā. Savukārt ap pusastoņiem vakarā ugunsdzēsēji saukti uz Ganību ielu Jēkabpilī, kur sausā zāle degusi tūkstots kvadrātmetru platībā.

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji no gaļas produktiem visbiežāk izvēlas vistas gaļu, Radio1 pavēstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" pārstāvji, atsaucoties uz aptaujas par patērētāju iepirkšanās paradumiem datiem. Aptaujā 83% respondentu atzinuši, ka vismaz reizi mēnesī iegādājas vistas gaļu. Otrajā vietā ierindota svaiga cūkgaļa, kuru vismaz reizi mēnesī iegādājas 75% Latvijas iedzīvotāju, bet trešajā vietā ir kūpināta gaļa, kuru vismaz reizi mēnesī iegādājas 72% aptaujāto iedzīvotāju. Seko dažādi pusfabrikāti, piemēram, kupāti, šašlika desiņas, kotlešu masa, marinētas ribiņas, kurus reizi mēnesī pērk 66% respondentu, savukārt cīsiņus iegādājas 65% aptaujāto. Aptaujā arī noskaidrots, ka gaļas izstrādājumi joprojām ir vieni no pieprasītākajiem - no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem dažādus gaļas izstrādājumus iegādājas 98%. "Forevers" pārstāvji norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas klasiskas, vietējai virtuvei raksturīgas vērtības. Izvēloties svaigu gaļu un kūpinājumus, Latvijas iedzīvotāji joprojām labprāt gatavo ēdienu mājās.