2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 24.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 24.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija izskatīs grozījumus likumā “Par pensijām”; Ar dažādiem pasākumiem Jēkabpilī turpinās veselības nedēļa; un Jēkabpils Mežaparkā šodien koptreniņi visām vecuma grupām.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tiks izskatīti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Viens no būtiskākajiem likuma grozījumiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā. Otrs būtisks grozījums ir noteikt apbedīšanas pabalstu divu mēneša pensiju pilnā apmērā no mirušā pensijas saņēmēja pensijas. Grozījumi arī paredz, ka no 1.jūlija piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu būs 1,5 eiro tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensija piešķirta līdz 1995.gada beigām. Tas attieksies arī uz personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1995.gada beigām. Tomēr likumprojekts paredz, ka šādas izmaiņas būtu attiecināmas arī uz tiem pensionāriem, kuri pensionējušies 1996.gadā.

Šodien pulksten vienos dienā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā viesosies Polijas sadraudzības pilsētas Sokolov Podļaski 6.vidusskolas pedagogi un skolas audzēkņi. Viņi pašvaldībā tiksies ar domes priekšsēdētāja vietnieci sociālos jautājumos Līgu Kļaviņu.

Šodien pulksten divos dienā Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē norisināsies lekcija – diskusija - “Veselā garā - vesela miesa”. Tās laikā - tikšanās ar žurnāla “Vides vēstis” redaktori Anitru Toomu. Pasākumu organizē Jēkabpils pilsētas bibliotēka. Pazīstamā žurnāliste, izdevuma “Vides Vēstis” galvenā redaktore un viena no Latvijas Radio raidījuma “Zaļais vilnis” veidotājām Anitra Tooma ir zaļā dzīvesveida piekritēja, savulaik apguvusi dārznieces – agronomes amatu Bulduru lauksaimniecības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējusi mežsaimniecību. Anitra Tooma regulāri piedalās dažādos ar vides aizsardzību saistītos pasākumos, sarakstījusi grāmatu “Zaļais dzīvesveids”. Tiekoties ar klausītājiem, Anitra Tooma stāsta par veselīgu dzīvesveidu, aicina aizdomāties par to, ko ēdam un ko velkam mugurā, ar ko tīrām māju un ko smērējam uz sejas, jo katra cilvēka izvēle un rīcība ietekmē ne tikai pašu veselību, bet situāciju uz Zemes kopumā.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpilī turpināsies veselības nedeļas “Jēkabpils vingro” pasākumi. Fizioterapeite Jekaterina Petroka Veselības nedēļā grūtniecēm piedāvā apmeklēt nodarbības baseinā. Šodien pulksten sešos nodarbības notiks Citrus spa zonas baseinā. Piedalīties nodarbībā var sākot ar 13.grūtniecības nedēļu, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu-ginekologu. Apmēram vienu līdz divas stundas pirms nodarbības nav ieteicams ēst. Uz nodarbību nākot, līdzi jāņem maiņas apavi, dvielis un, ja nepieciešams- dzeramais ūdens. Peldcepure nav nepieciešama. Nodarbības ilgums ir līdz 45 minūtēm. Skaits grupā ir no 3-7 dalībniecēm. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 26009460.

Savukārt “A Fitness" trenažieru zāl šodien visu dienu piedāvās iepazīties ar iespējām būt fiziski aktīviem. Treneris Agnis būs pieejams jau no pulksten deviņiem, pieteikšanās pa tālr. 26181739). Savukārt trenere Solvita un treneris Aleksandrs vadīs grupu nodarbības no pulksten pieciem pēcpusdienā. Pieteikšanās pie treneres Solvitas pa tālruni - 29478215, bet pie trenera Aleksandra - pa tālruni 26438284.

Peldēšanas trenere Jolanta Grugule šodien piedāvā apmeklēt ūdens aerobikas nodarbību no plkst. 19:30-20:15 Citrus SPA sporta baseinā. Dalībniekiem līdzi jāņem: mazgāšanās piederumi, dvielis, maiņas apavi, vēlams gumijotas čības, nepieciešama peldcepure. Dalībniekiem, kuriem ir nelielas vai nav iemaņu peldēšanā, pirms nodarbības noteikti jābrīdina trenere, lai var plānot dalībnieku izvietojumu peldbaseinā. Nodarbībā drīkst piedalīties arī bez peldēt prasmēm! Pieteikšanās pa tālruni 26440397.

Un vēl

Jēkabpilī Mežaparkā šodien notiks koptreniņi visām vecuma grupām. No pulksten 11tiem līdz 12tiem norisināsies koptreniņš senioriem “Kustību prieks”. No pulksten pieciem pēcpusdienā līdz sešiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt no pulksten sešiem līdz pusastoņiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi “Kustību prieks” visiem pārējiem interesentiem. Koptreniņi notiek katru otrdienu un ceturtdienu. Koptreniņus visām grupām vada Jēkabpils sporta centra sporta speciāliste Zanda Kārkliņa. Atgādinām, ka koptreniņu dalībnieku tikšanās ir pie meža namiņa, kurā dalībniekiem ir iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Dots rīkojums ceļu uzturētājam aiztaisīt nesankcionēti veikto urbumu rezultātā radītās atveres Bebru mikrorajona ielu asfalta segumā; Ceturtdien Jēkabpilī norisināsies ikgadējie bērnu sporta svētki; un Autofurgonam Toronto uzbraucot gājējiem, bojā gājuši vismaz deviņi cilvēki.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis devis rīkojumu ceļu uzturētājam aiztaisīt nesankcionēti veikto urbumu rezultātā radītās atveres Bebru mikrorajona ielu asfalta segumā. Šads uzdevums dots, lai novērstu asfalta segums bojāšanos un pašvaldība nepazaudētu garantiju objektam. Saistībā ar pašvaldības iesniegumu, kurā tā lūgusi atzīt sevi par cietušo, norādot 5 tūkstoši eiro materiālo zaudējumu, policijā sākts kriminālprocess par svešas mantas bojāšanu, turpinās izmeklēšana. Jau vēstīts, ka Jēkabpils pilsētas domes deputātu vairākums noraidījis Latvijas televīzijas Ziņu dienesta iniciatīvu par papildus urbumu veikšanu pārbūvētajās Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielās. Patlaban juristi gatavojot mēdijam atbildi saistībā ar tā pausto vēlmi.

"Vienotība" un reģionālās sadarbības partijas par jaunveidojamās apvienības premjera amata kandidātu vienojās izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu. Šāds lēmums pieņemts partiju apvienības "Jaunā Vienotība" kopsapulcē. Šajā apvienībā darbojas "Vienotība", "Kuldīgas novadam", "Valmierai un Vidzemei", kā arī "Tukuma pilsētai un novadam". "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka nākamajā kopsapulcē būs jau lielāks sadarbības partneru skaits - arī Jēkabpils reģionālā partija un Latgales partija. Kariņš arī ievēlēts par "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētāju. Apvienības valdē darbosies arī Ašeradens, kā arī pārējo sadarbības partiju vadītāji - Inga Bērziņa, Jānis Baiks un Juris Šulcs. Kariņš gan nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās, taču uzsvēra, ka ir gatavs vadīt Latvijas valdību, bet pagaidām turpināšot darbu Eiropas parlamentā.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās vairākas jaunās māmiņas, kas sūdzējās, ka Jēkabpils Mežaparkā rotaļu laukumā smilšu kastē nav smilšu, tikai glīzdains māls, skujas un čiekuri un bērniem nav, kur rotaļāties. Tajā pašā laikā Radžu ūdenskrātuves galvenās peldvietas pludmalē stāv izgāztas divas lielas smilšu kravas. Bērnu vecāki bija neizpratnē, kāpēc vedot smiltis pludmalei, tās pie vienas reizes nav atvestas arī rotaļu laukuma smilškastei?
Jaunās māmiņas pibilda, ka arī pilsētas rotaļu laukumu smilšu kastēs šogad smiltis vēl nav pievestas. Jēkabpils domes izpilddirektoru Guntars Gogulis, skaidroja, ka aprīlis vēl ir agrs pavasaris, kad daudzviet zeme vēl nav izlaidusies un smilškastēm smiltis tiekot pievestas, kad kļūst siltāks, maija sākumā. Esot paredzēts, ka turpmāk pilsētas rotaļlaukumu apsaimniekošanu uzņemsies SIA “JK “Namu pārvalde” un kolīdz uzņēmumam tiks deliģēts šis pienākums, tikšot domats arī par smilšu pievešanu visiem rotaļu laukumiem. Guntars Gogulis prognozēja, ka līdz maija vidum gan Mežaparka, gan citos pilsētas rotaļu laukumu smilšukastēm, kur tas nepieciešams, tikšot pievestas smiltis.

Ceturtdien, 26.aprīlī Jēkabpils 3.vidusskolas sporta zālē pirmsskolas izglītības iestāžu 6-gadīgie audzēkņi no Jēkabpils pilsētas un apkārtējiem novadiem pulcēsies ikgadējos sporta svētkos. Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt bērnu veselības nostiprināšanu. Bērni no vairāk nekā 25 komandām piedalīsies jautrās sporta stafetēs, nostiprinot veiklību, kā arī pilnveidojot pozitīvas rakstura īpašības. Bērnus no Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm uz pasākumu atvedīs un aizvedīs Sporta skolas autobusi. Plānotais pasākuma ilgums -2 stundas. Par pārsteiguma balvām mazajiem sportotājiem rūpēsies Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Un vēl

Toronto centrā vakar vakarā kāds vīrietis ar autofurgonu uzbraucis gājējiem, un bojā gājuši deviņi cilvēki, bet vēl 16 ievainoti, paziņojusi policija, iespējamo motīvu neatklājot. Policija norādījusi, ka tā būs sarežģīta izmeklēšana, ir aizturēts viens cilvēks. Aculiecinieki vēstījuši, ka transportlīdzekļa vadītājs cilvēkiem uzbraucis tīši.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā par vajāšanu šogad ierosināti 11 kriminālprocesi; Arī šogad turpināsies projekts – dabas skaitīšana; un Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā tērē vismazāk Eiropas valstu vidū.

Turpinās diskusijas par to, kur un kā labāk izmantot Eiropas Aizsardzība fonda naudu. Tas veidots, lai stimulētu bloka dalībvalstu sadarbību bruņojuma un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā. Nākamajā Eiropas Savienība daudzgadu budžetā šim fondam ik gadu varētu būt atvēlēti vismaz pusotrs miljards eiro. Vieni uzstāj, ka prioritāte jāpiešķir to valstu uzņēmumiem, kuros jau ir attīstīta militārā industrija. Citi uzskata, ka pēc iespējas jāiesaista mazie uzņēmumi un mazākas valstis, kā Latvija, kas savu artavu varētu dot augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju jomā. Eiropas Aizsardzības fonda mērķis ir mazināt Eiropas Savienības dalībvalstu militāro izdevumu dublēšanos, veicināt sadarbību un naudu iztērēt lietderīgāk. Aplēsts, ka dalībvalstu nepietiekamā sadarbība drošības un aizsardzības jomā katru gadu izmaksā no 25 līdz 100 miljardiem eiro. Finansējums Aizsardzības fondam paredzēts jau šajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, bet no 2020.gada tam iezīmēts jau konkrēts budžets - pētniecībai – 500 miljoni gadā, bet aizsardzības tehnoloģiju izstrādei un iegādei – 1 miljards gadā.

Kopš šī gada Latvija ir pievienojusies tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās pie kriminālatbildības var saukt par vajāšanu. Par šādu nevēlamu komunikāciju vajātāju var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu un naudas sodu. No 1.janvāra līdz šim brīdim par vajāšanu Valsts policijā ir uzsākti 11 kriminālprocesi, viena no krimināllietām jau nodota prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai. Vajāšana ir jebkāda atkārtota, draudīga izturēšanās, kas upurim ievieš bailes. Piemēram, vairākkārtēja izsekošana, novērošana, vairākkārtēja sazināšanās gan klātienē, gan izmantojot sociālos tīklus. Kriminālatbildība par to ir vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Austrijā, Dānijā, Čehijā, Vācijā, Horvātijā un citās. Tagad arī Latvijā.

Turpinām ziņas

Pērn Jēkabpilī iedzīvotāji nodevās par mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem - pašvaldībai ir samaksājuši gandrīz divus tūkstošus eiro. Šie līdzekļi novirzīti gan klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai, gan dzīvnieku patversmes uzturēšanai. Saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes saistošajiem noteikumiem, katru gadu par mājdzīvnieku turēšanu ir jāmaksā ikgadējā pašvaldības nodeva. Par suni septiņi eiro, par kaķi - trīs eiro. Ik gadu ap 300 suņu un kaķu nonāk Jēkabpils dzīvnieku patversmē. Pēdējo triju gadu laikā iedzīvotāji gadā par saviem suņiem un kaķiem pašvaldībai vidēji samaksā 2000 eiro. Dzīvnieku uzturēšana patversmē un klaiņojošo dzīvnieku izķeršana pašvaldībai gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Par suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpšanu šogad tika sastādīti jau septiņi administratīvā pārkāpuma protokoli, bet pārrunas veiktas ar 42 suņu īpašniekiem. Jau šogad Jēkabpils pašvaldībā, kur ir reģistrēti ap 600 suņi un nedaudz vairāk kaķu, plāno uzsākt gan suņu pastaigu laukuma izbūvi, gan arī dzīvnieku kapsētas ierīkošanu.

Līdz aprīļa beigām aptuveni 50 000 zemes īpašnieki savās deklarētajās dzīves vietās saņems informatīvu vēstuli par viņiem piederošajā zemē šogad plānotu projekta "dabas skaitīšana" ekspertu vizīti, Šogad, līdzīgi kā pērn, "dabas skaitīšana" paredzēta laika posmā no aprīļa līdz novembrim. Iedzīvotāji, kuru īpašums tiks apsekots šogad, par tajā apzinātajām dabas vērtībām informāciju saņems 2019.gadā. Pērnā gada rezultāti liecina par bioloģiski vērtīgo zālāju apdraudētību un dabisko zālāju platības sarukšanu. Tā galvenais iemesls ir dabisko pļavu neapsaimniekošana vai nepareiza apsaimniekošana. Daļā zālāju ir konstatētas svešzemju augu sugas, piemēram, latvāņi, lupīnas, Kanādas zeltslotiņas, kā arī ekspansīvas sugas, kas liecina par nepiemērotu vai nepietiekamu apsaimniekošanu. Vērojama tendence, ka zālāji, tajā skaitā bioloģiski vērtīgie, uz neauglīgām augsnēm tiek apmežoti. Visiem ekspertiem, dodoties dabā, līdzi jābūt Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī pārvaldes kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju.

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Līdzīgi kā vidēji Eiropā, Latvijā vadošā produktu kategorija ir ādas kopšanas līdzekļi, mazāk dekoratīvā kosmētika.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pašlaik nav nepieciešams palielināt NATO militāro klātbūtni; Jēkabpilī neatkarības dienu svinēs ar jaunu tradīciju – tautas brīvības gājienu; un 3.un 4.maijā Jēkabpilī būs noteikti satiksmes ierobežojumi.

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone. Kā galveno iemeslu, kādēļ regulas prasību ieviešana ir novilcināta, viņa minēja to, ka gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji šajā jomā ir diezgan nezinoši. Arī valsts varēja vairāk darīt informēšanā. Tāpat daudzi ir paļāvušies uz to, ka tiks izstrādāts Latvijas likums, lai gan šī regula ir piemērojama tiešā veidā un atsevišķi vietējie likumdošanas akti nav nepieciešami. Pētersone arī atgādina, ka regula uzraugiem no 25.maija ļauj ierasties ikvienā uzņēmumā un iestādē un pieprasīt parādīt, kādā veidā tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, arī tad, ja nav nevienas sūdzības vai aizdomu par datu noplūdi vai nozaudēšanu. Ievērojami augs arī sodi par datu nepienācīgu lietošanu. Kā galveno prasību, ko uzņēmumiem un iestādēm līdz 25.maijam ir jāpaspēj ieviest, Pētersone min fizisko personu informēšanu regulā noteiktajā apmērā.

Latvija uzskata, ka pašlaik mūsu valstī nav nepieciešams palielināt NATO militāro klātbūtni. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušā nedēļā paziņoja, ka NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušas papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju. Komentējot Stoltenberga paziņojumu, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs JānisGarisons norāda, ka Stoltenbergs acīmredzot bija domājis, ka netiks paplašināti trīs Baltijas valstīs izvietotie alianses bataljoni.
Kā ziņots, Stoltenbergs pagājušā nedēļā pēc sarunām ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti žurnālistiem norādīja, ka alianse neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā, taču plāno nostiprināt alianses iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus. Pērn NATO izvietoja Polijā un Baltijas valstīs četrus daudznacionālos bataljonus, bet ASV uz manevriem Lietuvā nosūtīja zenītraķešu bateriju "Patriot".

Turpinām ziņas

Neatkarības dienu, 4. maiju Jēkabpilī pašvaldība aicina sākt ar lūgšanu - katrā mājā un ģimenē uzklāt balto galdautu un plkst. 9.50, skanot Jēkabpils dievnamu zvaniem, vienoties kopīgā lūgsnā par Latviju. Plkst. 10. 15 Vecpilsētas laukumā tiks dots starts jaunai tradīcijai - tautas brīvības gājienam “Zem viena karoga”. Tā dalībnieki pa Brīvības ielu dosies uz Vārpas stadionu, kurā iesoļojot, tiks veikts svinīgs goda aplis. Gājienā aicināts piedalīties ikviens jēkabpilietis un viesis. Pēc gājiena un svinīgās uzrunas, stadionā norisināsies 29. Jēkabpils atklātais čempionāts vieglatlētikā pieaugušajiem un U-16, kas veltīts soļotāja Pētera Zeltiņa un lodes grūdēja Jura Bērziņa piemiņai.

Šajā dienā, jau tradicionāli, plkst. 11.00 laukumā pie Jēkabpils Tautas nama notiks Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra “Vitamīns” koncerts. Pēc tā, plkst. 12.00, notiks Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu amatiermākslas kolektīvu koncerts, kurā piedalīsies 1.- 4. klašu tautas deju kolektīvi, 1.- 4. klašu kori un zēnu kori. Pēcpusdienā visus aicina pastaigā, pēc kuras noteikti jāiegriežas Jēkabpils Tautas namā – Lielajā zālē, kur plkst. 17.20 tiks demonstrēta Jēkabpils bērnu veidotā animācijas filma “Kur Dzīvo Latvija?”. Filma ir Jēkabpils bērnu dāvana Latvijai Simtgades svētkos. Savukārt plkst. 17.30 tiks demonstrēta viena no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmām “Mērijas ceļojums”. Tas ir stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kas 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju.

Plkst. 19.00 sāksies svētku lielkoncerts un kopīga sadziedāšanās, kurā muzicēs grupa “Galaktika” ar pilnu pavadošo sastāvu. Visas dienas garumā Jēkabpils pilsētvidē norisināsies akcija “Latvijas spēka zīmes”, kuras laikā Jēkabpils jaunieši dāvinās pilsētas iedzīvotājiem spēka zīmes – lentītes – kā apliecinājumu par Latviju. Visi pasākumi bez ieejas maksas un tos organizē Jēkabpils Kultūras pārvalde, sadarbībā ar Jēkabpils Sporta centru un Jēkabpils Bērnu un jauniešu centru.

Un vēl

Saistībā ar Neakarības dienas svinēšanu Jēkabpilī 4.maijā noteikti satiksmes ierobežojumi. Jēkabpilī no 3. maija plkst. 23.00 līdz 5. maija plkst. 6.00 transportlīdzekļu satiksmei būs slēgts Vecpilsētas laukums un laukums pie Jēkabpils Tautas nama. 4. maijā gājiena “Zem viena karoga” laikā, no plkst. 10.15 līdz 11.00, būs ierobežota transportlīdzekļu kustība Brīvības ielā posmā no Vecpilsētas laukuma līdz stadionam “Vārpa”. Iespējama sabiedriskā transporta, kas pārvietojas pa Brīvības ielu, kavēšanās.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:No 1.jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks; Mežos sāksies ugunsnedrošais periods; un Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto bērzu sulas.

No 1.jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, šodien lēma valdība. Tā arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no "Latvenergo". Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās. Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, ka "Latvenergo" virspeļņas dividendes par 2017.pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018.gadā.

Uzņēmumiem un uzraugiem būtu jāturpina darbs, lai sagatavotos visiem iespējamiem "Brexit" scenārijiem, piedaloties Lielbritānijā notiekošajā starptautiskajā finanšu servisu forumā "City Week", sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis (V). Eiropas komisijas galvenā prioritāte ir pārvaldīt riskus un neskaidrības, ko rada šīs izmaiņas. Pirmais risks ir saistīts ar joprojām esošajām neskaidrībām par "Brexit" vienošanos. Otrs risks, viņaprāt, ir saistīts ar ES nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju. Līdz šim Lielbritānija un citas ES dalībvalstis kopīgi pārvaldīja riskus, nosakot vienotus noteikumus, savukārt Eiropas Tiesa garantējusi, ka tie ir piemērojami visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem no visām bloka dalībvalstīm, teica Dombrovskis. Tādējādi valstis labprāt pieņem, ka uzņēmumi no visas ES eksportē finanšu pakalpojumus, kā arī riskus, viņu teritorijā, šīm valstīm pašām neuzraugot šīs kompānijas. "Brexit" gadījumā Lielbritānija vairs nebūs šīs sistēmas sastāvā.

Turpinām ziņas

Uzņēmumi sīvi konkurē, lai noturētu savā uzņēmumā labākos darbiniekus. Taču ne jau tikai atlīdzība motivē darbinieku palikt vai doties strādāt uz citu uzņēmumu. Ļoti nozīmīgs faktors ir darba vide un atmosfēra kolektīvā. Uzņēmumi rīko saviem darbiniekiem sporta spēles un Ziemassvētku svinības, kā komanda piedalās, piemēram, maratona skrējienā un ierīko stūrīšus bērnu pieskatīšanai. Augot konkurencei, uzņēmumiem ir arvien aktīvāk jādomā, kā padarīt savu darba vidi pievilcīgāku darbinieku acīs. Tomēr līdz šim šādu tēriņi netika uzskatīti par saimnieciski attaisnotiem izdevumiem. Tas nozīmēja, ka no tiem bija jāmaksā nodokļi. Šāda norma ir novecojusi, tādēļ nodokļu reforma paredz jaunu terminu “personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi”, kurus turpmāk varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos. Proti, no tiem nebūs jāmaksā nodoklis un tie būs norakstāmi uzņēmuma izdevumos.

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests (VMD). Meža ugunsnedrošajā laikposmā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību, uzsver VMD. Tāpat VMD atgādina, ka, uzturoties mežos un purvos aizliegts: – nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;– kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus tās; – atstāt ugunskurus bez uzraudzības; – dedzināt atkritumus; – braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem; – veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Bez saskaņošanas ar mežniecību, nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērotājus.

Un vēl

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju dzer bērzu sulas, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja. Vienlaikus 16% cilvēku tecina bērzu sulas, bet vēl 10% tās iegādājas. Kopumā tas veido aptuveni divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju, kas patērē bērzu sulas, pretstatā trešdaļai jeb 37%, kas nedz tecina, nedz pērk, nedz dzer bērzu sulas. Kā norāda aptaujas autori, bērzu sulas biežāk tecina lauku teritorijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji - gandrīz katrs trešais aptaujātais laucinieks atzīst, ka šogad tecina bērzu sulas. Vienlaikus bērzu sulu dzērāji biežāk sastopami latviski runājošās ģimenēs, proti, caurmērā sešās no desmit aptaujātajām latviešu ģimenēm dzer bērzu sulas, kamēr citvalodu ģimenēs bērzu sulu patērētāji ir sastopami vidēji četrās no desmit šādām ģimenēm.

Atstājiet komentāru