Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 13.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā notiks interaktīvo nodarbību cikls “Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei; Latvijā daļa ziemas rapša gājuši bojā un būs jāpārsēj; graudaugu sējumi lielākoties pārziemojuši; un Zinātnieki aicina skaitīt vardes.

Šodien no pulksten diviem dienā līdz pieciem pēcpusdienā Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā notiks interaktīvo nodarbību cikls “Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei”, 1.lekcija “Uztura ABC, uztura grupas”.Pasākuma mērķis – organizēt Jēkabpils pilsētas pieaugušo iedzīvotāju dažāda vecuma grupām interaktīvas, izglītojošas un praktiskas nodarbības par veselīga uztura pamatprincipiem. Interaktīvās nodarbības tiek organizētas kā triju lekciju cikls. Lektore Anda Radziņa, fitnesa trenere ar 20 gadu pieredzi nodarbību par veselīgu uzturu un fizisko aktivitāšu vadīšanā. Dalība ir bez maksas. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem.

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē notiks Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolai - 60 veltīts Pūšamo instrumentu un sitaminstrumentu nodaļas koncerts. Pasākums bez ieejas maksas.

No šodienas, 13.aprīļa līdz 7.maijam Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē skatāma Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslas zinātņu institūta studējošo un absolventu pašportretu izstāde „Es esmu…”. Pasākums bez ieejas maksas.

Turpinām ziņas

Datu valsts inspekcija sākot no šodienas ir par vienu stundu pagarinājusi savu telefonkonsultāciju sniegšanas laiku. Turpmāk no pirmdienas līdz ceturtdienas konsultācijas telefoniski var saņemt laikā no plkst.13 līdz plkst.16, savukārt piektdienās konsultāciju laiks palicis nemainīgs - no plkst.13 līdz plkst.15. Datu valsts inspekcija šo konsultāciju laika pagarināšanu skaidro ar to, ka sabiedrībā pieaugusi interese par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu datu apstrādes jautājumos.

Daļa ziemas rapša sējumu Latvijā ir gājuši bojā un būs jāpārsēj, bet graudaugu sējumi lielākoties ir pārziemojuši un nebūs jāpārsēj. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka ziema šogad Latvijā bija garāka nekā citus gadus. Sējumiem izšķirošs bija marta mēnesis, kad Zemgalē, Kurzemē, kā arī daļā Vidzemes un Latgales, nebija sniegs un uznāca kailsals. Balodis gan uzsvēra, ka pagaidām ir grūti spriest, cik daudz ziemas rapša sējumu gada auksto laiku nebūs pārcietuši, tāpēc precīzākas aplēses vēl neminēja. Pēc Baloža teiktā, precīzāk to varēs novērtēt šonedēļ, kad līdz ar siltākiem laika apstākļiem būs iespējams redzēt, kurš augs atsāk veģetāciju, bet kurš ir gājis bojā. Tāpēc zemnieki, visticamāk, šonedēļ sapratīs, kāda ir reālā situācija.

Un vēl

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts aicina skaitīt vardes un ziņot par to pārvietošanās vai atrašanās vietu, tādējādi uzlabojot gan zinātnieku, gan sabiedrības zināšanas par šiem abiniekiem. Biologs un melno stārķu pētnieks Māris Strazds, kurš ir šīs idejas autors, norāda, ka skaitīšana ļaus novērtēt, “cik ātri stāvoklis pasliktinās, vai gadījumā, ja notiek brīnumi un lietas sāk vērsties uz labo pusi, cik ātri un vai tas notiek”. Proti, ir svarīgi saprast, cik Latvijā ir varžu un kā mainās to vide, un vai to skaits turpina sarukt, kā bija manīts iepriekš. Turklāt vardes ir svarīgas arī stārķu dzīves ritējumā. Ziņas ir jāsūta uz epastu: skaitamvardes@gmail.com Zinātnieki cer, ka šogad izdosies savākt datus par varžu skaitu tūkstoš kilometru garā maršrutā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils "Lūši" vakar atspēlējās no viena seta deficīta un izcīnīja uzvaru Latvijas vīriešu volejbola čempionāta pirmajā mačā; Jēkabpilieši interesējas, kāpēc daudzdzīvokļu mājās netiek regulēti siltumskaitītāji tā, lai mājokļi būtu silti, bet rēķini zemi; un Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji visvairāk naturalizējušies Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Jēkabpils "Lūši" vakar atspēlējās no viena seta deficīta un izcīnīja uzvaru Latvijas vīriešu volejbola čempionāta pirmajā mačā. "Lūši" savā laukumā ar 3-1 pieveica iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardzi", sērijā līdz trim uzvarām izvirzoties vadībā ar 1-0. Uzvarētāju rindās 25 punktus guva Armands Āboliņš, bet 16 punktus pievienoja Rihards Puķītis. Savukārt Rīgas komandas sastāvā 18 punkti Gatim Garklāvam. Šis mačs iesākās spraigā un intriģējošā cīņā, RTU/"Robežsardzei" pirmo setu uzvarot ar sīvo 26:24. Otrais sets gan bija vēl sīvāks, jo uzvaru Jēkabpils komanda nodrošināja vien tā izskaņā - 31:29. Zīmīgi, ka pēc šāda pavērsiena iniciatīva pārgāja tieši mājinieku pusē, kuri bija uz viļņa, un trešo setu uzvarēja ar graujošo 25:10, bet ceturtajā setā neļāva pretiniekiem atgūties un noslēdza to ar 25:20, tādējādi uzvarot pirmajā finālsērijas mačā. Sērijas otrais duelis notiks sestdien Rīgā, svētdien komandas atgriezīsies Jēkabpilī, bet, ja būs nepieciešamas ceturtā un piektā spēle, tās norisināsies 21.aprīlī Latvijas galvaspilsētā un dienu vēlāk "Lūšu" laukumā.

Turpinām ziņas

Aprīlī laikam kļūstot siltākam, daudzi Jēkabpils daudzdzīvokļu māju iemītnieki sūdzās, ka dzīvokļi tiek pārkurināti, bieži jātur vaļā logs, bet par apkuri jāapmaksā dārgi rēķini. Daudzi iedzīvotāji interesējās, kapēc SIA “JK namu pārvalde” speciālisti neregulē siltuma padevi daudzdzīvokļu māju siltummezglos, lai mājokļi nebūtu pārkurināti un rēķini par apkuri būtu zemāki. Tapat arī pastāv uzskats, ja profesionāli un zinoši regulē siluma padevi, atbilstoši tam kā pazeminās vai paaugstinās ārgaisa temperatūra, tad iespējams panākt ideālo variantu, kad mājokļos ir silti, bet rēķini zemi. Par šiem jautājumiem, tiekoties preses konferencē ar vietējiem medijiem, plašāk stāsta SIA JK Namu pārvalde piekšnieks Ainars Vasilis.

AUDIO

Un vēl

2015.gadā un 2016.gadā kopumā Lielbritānijas pilsonību ieguvuši 865 Latvijas pilsoņi, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" publicētie dati par naturalizāciju Eiropas savienības valstīs. 2016.gadā par citu ES valstu pilsoņiem naturalizācijas kārtībā kopumā kļuva tūkstoš 604 Latvijas iedzīvotāji, bet 2015.gadā – tūkstoš 336. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju gan 2015.gadā, gan 2016.gadā naturalizējās Lielbritānijā - attiecīgi 366 un 499. Lielbritānijai seko Īrija, kur 2015.gadā naturalizējušies 327, bet 2016.gadā 379 cilvēki, savukārt Vācijā 2015.gadā naturalizējās 253 cilvēki, bet 2016.gadā 229 Latvijas iedzīvotāji. Zviedrijā 2015.gadā un 2016.gadā kopumā naturalizējušies 456 Latvijas iedzīvotāji, Somijā 86, Itālijā 69, Dānijā 64, Nīderlandē 41, Francijā 38 un Spānijā 15 Latvijas iedzīvotāji. Tikmēr Latvijas pilsonību visvairāk iegūst nepilsoņi. 2016.gadā to ieguva tūkstoš 957 personas, no kurām lielākā daļa jeb tūkstoš 361 persona bija nepilsoņi. Tāpat Latvijas pilsonību 2016.gadā ieguva 130 Lielbritānijas pilsoņi, 127 Krievijas pilsoņi, 53 Īrijas pilsoņi un 39 Ukrainas pilsoņi.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Saeima pirmajā lasījumā atbalsta Personas datu apstrādes likumprojektu; Vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš vasarā strādā; un Vairākums jeb 74,7% mājsaimniecību plāno savu budžetu.

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta Personas datu apstrādes likumprojektu. Tas paredz izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. Regula paredz modernizēt jau pastāvošos datu apstrādes principus, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus, kas būs spēkā visā Eiropas savienības teritorijā. Eiropas savienības dalībvalstis uzsāks regulas piemērošanu 2018.gada 25.maijā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Šobrīd personas datu aizsardzības jomu Latvijā regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas ar regulas piemērošanas uzsākšanu zaudēs spēku. Regula paredz pienākumu dalībvalstīm noteikt datu uzraudzības institūciju. Likumprojektā par šādu uzraudzības iestādi Latvijā noteikta Datu valsts inspekcija (DVI), kura arī līdz šim ir veikusi personas datu aizsardzības uzraudzību.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 8,7%, kas ir straujākais kāpums Eiropas Savienībā. Latvijai seko Polija (+7,5%), Slovēnija (+7,2%), Nīderlande (+6,4%), Zviedrija (+6,1%) un Rumānija (+5,8%). Lietuvā rūpniecības produkcijas izlaide februārī gada griezumā pieauga par 2,1%, bet Igaunijā – par 1,8%. Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Maltā (-7,7%), Grieķijā (-1,9%) un Bulgārijā (-1%).

Turpinām ziņas

Vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā nalsts ieņēmumu dienests informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Konkurences padome (KP) atkārtoti aicina iedzīvotājus, kas saskārušies ar grūtībām Latvijas aptiekās iegādāties kompensējamās zāles, līdz pirmdienai, 16.aprīlim piedalīties aptaujā. Pēc pirmās nedēļas iedzīvotāju aptaujāšanas Konkurences padome novēro, ka vairāk nekā pusei respondentu ir bijušas grūtības iegādāties nepieciešamos medikamentus. Pirmās nedēļas aptaujāšanas dati liecina, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju ir bijusi apgrūtināta iespēja iegādāties nepieciešamos kompensējamos medikamentus, kas ceturtajai daļai respondentu ir būtiski ietekmējis veiksmīgu ārstēšanās procesu. Problemātika novērojama gan lielo tīklu, gan privātajās aptiekās visā Latvijas teritorijā, atzīmē padomē. Norādi uz anketu var atrast konkurences padomes mājaslapā.

Un vēl

Vairākums jeb 74,7% mājsaimniecību plāno savu budžetu – tas ir par 0,3% vairāk nekā pērn rudenī un par 2,3% vairāk nekā pagājušajā vasarā. Savukārt 23,4% mājsaimniecību budžetu neplāno vispār, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompass pētījuma dati. Biežāk tēriņi tiek plānoti ģimenēs, kurās ir bērni līdz 18 gadiem. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, redzams, ka vasaras periodā iedzīvotāji vismazāk domā par ģimenes budžeta plānošanu, savukārt, tuvojoties pavasarim, ģimenes budžeta plānošana atkal kļūst aktuālāka. Vairāk savus tēriņus plāno Vidzemes (28%) un Rīgas (27%) iedzīvotāji, bet vismazāk – Zemgales iedzīvotāji (15%). Tēriņu plānošana raksturīgāka iedzīvotājiem ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kā arī šo atbildi biežāk minēja respondenti ar augstāko izglītību, vecumā no 25 līdz 34 gadiem (27%) un no 64 līdz 74 gadiem (30%).

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils vārds pēdējā laikā dažādu mediju publikācijās izskanējis ar negatīvu nokrāsu; Jēkabpils domes izpilddirektors skaidro vai pašvaldībai iestājusies reputācijas krīze? un Līvānos atklāj nelikumīgu alkohola ražotni.

Saistībā ar Latvijas televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetu par asfalta kvalitāti Jēkabpilī, Bebru ielas mikrorajonā, negatīvā gaisotnē plaši ir izskanējis Jēkabpils vārds. Tāpat arī pēc šī raidījuma dažādos portālos, piemēram, pietiek.com, labdien.lv, novados.lv, focus.lv un citos, tika publicēti pretēju viedokļu raksti, no vienas puses, publikācijas, kas negatīvā gaisotnē parāda Jēkabpils pašvaldības mēru Raivi Ragaini un deputātu Aigaru Nitišu, no otras puses ar pārmetumiem bijušajam pilsētas mēram Leonīdam Salcevičam, ka viņš, nespējot pieņemt mēra krēsla zaudējumu, ir šīs ažiotāžas organizators. Gan vienā, gan otrā gadījumā šajās publikācijas Jēkabpils vārds minēts negatīvā gaisotnē. Tiekoties ar pašvaldību preses konferencē, vietējie mediji jautāja vai nav iestājusies pašvaldības reputācijas krīze un kā visu notiekošo vērtē pašvaldības pārstāvji. Jautājums bija adresēts domes vadībai, taču šoreiz dažādu iemeslu dēļ neviens no domes vadības preses konferencē nepiedalījās. Tāpēc savu skaidrojumu šajos jautājumos sniedza domes izpilddirektors Guntars Gogulis.

Audio

Un vēl

Cīnoties ar nelikumīgu akcizēto preču apriti, Valsts policija regulāri veic dažādus preventīvus un operatīvus pasākumus. Šonedēļ šādus pasākumus sekmīgi realizēja Preiļu iecirkņa darbinieki, likvidējot Līvānos nelikumīga alkohola ražotni, savukārt Rušonas pagastā - nelikumīgu akcīzes preču tirdzniecības vietu. Preiļu iecirkņa policisti ieguva informāciju, ka Līvānos, iespējams, tiek veiktas darbības, kas ir saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Informācijas pārbaudei tika ierosināts kriminālprocess un veikta kratīšana kāda 1979.gadā dzimuša vīrieša īpašumā. Apskatot aizdomās turētā garāžu, policisti konstatēja, ka tajā notiek nelikumīga alkohola ražošana. Kopumā kratīšanas laikā konfiscēts ap 50 litriem gatavās produkcijas - kandžas, pudeles, kas izmantojamas alkohola fasēšanai, ka arī dažādas alkohola ražošanā izmantotās ierīces. Turpat notikuma vietā tika aizturēta arī iespējamā vainīgā persona. Lai precīzi noteiktu izņemto vielu skaitu un sastāvu ir nozīmētas nepieciešamās ekspertīzes. Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, likumpārkāpējs šo alkoholu plānoja realizēt nelikumīgu akcīzes preču tirdzniecības vietās tā saucamajās «točkās». Šobrīd likumsargi turpina izmeklēšanu, savukārt aizturētajam par minētiem likumpārkāpumiem draud kriminālatbildība.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils pašvaldība kā ārpakalpojumu nopirkusi pakalpojumus pašvaldības publiskā tēla veidošanai; Ko paredz Jēkabpils pilsētas publiskā tēla veidošanas un sadarbības ar medijiem koncepcijas izstrāde un realizācija; un Jēkabpiliešiem ir iespēja par maksu nodot nolietotās automašīnu riepas.

Jēkabpils pašvaldība kā ārpakalpojumu nopirkusi pakalpojumus pašvaldības publiskā tēla veidošanai - «Jēkabpils pilsētas publiskā tēla veidošanas un sadarbības ar medijiem koncepcijas izstrāde un realizācija». Nauda – 11 tūkstoši 700 eiro šim nolūkam atvēlēta pirmajos šī gada budžeta grozījumos, ko pirms Lieldienām izskatīja finanšu komitejas sēdē. Plašāk par šo ārpakalpojumu preses konferencē vietējiem medijiem stāstīja Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste margita Liepiņa.

Audio

Un vēl

Atkritumu apsaimniekotājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” atgādina, ka šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Zvaigžņu ielā 1B, Jēkabpilī ir iespējams par maksu nodot nolietotās vieglo un smago automašīnu, kā arī citas riepas. Šobrīd cena par riepu nodošanu gan privātpersonām, gan juridiskājm personām ir 107 eiro (bez PVN) par tonnu. Maksa par tonnu aprēķināta, ņemot vērā nolietoto riepu pārstrādes izmaksas. Cena par četrām automašīnu riepām, atkarībā no to svara, ir nepilni 6 eiro. Par papildus samaksu SIA “Jēkabpils pakalpojumi” nodrošina arī riepu transportēšanu no līdzšinējās riepu uzglabāšanas vietas uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu. Riepu transportēšanu iespējams pieteikt pa tālruni 65237660.