Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 23.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien norisināsies mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”; Šodien notiks ceturtā tikšanās ciklā “Kāpiens”; un Zemgales reģiona labākie skolēni Jelgavā prezentēs zinātniski pētnieciskos darbus.

Šodien plkst. 11.00 Jēkabpils Tautas namā notiks mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”. Šī jaukā sacensība starp mazajiem drosmīgajiem solistiem Jēkabpilī notiks jau 27. reizi. Konkursā piedalīsies bērni līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot) no Jēkabpils pilsētas un apkārtnes. Šoreiz mazos vokālistus vērtēs mūzikas skolotājas Kristīne Studāne Indriksone un Agnese Levinska, kā arī mūziķis, Tautas nama vadītājs Aigars Godiņš.

Šodien, 23.martā plkst. divos dienā Krustpils kultūras namā norisināsies otrā deju cikla noslēguma senioru deju vakars. Muzicēs kapela “Kreicburgas ziķeri”. Dalība tajā ir bez maksas un pieejama ikvienam interesentam. Deju vakars tiek īstenots projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī”.Otrais deju cikls Krustpils Kultūras namā tika organizēts no janvāra līdz martam. Deju ciklā notika 9 deju nodarbības, to vadītāja – Vika Vanaga. Jau ziņots, ka deju nodarbības tika organizētas projektā "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī". Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem.

Šodien pulksten pussešos vakarā Jēkabpils Tautas nama baltajā zālē Jauniešu klubs “13. pirmdiena” un Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina jauniešus uz ceturto ikmēneša sarunu cikla “Kāpiens” tikšanos. Tajā jauniešiem būs iespēja iepazīt interneta vietnes Kurp.es dibinātāju un vadītāju Gustavu Upmani. Gustavs ir pavadījis laiku Nīderlandē un Kanādā, strādājis vairākos starptautiskos tehnoloģijas startapos, ir ieguvis Maģistra grādu Biznesa Informācijas Vadībā un atgriezies Latvijā, lai radītu tiešsaites pasākumu kalendāru Kurp.es. Jau ziņots, ka Jēkabpils jauniešu klubs “13. pirmdiena” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību līdz pat 2018. gada beigām, par godu Latvijas simtgadei, organizē sarunu ciklu “Kāpiens”, kur mērķis ir jauniešiem neformālā gaisotnē iepazīt radošas un iedvesmojošas personības Latvijā un Jēkabpilī, kā arī uzzināt dažādu profesiju aizkulises.

Šodien no pulksten četriem līdz pieciem pēcpusdienā Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa rīko Galda spēļu pēcpusdienu. Uz pasākumu aicināti skolēni, lai uzzinātu daudz interesanta par galda spēlēm un piedalītos interesantos turnīros!

Un vēl

Šodien 23.martā Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, notiks Latvijas skolēnu 42.zinātniskās pētniecības darbu konferences otrais posms - Zemgales reģionālā zinātniski pētniecisko darbu konference. Zemgales reģionālo zinātniski pētniecisko darbu konferenci šogad pirmo reizi sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu organizē Latvijas lauksaimniecības universitāte. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanā un recenziju sagatavošanā jau kopš marta sākuma iesaistīti augstkolas mācībspēki un zinātnieki, kas ir speciālisti visās konferencē pārstāvētajās zinātņu sekcijās. Kopumā konferencē piedalīsies 215 skolēni, kuri mācās no 9. līdz 12.klasei un aizstāvēs 186 zinātniski pētnieciskos darbus 21 sekcijā. Visvairāk darbu tiks aizstāvēti Vēstures un kultūrvēsturiskās mantojuma sekcijā, kurā komisija vērtēs 16 darbus, Bioloģijas un Pedagoģijas sekcijās katrā pa 15 darbiem, bet Mākslas sekcijā - 14 zinātniski pētnieciskie darbi. Savukārt vismazākā sekcija ir Astronomijā, kurā iepriekšējā gadā nebija neviena darba, bet šogad tiks vērtēts viens darbs. Tāpat neliels darbu skaits ir Tieslietu un Matemātikas sekcijās, kurās katrā tiks aizstāvēti trīs skolēnu izstrādāti pētījumi. Katras sekcijas labākie pētījumi tiks izvirzīti Valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencei, kas norisināsies Rīgā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušajā nedēļā gripa paņēmsi vēl astoņu cilvēku dzīvības; "YouTube" aizliedz video ar šaujamieročiem; un Rīt Jēkabpilī norisināsies akcija - Zemes stunda.

Pagājušajā nedēļā saņemti astoņi paziņojumi par gripas dēļ bojā gājušiem cilvēkiem, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra gripas monitoringa dati. Pagājušajā nedēļa visiem pacientiem, izņemot vienu, bija noteiktas hroniskas saslimšanas, tajā skaitā sirds asinsvadu, elpošanas ceļu, nervu sistēmas un nieru slimības. Gripa šosezon kopumā prasījusi jau 31 cilvēka dzīvību. Vidējais mirušo pacientu vecums bijis 67 gadi. Pret gripu pacienti šajā sezonā nebija vakcinēti. Vienlaikus gripas intensitāte sāk samazināties, proti, pagājušajā nedēļā gripas izplatības intensitāte samazinājās par 5,6%, sasniedzot vidēji reģistrētus 293 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem. Visaugstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta piecu līdz 14 gadu vecuma grupā un vecuma grupā līdz četru gadu vecumam. Pagājšajā nedēļā tika reģistrēta plaša gripas izplatība - gripas gadījumi reģistrēti visās no monitoringā iekļautajās teritorijās. Visaugstākā gripas intensitāte bija reģistrēta Daugavpilī un Rēzeknē. Slimnīcās gandrīz nemainīgs palicis hospitalizēto pacientu skaits gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. Ar gripu hospitalizēti 260 pacienti, kas ir par diviem pacientiem vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet ar gripas izraisītu pneimoniju slimnīcās nogādāti 109 pacienti, kas ir par deviņiem gadījumiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pavisam kopš gripas monitoringa sākuma ziņots par 1745 stacionētiem pacientiem.

Ar liecinieku pratināšanu Jēkabpils rajona tiesa šodien turpinās skatīt krimināllietu, kurā kāda persona apsūdzēta par sevišķi cietsirdīgu slepkavību mantkārīgā nolūkā. Kā iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Una Rēķe, apsūdzētais, pie kura dzīvoja noslepkavotā persona, vēlējies izvairīties no turpmākiem materiāliem sadzīves izdevumiem, tādēļ nolēmis veikt noziedzīgo nodarījumu. Dzīvības atņemšanas procesā, nolūkā sagādāt cietušajam fiziskas ciešanas, apsūdzētais rīkojies ar sevišķu cietsirdību, uzskata izmeklētāji. Apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem.

Turpinām ziņas

Britu padome vakar paziņoja, ka saņēmusi rīkojumu no Krievijas Ārlietu ministrijas pārtraukt darbību Krievijā, un atcēlusi visus ieplānotos pasākumus. Britu padome pauda nožēlu par šādu notikumu pavērsienu un pateicās par sapratni. Padomes paziņojumā norādīts, ka tā ir valsts finansēta organizācija, kas popularizē britu kultūru ārzemēs, un Maskavā nepārtraukti darbojusies kopš 1959.gada. Padomes darbība Krievijā apturēta saistībā ar Skripaļa lietu. Maskavas un Londonas attiecības nopietni saasinājušās saistībā ar Lielbritānijas pilsētā Solsberi 4.martā notikušo bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu. Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus. Krievija spērusi atbildes soļus, arī izraidot 23 britudiplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.

Tehnoloģiju kompānijas "Google" sastāvā esošais uzņēmums "YouTube" pastiprinājis ierobežojumus šaujamieročiem veltītajiem video. "YouTube" aizliedz vietnē izplatīt video, kuros sniegtas instrukcijas šaujamieroču, munīcijas, lielas ietilpības aptveru, kā arī dažādu palīgierīču, tostarp šaušanas paātrināšanas ierīču un klusinātāju izgatavošanai. Jaunā "YouTube" politika aizliedz skatītājiem parādīt, kā ierīkot palīgierīces un modifikācijas. Vietne arī aizliedz saturu par šaujamieroču un to palīgierīču tirdzniecību. Jaunie ierobežojumi noteikti pēc februārī notikušās apšaudes skolā Floridas štatā, kur tika nogalināti 17 cilvēki.

Un vēl

Šis nedēļas nogalē – sestdien, 24.martā - visā pasaulē norisināsies akcija Zemes stunda. Jēkabpils pilsētas pašvaldība arī šogad iesaistīsies akcijā „Zemes stunda”, rīt no pulksten 20.30 līdz 21.30, lielākajā daļā pilsētas teritorijas izslēdzot katru otro ielu apgaismojuma gaismekli. Akcijas “Zemes stunda” laikā, sestdien, plkst. 20.30, interesenti Jēkabpilī aicināti uz Krustpils pils apskati sveču gaismā. Jau ziņots, ka 24. martā visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda, kuras laikā no plkst. 20.30 līdz 21.30 iedzīvotāji, pašvaldības, organizācijas un uzņēmumi tiek aicināti uz stundu izslēgt gaismu, tādējādi simboliski demonstrējot rūpes par vidi un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī notiks trešais vakanču gadatirgus; Svētdien notiks pasākumi veltīti komunistiskā genocīda upuru piemiņai; un Brīvdienās notiks pāreja uz vasaras laiku.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz no 2019./2020.mācību gada mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, jau nākamajā mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā. Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt nākamajā mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat nākamajā mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

Sestdien, 24.martā no plkst. 10.00 līdz 13.00 Jēkabpils Tautas namā notiks jau trešais “Vakanču gadatirgus”. pasākumā darba devēji no Jēkabpils un apkārtējiem novadiem piedāvās brīvās vakances un prakses vietas savā uzņēmumā, savukārt darba meklētājiem būs iespēja iepazīties ar pieejamām vakancēm pilsētā un tuvākajā reģionā. Ikviens interesents varēs iegūt informāciju par profesionālās pilnveides iespējām pilsētā. Vairāk informācijas Jēkabpils pilsētas pašvaldības mājaslapā un NVA Jēkabpils filiālē.

Turpinām ziņas

Brīvdienās Latvijā un arī Jēkabpilī ar dažādiem pasākumiem pieminēs komunistiskā genocīda upurus. Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Daudzi no izsūtītajiem, tajā skaitā sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – citi aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, citi – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegotajos klajumos un citos PSRS reģionos. Starptautiskā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci, kam nav un nevar būt noilguma.

Komunistiskā genocīda upuru, kas tika deportēti 1949.gada 25.martā, piemiņa un godināšana Jēkabpilī rīt 24. martā plkst. 18.00, notiks Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē, kur tiks izrādīta Jēkabpils Tautas teātra izrāde režisores Intas Ūbeles interpretācijā – Māras Zālītes luga “Zemes nodoklis”. Izrādi Tautas teātris spēlēs jau 41. reizi, šoreiz – pieminot represijas.

Savukārt, svētdien, 25. martā plkst. 10.00 notiks piemiņas dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet plkst. 12.00 pie pieminekļa represiju upuriem notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Ikviens ir aicināts atnākt nolikt ziedus un iedegtas svecītes pie pieminekļa, pieminot represijās cietušos.

Tikmēr Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā visu mēnesi – no 1. līdz 29. martam – skatāma tematiska izstāde “To nedrīkst aizmirst – 25. marts”.

Un vēl

Brīvdienās Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā oficiāli pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 25.martā, pulksten trijos naktī. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. trijiem naktī līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. četriem naktī.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Eiropas Savienības valstu līderi šodien nolēma atsaukt Eiropas savienības vēstnieku Krievijā; Pagājušajā diennaktī dzēsti kūlas ugunsgrēki Jēkabpilī un Aknīstē; un Latvijas iedzīvotāju domas par oficiālo brīvdienu pietiekamību dalās.

Eiropas Savienības valstu līderi šodien nolēma atsaukt Eiropas savienības vēstnieku Krievijā pēc tam, kad viņi atbalstīja Lielbritānijas viedokli, ka Krievija, "ļoti iespējams", ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu. Vairākas ES dalībvalstis arī apsver Krievijas diplomātu izraidīšanu, sekojot Lielbritānijas paraugam, vai savu vēstnieku atsaukšanu no Krievijas. 28 ES valstu līderi ceturtdienas vakarā kopīgā paziņojumā piekrita tam, ka Krievija, ļoti iespējams, ir atbildīga par Skripaļa saindēšanu Solsberi pilsētā un ka nav neviena ticama alternatīva izskaidrojuma. Maskavas un Londonas attiecības ir nopietni saasinājušās saistībā ar Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā notikušo Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu. Londona apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus, un Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes un Lielbritānijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā darbību Krievijā.

Jaunu produktu un industrijas apjomu kāpināšanai ķīmijas un farmācijas nozare varētu pievērsties arī jaunuzņēmumu jeb "start-up" virzienam, šodien, atklājot konferenci par Latvijas ķīmijas un farmācijas nozares attīstību un izaicinājumiem, teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Pēc viņa teiktā, ķīmijas un farmācijas industriju savienošanās ar "start-up" varētu veicināt gan inovatīvu produktu attīstību, gan arī šo industriju izaugsmi. Ašeradens arī teica, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi vairākus instrumentus "start-up" uzņēmumu atbalstam, ko ministrs aicināja izmantot ķīmijas un farmācijas jomas pārstāvjiem. Tiesa, vienlaikus viņš atzīmēja, ka ministrija būtu gatava veidot arī cita veida atbalsta rīkus, piemēram, zinātnes parkus. Taču šo parku jēga būtu balstīta atvērtības un caurspīdīguma principos. Proti, nevis, ka zinātnieki šādos parkos ir nošķirti no pasaules un citiem zinātniekiem, bet tieši otrādi - ir atvērti un sadarbojas ar citiem zinātniekiem un uzņēmējiem, lai veicinātu inovāciju attīstību un kopējo izaugsmi.

Turpinām ziņas

Pagājušajā diennaktī Latvijā dzēsti desmit kūlas ugunsgrēki, līdz ar to šosezon kopumā reģistrēti jau vairāk nekā 150 sausās zāles degšanas gadījumi, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā operatīvā informācija. Ceturtdien reģistrēto kūlas ugunsgrēku kopējā degšanas platība bija vairāk nekā deviņi hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki tika dzēsti Jēkabpilī, Dzelzceļmalas ielā, kur pērnā zāle dega 1,2 hektāru platībā, un Aknīstes novada Gārsenes pagastā, kur pērnā zāle dega sešu hektāru platībā. Pirmais kūlas ugunsgrēks šosezon tika reģistrēts pirms 12 dienām jeb 11.martā, kad Liepājā, Dunikas ielā, dega niedres piecu kvadrātmetru platībā. Citus gadus kūlas dedzinātāji gan "modušies" jau agrāk. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta. Tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī radīt būtisku kaitējumu dabai. Ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas, bet gadījumā, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt VUGD pa tālruni 112. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji kopumā cīnījušies ar 26 ugunsgrēkiem - bez sausās zāles deguši arī atkritumi, meža zemsedze, griestu pārsegums, neapsaimniekotas ēkas lifta šahta, neapsaimniekotas fermas jumts, angāra jumts un ārsiena, šķūnis, divstāvu ēka un tās piebūve, vienstāva ēkas ārsiena un ziedojumu kaste, sodrēji ēku dūmvados un bez uzraudzības uz plīts atstāts ēdiens.

Saistībā ar pavasara atkušņa dēļ apgrūtināto braukšanu patlaban 265 valsts autoceļu ar grants segumu posmos ir ieviesti transporta masas ierobežojumi, informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji. Tāpēc LVC aicina autovadītājus, plānojot braucienus reģionos, ar to rēķināties. Šajos 265 posmos ir liegta satiksme kravas transportam, kura svars pārsniedz desmit tonnas, jo pārmitrināti grants segumi ir zaudējuši savu nestspēju. Daudzviet masas ierobežojumi ir ieviesti arī preventīvi, jo pārmitrinātos grants autoceļus sabojāt var ļoti ātri, to var izdarīt pat viena pārāk smaga automašīna. Kopumā ierobežojumi ir spēkā gandrīz 3000 kilometros autoceļu. Visvairāk transporta masas ierobežojumu ir Jēkabpils apkārtnē, kur slēgti 59 ceļu posmi. Turpinoties atkusnim, kad gaisa temperatūras būs virs nulles arī naktīs, šķīdonis var iestāties arī uz citiem grants autoceļiem. LVC aicina ņemt vērā, ka pārmitrināta seguma apstākļos autoceļu uzturētājiem grants ceļus nav iespējams greiderēt, to varēs veikt tikai tad, kad šie ceļi apžūs. Savukārt avārijas remontdarbi tiks veikti tikai vietās, kur būs apdraudēta caurbraucamība.

Un vēl

Teju puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka oficiālo valsts brīvdienu skaits ir pārāk mazs, kamēr gandrīz tikpat daudz jeb 40% iedzīvotāju domā, ka brīvdienu skaits ir pietiekošs, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktā aptauja. Vienlaikus 3% iedzīvotāju atzīst, ka valsts oficiālo brīvdienu skaits jau tagad ir pārāk liels, bet vēl 13% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Visaugstākā pārliecība par to, ka valsts oficiālo brīvdienu skaits ir pietiekams, valda pašnodarbināto vidū, proti, caurmērā katrs otrais, kas pats sev ir darba devējs, atzīst svētku brīvdienu pietiekamību. Līdzīgi domā arī tie aptaujātie, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pašnodarbinātie un cilvēki ar augstākiem ienākumiem darbojas jomās, kurās darba laiks nav strikti nodalīts no atpūtas laika, un attiecīgi, viņi paši var izvēlēties, kad strādāt un kad paņemt brīvdienas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmenis nevar veicināt Daugavas augštecē esošo pilsētu applūšanu; Rosina vairāk nekā sešas reizes palielināt maksimālo sodu par tālruņa lietošanu pie stūre; un Pēc siltām brīvdienām sekos kārtējais aukstuma vilnis

Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt Daugavas upes augštecē esošo pilsētu applūšanu. Līdz ar to Pļaviņu ūdenskrātuve nevar ietekmēt norises upē tālāk par ūdenskrātuves ietekmes zonu, kas atsevišķos hidroloģiskajos apstākļos upē var sasniegt Krustpils novadā esošo Zeļķu tiltu, norādīja "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere, uzsverot, ka Pļaviņu HES darbība, saskaņojot ar operatīvajiem dienestiem, mazina plūdu ietekmi. Pali Daugavā ir parādība, kas bijusi vienmēr, un jau pirms HES izbūves nepieredzētā apjomā tie ir novēroti vēl 1931., 1951. un 1956.gadā. Tāpēc "Latvenergo" uzsvēra, ka tieši pirms Pļaviņu HES izbūves palu ūdeņi regulāri applūdināja lielas teritorijas lejpus Pļaviņu HES. Hidroelektrostaciju izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs var palīdzēt salauzt ledu, kā tas bija, piemēram, 2013.gadā. Jānorāda - ja nebūtu Pļaviņu HES, tad palu ūdeņi varētu applūdināt lielas teritorijas aiz Pļaviņām, bet šādi plūdi, piemēram, Jaunjelgavā, kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas vairs nav novēroti. Atbilstoši savstarpēji saskaņotiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) lēmumiem par rīcību un atkarībā no aktuālās situācijas "Latvenergo" ir iespējams paaugstināt vai pazemināt ūdens līmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, lai tajā varētu uzņemt lielas palu ūdens masas, tādējādi mazinot dabisko applūšanu teritorijās līdz HES. Pavasara pali ir laiks, kad uz maksimālo slodzi strādā visas Daugavas hidroelektrostacijas, saražojot šajās ražotnēs gada griezumā lielāko elektroenerģijas apjomu.

Solidarizējoties ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija plāno izraidīt vienu vai vairākus Krievijas vēstniecības darbiniekus, kuri Latvijas teritorijā nodarbojas ar izlūkdarbību. Latvijā kopā ar Lielbritāniju un citām ES dalībvalstīm patlaban apsver, kādi atbildes soļi būtu sperami uz Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Lielbritānijā. Sīkāka informācija par tālākajām Latvijas darbībām šajā jautājumā tiks sniegta pirmdien, 26.martā. Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada. Jau ziņots, ka Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus. Krievija spērusi atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.

Turpinām ziņas

Satiksmes ministrija (SM) rosina vairāk nekā sešas reizes palielināt maksimālo sodu par tālruņa lietošanu pie stūres. Šobrīd par to pienākas brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, taču ministrija vēlas soda apmēru noteikt robežās no 25 līdz pat 100 eiro. Pagājušajā gadā par tālruņa lietošanu pie stūres autovadītāji sodīti gandrīz 3400 reižu. Lai ar to cīnītos, policija plāno aprīkojot ar kamerām netrafaretās policijas ekipāžās. Sods par tālruņa lietošanu pie stūres Latvijā šobrīd ir daudz zemāks nekā citviet Eiropā. Lietuvā sods ir vismaz 85 eiro, savukārt Igaunijā – 100 eiro, norāda Satiksmes ministrija. Tikmēr Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Spānijā telefona izmantošana pie stūres var izmaksāt pat 200 un vairāk eiro. Sodu celšana par telefona izmantošanu pie stūres tiks apspriesta Saeimas Juridiskajā komisijā, kas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā varētu skatīt aprīlī.

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir nopietns drauds, kas var būtiski negatīvi ietekmēt medību nozari Latvijā, vakar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Šī slimība ir ļoti līdzīga tā saucamajai govju trakumsērgai. Nav izslēgts, ka tā ir saistīta ar dažādām saslimšanām cilvēkiem, tāpēc tas ir tāds nopietns drauds, kas varētu būtiski ietekmēt arī medību nozari. Ja nu gadījumā katrs nomedītais briedis turpmāk būs jāpārbauda uz šo slimību, tas izmaksās pietiekami dārgi. Māris Balodis piebilda, ka pirms dažām nedēļām pienākušās ziņas, ka Somijā kādam mirušam alnim Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums nozīmē, ka slimība tuvojas Latvijai. To, cik plašā Eiropas teritorijā slimība ir izplatījusies, būs iespējams uzzināt šogad, jo visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā, tajā skaitā arī Latvijā, tiks veikts monitorings.

un vēl

Brīvdienu pēcpusdienās laiks Latvijā būs silts, bet nākamnedēļ gaidāms kārtējais aukstuma vilnis, liecina prognozes. Sestdien vietām Vidzemē un Latgalē no rīta būs ap -10 grādiem auksts, savukārt diena būs saulaina un silta, temperatūra paaugstināsies līdz +3..+8 grādiem. Svētdienas naktī mākoņu kļūs vairāk, tādēļ sals gaidāms tikai vietām, temperatūrai noslīdot līdz -3..+2 grādiem, dienā starp mākoņiem brīžiem uzspīdēs saule un temperatūra sasniegs +5..+10 grādus. Līdzīgi laikapstākļi saglabāsies arī pirmdien, bet no otrdienas gaidāma kārtējā temperatūras pazemināšanās. Nākamās nedēļas vidū gaidāms gan sals, gan sniegs, bet prognozes Lieldienu brīvdienām vēl ir mainīgas. Pastāv iespēja, ka silts laiks Lieldienās tomēr atgriezīsies.