Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 22.martā
Radio1 ziņas pulksten 7.00 – 8.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils domes sēdē deputāti lems par aizņēmuma ņemšanu Draudzības alejas rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei; Jēkabpilī šovasar notiks plenērs – seno rotaļlietu skvērs; un Šodien visā pasaulē svin ūdens dienu.
Jēkabpils domes sēdē deputāti šodien lems par aizņēmuma ņemšanu būvprojekta izstrādei. Pašvaldība šogad plāno uzsākt projekta “Draudzības alejas un Viestura ielas no Andreja Pormaļa ielas līdz Draudzības alejai pārbūve, Jēkabpilī” īstenošanu, piesaistot kredītlīdzekļus no Valsts kases. Pašreiz norit pretendentu piedāvājumu izvērtēšana būvprojekta izstrādei un autoruzraudzības veikšanai. Saskaņā ar pretendentu iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem iepirkumam, zemākā cena būvprojekta izstrādei sastāda 15 tūkstoši 600 eiro bez PVN vai 18 tūkstoši 876 eiro, bet augstākā piedāvātā līgumcena 28 tūkstoši 62 eiro. Lēmuma projekts paredz ņemt aizņēmumu Valsts kasē līdz 33 tūkstoši 955 eiro projekta “Būvprojekta izstrāde objektam “Draudzības alejas un Viestura ielas no Andreja Pormaļa ielas līdz Draudzības alejai pārbūve, Jēkabpilī”” īstenošanai.
Jēkabpils domes deputāti šodien lems arī par dalību Valsts Zivju fonda izsludinātajā projektu konkursā “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība, izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus”. Lai saglabātu un aizsargātu bioloģisko daudzveidību Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuvē, ir paredzēts iesniegt projektu, kurā ir plānots iegādāties zivju nelegālās zvejas kontrolei Radžu ūdenskrātuvē nepieciešamo aprīkojumu – kvadraciklu, binokli, dronu, IP videonovērošanas iekārtu - 4 gabalas interneta video kameras un interneta tīkla videoreģistratoru. Projekta apstiprināšanas gadījumā finansējumu 10 tūkstoši 148 eiro zivju resursu aizsardzībai Radžu ūdenskrātuvē paredzēts iekļaut Dabas resursu nodokļa tāmē .
Vasaras nogalē no 27.augusta līdz 2.septembrim Jēkabpilī paredzēts rīkot plenēru “Seno rotaļlietu skvērs”. Idejas pamatā, radīt vides objektu pēc XX gs. sākuma 20.g.-30.gadu iespējami katram individuāli zināmo rotaļlietu parauga, transformējot mūsdienu laikmeta iezīmēm raksturīgo, gan funkcionālai lietošanai, gan kā estētiskās vides dizaina elementu. Jēkabpils domes deputāti šodien lems par starptautiskā plenēra mākslinieku konkursa nolikumu, kas notiks projektā “Nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pieejamība un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un iedzīvotāju piederības stiprināšanā Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pierobežā”. Lēmuma projekts paredz noteikt komisiju, kas izvērtēs iesniegtos pieteikumus un uzaicinās uz plenēru. Komisijā perdzēts iekļaut Attīstības un investīciju nodaļas vadītājas vietniece Inesi Vītolu, galveno arhitekti Ilgu Tretjakovu un vides mākslinieci Sandu Mālnieci.
Jēkabpilī pasākumi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai sāksies šodien, 22. martā plkst. 16.00, kad Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē notiks režisores Ingas Nesteres filmas “Mēs atgriezāmies” demonstrējums un tikšanās ar radošo komandu. Dokumentālā filma “Mēs atgriezāmies” ir stāsts par četrām meitenēm – kurzemnieci Gaidu Kalniņu, latgalieti Beātu Ločmeli, zemgalieti Brigitu Kaukuli un vidzemnieci Nitu Matvejevu. Viņas visas nonāca Sibīrijā, skarbajos apstākļos izdzīvoja un atgriezās, lai vēstītu par komunistisko genocīdu nākamajām paaudzēm. Filma vēsta par lielu mīlestību pret savu dzimto vietu, Latviju un ģimeni, par spēju mīlēt un, par spīti visam, dzīvot tālāk ar gaišu skatu nākotnē. Pasākums bez ieejas maksas.
Un vēl
Šodien, 22.martā atzīmē pasaules ūdens dienu. Pēc ANO iniciatīvas tā pirmo reizi visā pasaulē tika atzīmēta 1993.gadā. Šī diena ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savas, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām. Latvijā šo dienu atzīmē kopš 1996.gada.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” par raidījumā parādīto informāciju saistībā ar Jēkabpils Bebru mikrorajona ielu asfalta neatbilstību prasībām; Pārtikas veterinārais dienests aicina putnu turētājus ievērot bodrošības pasākumus; un Eiropas Komisija rosina lielajām tehnoloģiju kompānijām piemērot digitālo nodokli 3% apmērā no apgrozījuma.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotāji nešaubās par raidījumā parādīto informāciju saistībā ar Jēkabpils Bebru mikrorajona ielu asfalta neatbilstību prasībām, aģentūru LETA informējis "Aizliegtā paņēmiena" pārstāvis Guntis Bojārs. Viņš gan atzinis, ka raidījuma pārstāvju izvēlētais urbšanas veids neesot atbilstošs standartam, taču žurnālistika pieļaujot visa veida faktu vākšanas metodes. Un tam šajā gadījumā neesot izšķirošas nozīmes, jo labu un kvalitatīvu asfalta segumu, kā raidījumam norādījuši jomas speciālisti, nevar tik viegli sadrupināt ar urbi. "Aizliegtais paņēmiens", kas veica Jēkabpilī Bebru mikrorajona ielas asfaltā kontrolurbumus, vēstīja, ka asfaltbetona segums Bebru mikrorajona ielu ielā ieklāts neatbilstoši iepirkuma prasībām jeb solītā desmit centimetru ielas seguma vietā konstatēja četrus līdz piecus centimetrus. Guntis Bojārs arī norāda, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pērn Jēkabpils dome jau bija saņēmusi pieprasījumu no citu mediju žurnālistiem veikt oficiālus asfalta urbumus pilsētas teritorijā, kur darbus veicis minētais uzņēmums, bet viņiem tas tika atteikts. Tāpēc Aizliegtais paņēmiens to nolēma darīt nesankcionēti. Bojārs par žurnālistikas izpētes gaitu informējis LTV vadību un LTV Ziņu dienesta vadību.
Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldības un SIA "Ošukalns" veiktajos kontrolurbumos Bebru ielas mikrorajonā tika konstatēts gan atbilstošs asfalta biezums, gan abu asfalta kārtu esamība. Preses konferencē pašvaldības un uzņēmuma pārstāvji informēja, ka visi būvdarbi šeit veikti atbilstoši likuma un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un atbilstoši noteikumiem, kas nosaka būvniecības procesu, kvalitātes kritērijus un to pārbaudi. Turklāt visu objekta būvniecības laiku visu procesu kontrolē būvuzraugs, kas pastāvīgi atrodies objektā. Bez viņa akcepta un kontroles nemaz neesot iespējams sākt katru nākamo būvniecības posmu. Vairākkārtīgas pārbaudes objektā veicis arī Būvniecības valsts kontroles birojs, par ko saņemti pārbaudes kontroles akti. Visi saņemtie kontrolētāju ieteikumi un rekomendācijas darba gaitā ir ņemti vērā. Un būvniecība noritējusi saskaņā ar projektu un pastāvošajiem normatīviem. Jēkabpils pašvaldība un SIA Ošukalns arī norāda, ka raidījuma Aizliegtais paņēmiens veiktie urbumi nav veikti kvalitatīvi un nav izurbti līdz galam. Tāpat arī raidījums neesot nācis uz kontaktiem, kad pašvaldība un uzņēmums to aicinājis kontrolurbumus veikt kopīgi.
Savukārt Jēkabpils pilsētas dome saistībā ar raidījuma veiktajiem urbumiem vērsusies policijā par notikusi nesankcionētu pašvaldības īpašuma bojāšanu. Domes izpilddirektors Guntars Gogulis norāda, ka par šādu pārkāpumu draud kriminālatbildība.
Turpinām ziņas
Lai arī putnu gripas aktivitāte Eiropā šogad ir zemāka nekā pērn, putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāturpina ievērot biodrošības pasākumus, jo saslimšanas risks joprojām ir augsts. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka putnu turētājiem visā Latvijā ir būtiski ievērot biodrošību, ir sevišķi periodā, kad atgriežas gājputni, jo riski ir augsti - pērn saimniecībās Nīderlandē un Zviedrijā tika konstatēta mājputnu saslimšana ar putnu gripu. Balodis arī atgādināja, ka, pateicoties Eiropas Savienības veterināro dienestu vadītāju iesaistei, izdevies panākt pasaules dzīvnieku veselības organizācijas tirdzniecības standartu pārskatīšanu saistībā ar putnu gripu - putnu gripu konstatējot savvaļas putniem, tirdzniecība starp dalībvalstīm ar mājputniem netiek ierobežota, ja mājputnu saimniecībās saslimšanas gadījumu nav. Jau ziņots, ka šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka.
Biodrošības pārbaudes cūkkopības saimniecībās šogad būs balstītas uz risku novērtējumu, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Šogad Āfrikas cūku mēra mežacūku populācijā ir konstatēts vairāk nekā 340 mežacūkām visā Latvijas teritorijā, savukārt mājas cūkām saslimšana ar Āfrikas cūku mēri šogad nav konstatēta. Tomēr šogad tāpat kā pērn mājas cūku saimniecībās notiks biodrošības pārbaudes. Pēc dienesta sniegtās informācijas, tās būs balstītas uz risku novērtējumu, proti, iecerēts pārbaudīt procentuāli nelielu daļu mazo saimniecību, kurām nav vaislas dzīvnieku un kuras neatrodas tuvu lielām komercfermām, lielāku akcentu liekot uz komercsaimniecību pārbaudēm.
Un vēl
Eiropas Komisija rosina lielajām tehnoloģiju kompānijām piemērot digitālo nodokli 3% apmērā no apgrozījuma. Nodoklis attiektos uz "Facebook", "Google" un citām. To, ka digitālais bizness aug straujāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors un nodokļu likumdošana tam netiek līdzi, tas ir skaidri redzams. Turklāt interneta uzņēmumi, kas pelna miljonus, nemaksājot pietiekami lielus nodokļus, bet nav vienprātības par to, tieši kā tie būtu jāapliek ar nodokļiem. Tāpēc Eiropas Komisija nāca klajā ar pagaidu piedāvājumu – aplikt ar 3% nodokli lielo interneta uzņēmumu apgrozījumu. Tradicionāli tie pelna visās Eiropas valstīs, kur iedzīvotāji pērk to pakalpojumus, bet peļņas nodokli maksā tikai vienā valstī – savā reģistrācijas vietā, piemēram, Īrijā. Daudzas valstis, it īpaši Francija uzskata, ka tas nav godīgi. Ja par šo nodokli izdodas panākt vienošanos, tad tas skars apmēram 130-150 uzņēmumus, tai skaitā “Apple”, “Google”, “Facebook”, “Amazon”. Un dalībvalstis varētu gadā iekasēt apmēram piecus miljardus eiro šajā nodoklī.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu; Aizliegums apkalpot čaulas kompānijas visvairāk skars 11 bankas; un Irānā šodien notiek Jungada svinības.
Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta. Prasība ir pamatota ar līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību un likuma "Par Latvijas Banku" pārkāpumiem. Nacionālo centrālo banku vadītājiem Eiropas Savienības un arī Latvijas tiesību līmenī ir nostiprinātas amata neatkarības garantijas. Tās izpaužas tādā veidā, ka nacionālo centrālo banku vadītājus no amata var atcelt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu. Eiropas Savienības un arī Latvijas tiesības neparedz Latvijas Bankas vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot Eiropas centrālās bankas padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Atbilstoši diplomātiskajā praksē pieņemtajam Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nosūtījis rakstveida apsveikumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Apsveikumā Putinam Latvijas prezidents novēl, lai Krievijas prezidenta darbs sekmētu visas Krievijas tautas labklājību, kā arī pauž cerību uz abpusēji labvēlīgu Latvijas-Krievijas kaimiņattiecību attīstību. Jau ziņots, ka svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, saņemot 76,67% balsu. Putinu ar pārvēlēšanu amatā apsveikuši vairāku valstu līderi. Apsveikumu Putinam nosūtījusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, taču Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite lēmusi neapsveikt Putinu ar ievēlēšanu uz vēl vienu amata termiņu.
Turpinām ziņas
Jauna Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja izvēlēs procesā steigas patlaban nav, jo VID ir "drošās rokās", šorīt intervijā raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa stāstīja, ka jau šodien plāno tikties ar Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citkovski, lai vienotos par kritērijiem VID vadītāja izvēlē. Konkursu uz VID vadītāja vietu varētu izsludināt pēc Lieldienām. Ministre gan arī uzsvēra, ka steigas VID vadītāja izvēlē patlaban neesot, jo bijusī dienesta vadītāja Ilze Cīrule ir "padarījusi lielu darbu, ievadījusi VID labā gultnē un dienests ir drošās rokās". Reizniece-Ozola norādīja, ka konkursam aicināti pieteikties dinamiski, gudri un apņēmīgi cilvēki, turklāt izvēles kritēriji tiks vairāk virzīti uz to, lai kandidātam būtu pieredze darbā privātā sektorā. Taču, protams, arī pašlaik VID strādā ģenerāldirektora amatam atbilstoši cilvēki, kas arī aicināti pieteikties konkursam.
Aizliegums apkalpot čaulas kompānijas, par ko vakar vienojās Finanšu sektora attīstības padomē, visvairāk skars 11 bankas. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, banku klientus aizliegums neietekmēs, jo 90% no visiem valsts iedzīvotājiem apkalpo četras lielās bankas, kurām sadarbība ar čaulas kompānijām ir maza vai nepastāv vispār. Bankas, kuras ietekmēs aizliegums sadarboties ar čaulas kompānijām, pārsvarā orientējas uz ārzemju klientu apkalpošanu. Vairākas no tām savu biznesu balsta čaulas kompāniju apkalpošanā. Tagad bankām jāpārskata biznesa plāni, parādot, ka tās var būt rentablas un dzīvotspējīgas arī bez čaulas kompāniju naudas. Bankas jau sākušas darbu pie tā, kā izpildīt likumā noteikto aizliegumu, informē gan Latvijas Komercbanku asociācija.
Un vēl
Šodien Irānā un vairākās citās Āzijas valstīs atzīmē jaunā gada iestāšanos pēc tradicionālā kalendāra. Navruzs jeb zemkopības gada sākums - tiek atzīmēts 27 pasaules valstīs, bet plašākās svinības notiek Irānā. Persieši bija uguns pielūdzēji un uzskatīja, ka šajā dienā gaisma svin uzvaru pār tumsu un sākas garais uzplaukuma un pārticības periods. Svētku priekšvakarā cilvēki sakopj māju un tās apkārtni, nokārto parādsaistības, bet svinības notiek pie bagātīgi klātiem galdiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00 un 17.00
radio1 ziņās klausieties: No septembra varēs iemaksāt 51,60 eiro, lai nākamgad tiktu pie pilnas valsts veselības aprūpes; Lieldienās kena parkā norisināsies pasākums kopā ar Liedienu zaķiem; un Latvijā pieaudzis alkohola patēriņš.
Personas, kas ikdienā neveic sociālās iemaksas, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai 2018.gadā varēs pievienoties par 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas, izriet no šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Ministru kabineta noteikumu projekta. Pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tajā skaitā nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu. Apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas - darba ņēmēji, pašnodarbinātie, personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas, skaidro Veselības ministrija (VM). Savukārt personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanas apmērs 2018.gadā noteikts 1% no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Iemaksas būs jāveic reizi gadā un pēc to veikšanas personas varēs saņemt pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu attiecīgajā kalendārajā gadā.
Saeima šodien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificēs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā ar mērķi aizsargāt cilvēkus, vidi un īpašumu, tajā skaitā kultūras mantojumu. Trīspusējs regulējums nodrošinās efektīvāku sadarbību starp Baltijas valstīm, tajā skaitā atvieglos un paātrinās glābšanas vienību un individuālo speciālistu pārvietošanos, kā arī nepieciešamā aprīkojuma piegādi uz tās valsts teritoriju, kurā nelaime izcēlusies. Ar jauno nolīgumu paredzēts aizstāt šobrīd spēkā esošos divpusējos līgumus par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā, kurus Latvija ir noslēgusi ar Igauniju un Lietuvu.
Turpinām ziņas
Nākamnedēļ, 1.aprīlī, no plkst.11 līdz 13 Jēkabpilī, Kena parkā norisināsies Lieldienu pasākums. Pasākuma dalībniekiem Lieldienu Zaķu kompānijā būs iespēja iešūpot Lieldienas, meklēt paslēptās olas, piedalīties Zaķu skrējienā, noskatīties koncertu, krāsot un ripināt olas, kaulēties, veidot kopīgu Lieldienu gleznu un darboties Jēkabpils Mākslas skolas radošajās darbnīcās. Ikviens savus spēkus varēs izmēģināt arī lielajās brīvdabas spēlēs – "Pabaro Lieldienu zaķi", "Oliņ Boliņ", "Oliņgols" un "Lielās pēdas". Ciemos aicinās arī Trušu pilsētiņa ar tās iemītniekiem – trušiem, kaziņām, pīlēm, zosīm, kurus varēs pacienāt ar līdzpaņemtiem našķiem – burkāniem un kāpostiem.
Dabas parkā "Daugavas loki" 19.maijā un 20.maijā jau ceturto reizi norisināsies Vislatvijas ūdens tūristu saiets "Lielais plosts 2018". Sestdien, 19.maijā, Krāslavā saieta dalībniekiem paredzēta latgaliešu podu gāšana pie keramiķiem Valda un Olgas Pauliņiem, Latgales kulinārā mantojuma vakariņas, latgaliešu flešmobs, nakts orientēšanās un citas aktivitātes. Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā šajā dienā norisināsies arī Muzeju nakts pasākumi. Svētdien, 20.maijā, plkst.10 tiks dots starts pasākuma centrālajam notikumam - laivu braucienam "100 laivas Latvijai" Daugavas posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem. Dalībnieku ierašanās vismaz stundu iepriekš. Ceļā līdz Daugavpils novada Slutišķiem notiks komandu sacensības "Laivu raksti", dažādas aktivitātes gan uz ūdens, gan kontrolpunktos krastā. Laivu brauciena dalībniekus ceļā izklaidēs atraktīvi vadītāji un dīdžejs uz peldošā lielā plosta.
Un vēl
Šā gada janvārī patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apjoms ir palielinājies par 18,2% salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Šā gada janvārī patēriņam Latvijā nodoti 4,12 miljoni litru alkoholisko dzērienu. Jau ziņots, ka 2017.gadā patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apjoms ir palielinājies par 11,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu. 2017.gadā patēriņam Latvijā nodoti 60,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu. Šogad alkohola patēriņš latvijā turpina pieaugt.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Rimševics latvijas valsti iesūdz Eiropas savienības tiesā; Sestdien Aizkrauklē piestās festivāls "Latvijas Goda aplis"; un Latvijas valsts prezidents nosūtījis apsveikumu Krievijas prezidentam.
Personas, kas ikdienā neveic sociālās iemaksas, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai 2018.gadā varēs pievienoties par 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas, izriet no šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Ministru kabineta noteikumu projekts. Apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas - darba ņēmēji, pašnodarbinātie, personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas, skaidro Veselības ministrija (VM). Savukārt personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanas apmērs 2018.gadā noteikts 1% no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Iemaksas būs jāveic reizi gadā un pēc to veikšanas personas varēs saņemt pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu attiecīgajā kalendārajā gadā.
Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta. Prasība ir pamatota ar līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību un likuma "Par Latvijas Banku" pārkāpumiem. Nacionālo centrālo banku vadītājiem Eiropas Savienības un arī Latvijas tiesību līmenī ir nostiprinātas amata neatkarības garantijas. Tās izpaužas tādā veidā, ka nacionālo centrālo banku vadītājus no amata var atcelt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu. Eiropas Savienības un arī Latvijas tiesības neparedz Latvijas Bankas vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot Eiropas centrālās bankas padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.
Turpinām ziņas
Sestdien, 24.martā Aizkrauklē piestās festivāls "Latvijas Goda aplis", aicinot apmeklēt Daugavas dziesmu festivālu. Plkst.16 Aizkraukles kultūras namā notiks Daugavas dziesmu festivāla atklāšanas koncerts, kurā piedalīsies Aizkraukles mūzikas skolas koklētāju ansamblis, folkloras kopas "Lauce", "Josta", "Karikste", vokālais ansamblis "Maļinovij zvon", dziedošā Kraševsku ģimene, Uldis Sebris un Gio Saule. Plkst.17.30 paredzēta Daugavas kulinārā mantojuma meistardarbnīca ar iespēju baudīt un iegādāties vietējos ražojumus, savukārt plkst.19 notiks dižkoncerts, kurā piedalīsies kori "De Cantare", "Aizkraukle", "Daudzeva", Nacionālo bruņoto spēku vokāli instrumentālais ansamblis un vokālais ansamblis "Milare", folkloras kapela "Karikste" un Ziemeļu ģimene. No plkst.18.30 līdz 22.00 laukumā pie kultūras nama notiks akcija "Staro Aizkraukle", kurā varēs vērot Daugavas gaismas un skaņu spēles dzejā un mākslā. Festivālā tiks izdziedātas dziesmas, kas apkopotas krājumā "Daugavas dziesmas", kas ir veltījums Latvijas valsts simtgadei. Festivāla goda viesis - komponists Valdis Zilveris.Visas dienas garumā festivāla viesi aicināti apmeklēt Aizkraukles novada tūrisma objektus un kultūras namā apskatīt izstādes.
Lai arī putnu gripas aktivitāte Eiropā šogad ir zemāka nekā pērn, putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāturpina ievērot biodrošības pasākumus, jo saslimšanas risks joprojām ir augsts. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka putnu turētājiem visā Latvijā ir būtiski ievērot biodrošību, ir sevišķi periodā, kad atgriežas gājputni, jo riski ir augsti - pērn saimniecībās Nīderlandē un Zviedrijā tika konstatēta mājputnu saslimšana ar putnu gripu. Balodis arī atgādināja, ka, pateicoties Eiropas Savienības veterināro dienestu vadītāju iesaistei, izdevies panākt pasaules dzīvnieku veselības organizācijas tirdzniecības standartu pārskatīšanu saistībā ar putnu gripu - putnu gripu konstatējot savvaļas putniem, tirdzniecība starp dalībvalstīm ar mājputniem netiek ierobežota, ja mājputnu saimniecībās saslimšanas gadījumu nav. Jau ziņots, ka šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka.
Un vēl
Atbilstoši diplomātiskajā praksē pieņemtajam Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nosūtījis rakstveida apsveikumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Apsveikumā Putinam Latvijas prezidents novēl, lai Krievijas prezidenta darbs sekmētu visas Krievijas tautas labklājību, kā arī pauž cerību uz abpusēji labvēlīgu Latvijas-Krievijas kaimiņattiecību attīstību. Jau ziņots, ka svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, saņemot 76,67% balsu. Putinu ar pārvēlēšanu amatā apsveikuši vairāku valstu līderi. Apsveikumu Putinam nosūtījusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, taču Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite lēmusi neapsveikt Putinu ar ievēlēšanu uz vēl vienu amata termiņu.