Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 10.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils tautas namā notiks Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra koncerts “Ar maršu pa dzīvi”; Jēkabpils pašvaldības policija pastiprināti pievērsīs uzmanību suņu pastaigas vietām un sodīs to saimniekus, ja aiz dzīvnieka netiks savākti ekskrementi; un Latvijā sākusies sauļošanās sezona.

Šonedēļ Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis Zemgales plānošanas reģiona delegācijas sastāvā dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Bulgāriju. Vizītes laikā plānotas tikšanās ar Stara Zagora pilsētas mēru un pilsētas priekšsēdētāju; reģiona gubernatoru, kā arī apmeklēt Stara Zagora tirdzniecības un rūpniecības kameru. Vizītes laikā plānotas tikšanās arī ar Kazanlakas pilsētas mēru un pilsētas priekšsēdētāju Kazanlakas pilsētas pašvaldībā, kā arī no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta līdzekļiem renovēto objektu apskate. Vizītes gaitā Zemgales plānošanas reģiona delegācijai paredzētas tikšanās ar Trakia universitātes pārstāvjiem, lai uzklausītu informāciju par mācību programmām, sadarbību ar pašvaldībām un sadarbību projektos. Vizītes laikā plānots arī Testēšanas un Eiropas sertifikācijas centra apmeklējums.

Šodien no pulksten desmitiem līdz diviem dienā Krustpils pilī notiks diskusija par sēļu kultūrvēsturisko vietu un nemateriālā kultūras mantojumu elementu identificēšanu. Organizē Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību "Latviešu karavīrs".

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils tautas namā notiks Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra koncerts “Ar maršu pa dzīvi”. Sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku orķestris sagatavojis īpašu dāvanu valstij nozīmīgajā jubilejā. NBS orķestra skaņu ierakstu studijā pirmo reizi ierakstīts un izdots Latvijas kara orķestru maršu albums ar kompozīcijām, kuras tapušas no 1918. līdz 1940. gadam. Ierakstītais albums ir pirmais nopietnais ieskats Latvijas armijas mūzikas tradīcijās. Jaunā albuma prezentācija notika š.g. 2. februārī Austrumlatvijas koncertzālē “Gors”. Albumā ierakstītā mūzika tapusi par pamatu jaunajai koncertprogrammai “Ar maršu pa dzīvi”. Orķestris vēlas parādīt militārās mūzikas daudzveidību un kara orķestru repertuāra plašo vispusību. Koncertā klausītāji varēs izbaudīt ne tikai šīs mūzikas svinīgumu un piemērotību inaugurācijas ceremonijām. Tiks piedāvāti marši, kuri uzrakstīti kā deju mūzika, koncerta mūzika, patriotiskā un pat tāda, kuras pavadījumā nevar pasoļot… Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā – bez maksas.

Turpinām ziņas

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils nodaļas Jēkabpilī no 2018.gada sākuma līdz 8.aprīlim reģistrēti 58 pērnās zāles - kūlas dedzināšanas gadījumi. Jēkabpils pašvaldības policija atgādina, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 51.panta 2.daļu, ir paredzēta administratīva atbildība - naudas sods fiziskajām personām no simt četrdesmit euro līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Gadījumos, kad pamanīts kūlas ugunsgrēks, nepieciešams par to pēc iespējas ātrāk ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112. Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 179.panta 4.daļā noteikta atbildība par kūlas dedzināšanu, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Jēkabpilī, tāpat kā citās Latvijas pilsētās, suņu ekskrementu nesavākšana pēc mīluļu izvešanas pastaigā ir aktuāla problēma, tāpēc šī gada pavasarī Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību un lūgs arī iedzīvotāju līdzdarbību, lai cīnītos ar šiem neapzinīgajiem suņu īpašniekiem/turētājiem. Pašvaldības policija skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam un turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus. Sods par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu ir brīdinājums vai fiziskajām personām naudas sods no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no piecpadsmit līdz septiņsimt euro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro. Šis likuma pants pieļauj iespēju lemt arī par dzīvnieka konfiscēšanu. Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus ziņot par mājdzīvnieku un viņu saimnieku izplatītākajām pastaigas vietām un laikiem pa tālruni 65283888 vai nosūtot ziņojumu e – pastā vpa@jekabpils.lv

Un vēl

Saules ultravioletais starojums dienas vidū Latvijā sasniedz vidēju līmeni, kas nozīmē, ka jau ir iespējams gūt iedegumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi Rucavā. Turklāt sinoptiķi prognozē, ka, sākot ar svētdienas pēcpusdienu, arī gaisa temperatūra ir pietiekami augsta, lai aizvējā varētu sauļoties. Saskaņā ar "timeanddate.com" datiem dienas garums un saules staru krišanas leņķis patlaban ir tāds pats kā septembra sākumā, pēc 10.aprīļa tas būs atbilstošs augusta nogalei, savukārt aprīļa beigās saule spīdēs tikpat spoži kā augusta vidū. Ultravioletā radiācija pakāpeniski palielināsies līdz jūnija beigām. Sauļošanās sezonu vēlams sākt pēc iespējas agrāk, kamēr ultravioletā radiācija vēl nav augsta. Kā zināms, saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivizē vielmaiņas procesus un stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas cilvēkam nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klasieties: Finanšu ministrija atzīst, ka nākamajiem trim gadiem līdzekļu jaunām budžeta prioritātēm faktiski nav; KNAB kratīšana "Latvijas autoceļu uzturētājā", iespējams, veikta uzņēmuma Publisko iepirkumu departamenta jurista Jāņa Padēla darba vietā; un Daugavā turpina paaugstināties ūdens līmenis.

2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa būs negatīva, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā. Fiskālā telpa tiek aprēķināta, lai varētu piešķirt papildus finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus. Finanšu ministrija atzīst, ka tuvākajos divos gados šādiem pasākumiem jeb jaunām budžeta pioritātēm naudas nebūs.

Valdošās koalīcijas partijas atbalsta ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būtu jāizstrādā rīcības plāns obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai. Ministru prezidents Māris Kučisnkis informē, ka partneri vienojušies izveidot šādu darba grupu, tomēr ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ierosinājums tiks precizēts, tāpēc šo jautājumu valdība skatīs pēc nedēļas. Ašeradens rosināja uzticēt darba grupas vadību Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim, bet premjers uzskata, ka tā būtu jāvada ekonomikas ministram. Tāpat koalīcijas partijas plāno deleģēt darba grupai arī savus pārstāvjus. Valdības vadītājs uzsvēra, ka valdība arī līdz šim ir veikusi darbus OIK sistēmai pilnveidošanai, tomēr tagad ir precizējusi savu pozīciju un gatava spert "ļoti radikālus soļus". Ašeradens arī sacīja, ka pēdējā gada laikā valdības pozīcijas šajā jautājumā ir radikāli mainījusies. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka šī būs arī daļa no priekšvēlēšanu procesa. Viņš gan akcentēja, ka pašreizējie koalīcijas partneri arī pēc vēlēšanām gribētu turpināt strādāt šādā sastāvā, tātad jaunai valdībai būs mandāts turpināt rīkoties OIK jautājumā.

Turpiām ziņas

Pagājušajā nedēļā veiktā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšana VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", iespējams, notikusi uzņēmuma Publisko iepirkumu departamenta jurista Jāņa Padēla darba vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija. Jānis Padēls aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza. Faktu par kratīšanas veikšanu Padēla darba vietā, kā arī par to, vai Padēlam izmeklēšanā ir piemērots kāds statuss, nevarēja komentēt arī autoceļu uzturētāju pārstāvji, norādot, ka procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā veiktā kratīšana, iespējams, ir saistīta ar kādu 2016.gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA "Vlakon", kas ir bijis viens no vairākiem iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tāpat kratīšana varētu būt saistīta ar bijušo autoceļu uzturētāju valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, kurš no šī amata atkāpās pērn augusta sākumā.

Lai gan šogad stājās spēkā vērienīga nodokļu reforma, viens no kuras mērķiem ir nevienlīdzības mazināšana, ieviestās darbaspēka nodokļu progresivitātes ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu būs neviennozīmīga, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā "Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu". Ņemot vērā, ka vairāk nekā 20% no deklarētā darbaspēka strādā tieši ienākumu kategorijā līdz minimālajai algai, sagaidāms, ka ienākumu nevienlīdzība mazināsies, paaugstinoties minimālajai algai. Tomēr, Latvijā joprojām salīdzinoši maza daļa no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīta sociālajai aizsardzībai, un izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļos stimulēs uzņēmējdarbību, tādējādi arī konkurētspēju. Nevienlīdzība mazina cilvēku iespējas ne vien gūt ienākumus, bet arī saglabāt uzkrājumus, īpašumus u.c. aktīvus un izvairīties no pārmērīgām kredītsaistībām. Resursu trūkums bija viens no galvenajiem iemesliem augstajai iedzīvotāju migrācijai krīzes laikā, un arī šodien tas ir viens no būtiskiem iemesliem.

Un vēl

Ūdens līmenis Latvijas upēs galvenokārt pazeminās vai nedaudz svārstās; būtisks kāpums turpinās Daugavā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Kopš mēneša sākuma Krāslavas novadā ūdens līmenis Daugavā cēlies par aptuveni četriem metriem, Daugavpilī - par trim metriem, Jersikā - par diviem metriem. Pēc ledus iziešanas Jēkabpilī ūdens līmenis Daugavā ir zemāks nekā aprīļa sākumā, tas turpina lēnām paaugstināties. Tuvākajās dienās Daugavā turpināsies ūdens līmeņa celšanās, bet pali šopavasar būs mazāki nekā ierasts, prognozē hidrologi.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krustpils novada Kūku pagastā vakar ezerā noslīcis cilvēks; Latvijas darbaspēka vidējās stundas izmaksas kopš iestājas Eiropas Savienībā ir pieaugušas trīs reizes; un Vācijas aviokompānija “Lufthansa” šodien atcels vairāk nekā 800 lidmašīnu reisus.

Pagājušajā diennaktī ugunsgrēkos Latvijā cietuši divi cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvā informācija. Ugunsgrēkos dzīvojamās mājās cietuši cilvēki Rīgā un Ērgļu novadā. Vakar Latvijā turpinājušies plaši kūlas ugunsgrēki - ugunsdzēsēji vakar reģistrējuši 84 pērnās zāles ugunsgrēkus, bet kopumā to skaits šogad sasniedzis jau 736 gadījumus. Pagājušajā diennaktī dzēsti arī 33 cita veida ugunsgrēki: pa 13 - Rīgā un novados, bet septiņi - citās lielajās pilsētās. Dienests veicis arī 28 glābšanas darbus. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās arī uz izsaukumiem, kuros dega atkritumi, krūmi, meža zemsedze, niedres, spirta sveces, sadzīves mantas, elektrības sadales skapis, tehnoloģiskā iekārta, piecas vieglās automašīnas, starpstāvu pārsegums un ārsiena, divas dārza mājas, trīs šķūņi un bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens. Glābēju palīdzība bija nepieciešama vairākiem kaķiem - no kokiem kaķi nocelti Rēzeknē, Rīgā un Krāslavā, bet Daugavpilī atbrīvots starp divām ēkām iesprūdis kaķis.
Kopš gada sākuma ugunsgrēkos Latvijā ir gājuši bojā 30, bet cietuši - vēl 106 cilvēki.

Vakar Krustpils novada Kūku pagastā no ezera tika izcelts noslīcis cilvēks, kurš nodots Valsts policijas darbiniekiem. Šis jau ir otrais gadījums pēdējo dienu laikā, kad Krustpils novadā iet bojā cilvēks noslīkstot.

Turpinām ziņas

Latvijas darbaspēka vidējās stundas izmaksas kopš iestājas Eiropas Savienībā ir pieaugušas trīs reizes, liecina "Eurostat" pirmdien publiskotie dati. 2004.gadā cilvēka darbs Latvijā izmaksāja vidēji 2,7 eiro stundā, bet 2017.gadā tie bija 8,1 eiro stundā. Vidējais rādītājs 15 ES valstīs (tā sauktajā vecajā Eiropā) saskaņā ar aprēķiniem bija attiecīgi 24,2 eiro un 30,8 eiro. Tādējādi 2004.gadā stundas darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinot ar "veco Eiropu", bija par 21,5 eiro mazākas, bet 2017.gadā – par 22,7 eiro mazākas. Laikā no 2004.līdz 2017.gadam Latvijai izdevās apsteigt tikai vienu valsti – kaimiņos esošo Lietuvu: pirms 13 gadiem darbaspēka stunda Latvijā maksāja par 0,5 eiro mazāk, bet pērn – par 0,1 eiro vairāk nekā kaimiņos. Tāpat Latvijai šo gadu laikā izdevies atrauties no pašām nabadzīgākajām ES valstīm– Bulgārijas un Rumānijas. 2004.gadā Latvija apsteidza Bulgāriju par 1,1 eiro, bet 2017.gadā – par 3,2 eiro, bet Rumāniju par attiecīgi 0,8 eiro un 1,8 eiro. Proti, pirms 13 gadiemdarbinieks Latvijā izmaksāja vien vienu desmito daļu no tā, cik izmaksāja darbinieks Vācijā, Nīderlandē, Austrijā vai Somijā, bet 2017.gadā – jau ceturto daļu.

Darbs valsts sektorā iedzīvotāju ieskatā ir labāks nekā privātajā sektorā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, kur, ņemot vērā visus ar darbu saistītos apstākļus - atalgojuma apmēru, darba vietas drošumu, darba apstākļus, sociālās garantijas u.c. - viņuprāt, kopumā ir labāk strādāt - valsts vai privātajā sektorā. Puse iedzīvotāju jeb 51,7% uzskata, ka labāk ir strādāt valsts sektorā. Šāda tendence ir nemainīga, šādu viedokli paudošu iedzīvotāju īpatsvaram svārstoties dažu procentpunktu robežās. Privāto sektoru par labāku darbam atzīst gandrīz trešdaļa iedzīvotāju, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Vēl 16,2% iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Un vēl

Vācijas aviokompānija “Lufthansa” šodien atcels vairāk nekā 800 lidmašīnu reisus. Aviosatiksmes problēmas valstī radīs sabiedriskā sektora darbinieku streiks. “Lufthansa” pārstāvji ziņo, ka Frankfurtes, Minhenes, Ķelnes un Brēmenes lidostu darbinieku akcija ietekmēs apmēram 90 tūkstošu ceļotāju plānus. Tiks atcelti arī 58 garo distanču reisi uz citām valstīm, tāpēc klienti tiek aicināti sazināties ar kompānijas pārstāvjiem. Tikmēr Vācijas arodbiedrība “Verdi” informē, ka otrdien streikos arī sabiedriskā transporta, bērnudārzu un peldbaseinu darbinieki, kā arī atkritumu savācēji. Strādājošie pieprasa algu palielināšanu par apmēram 6 procentiem. Līdzīgu prasību izvirzījuši arī Francijas nacionālās lidsabiedrības “Air France” darbinieki. Piloti un stjuarti šodien rīkos kārtējo streiku, kas var ietekmēt lielu daļu kompānijas lidojumu.

Radio1 ziņs pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija konceptuāli atbalsta ieceri Lāčplēša dienu noteikt par svētku dienu; Atjaunos trīs unikālus kultūras pieminekļus Daugavas krastos; un Singapūras universitātes studenti radījuši virtuālu kokteiļa veidošanas ierīci.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz 11.novembri, Lāčplēša dienu, noteikt par oficiālu svētku dienu. Lielākā daļa ministriju pārstāvju pauda atbalstu šādam ierosinājumam. Finanšu ministrijas pārstāvji gan piebilda, ka ietekme uz iekšzemes kopproduktu varētu būt no 0,08% līdz 0,1%, bet nodokļu ieņēmumu samazinājums būtu 8,6 miljoni eiro 2019.gadā un 9,2 miljoni eiro - 2020.gadā. Ekonomikas ministrija mudināja deputātus pārskatīt svētku dienu sarakstu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atbalsta 11.novembra noteikšanu par svētku dienu, bet Latvijas Darba devēju konfederācija pauda pretēju viedokli. Ja 11.novembri noteiktu par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Ja tā "iekritīs" brīvdienās, tad ar papildu brīvdienu to nekompensēs.

Granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 59,217 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 48,3% - līdz 7,15 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn visās četrās uzņēmuma granulu ražotnēs – Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - samazinājās ražošanas apmēri atbilstoši izejmateriālu pieejamībai tirgū. Kopumā aizvadītajā gadā kompānija ir saražojuši 458 tūkstoši 600 tonnu kokskaidu granulu, kas ir gandrīz par 17% mazāk nekā 2016.gadā. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī mežizstrādei nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ izejmateriāla pieejamība tirgū pasliktinājās. Kompānijas vadība norāda, ka šogad uzņēmums turpinās attīstīt savu galveno darbības veidu - kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju-, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojot produkcijas un pakalpojumu kvalitātes atbilstību pircēju prasībām. Tāpat šogad uzņēmums turpinās strādāt pie droša izejvielas piegādes modeļa izveidošanas ilgtermiņā. Kompānija šajā gadā plāno ieviest jaunu uzmērīšanas sistēmu, kā arī veikt nelielus tehniskus uzlabojumus ražošanas procesa produktivitātes uzlabošanai.

Turpinām ziņas

Jaunu saturu un atjaunotas aprises iegūs trīs spilgti kultūras pieminekļi Daugavas krastos – Krustpils pils, Kokneses pilsdrupas un bijusī sanatorija „Ogre”. To paredz projekts „Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā”, ko īstenos ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, informē Kultūras ministrija. Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstījis projekta iesniedzējs – Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Tās sadarbības partneri projektā ir Kokneses novada dome un Ogres novada pašvaldība.Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā. Kopējās projekta izmaksas ir 3 miljoni 411 tūkstoši 909 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 miljons 392 tūkstoši 352 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 372 tūkstoši 352 eiro.

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils tautas namā notiks Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra koncerts “Ar maršu pa dzīvi”. Sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku orķestris sagatavojis īpašu dāvanu valstij nozīmīgajā jubilejā. NBS orķestra skaņu ierakstu studijā pirmo reizi ierakstīts un izdots Latvijas kara orķestru maršu albums ar kompozīcijām, kuras tapušas no 1918. līdz 1940. gadam. Ierakstītais albums ir pirmais nopietnais ieskats Latvijas armijas mūzikas tradīcijās. Jaunā albuma prezentācija notika š.g. 2. februārī Austrumlatvijas koncertzālē “Gors”. Albumā ierakstītā mūzika tapusi par pamatu jaunajai koncertprogrammai “Ar maršu pa dzīvi”. Orķestris vēlas parādīt militārās mūzikas daudzveidību un kara orķestru repertuāra plašo vispusību. Koncertā klausītāji varēs izbaudīt ne tikai šīs mūzikas svinīgumu un piemērotību inaugurācijas ceremonijām. Tiks piedāvāti marši, kuri uzrakstīti kā deju mūzika, koncerta mūzika, patriotiskā un pat tāda, kuras pavadījumā nevar pasoļot… Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā – bez maksas.

Un vēl

Kādas Singapūras universitātes studenti radījuši virtuālu kokteiļa veidošanas ierīci. Dzērienu var izveidot ar dažādām garšām un aromātiem, lai gan patiesībā tas ir tikai ūdens. Londonā Nākotnes tehnoloģiju pasākumā atklāts studentu veidots kokteiļu bārs, kurā vienīgie dzērieni ir ūdens un gāzēts dzēriens, taču ar praktiski nebeidzamām garšas un aromātu variācijām. Londonā Singapūras Nacionālās universitātes studenti izrādīja interaktīvu ierīci, kas lietotājiem ļauj digitāli sajaukt kokteili pēc sirds patikas. Ierīces tehnoloģija ļauj radīt garšas, smaržas un pat izskatu, lai gan patiesībā glāzē ir ūdens vai limonāde. Ierīce spēj apmānīt acis, radot dzērienam īpašu nokrāsu. Pēc tam īpaši elektrodi sūta signālus garšas kārpiņām, apmānot cilvēku – liekot viņam just, ka tiek dzerts nevis parasts ūdens, bet gan kokteilis ar kādu garšu. Studenti skaidro, ka tehnoloģija izstrādāta, ņemot vērā cilvēka daudzpusīgo uztveri, iesaistot ne tikai garšu, bet arī redzi un ožu. Dzēriena nokrāsa tiek iegūta ar LED lampiņām. Pēc tam ar nelieliem gaisa pumpjiem tiek izdalīta smarža, apmānot degunu. Savukārt divi elektrodi uz glāzes ļauj mums iegūt savdabīgu garšu, lai gan patiesībā tas ir ūdens vai gāzētais dzēriens. Kā galvenais virtuālā kokteiļa trumpis tiek uzskatīts tā nekaitīgums – garšas un smaržas efektu rada nekas cits kā psiholoģiskie efekti.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā 935 grants autoceļu posmos ieviesti masas ierobežojumi; Līvānos notiks 12.tais Jēkaba Graubiņa jauno pianistu konkurss; un Antarktikas zemūdens ledāju kušanas ātrums izrādījies lielāks, nekā iepriekš izpētīts.

Pavasara šķīdoņa dēļ grants seguma ceļi daudzviet ir pārmitrināti un zaudējuši nestspēju, tāpēc 935 grants autoceļu posmos ir ieviesti transporta masas ierobežojumi, liedzot pārvietoties kravas transportam, kura svars pārsniedz desmit tonnu, informē "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji. Šķīdoņa dēļ ir slēgti arī atsevišķi autoceļu posmi uz vairākiem autoceļiem. Krustpils novadā slēgts posms uz ceļa Antūži-Krustpils (V782) netālu no Bērzaunes tilta, šo posmu iespējams apbraukt caur Variešiem vai pa pašvaldības ceļiem. Slēgto posmu sakārtošanas darbi un satiksmes atjaunošana būs iespējama tad, kad šie ceļi apžūs. Visvairāk masas ierobežojumu ir Cēsu - 116 ceļu posmos, Valmieras – 63, Jēkabpils - 60, Alūksnes - 52 un Madonas – 51, apkārtnē. Plānojot braucienus reģionos, ir jārēķinās, ka pavasara atkušņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem ir apgrūtināti. Pārmitrinātie ceļi vietām ir grūti izbraucami, tajos veidojas rises un iesēdumi. Daudzviet masas ierobežojumi ir ieviesti preventīvi, jo pārmitrinātos grants autoceļus sabojāt var ļoti ātri, to var izdarīt pat viens pārāk smags auto.

Plūdu draudu Pļaviņās šopavasar vairs nav, paziņojusi Pļaviņu novada pašvaldība. Nedēļas nogalē Daugavā pie Pļaviņām veidojās izskalojumi ledū un notika ledus iešana. Pašlaik upe ir brīva no ledus, līdz ar to pašvaldības speciālisti secinājuši, ka plūdu risks šopavasar vairs nepastāv. Jau ziņots, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologu prognozēm tuvākajās dienās Daugavā turpināsies ūdens līmeņa celšanās, bet pali šopavasar būs mazāki nekā ierasts.

Turpinām ziņas

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā no 14.aprīļa līdz 24.maijam rīkos Jaunatnes līdzdalības pasākumus. Jaunieši dažādos Latvijas reģionos tiek aicināti atraktīvi iesaistīties, gan attīstot prasmes paust viedokli, vienlaicīgi ieklausīties un argumentēt, gan praktiski īstenot pašu iniciatīvas. Jaunatnes līdzdalības pasākumu ciklu birojs aizsāka pērn, pirms trīs vēlēšanu maratona: pašvaldību vēlēšanām 2017, šogad oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām un jau pēc gada - Eiropas vēlēšanām. Pirmais pasākums - #BalsoTu - Kāpēc?, norisināsies sestdien, 14.aprīlī, Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Savukārt otrais pasākums - #BalsoTu - Kā?, norisināsies pirmdien, 21.maijā, plkst.14 Jēkabpils bērnu un jauniešu centrā, kur jaunieši no Jēkabpils pilsētas un novada, kā arī Krustpils un Salas novada zīmējumos un skicēs attēlos, kā viņi vēlas izmainīt savu pilsētu. Radošās idejas vērtēs un komentēs mākslinieki un pilsētas arhitekti. Bet trešais pasākums - #BalsoTu - Par ko?, norisināsies maijā, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā "Zeimuļs" un Latgales reģiona jauniešu centros Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Līvānos, kura laikā jaunieši spriedīs "par ko mēs, latgalieši, neesam vienaldzīgi un ko vēlamies mainīt?"

Sestdien, 14.aprīlī, plkst.11 Līvānos, Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolā sāksies 12.tais Jēkaba Graubiņa Jauno pianistu konkurss. Šogad dalībai konkursā pieteikušies 40 audzēkņi no 24 Latvijas mūzikas skolām un vidusskolām, tajā skaitā arī no Jēkabpils, Līvāniem, Madonas un Preiļiem. Konkursa dalībnieki uzstāsies četrās vecuma grupās, izpildot divus līdz trīs skaņdarbus atkarībā no vecuma. Viens no obligātajiem skaņdarbiem būs viena no Graubiņa tautas dziesmu apdarēm, otrs - brīvas izvēles skaņdarbs. Konkursa dalībnieku uzstāšanos vērtēs pieredzējusi, profesionāla žūrijas komisija.

Un vēl

Antarktikas zemūdens ledāju kušanas ātrums izrādījies lielāks, nekā iepriekš izpētīts. Šādas izmaiņas varētu novest pie ievērojami straujākas jūras līmeņa paaugstināšanās, vēsta «The Guardian». Laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam klimata pārmaiņu dēļ ledus okeāna dzīlēs izkusis Londonas teritorijas izmērā, kas ir vairāk nekā 1500 kvadrātkilometru liels laukums. Lielbritānijas Polārās observatorijas un modelēšanas centra veiktajā pētījumā noskaidrojies, ka klimata izmaiņas ietekmējušas Antarktiku krietni vairāk, nekā līdz šim uzskatīts.
Šīs izmaiņas savukārt var izraisīt globālu ūdens līmeņa celšanos jūrās. Līdz šim dabas procesi Antarktikā vērtēti kā relatīvi stabili. Tomēr tagad izrādījies, ka ledus kušanu pamatīgi ietekmējot pat mazākā temperatūras paaugstināšanās.