Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 18.aprīlī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien reģionālajā vizītē ieradīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā; Šodien Latvijā norisināsies ātruma kontroles maratons; un Šodien Jēkabpils novada Lašos Fogtu silā norisināsies sacensības “Orientieris 2018”.
Jēkabpilī šodien reģionālajā vizītē ieradīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā V.E. Hananas Al Alili ar pavadošo delegāciju. Vizītes laikā plānota tikšanās pašvaldībā ar domes vadību, uzņēmumu SIA “Margret”, SIA “Ošukalns” apmeklējums, kā arī Krustpils pils apskate. Dienas noslēgumā ar Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieci tiksies vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti.
Jēkabpils domē šodien sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļu, notiks svinīga jauno pilsoņu apsveikšanas ceremonija. Dokumentu par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā saņems pieci pretendenti. Jau ziņots, ka kopš 2013.gada topošajiem pilsoņiem solījums par uzticību Latvijai ir jānodod svinīgā ceremonijā, nevis tikai jāparaksta. Svinīgo ceremoniju rīko Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas darbinieki.
Turpinām ziņas
Šodien Valsts policija nu jau ceturto gadu piedalīsies Eiropas ceļu policijas tīkla rīkotajā ātruma kontroles maratonā - visā valsts teritorijā ceļu policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. 24 stundas, sākot no trešdienas pulksten 6.00 rītā, lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas ceļu policisti īpaši intensīvi kontrolēs atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Kā uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, šīs akcijas mērķis ir veikt preventīva rakstura pasākumus, lai atturētu transportlīdzekļa vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas un liktu katram autovadītājam aizdomāties, vai tās pāris minūtes, kuras tiks iegūtas, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, attaisno radīto risku ceļu satiksmes drošībai? Pērn rīkotajā ātruma kontroles maratonā, visā Latvijas teritorijā tika fiksēts ievērojami mazāks skaits pārkāpēju, nekā iepriekšējos ātruma kontroles maratonos - noķerti 430 ātrumpārkāpēji. Valsts policija aicina būt uzmanīgiem un neriskēt ar savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.
Šodien un rīt pulksten 18.00 un piektdien, 20. aprīlī plkst. 15.00 un plkst. 18.00, Kino Mītnē Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē tiks demonstrēta komēdija “Es tievēju”. Filma krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, bērniem līdz 12 gadu vecumam filmu apmeklēt nav ieteicams.Filmas sižets vēsta par meiteni Aņu, kas mīl labi paēst un mīl arī savu puisi – sportistu Žeņu. Ēšanas dēļ viņi arī izšķiras: Žeņam nemaz nepatīk, kā izskatās Aņa, kad pieņēmusies svarā par 20 kilogramiem. Bet Aņa nepadodas – uzstāda mērķi atbrīvoties no liekā svara, lai atgūtu iemīļoto un kļūtu laimīga! Grūtajā cīņā ar liekajiem kilogramiem viņai palīdz labsirdīgais Nikolajs, kas ir “ķerts” uz veselīgu dzīvesveidu, un Aņas labākā draudzene. Aleksandra Bortiča lomas dēļ pieņēmās svarā vairāk nekā par 20 kilogramiem. Tā ir pirmā pasaulē zināmā filma, kur aktrise sižeta ietvaros ir gan pieņēmusies svarā, gan arī notievējusi.
un vēl
Šodien no pulksten četriem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā Jēkabpils novada Lašos Fogtu silā norisināsies sacensības “Orientieris 2018”. Marķējums no Jēkabpils-Dunavas ceļa piektā kilometra. Sacensībās aicināti piedalīties visu vecumu orientieristi.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem; Vācijas kanclere Angele Merkele vēlas tuvākajā laikā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu; un Jēkabpilī varēs pieteikties muzikālajam televīzijas projektam "X Faktors".
Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem, izriet no izglītības un zinātnes ministrs Kārļa Šadurska sacītā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Ministrs atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu. Šadurskis pauda, ka "ļoti provizoriskie" aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu. Viņš informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu. Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.
Vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji mudina Satiksmes ministriju autoceļu atjaunošanu neplānot, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas veikto skolu reformu pētījumu, kurā iezīmētas arī piekļuves ceļu robežas, jo tas bieži vien nesaskanot ar reālajām pašvaldības vajadzībām, tā vakar Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pauda vairāku pilsētu vadītāji. Domnieki norādīja, ka liela daļa pētījumos norādīto ceļu ikdienas lietošanā pašvaldībām nemaz neesot noderīgi un daudz svarīgāk un pareizāk būtu atjaunot citus ceļu posmus. Tāpat domnieki norādīja, ka bieži vien izglītības ministrijas iezīmētie plāni esot "nereāli". Satiksmes ministrs Uldis Augulis pašvaldību pārstāvjus mierināja, norādot, ka brīdī, kad tiks plānota konkrētā novada ceļu remontēšana un izbūve, darba grupas brauks uz katru pašvaldību individuāli un izvērtēs, kuru ceļa posmu atjaunot būtu vislietderīgāk. Tikšanās laikā Augulis solīja, ka šogad tiks atjaunoti aptuveni tūkstoš 200 kilometri autoceļu 152 objektos.
Turpinām ziņas
Lietuva iesniegusi Krievijai notu, pieprasot paskaidrojumus par pirmdien notikušo incidentu, kad kaimiņvalsts robežsargu patruļkuģis šķērsoja abu valstu robežu un aptuveni uz divām minūtēm bija iebraucis Lietuvas ūdeņos. Kā ziņu aģentūru BNS informēja Lietuvas Ārlietu ministrija, notā Krievijas Federācija aicināta sniegt paskaidrojumus un gādāt, lai nākotnē šādi incidenti neatkārtotos. Lietuvas Valsts robežapsardzes dienests vakar paziņoja, ka pirmdien plkst.16.31 Kuršu jomā puskilometru no krasta pamanīts objekts, kas aptuveni 40 metrus iepeldējis Lietuvas ūdeņos. Noteikts, ka tas ir Krievijas robežsargu kuģis uz gaisa spilveniem. Saskaņā ar provizoriskiem datiem abu valstu robežu tas pārkāpis, veicot apgriešanās manevru. Valsts robežapsardzes dienests par šo pārkāpumu sācis pirmstiesas izmeklēšanu.
Vācijas kanclere Angele Merkele vakar paziņoja, ka vēlas tuvākajā laikā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai mazinātu spriedzi Maskavas un Rietumu attiecībās. Merkele informē, ka vakar runājusi ar Putinu pa telefonu un ka sarunas laikā apspriesta gan Sīrija, gan gāzesvads Nord Stream2, kuram pa Baltijas jūras gultni vajadzētu savienot Krieviju un Vāciju. Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere uzsvēra, ka "Nord Stream 2" projektu iespējams īstenot vienīgi tad, ja tas negatīvi neietekmē Ukrainu. Jau ziņots, ka Porošenko aicinājis Vāciju atteikties no iesaistīšanās Krievijas gāzesvada "Nord Stream 2" izbūvē, norādot, ka tas veicinās Ukrainas blokādi. Pret "Nord Stream 2" aktīvi iestājas arī Polija un Baltijas valstis.
Un vēl
Sākusies pieteikšanās televīzijas kanāla TV3 muzikālajam televīzijas projektam "X Faktors". Maijā sešās Latvijas pilsētās viesosies televīzijas kanālā TV3 muzikālā televīzijas projekta "X Faktors" komanda, lai uzklausītu un izvērtētu muzikālos talantus un atrastu tos, kuriem dot iespēju sevi parādīt uz lielās šova skatuves. Atlasēs potenciālos dalībniekus vērtēs "X Faktora" producenti Guntars Gulbiņš un Ilze Ūdre, projekta muzikālā producente Maija Sējāne un mūziķis, dīdžejs un "X Faktors" vadītājs Markus Riva. Pieteikšanās mājaslapā "XFaktors.lv" iespējama līdz 11.maijam, bet jau no 7.maija sāksies atlases Latvijas reģionos. Pieteikšanās iespējama dalībniekiem vecuma grupās 16-25 un 25+, kā arī vokālajām grupām. "X Faktora" atlases notiks 7.maijā Liepājā, Liepājas Olimpiskais centrā, 8.maijā Valmierā, Valmieras kultūras centrā, 9.maijā Jelgavā, Zemgales olimpiskais centrā, kā arī 10.maijā Rēzeknē, Rēzeknes novada pašvaldībā un 11.maijā Jēkabpilī, Jēkabpils tautas namā. Visas atlases sāksies plkst.15.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Zemkopības ministrs atbalsta ierobežojumu noteikšanu maksimālo tiešmaksājumu summas saņemšanai; Eiropas Centrālai bankai būtu nopietni jāpārbauda “Citadeles” banka pirms uzsākt tās darbības uzraudzību; un Piektdien Latvijā īslaicīgi būs vasarīgi silts, bet brīvdienās atkal kļūs vēsāks.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbalsta ierobežojumu noteikšanu maksimālo tiešmaksājumu summas saņemšanai, lai viss atbalsts neaizietu tikai lielajām saimniecībām, taču pagaidām viņš atturas nosaukt, cik lieli šie griesti varētu būt. Dūklavs vakar raidījumā “Viens pret vienu” atzina, ka saistībā ar tiešmaksājumiem nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā viens no darba kārtības jautājumiem, par ko spriedīs, ir griestu noteikšana Latvijā. Dūklavs gan uzsvēra, ka to nenoteiks ministrija vai ministrs viens pats, tas esot diskusiju jautājums, viņš arī nebija gatavs nosaukt, kādiem šiem griestiem, viņaprāt, vajadzētu būt. Tiesa, ministrs atzina, ka tie varētu būt lielāki par 150 tūkstoši eiro, varbūt 200 tūkstoši eiro. Viņš arī pauda, ka par to varētu izlemt jau līdz vēlēšanām.
Latvijas pašvaldības uzskata, ka Latvijā jau 10 gadus netiek pildīts Autoceļu likums, jo budžetā ik gadu tiek noteikts citādi, tāpēc valsts un pašvaldību ceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Ja valsts ceļiem valsts budžeta finansējums kopš 2014. gada ir pieaudzis, tad valsts mērķdotācija pašvaldību ceļiem ir palikusi praktiski nemainīga. Pašvaldību ceļu kopējais garums ir 30 tūkstoši 183 kilometri, no kuriem 29 tūkstoši 53 kilometri jeb 83 procenti ir ar grants segumu. No visiem pašvaldību grants ceļiem 41,8 procenti ir sliktā stāvoklī. Būtiskas ir atšķirības, cik daudz līdzekļu pašvaldības iegulda attīstībā. Piemēram, 2016.gadā Rīgā uz 1 km tika ieguldīti 33,7 tūkst. eiro, turpretī Carnikavas novadā 3,5 tūkst. Eiro. Izdevumi ceļu attīstībai republikas nozīmes pilsētās pēdējos gados trīsreiz pārsniedz izdevumus novados. Latvijas pašvaldību savienība iestājas arī par Autoceļu fonda atjaunošanu, kā arī par to, lai tiktu izveidota valsts investīciju programma valsts vietējo autoceļu sakārtošanai, kā arī tiktu mainīta pašvaldību mērķdotāciju politika.
Turpinām ziņas
ASV kompānijas “Southwest Airlines” lidmašīnai lidojuma laikā uzsprādzis dzinējs. Tomēr lainerim izdevās veiksmīgi nosēsties Filadelfijas lidostā. ASV Nacionālās transporta drošības pārvaldes pārstāvji ziņo, ka lidmašīnās “Boeing 737” dzinējs sabojājās, kad tā atradās 10 kilometru augstumā. No sabojātā dzinēja atdalījās vairāki fragmenti, kas sasita iluminatoru. Incidentā gāja bojā sieviete, kas sēdēja pie sabojātā loga, bet septiņas personas guva dažāda smaguma ievainojumus. ASV mediji vēsta, ka lidmašīna veica reisu no Ņujorkas uz Dalasu, un tajā atradās 149 pasažieri un apkalpes locekļi. Dzinēja sprādziena iemesls pagaidām nav zināms.
Eiropas Centrālai bankai būtu nopietni jāpārbauda “Citadeles” banka pirms uzsākt tās darbības uzraudzību - tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no “Zaļo grupas” Svens Gīgolds. Vācu izcelsmes deputāts norāda, ka pēc gaidāmās “ABLV” bankas likvidācijas par trešo lielāko banku Latvijā kļūs “Citadele”. Tādēļ saskaņā ar likumu Eiropas Centrālai bankai būs jāuzņemas tās uzraudzība. Vēstuli ar aicinājumu veikt padziļinātu pārbaudi Gīgolds ir nosūtījis Vienotā uzraudzības mehānisma vadībai. Šis mehānisms ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver centrālās bankas un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. Svens Gīgolds norāda, ka Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka naudas atmazgāšana un finanšu noziegumi rada nopietnu problēmu Banku savienībai un vienotā uzraudzības mehānisma reputācijai. Līdz ar to brīdī, kad jauna banka pievienojas uzraugāmo finanšu iestāžu sarakstam, tā būtu nopietni jāpārbauda.
Un vēl
Piektdien Latvijā īslaicīgi būs vasarīgi silts, bet brīvdienās atkal kļūs vēsāks, liecina prognozes. Piektdiena būs vējaina, taču brāzmainie dienvidrietumu, rietumu vēji pie mums atnesīs siltāku gaisu. Temperatūra piektdien paaugstināsies līdz +18..+21 grādam. Naktī uz sestdienu Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, tādēļ vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, mūsu reģionā atkal sāks ieplūst vēsāks gaiss. Sestdienas nakts vēl būs samērā silta - minimālā temperatūra ap +6..+11 grādiem, bet dienā termometra stabiņš nepārsniegs +10..+15 grādus, vietām piekrastē vēl vēsāks. Svētdienas naktī gaiss atdzisīs līdz +2..+7 grādiem, bet dienā tas iesils līdz +6..+11 grādiem, vietām valsts dienvidos līdz +14 grādiem. Abās brīvdienās vietām, pārsvarā Vidzemē un Latgalē nedaudz līs, turklāt pūtīs arī stiprs ziemeļrietumu vējš, pēcpusdienās brāzmās ap 10-15 metriem sekundē. Nākamās nedēļas sākumā naktīs temperatūra vietām valsts austrumos var noslīdēt pat kādu grādu zem nulles.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Valsts svētku laikā gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 500 reģionālajos autobusu maršrutos; Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības - pārraudzības un uzturēšanas kontroles; un Maskavā nezināmi ļaundari nozaguši surdokameru, kurā, savas kosmonautikas gaitas sākot trenējies Gagarins.
Saistībā ar maijā gaidāmajiem valsts svētkiem no 29.aprīļa līdz 6.maijam gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 500 reģionālajos autobusu maršrutos. Grozījumi sabiedriskā transporta kustībā būs arī pārceltajā darbadienā, sestdien, 21.aprīlī. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas maršrutu tīklā, direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu vai jautājumu gadījumā vērsties pie pārvadātāja. Sestdien, 21.aprīlī, reģionālo maršrutu autobusi kursēs pēc darbadienu kustības sarakstu, bet pirmdien, 30.aprīlī, sabiedriskais transports pasažieru pārvadājumus nodrošinās atbilstoši sestdienas kustības sarakstam. Tāpat, ņemot vērā, ka svētku laikā mainās iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, valsts svētkos, 1. un 4.maijā, kā arī pirmssvētku un pēcsvētku dienās, 29.aprīlī, 2., 3., 5. un 6.maijā, reģionālajos autobusu maršrutos tiks gan norīkoti papildu reisi, gan arī samazināts to skaits. Izmaiņas gaidāmas reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo 24 pasažieru pārvadātāji, tajā skaitā arī SIA "Jēkabpils autobusu parks".
Lavijas banka izsludinājusi slēgtu konkursu par munīcijas un bruņojuma piegādi Aizsardzības pārvaldei, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevums ir nodrošināt bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem, skaidrots finanšu iestādes mājaslapā. Proti, pārvaldei jāsargā skaidra nauda, datu centrs, bankas infrastruktūra un darbinieki. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldi iekļauj nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Aizsardzības pārvalde arīdzan sadarbojas ar NBS mācību un pieredzes apmaiņas nolūkos.Pieteikumus konkursā Latvijas banka gaida līdz 14. maijam.
Turpinām ziņas
Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības - pārraudzības un uzturēšanas kontroles, kā arī valstiska redzējuma uz ūdenssaimniecību kopumā. Valsts atbildībā ir 13 tūkstoši 750 km regulētas valsts nozīmes ūdensnotekas, 40 polderu sūkņu stacijas un 424 km polderu aizsargdambji. Kopumā Latvijā ir 42 tūkstoši 300 kilometru koplietošanas ūdensnotekas, 27 tūkstoši 470 kilometri viena īpašuma grāvji un 900 tūkst. kilometri viena īpašuma drenāžas sistēmas. Vairums meliorācijas sistēmu Latvijā ir ierīkotas pagājušā gadsimta 60. - 90. gados. Ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem nosusināti 1,5 milj. hektāri lauksaimniecības zemes. Nosusināti ir arī aptuveni 26% no visiem Latvijas mežiem. Nosusināti lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un sagatavoti kūdras ieguvei ir arī aptuveni 30 % no visiem Latvijā esošajiem purviem. Latvijā meliorācijas sistēmai ir vairāki statusi - ir valsts meliorācijas sistēma, valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kura pieder Zemkopības ministrijai. Tad seko zemākas kategorijas - pašvaldību, pašvaldības nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas. Lai meliorācijas nozari Latvijā attīstītu, lauksaimniecības eksperti uzsver, ka vairāk jāstrādā pie meliorācijas politikas plānošanas, normatīvās bāzes, kā arī jāplāno finansējums periodam pēc 2020. gada.
Jau trešo gadu Latvijas Ekoskolās norit bioloģiskās daudzveidības projekts “Lielās augu medības”, kurā šogad dabas izzināšanas nodarbībās piedalīsies gandrīz 5 tūkstoši sākumskolas skolēnu un pirmsskolu audzēkņu no visas Latvijas. Galvenais nodarbību mērķis ir veidot ciešāku bērnu saikni ar apkārtējo dabu un tajā notiekošajiem procesiem. Projekta laikā skolēni pavada vairākas mācību stundas ārpus klasēm, mācoties atpazīt augus, kukaiņus un citas sugas. Papildus tam, izmantojot slavena Lielbritānijas botāniskā dārza “KEW” veidotus mācību materiālus, nodarbības dabā un eksperimenti klasēs palīdz veidot izpratni par dabas procesu norisi - augu attīstību, to ekoloģiju un nozīmi. Šogad projektā iesaistījušās 72 skolas no 45 Latvijas pašvaldībām.
Un vēl
Maskavā nezināmi ļaundari nozaguši surdokameru, kurā, savas kosmonautikas gaitas sākot, iespējams, trenējies pirmais kosmosā lidojušais cilvēks Jurijs Gagarins, vēsta ziņu aģentūra TASS. SKB-48 ir hermētiski noslēgta skaņu necaurlaidīga kamera, kādās trenējās padomju kosmonautu pirmā paaudze, tajā skaitā Jurijs Gagarins un Germans Titovs. Ar surdokameras palīdzību pētīja, kā cilvēks reaģēs uz spiediena izmaiņām pilnīga klusuma apstākļos un bez gaismas kairinātāja. SKB-48 nozagta no uzņēmuma teritorijas, kur notikusi tās restaurācija, paziņoja Komsonautikas muzejs. Uzņēmumā, kur kamera nosūtīta, bija jāveic tās atribūcija, lai noskaidrotu, vai konkrētajā ir trenējies Gagarins. Pēc tam kameru bija paredzēts restaurēt un nodot Kosmonautikas muzejam. "Telegram" kanāls "Mash" ziņo, ka pēc kameras atbraukuši 10 cilvēki, kas uzdevušies par meistariem, iekrāvuši kameru kravas automašīnā, un aizbraukuši.
Jau ziņots, ka Jurijs Gagarins ir padomju kosmonauts – pirmais cilvēks pasaulē, kurš lidoja kosmosā. Vēsturiskais lidojums notika 1961. gada 12. aprīlī. Gagarins ir dzimis 1934. gadā, bet gājis bojā treniņlidojuma laikā ar lidmašīnu MiG-15 1968. gadā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī piecu vispārējās izglītības iestāžu vietā varētu palikt trīs; Bibliotēku nedēļā jēkabpilī notiks pasākums “Dzīvi izgaršojot”; un Televīzijas kanāla "Fox" oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām.
Aktualizētā Jēkabpils izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija 2015.-2025.gadam paredz, ka pašreizējo piecu vispārējās izglītības iestāžu vietā pilsētā varētu palikt tikai trīs. Izmaiņu rezultātā varētu tikt izveidota Jēkabpils pilsētas vidusskola, kurā apvienotos Jēkabpils 2.vidusskola, Jēkabpils pamatskola un Jēkabpils vakara vidusskola un kurai būtu vairākas mācību īstenošanas vietas. Savukārt Jēkabpils valsts ģimnāzija un Jēkabpils 3.vidusskola savu darbību turpinātu pašreizējā statusā. Minētās mācību iestādes varētu piedāvāt pietiekami plašu un kvalitatīvu izglītības klāstu gan pilsētas Jēkabpils, gan Krustpils pusē. Izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā plānots atteikties tikai no īrētajām telpām, kas tiek izmantotas Vakara vidusskolas vajadzībām. Līdz aprīļa beigām norisināsies tikšanās ar visu izglītība iestāžu pedagogu kolektīviem, interesentiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet jau maijā Jēkabpils izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija 2015.-2025.gadam plānots apstiprināt domes sēdē. Savukārt jūnijā Jēkabpils pilsētas pašvaldība plāno iesniegt vairākus miljonus eiro vērtus projektu pieteikumus mācību vides uzlabošanai un telpu renovācijai Jēkabpils valsts ģimnāzijā un Jēkabpils Pilsētas vidusskolā, pašreizējā 2.vidusskolā.
Latvijā šā gada martā bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie Eiropas savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopti par 27 bloka dalībvalstīm. Gada inflācija Latvijā martā veidoja 2,3%. Augstāka nekā Latvijā inflācija martā bija Rumānijā (4%), Igaunijā (2,9%), kā arī Slovākijā un Lietuvā (abās valstīs 2,5%). Šā gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs, izņemot Kiprā, kur fiksēta 0,4% deflācija. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Austrijā (2,1%), Zviedrijā un Ungārijā (abās valstīs 2%). Latvijā martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,3%.
Turpinām ziņas
Nākamnedēļ visā Latvijā norisināsies bibliotēku nedēļa, - tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Bibliotēku nedēļas moto ir "Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība". Šajā nedēļā jēkabpilī viens no centrālajiem pasākumiem būs rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes saruna ar rakstnieci Moniku Zīli. Pasākums “Dzīvi izgaršojot” norisināsies 26.aprīlī pulksten 16tos Jēkabpils tautas namā. Tā būs abu rakstnieču saruna par aktuāliem literatūras un sabiedriskās dzīves jautājumiem.
Lai Latvijas čempione volejbolā Jēkabpils "Lūši" tuvākajā laikā varētu piedalīties klubu turnīros Eiropā, ir jāpiepildās vairākiem priekšnosacījumiem, tajā skaitā ir nepieciešama arī Latvijas Volejbola federācijas (LVF) pretimnākšana. Norāda vienības prezidents Māris Trušelis. Kā vēstīts, "Lūši" svētdien savā laukumā tika kronēti par Latvijas čempioniem, titulu izcīnot pirmo reizi vēsturē. Finālsērijā līdz trim uzvarām Jēkabpils komanda ar 3-0 pārspēja iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardze". Trušelis uzskata, ka sezona viennozīmīgi ir izdevusies un tās veiksmju pamatā bija ne tikai spēlētāji, bet arī atbalstītāji un Jēkabpils volejbola sabiedrība.
Un vēl
Televīzijas kanāla "Fox" oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām, kas prasa "mīkstināt" izteikumus par vairākām tēmām. Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome par to ir informēta, tomēr iejaukties situācijā neesot pamata. "Fox" ir Spānijas jurisdikcijā esoša programma un Latvijas teritorijā tiek izplatīta retranslācijas kārtībā, līdz ar to jautājumi par programmu tulkošanu risināmi privāttiesiski starp programmas tiesību turētāju un tulkiem, bet padomes kompetencē neesot vērtēt tulkojuma kvalitāti. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusi vēstule kanāla "Fox" satura tulkotājiem, tulkiem ir jāievēro Krievijas noteiktas subtitru tulkošanas vadlīnijas, kas paredz nepieciešamības gadījumā padarīt vispārīgāku un "mīkstināt saturu", kad tiek runāts par nelaimes gadījumiem, homoseksuālām attiecībām, "pret Krieviju vērstu propagandu", narkotikām, ekstrēmistu aktivitātēm un pašnāvībām.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne vērtēja, ka Krievija izmanto jebkādus kanālus un instrumentus, tostarp tulkošanu, lai deformētu informāciju kā vien var. Viņa apstiprināja, ka likums jeb vietējais regulators un pašreizējais regulējums nevar mainīt kāda starpnieka lēmumu, kas attiecas uz satura deformāciju. Rožkalne aicināja cilvēkus vērtēt arī citus kanālus, to īpašniekus un saikni ar Krievijas valdības dibinātajām mediju organizācijām, lai varētu arī izprast, ka daļa no informācijas nebūs īsti atbilstoša oriģinālam.