Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 26.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes ārkārtas sēdē lems par līdzekļu piešķiršanu nodegušās rijas “Sēļu sētā” nojaukšanai; Jēkabpilieši šodien acināti uz tikšanos ar rakstniecēm Annu Skaidrīti gailīti un Moniku Zīli; un Jēkabpils mežaparkā šodien ir kārtējā koptreniņu diena.

Šodien notiks Jēkabpils domes ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā ir divi jautājumi – Par Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2017.gada finanšu un budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu un nodegušās ēkas nojaukšanu un avārijs līdzekļu piešķiršanu. Pims ārkārtas sēdes ;šie lēmuma projekti tiks skatīti Finanšu komitejas sēdē.

Vadības ziņojumā par 2017.gada finanšu un budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu tiek iapazīstināts ar pašvaldību un tās paveikto pagājušajā gadā. Sadaļā “galvenie notikumi, kas ietekmējuši iestādes darbību pārskata gadā minētas pagājušā gada 3.jūnija vēlēšanas, kuru rezultātā no 13 deputātiem – 4 ievēlēti pirmo reizi. No 21.jūnija pašvaldībai ir mainījusies domes vadība – priekšsēdētājs un abi vietnieki. Veikta Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2012. - 2018.gadam, Investīciju plāna 2015. –2018.gadam un “Integrēto teritoriju investīciju projekti 2015.–2020.gadam” aktualizācija. Norit vairāku Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu projektu iesniegumu sagatavošana un apstiprināto projektu realizēšana, kā arī vairāku projektu realizācija. Tāpat arī norādīts, ka pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās, salīdzinot 2016.gadu un 2017.gadu samazinājies par 396 cilvēkiem, bet salīdzinot ar 2015.gadu par 803 cilvēkiem. Iedzīvotāju skaits ir būtisks pašvaldību izdevumus raksturojošs kritērijs, kurš ietekmē pašvaldības ieņēmumus. Tāpat arī vadības zinojumā teikts, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nav tādu finanšu instrumentu un finanšu risku, un nākotnes darījumu veidu, kuriem būtu jāpiemēro riska ierobežošanas uzskaite.

Jau ziņots, ka Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas filiālē “Sēļu sēta” 13.aprīlī notikušā ugunsgrēka laikā tika bojāta viena no būvēm – Ratnīca jeb rija. Nodegušajai būvei ir veikta tehniskā apsekošana un sastādīts tehniskās apsekošanas atzinums. Atzinumā secināts, ka ugunsgrēkā nodegušās kultūrvēsturiskās ēkas konstrukcijas ir gājušas bojā vai tik lielā mērā bojātas, ka to izmantošana ēkas atjaunošanai nav iespējama. Tāpēc šodien ārkārtas sēdē tiks lemts līdzekļu piešķiršanu nodegu’šās ēkas nojaukšanai. \Šim nolūkam pašvaldība plāno piešķirt 6 tūkstoši eiro no budžeta līdzekļiem avāriju un tamlīdzīgu seku likvidēšanai.

Turpinām ziņas

Šonedēļ visā Latvijā un arī Jēkabpilī ar dažādiem pasākumiemnorisinās bibliotēku nedēļa. Šodien pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils tautas namā norisināsies pasākums “Dzīvi izgaršojot” – saruna ar rakstniecēm Moniku Zīli un Annu Skaidrīti Gailīti par aktuāliem literatūras un sabiedrības dzīves jautājumiem. Abu autoru darbi ir iecienīti un pieprasīti lasītāju lokā. Literātes dzimušas vienā dienā, vienā mēnesī, bet viņas spēj pagatavot literatūras virumu pēc tik dažādām receptēm! Rakstnieces labprāt atbildēs uz pasākuma apmeklētāju jautājumiem.

26.aprīlī plkst.10.00 Jēkabpils 3.vidusskolas sporta zālē, Slimnīcas ielā 5, pirmsskolas izglītības iestāžu 6-gadīgie audzēkņi no Jēkabpils pilsētas un apkārtējiem novadiem pulcēsies ikgadējos sporta svētkos. Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt bērnu veselības nostiprināšanu. Bērni no vairāk nekā 25 komandām piedalīsies jautrās sporta stafetēs, nostiprinot veiklību, kā arī pilnveidojot pozitīvas rakstura īpašības. Bērnus no Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm uz pasākumu atvedīs un aizvedīs Sporta skolas autobusi. Plānotais pasākuma ilgums -2 stundas. Par pārsteiguma balvām mazajiem sportotājiem rūpēsies Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Un vēl

Jēkabpilī Mežaparkā šodien notiks koptreniņi visām vecuma grupām. No pulksten 11tiem līdz 12tiem norisināsies koptreniņš senioriem “Kustību prieks”. No pulksten pieciem pēcpusdienā līdz sešiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt no pulksten sešiem līdz pusastoņiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi “Kustību prieks” visiem pārējiem interesentiem. Koptreniņi notiek katru otrdienu un ceturtdienu. Koptreniņus visām grupām vada Jēkabpils sporta centra sporta speciāliste Zanda Kārkliņa. Atgādinām, ka koptreniņu dalībnieku tikšanās ir pie meža namiņa, kurā dalībniekiem ir iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Šā gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta ieņēmumi auguši par 5,3%, Dārzeņu audzētāji pozitīvi vērtē samazinātā PVN pirmos rādītājus; un Valsts neatkarības dienā Jēkabpils stadionā startēs 29.Jēkabpils atklātais čempionāts vieglatlētikā

Šā gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta ieņēmumi auguši par 5,3%, bet izdevumi - par 10,5%. Šī gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu pašvaldībās. Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 miljonu eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 miljoniem jeb 2%. Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas - iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) - redzams, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauguši par 19,9 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016.gada pirmajā ceturksnī, kad tas bija 7,5%. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 miljoniem eiro jeb 14,7%. Ffinanšu ministrija norāda, ka šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Interneta personāla atlases uzņēmums SIA "CV-Online Latvia" šodien prezentēs Latvijas algu un atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultātus. Pētījums tiek veikts katru gadu, un tas sniedz ieskatu vidējos neto darba algu rādītājos, ietverot arī tās mainīgo daļu jeb prēmijas, gan valstī kopumā, gan pēc uzņēmuma lieluma un veida, biznesa sektoros un Latvijas reģionos. Šogad pētījumā analizēti un salīdzināti arī atalgojuma dati pēc darba ņēmēju vecuma, dzimuma un izglītības. Pētījuma dati iegūti, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2017.gadā no vairāk nekā 25 000 darba ņēmēju, kas līdz šim ir lielākais respondentu skaits pētījuma veikšanas vēsturē.

Turpinām ziņas

Dārzeņiem un augļiem samazinātās pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likmes ieviešanas pirmie rezultāti liecina par nelielu apgrozījuma un darba algu pieaugumu nozarē. Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotie dati liecina, ka salīdzinājumā ar divu mēnešu periodu, pirms ieviests samazinātais nodoklis dārzeņiem, tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 56 miljoniem eiro jeb vairāk nekā par 7%. Secināts arī, ka pagaidām gan nav pazīmju, ka PVN piecu procentu likmes ieviešana dārzeņiem stimulētu jaunu biznesu izveidi, kas savukārt varētu mazināt ēnu ekonomiku. Nozare un arī VID situāciju skaidro ar to, ka vēl nav sākusies sezona. Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotie dati arī liecina, ka pagaidām lielāku labumu, vismaz gada sākumā, guvusi pārtikas tirdzniecības nozare nevis lauksaimnieki. Arī dārzeņu audzētāju kooperatīva un saimniecības ''Ezerkauliņi'' pārstāvis Jānis Bušs norāda, ka ražotājs tiešā veidā no samazināta PVN negūst ienākumus, jo ražošanas cenas nav mainījušās. Jau ziņots, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā piemērota uz trīs gadiem, kuros ir jāsasniedz rezultatīvie rādītāji – par 10 % jāpieaug reģistrētu PVN maksātāju skaitam dārzeņu, augļu sektorā, produkcijas patēriņam jākāpj par 60%, bet vidējam atalgojumam nozarē jāaug par 35%.

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija jeb nošķiršana, norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) eksperts Mauricio Moska. Pēc viņa paustā, dzimumu segregācija izglītībā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai, jo aizvien redzams, ka pastāv «sieviešu» un «vīriešu» profesijas. Šāda dzimumu segregācija izglītības sistēmā rada negatīvu ietekmi uz darba tirgu, proti, nemainot šo situāciju, ar laiku būs liels prasmju iztrūkums valstī. Statistikas dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo vidū vīriešu īpatsvars nepārsniedz 35%. Piemēram, 2016.gadā kopumā no augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 65,5% bija sievietes, bet 34,5% – vīrieši. Moska norāda, ka tāpat Latvijas izglītības sistēmā vērojams liels mācības pārtraukušo skolēnu un studentu skaits. Kopumā Latvijas rādītājs ir uzlaboties, tomēr joprojām zēni skolu pamet biežāk nekā meitenes. Turklāt īpaši slikta situācija šajā jautājumā ir lauku reģionos.
Kā ziņots, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts izveidotajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 57,9 punktiem, ierindojas 17.vietā starp 28 Eiropas savienības dalībvalstīm. Tas ir par 17 punktiem augstāks rādītājs nekā 2012.gadā, turklāt Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kurā rādītāji ir uzlabojušies visās sešās indeksa jomās – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība.

Un vēl

Nākamnedēļ, 4.maijā, plkst.11 Jēkabpils stadionā startēs 29.Jēkabpils atklātais čempionāts vieglatlētikā pieaugušajiem un "U-16", kas šoreiz būs veltīts soļotāja Pētera Zeltiņa un lodes grūdēja Jura Bērziņa piemiņai. Zeltiņš pagājušā gadsimta 40.gados bija izcils soļotājs - 1952.gada Helsinku olimpisko spēļu dalībnieks, divkārtējs PSRS un deviņkārtējs Latvijas čempions. Savukārt desmit gadus vēlāk Bērziņš kļuva par pirmo Latvijas lodes grūdēju, kurš 1962.gadā pārsniedza 17 metru robežu, desmit reizes labojot Latvijas rekordu un kļūstot par četrkārtēju Latvijas čempionu. Sacensību gaitā to dalībnieki mērosies spēkiem 100, 400 un 1500 metru distancēs, tāllēkšanā, augstlēkšanā, lodes grūšanā, šķēpa mešanā, 3000 un 5000 metru soļošanā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties;
"Danske Bank" klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski,; Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, un Rīt Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā norisināsies pasākums "Uzņēmēju dienas Zemgalē 2018"

"Danske Bank" klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski, aģentūrai LETA pavēstīja "Danske Bank" filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniska apmēru samazināšanas ceļā. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem, tādējādi tūlītēju izmaiņu esošajiem vietējiem klientiem nebūs. Bankā norādīja, ka visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši to nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam. Taču vienlaikus banka nepaplašinās sadarbību ar klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus. Pēc bankas pārstāvju skaidrotā, turpmāk "Danske Bank" Baltijas valstīs koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs.gada beigās bija devītā lielākā banka Latvijā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu uzņēmumiem. Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija lēmusi no likumprojekta izslēgt šo normu. Tomēr šodien Saeimas balsojumā komisijas nostāja netika atbalstīta. Šodien atbalstītie ierosinājumi paredz, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 1.jūnijā. Kā ziņots, Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem bija plānots tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas.

Turpinām ziņas

Saeima šodien nolēma nenodot izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības rosinātos likuma grozījumus, kas paredzēja parlamenta vēlēšanās katrā republikas līmeņa pilsētā izveidot vienu vēlēšanu iecirkni, kurā iespējams nobalsot par citu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu. Šāds regulējums būtu attiecies uz Rīgu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Jēkabpili, Jūrmalu, Rēzekni, Valmieru un Ventspili.

Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk, nekā gadu iepriekš, turklāt negatīvi tiek vērtēta Latvijā veiktā nodokļu reforma, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras konjunktūras aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījās tūkstoš 700 uzņēmēji no 21 valsts, tajā skaitā Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas. Savukārt Latvijā tika aptaujāti 78 uzņēmēji. Vairāk nekā pusē jeb 13 kritērijos no pavisam 21 dotiem vērtējuma kritērijiem Latvijas vērtējums ir sliktāks, nekā iepriekšējā gadā. Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtēja tikai trīs faktorus - pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6.vietā. Pēc aptaujas datiem 83% uzņēmēju ir apmierināti ar aktuālo ekonomikas situāciju Latvijā - 23% uzņēmēju to vērtē kā labu, bet 60% uzskata par apmierinošu.

Un vēl

Rīt no plkst.10 līdz 18 un 28.aprīlī no plkst.10 līdz 17 Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) Jelgavā norisināsies pasākums "Uzņēmēju dienas Zemgalē 2018". "Uzņēmēju dienas Zemgalē" šogad svinēs piekto gadskārtu. Pasākuma laikā notiks izstāde, biznesa forums, kontaktbirža, amatnieku un mājražotāju gadatirgus un citas aktivitātes. Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar vairāk nekā 180 uzņēmumiem no Zemgales, visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Kā ierasts, ar sava novada interesantākajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīsies Zemgales novadu pašvaldības. Novadu kopstendos būs atrodama informācija par iespējām, ko sniedz novadi to iedzīvotājiem un viesiem, rodamas idejas par tepat Latvijā esošām tūrisma un apskates vietām, iespēja apskatīt un nobaudīt novadiem raksturīgo mājražotāju produkciju, kā arī uzzināt par novados strādājošiem lieliem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Uzņēmēju dienās notiks arī biznesa forums. Neformālā izstādes gaisotnē būs iespēja noklausīties diskusiju ar Ministru prezidenta Māra Kučinska līdzdalību par Zemgales uzņēmēja DNS - realitāti un nākotnes perspektīvu. Foruma turpinājumā uzņēmējiem būs iespēja piedalīties tīklošanās spēlē "Spidernet", kas attīsta prasmi īsi un kodolīgi iepazīstināt ar sevi, savu produktu un uzņēmumu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties:Saeima pieņem likumu par aizliegumu bankām apkalpot čaulaskompānijas; Jēkabpils pilsētas pašvaldība izsludinājusi projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām; un No rītdienas sāksies ugunsnedrošais periods mezōs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši, vēl četri deputāti atturējās, bet astoņi balsojumā nepiedalījās. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat tas attieksies uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu. Veselības ministrija iecerējusi ieviest cenu "koridoru" kompensējamām zālēm, ierobežojot pieļaujamo kompensējamo medikamentu ar identisku aktīvo vielu cenu līdz 100% no zemākās cenas, proti, starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu būtu 100%. Lietuvā jau esot ieviesta līdzīga sistēma, bet prasības ir stingrākas, proti, uzcenojums nevar būt lielāks par 60%. Izmaiņas varētu skart ap 200 medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, norāda veselības ministrijas pārstāvji, piebilstot, ka dažkārt zāļu cenas uzcenojums mēdz būt pat 300%. Būtībā šī iniciatīva nozīmētu, ka tie medikamenti, kuriem ražotājs nebūtu gatavs samazināt cenu, tiktu izslēgti no kompensējamo medikamentu saraksta.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldība no 2. maija līdz 1.jūnijam aicina nevalstiskās organizācijas iesniegt projektus konkursam. Nolikumā noteiktas vairākas projektu mērķu prioritātes: sociālās atstumtības riska mazināšana konkrētām sabiedrības grupām; pilsētas vēstures izzināšana, popularizēšana un saglabāšana; vides aizsardzības un vides izglītības veicināšana Jēkabpils sabiedrībā; pilsoniskās sabiedrības veidošana un stiprināšana; sabiedrības veselības un aktīva dzīvesveida veicināšanas pasākumu organizēšana; bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas dažādošana; neformālās izglītības, tajā skaitā mūžizglītības, nodrošināšana; tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma pētīšana, aizsardzība un popularizēšana.

Atbilstoši nolikumam, viena projekta realizācijai pašvaldība var piešķir finansējumu ne vairāk kā tūkstoš eiro. Ar vienu NVO pašvaldība var noslēgt līgumu ne vairāk kā divu projektu konkursā iesniegto projektu realizēšanu kārtējā gada laikā. Projekti jāiesniedz Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa izsaka pateicību aktīvajām organizācijām, kuras jau uzsākušas projektu īstenošanu, iegūstot pašvaldības finansējumu pirmajā projektu konkursā šī gada sākumā un aicina nevalstiskās organizācijas būt aktīvām un ar inovatīvām un lieliskām idejām pieteikt nākamos projektus konkursā jau no 2.maija!

Un vēl

Valsts meža dienests no rītdienas, 27.aprīļa izsludina ugunsnedrošo periodu mežā. Ugunsnedrošajā periodā mežā aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, ugunskurus atļauts kurināt tikai īpaši ugunskuriem ierīkotās vietās, aizliegts pārvietoties ārpus meža ceļiem ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Jebkuri dedzināšanas darbi mežā vai tā tiešā tuvumā jāsaskaņo ar Sēlijas virsmežniecības darbiniekiem. Par jebkuru aizdegšanos mežā vai tā tuvumā var ziņot Sēlijas virsmežniecības inženierim Jurim Čaupjonokam, mob. tālr. 29422024, meža ugunsdzēsības stacijas vadītājam Jānim Iļjinam, mob. tālr. 25357188 vai vietējam mežzinim.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā strauji pieauguši nodokļu ieņēmumi; Līvānos ekspluatācijā nodota jaunā dzelzceļa gājēju pāreja - tilts virs sliežu ceļiem, un Pērn vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2%.

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tajā skaitā jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Zināms, ka šobrīd tiesa lemj par policijas lūgumu piemērot Mārim Sprūdam kā drošības līdzekli apcietinājumu. Pēc neoficiālās informācijas, aizturēto vidū ir arī bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Valsts policija, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti. Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai, informē Finanšu ministrija. Atbilstoši Valsts kases datiem janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 227,9 milj. eiro apmērā, ko noteica 153,4 milj. eiro pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā un 74,5 milj. eiro pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 128,1 milj. Eiro. Nozīmīgs palielinājums vērojams kā ieņēmumiem no darba spēka nodokļiem, tā arī no patēriņa nodokļiem, ko veicināja bezdarba līmeņa samazināšanās un nozīmīgs darba samaksas kāpums, kas labvēlīgi ietekmēja privātā patēriņa pieaugumu.

Turpinām ziņas

Līvānos ekspluatācijā nodota jaunā dzelzceļa gājēju pāreja - tilts virs sliežu ceļiem, kas savieno pilsētu, Lāčplēša ielu, ar industriālo zonu, Fabrikas ielu. Tādējādi tiek risinātas satiksmes drošības problēmas, ļaujot iedzīvotājiem droši nokļūt savās darba vietās industriālajā zonā un atgriezties no tām, šķērsojot dzelzceļu. Jaunais gājēju tilts ir piemērots gan gājējiem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan velosipēdistiem. Pārejas-tilta augstums ir 10,86 metri, tā garums - 56,9 metri, no kuriem 31,9 metri ir laidums - tilta daļa virs dzelzceļa sliedēm. Lai savienotu pāreju - tiltu ar Lāčplēša un Fabrikas ielām, ir izbūvēti arī gājēju celiņi. Būvdarbus veica SIA "Viadukts". Pārejas - tilta būvniecības kopējās izmaksas 784 132 eiro. Turpinot minētā projekta īstenošanu, šogad paredzēts atjaunot Fabrikas ielu un pārbūvēt Stacijas ielu un Celtniecības ielas posmu. Drīzumā uz jaunās dzelzceļa gājēju pārejas – tilta tiks uzstādīta arī videonovērošana, patlaban jauno objektu pastiprināti uzrauga Valsts policijas darbinieki.

Veselības ministrija vēlas atļaut izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās bērniem un pieaugušajiem piedāvāt arī veģetāru ēdienkarti, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi. Tie paredz, ka iestādēs varēs nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja tiek iesniegts bērnu likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Tāpat veģetāro ēdienkarti varēs piedāvāt pieaugušajiem ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pēc pieaugušā pieprasījuma un rakstveida iesnieguma. Tāpat ar plānotajiem grozījumiem iecerēts noteikt, ka veģetāro ēdienkarti bērniem būs nepieciešams saskaņot ar uztura speciālistu vai dietologu, lai pārliecinātos, ka tā atbilst veselīga uztura pamatprincipiem un vecumam atbilstošām uztura normām. Veģetāra ēdienkarte grozījumu projekta izpratnē ir ēdienkarte, kurā tiek izslēgta gaļa un zivis, kā arī to produkti.

Un vēl

Pērn vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla atlases uzņēmuma SIA "CV-Online Latvia" veiktā Latvijas algu un atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti. Noskaidrots, ka cilvēki Latvijā pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām. Starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu ekonomikas samazinājumu. Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma 968 eiro, tad Zemgalē strādājošie - 690 eiro, darba ņēmēji Vidzemē - 681 eiro, bet Kurzemē - 673 eiro un Latgalē - 593 eiro.