Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 2.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Sestdien notikušajā Lielajā Talkā piedalījušies vismaz 135 tūkstoši cilvēku; Tramps atliek tērauda un alumīnija ievedmuitas ieviešanu Eiropas Savienībai, Meksikai un Kanādai; un Daugavā turpina pazemināties ūdens līmenis.

Sestdien notikušajā Lielajā Talkā piedalījušies vismaz 135 tūkstoši cilvēku gan Latvijā, gan citviet Eiropā, liecina talkas rīkotāju pirmā apkopotā informācija. Kopējais Lielās Talkas laikā savākto atkritumu apjoms būs zināms pēc pāris nedēļām, tikmēr no Rīgas līdz šim ir izvestas 160 tonnas atkritumu. Talkas organizatori informē, ka atšķirībā no citiem gadiem, šogad īpaši aktīvi bija tā sauktie pēdējā brīža talcinieki. Lai arī oficiāli bija reģistrētas ap tūkstoš 700 talkas, faktiskais gan talkošanas vietu, gan talcinieku skaits bijis vēl lielāks, jo arī talkas dienā novadu koordinatori steiguši palīgā iedzīvotājiem ar padomu, kā labāk vēl organizēt talkas oficiāli nereģistrētā vietā. Talkotāji īpaši aktīvi atsaucās arī aicinājumam, atšķirojot stiklu no citiem atkritumiem. Arī Jēkabpilī talka notika vairākās vietās. Fotoreportāžas no talkas norises pilsētā var skatīties portālā radio1.lv. Savukārt par talkā paveikto Jēkabpilī sīkāk informēsim, kad tiks apkopoti padarītā rezultāti.

Saskaņā ar valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju informāciju, lielākos ienākumus no Jēkabpils domes deputātiem pērn guvuši Aigars Nitišs, kas ievēlēts no Latvijas zaļās partijas, Andrejs Gavrilovs, ievēlēts no partijas Saskaņa un Leonīds Salcevičs, kas pārstāv Jēkabpils reģionālo partiju. Savukārt lielākie deklarētie uzkrājumi ir Aigaram Nitišam, Mārim Dimantam, kas ievēlēts no Jēkabpils eģionālās partijas un Leonīdam Salcevičam, bet lielākās parādsaistības ir Jēkabpils mēram Raivim Ragainim, kas ievēlēts no Latvijas zaļās partijas, Kristīnei Ozolai no Nacionālās apvienības un Mārtiņam Svilim, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Plašāk par to, kādus ienākumus, uzkrājumus, īpašumus un parādsaistības deklarējuši Jēkabpils domes deputāti, lasiet portālā radio1.lv.

Turpinām ziņas

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atliek tērauda un alumīnija ievedmuitas ieviešanu Eiropas Savienībai, Meksikai un Kanādai uz 30 dienām, paredzot papildu laiku sarunām. Vienlaikus ASV prezidenta administrācija norādījusi, ka panākta provizoriska vienošanās par tērauda importa noteikumiem ar Dienvidkoreju, kā arī principiālas vienošanās arī ar Argentīnu, Austrāliju un Brazīliju. Tikmēr Eiropas Savienība paziņojusi, ka Vašingtonas lēmums atlikt jauno muitas tarifu piemērošanu uz mēnesi vienīgi novilcina iespējamo transatlantisko tirdzniecības karu un "pagarina nenoteiktību tirgū, kas jau šobrīd ietekmē biznesa lēmumus. Tā norādījusi, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka paliekošs izņēmums. Kā ziņots, Tramps 8.martā parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un 10% tarifa piemērošanu alumīnija importam, bet vēlāk atlika šo lēmumu līdz 1.maijam.

Valts policija patlaban nav saņēmusi papildus informāciju no ASV par bankas "ABLV Bank" iespējamiem pārkāpumiem, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nekomentē, vai ASV puse tam ir sniegusi kādu papildus informāciju. Policijā patlaban kriminālprocess nav sākts, bet turpinās resoriskā pārbaude. Savukārt KNAB nesniedz skaidru atbildi, vai saņemta papildus informācija, vien atzīmējot, ka ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs 9.martā tikās ar biroja priekšnieku Jēkabu Straumi. Toreiz ASV pārstāvji snieguši informāciju, kas ietilpst KNAB darbības kompetencē.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Tāpat arī bija teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" akcionāri noliedza šo paziņojumu pamatotību, tomēr ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

Un vēl

Vairumā Latvijas upju ūdens līmenis nedaudz svārstās, bet Daugavā kopš mēneša vidus turpinās tā pakāpeniska pazemināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Daugavā pie Krāslavas un Daugavpils ūdens līmenis pēdējo divu nedēļu laikā krities par vairāk nekā diviem metriem, pie Jēkabpils - par metru. Lēna ūdens līmeņa pazemināšanās turpinās arī Aiviekstē pie Lubānas un Gaujā pie Siguldas. Lielākajā daļā upju nav būtisku ūdens līmeņa izmaiņu.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Pēc ziemas sezonas apmeklētājiem šodien durvis ver Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa „Sēļu sēta”; Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī piemēro piespiedu darbu sievietei par viņas suņa uzbrukumu bērnam; un Šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izklaides pasākumiem var tērēt vairāk naudas nekā pirms gada.

Pēc ziemas sezonas apmeklētājiem šodien durvis ver Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa „Sēļu sēta” un Krustpils pils Vārtu tornis. Muzejs piedāvā ekskursijas, izglītojošās programmas, izstādes un dažādus pasākumus. Sēļu sēta darbosies līdz 31. oktobrim, septiņas dienas nedēļā - darba dienās no plkst. 10tiem līdz 18tiem un brīvdienās no plkst. 10tiem līdz 17tiem. Muzeja Brīvdabas nodaļu iespējams aplūkot gan individuāli, gan ekskursantu grupās. Ja ir vēlme muzejā uzkavēties ilgāk, piedāvājumā vairākas izglītojošās programmas. Vasaras brīvlaikā, jau ierasti, sākumskolas audzēkņiem notiks radošās darbnīcas “Brīvdienas muzejā”. Jēkabpils iedzīvotājus un ciemiņus sagaida pasākumi, amatierteātru izrādes un vienmēr nesteidzīga atmosfēra, putnu čalošana un lauku sētas sajūta. Pēc ziemas atvērts arī Krustpils pils Vārtu tornis. No 19. maija līdz 31. oktobrim tornī tiks eksponēta tekstilmākslas izstāde “Sakņu sistēma”.

Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība izskata iespējas uzlabot Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļas "Sēļu sēta" teritorijas drošību. Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums nojaukt "Sēļu sētas" ratnīcas jeb rijas ēku, kas 13.aprīlī ugunsgrēkā tika gandrīz pilnībā nopostīta. Nodegušā būve ir apsekota un tai ir sastādīts tehniskās apsekošanas atzinums. Tajā secināts, ka ugunsgrēkā nodegušās kultūrvēsturiskās ēkas konstrukcijas ir gājušas bojā vai tik lielā mērā bojātas, ka to izmantošana ēkas atjaunošanai nav iespējama. Jau ziņots, ka Ratnīcas jeb rijas ēkas nojaukšanai un ugunsgrēka seku likvidēšanai no Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķirti 6 tūkstoši eiro.

Turpinām ziņas

Eiropas Arodbiedrību konfederācija izziņojusi bezprecedenta brīdinājumu par ārkārtas situāciju 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, liecina paziņojums Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājaslapā. Eiropas arodbiedrību kustība izziņojusi šo brīdinājumu par ārkārtas situāciju, jo spēka līdzsvars starp darbiniekiem un darba devējiem ir nosliecies pārāk tālu uz darba devēju pusi. Grūti izcīnītās pārrunu tiesības ar darba devējiem esot apdraudētas daudzās Eiropas saienības dalībvalstīs. Kopumā situācija tika vērtēta pēc četriem kritērijiem - ģenerālvienošanās apmēri, koplīgumu pārklājums, mehānismi koplīguma paplašināšanai un algu daļa no iekšzemes kopprodukta. Latvijai brīdinājuma signāli vērojami divos segmentos, proti, koplīgumi pārsvarā ir uzņēmumu līmenī, kā arī ir reti vai pat neeksistējoši mehānismi koplīguma pārklājuma paplašināšanai.

Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī piemērojusi piespiedu darbu kādai sievietei, kuras suns sakoda sešus gadus vecu bērnu, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums. Apsūdzētā pārkāpa dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. 2017.gada pavasarī apsūdzētā palaida savu bezšķirnes suni no savas dzīves vietas un ļāva tam brīvi uzturēties daudzdzīvokļu mājas koplietošanas pagalmā. Pagalmā bez acīmredzama iemesla suns uzbruka bērnam, kuram iekoda apakšlūpā. Tiesa apsūdzētajai piemēroja 80 stundas piespiedu darba. Tāpat viņai bērnam jāmaksā 400 eiro liela morālā kaitējuma kompensācija. Spriedums paziņots aprīlī un nav pārsūdzēts.

Un vēl

Šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izklaides pasākumiem var tērēt vairāk naudas nekā pirms gada, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Kopumā gandrīz katrs ceturtais respondents atzina, ka viņu ģimene izklaides pasākumiem šogad tērē vairāk nekā pērn - 20% aptaujāto minētajam apgalvojam drīzāk piekrita, savukārt vēl 4% tam piekrita pilnībā. Pagājušajā gadā uz šādu jautājumu kopumā apstiprinoši atbildēja 20% iedzīvotāju. Taču vairākums aptaujāto arvien norādījuši, ka šogad izklaides pasākumiem viņu ģimenes netērē vairāk līdzekļu nekā pirms gada. Aptaujā vērtējumam piedāvātajam apgalvojumam drīzāk nepiekrita 38% respondentu, savukārt vēl 32% tam nepiekrita pilnībā. Šogad līdz 6% pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Sēlpilī darba svētkus atzīmē ar traktoru parādi; Sludinājumu portālos par teju desmitkārtīgām cenām aktīvi tiek tirgotas biļetes uz dziesmu un deju svētku centrālajiem pasākumiem; un Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā fizisku vai seksuālu vardarbību piedzīvojuši 39% sieviešu.

1.maijs Darba svētki daudziem ir diena, kad vēl atpūsties pirms lielajiem pavasara darbiem. Visai oriģināli 1. maiju - jau trešo gadu pēc kārtas – ieskandina jeb, precīzāk sakot, ierūcina, Sēlpils novada lauksaimnieki. Viņi rīko parādi, kurā brauc ar traktortehniku cauri visam pagastam. Nu jau otro gadu šai parādei ir arī savs moto: "Par prieku sev, par prieku tev un ļautiņiem par prieku". Traktortehnikas parādes organizētājs un moto autors ir zemnieku saimniecības "Mednieki" saimnieks Kaspars Kalvāns. Sarunā ar Radio1 Kaspars Kalvāns sacīja, ka jau pirms vairākiem gadiem bijusi ideja, ka jārīko kāds alternatīvs pasākums 9.maijam, kad bijušajā Padomju Savienībā atzīmēja Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju jeb tā dēvētajiem uzvaras svētkiem. Pirmajā gadā kopā sanākuši pieci vīri un ar traktoriem aizbraukuši līdz centram, veikalā iepirkušies un braukuši uz mājām. Tad radusies doma, ka jārīko plašāk brauciens un jāizvēlas šīs parādes diena. Izvēlēts 1.maijs, kas ir brīvdiena un Darba svētki. Ar katru gadu dalībnieku skaits traktora parādē aug un arī skatītāju tai kļūst vairāk. Šogad parādē piedalījās 18 traktori. Kaspars Kalvāns piebilst, ka parādes braucienā dodas mazo zemniku saimniecību pārstāvji, tāpēc arī visa parādes tehnika vēl ir padomju laiku ražojums. Lielajiem zemniekiem, kas strādā ar mūsdienīgu ārzemju traktortehniku, neesot laika parādēm, jo darbi tīrumos ritot pilnā sparā. Foto un video no traktorparādes skatieties portālā radio1.lv.

Ķīpsalas izstāžu centrā norisinājās Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss "SkillsLatvia 2018". Konkursā kategorijā Sabiedriskie un individuālie pakalpojumi ēdienu gatavošanā jēkabpilietis Gatis Lauva, kas konkursā startēja no SIA “Restorānu servisa skolas”, izcīnīja otro vietu un sudraba medaļu. Gatis Lauva patlaban ir praksē restorņā “Vincents”un sapņo pēc mācību beigšanas atvērt savu restorānu Jēkabpilī. Savukārt konkursa kategorijā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sadaļā web lapu dizains un izstrāde konkursā otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēknis Lauris Grosu. Nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā "SkillsLatvia 2018" skolu sadalījumā pēc godalgoto vietu ieguvējiem Jēkabpils Agrobiznesa koledža ierindojas 20.vietā, savukārt skolu sadalījumā pēc skolu komandu vidējo punktu skaita – Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar 48,5 punktiem ierindotas 26.vietā. Konkursā kopumā 118 konkursanti no 31 profesionālās izglītības iestādes cīnījās par medaļām 18 dažādos prasmju konkursos.

Turpinām ziņas

Dažus mēnešus pirms 26.tajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un 16.tajiem Deju svētkiem sludinājumu portālos par teju desmitkārtīgām cenām aktīvi tiek tirgotas biļetes uz svētku centrālajiem pasākumiem. Piemēram, portālā "ss.com" atrodams sludinājums, kurā tiek pārdotas 12 biļetes uz svētku noslēguma koncertu "Zvaigžņu ceļā". Persona, kas pārdod biļetes, par katru no tām vēlas saņemt 395 eiro. Līdzīgi citā sludinājumā tiek pārdotas vairākas biļetes pa 350 eiro uz "labākajām vietām" svētku noslēguma koncertā 8.jūlijā. Sludinājuma autors apgalvo, ka biļetes iegādātas kasē un viņš varot uzrādīt pirkuma čeku. Arī citu sludinājumu autori, kuri vienai biļetei norādījuši cenu virs 300 eiro, aprakstā argumentē, ka var uzrādīt biļešu iegādes čeku. Par biļetēm uz deju lieluzvedumu "Māras zeme" cilvēki sludinājumos norāda mazāku cenu - portālā "ss.com" dārgākās biļetes tiek tirgotas pa 250 eiro. Tāpat uz Dziesmusvētku centrālajiem pasākumiem tiek tirgotas biļetes cenās no 50 līdz 200 eiro. Līdzās biļešu pārdošanas sludinājumiem atrodami arī maiņas sludinājumi. Piemēram, vienā no sludinājumiem ar piemaksu tiek piedāvātas divas biļetes uz koncertu "Vēl 100 gadi dejai" apmaiņā pret biļetēm uz lielkoncertu "Māras zeme".

Kā ziņots, 3.martā tirdzniecībā nonāca biļetes uz vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētkiem. Uz centrālajiem svētku pasākumiem tās tika izķertas dažu stundu laikā, bet jau drīz biļešu tirgošanas piedāvājumi par vairākkārt augstākām cenām parādījās interneta sludinājumu portālos. Pēc tam tradicionāli aktualizējās jautājums par to, kā un pēc kādiem principiem būtu vispareizāk un taisnīgāk izplatīt par valsts budžeta līdzekļiem rīkoto svētku biļetes.

Un vēl

Kopš 15 gadu vecuma fizisku vai seksuālu vardarbību piedzīvojuši 38,6% sieviešu Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secinājuši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa veidotāji. Latvijas rādītājs ir augstāks nekā Eiropas Savienības valstīs vidēji. Eiropas savienībā vidēji kopš 15 gadu vecuma fizisku vai seksuālu vardarbību piedzīvojuši 33% sieviešu. Vienlaikus Latvijā vērojami zemāki rādītāji nekā Eiropas Savienībā, runājot par sievietēm, kuras piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību pēdējā gada laikā. Latvijā šādu vardarbību pēdējā gada laikā izjutuši 6,3% sieviešu, bet dalībvalstīs - vidēji 7,8% sieviešu. Aptaujā Latvijā daudzas sievietes norādījušas, ka cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības, bet neesot par to nevienu informējušas. Latvijā 32,1% sieviešu esot cietušas no vardarbības, bet neesot par to nevienam teikušas. Eiropas Savienībā šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes mazāks – 13,4%. Kā aplēsuši indeksa veidotāji, Latvijā vardarbība ir smagāka nekā Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, 84,1% no sievietēm, kuras cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības, saskārušās ar veselības problēmām pēc notikušā, bet Eiropas Savienībā vidēji veselības problēmas piedzīvojuši 68,9% cietušo sieviešu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pļaviņu ģimenes ārste ir to nedaudzo mediķu vidū, kas izpildījusi visus prasītos kvalitātes kritērijus; Četrās aizvadītajās brīvdienās no ūdenstilpēm izcelti pieci noslīkuši cilvēki; un Populārā sociālā vietne Facebook gatavo jaunu iepazīšanās platformu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos amats pagaidām būs vakants līdz turpmākam KNAB priekšnieka rīkojumam. Citus komentārus KNAB nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādā veidā tiks meklēts bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas pēctecis. Jau ziņots, ka pēc karjeras valsts pārvaldē Jurča nolēmusi doties izdienas pensijā un pēdējā viņas darba diena bija 27.aprīlis. 1963.gadā dzimusī Jurča birojā strādāja faktiski kopš KNAB izveidošanas. KNAB izveidoja 2002.gadā, bet birojā viņa sāka strādāt 2003.gadā, kad ieņēma KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciālistes un nodaļas vadītājas amatu. No 1996. līdz 2003.gadam Jurča strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur viņas pēdējais amats bija Korupcijas novēršanas kontroles daļas Deklarāciju un iesniegumu nodaļas vadītājas amats. Par KNAB priekšnieka vietnieci viņa kļuva 2012.gadā. Vietnieces amatā viņu izvēlējās toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Ģimenes ārstiem noteiktos 13 kvalitātes kritērijus pērn izpildījuši 15 mediķi, kas ir par septiņiem mediķiem vairāk nekā gadu iepriekš. Patlaban veikta ikgadējā ģimenes ārstu darbības novērtēšana atbilstoši valstī noteiktajiem darba kvalitātes kritērijiem par darbu 2017.gadā. Izvērtējot tūkstoš 267 ģimenes ārstu darbu, Nacionālais veselības dienests secinājis, ka ģimenes ārstu skaits, kuri izpilda vairākus kvalitātes kritērijus, ar katru gadu pieaug. Labākos pagājušā gada rezultātus, izpildot visus kvalitātes kritērijus, valstī sasnieguši 15 ģimenes ārsti, to vidū arī Inese Lejniece Pļaviņās un Vietalvā. Pēc nacionālā veselības dienesta paustā, ja 2013.gadā, kad kritēriji tika ieviesti, vien 18 ģimenes ārsti spēja izpildīt 10 un vairāk no kopumā 13 kvalitātes kritērijiem, tad 2016.gadā to paveica jau gandrīz 120 ģimenes ārsti, bet pagājušajā gadā - 142 ģimenes ārsti. Tādējādi ģimenes ārsti ne vien nodrošina pacientiem iespējami labāku veselības profilaksi un medicīnisko aprūpi, bet arī sasniedz labākus sava darba novērtējuma rezultātus un saņem lielāka apmēra piemaksu.

Turinām ziņas

Četrās aizvadītajās brīvdienās no ūdenstilpēm izcelti pieci noslīkuši cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka noslīkušie atrasti Talsu novada Laucienes pagastā, Rundāles novada Svitenes pagastā, Daugavpils novada Dubnas pagastā, Krāslavas novada Kalniešu pagastā un Mērsragā, Brūkleņu ielā. Visos gadījumos noslīkušie nodoti Valsts vai pašvaldības policijas darbiniekiem, kas veic tālāk notikušā izmeklēšanu.

Pagājušajā diennaktī satiksmes negadījumos cietuši pieci motociklisti, no kuriem divi ir krituši, bet trīs sadūrušies ar citiem transporta līdzekļiem. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda, ka sākoties motosezonai, pieaug arī negadījumos cietušo motociklistu skaits. Viņš pieļāva, ka daļa negadījumu varētu būt saistīti ar to, ka nav atjaunotas braukšanas iemaņas. Tāpat esot jārēķinās, ka atsevišķi ceļu posmi pēc ziemas sezonas vēl var būt smilšaini. Atskatoties uz brīvdienām, Krapsis arī norādīja, ka policija kritiski raugās uz veloentuziastu braucienu "Kritiskā masa". Tā organizatori ne vienmēr vēloties sazināties ar likumsargiem, kā arī sevi neidentificējot. Tāpat policijai ir bažas, vai bērnu dalība šajā pasākumā neradīs viņiem neizpratni par to, kā būtu pareizi rīkoties ikdienā. Krapsis atgādināja, ka kopš 2010.gada bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies par 38%, tāpēc, viņaprāt, policijas darba virzība šajā jautājumā notiek pareizā virzienā.

Un vēl

Ikgadējā izstrādātāju konferencē F8, kas norisinājās Sanhosē, Kalifornijas štatā, Facebook dibinātājs Marks Zakerbergs atklājis, ka šobrīd norit jaunas iepazīšanās platformas izstrāde. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ārkārtīgi aktuāli ir privātuma un personisko datu aizsardzības jautājumi, Zakerbergs uzsvēris, ka platforma tos noteikti ņems vērā un vārdā nenosauktais rīks tiks palaists jau drīzumā. Zakerbergs norādīja, ka šobrīd Facebook ir 200 miljoni lietotāju, kas norādījuši, ka nav attiecībās. Pēc Zakerberga teiktā, jaunais rīks nevienam netiks uzspiests un ir paredzēts ilgtermiņa attiecību veidošanai, nevis vienas nakts sakaru faniem. Tāpat Zakerbergs piebildis, ka randiņu rīks no potenciālās otrās pusītes kandidātu loka izslēgs esošos draugus.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties: Latvijā ir vienas no garākajām darba stundām Eiropā, bet produktivitāte gandrīz divreiz zemāka; Nākamnedēļ notiks atkārtota Viesītes novada pašvaldības SIA "Pērlīte" kapitāldaļu izsole; un Remontdarbu dēļ autobraucējiem daudzviet jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu tīklā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasniegto "Publisko pakalpojumu gada balvu 2018" šogad saņēmušas trīs pašvaldības - Valmieras pilsēta, kā arī Siguldas un Raunas novadi. Valmiera tika atzīta par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu, bet lielo novadu kategorijā balvu saņēma Sigulda. Mazo novadu "Publisko pakalpojumu gada balvu 2018" jau trešo gadu pēc kārtas saņēmis Raunas novads. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka pašvaldībām ir milzīga ietekme uz biznesu, tādēļ bijusi vēlme īpaši sumināt tās vietvaldes, kuras uzņēmējiem ir draudzīgas. Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka balva šogad tika pasniegta jau trešo reizi, kas pierāda, ka pašvaldību spēja sadarboties ar saviem uzņēmējiem ir novērtēta.

Latvijā ir vienas no garākajām darba stundām Eiropā, bet produktivitāte gandrīz divreiz zemāka. «Strādāt gudrāk, nevis smagāk!» Tāds ir viens no mūsdienu darba aizsardzības lozungiem, kas apliecina, ka labi organizēts, intensīvs darbs ir vērtīgāks par nonīktām garām darba stundām. 8 stundu darba diena ir neglābjami novecojusi, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Viņš norāda, ka astoņu stundu darba dienas formāts radās 20. gadsimta 20. gados - pirms simts gadiem, laikā, kad nebija ne datoru, ne viedtālruņu, ne video konferenču iespēju - realitātē, kurā dominēja ražošanas attīstība, smags fizisks darbs, un kas būtiski atšķīrās no tās, kurā dzīvojam mēs. Pirms simts gadiem astoņu stundu darba dienas ieviešana ar divām brīvdienām nedēļā bija milzu sasniegums, bet mūsdienās, pēc Ivara Vanadziņa domām, tas izklausās pēc stulbuma. Ne velti daudzviet Rietumeiropā notikusi atbrīvošanās no astoņu stundu darba dienas koncepta jau likumdošanas līmenī. Francijā ar likumu noteikta 36 stundu darba nedēļa. Līdzīgi ir Skandināvijā un virknē Centrāleiropas valstu.

Vanadziņš norāda, ka mūsdienās valstis sāk saprast, ka nav jēgas, ka cilvēki nosēž noteikto laiku, vērtīgāk ir racionāli izmantot laiku, strādājot koncentrēti un pārdomāti. Produktivitāte ir nevis stundu skaitā, bet gudrā laika un resursu organizācijā. Darba ražīguma ziņā visproduktīvākā valsts ir Luksemburga, kaut arī darba ņēmēji šeit strādā tikai 29 stundas nedēļā jeb mazliet vairāk kā piecas stundas darba dienā. Savukārt Jaunzēlandē kāds uzņēmums sācis eksperimentu – tā darbinieki nedēļā strādā četras dienas, bet atalgojumu saņem par piecām. Pētnieki uzskata, ka atpūtušies darbinieki strādā ātrāk, ar lielāku prieku un atbildību nekā noguruši un sliktā noskaņojumā. Vismazāk stundu strādā vācieši, tiem seko dāņi, norvēģi un Nīderlandes iedzīvotāji. Pasaulē aizvien vairāk arī citas valstis domā par to, lai cilvēks nepavadītu visu savu dzīvi darbā, bet atvēlētu laiku arī saviem pienākumiem pret tuviniekiem, hobijiem, ģimenei un draugiem.

Turpinām ziņas

11.maijā plkst.9 Viesītes novada pašvaldībā notiks atkārtota pašvaldības SIA "Pērlīte" kapitāldaļu izsole. Kapitāldaļu paketes sākotnējā vērtība ir 65 000 eiro, izsoles solis 1000 eiro. Kempinga apsaimniekotāja kapitāldaļas tiks izsolītas mutiskā izsolē. Jau vēstīts, ka "Pērlīte" pagājušajā gadā turpināja strādāt ar zaudējumiem. 2017.gadā kempinga pakalpojumu sniedzēja zaudējumi gan bija ievērojami mazāki nekā 2016.gadā, sasniedzot attiecīgi 2786 eiro un 9515 eiro. Par 18% krities arī uzņēmuma apgrozījums, kas 2016.gadā bija 30 474 eiro, bet pērn - jau 24 732 eiro. Tāpat ziņots, ka Viesītes novada dome lēmusi rīkot atkārtotu "Pērlītes" kapitāldaļu izsoli. Deputāti lēma uzņēmuma izsoles sākumcenu atstāt 65 000 eiro, tāpat kā pirmajā izsolē. Domē secināts, ka "Pērlītes" darbības veidi neatbilst pašvaldības funkcijām, līdz ar to ieguldīt līdzekļu uzņēmumā nav lietderīgi.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Preiļu siers" pērn strādāja ar 59,913 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 6% - līdz 1,107 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītais gads piena ražošanas un pārstrādes nozarē raksturojams ar samērā stabilām, pietiekami augstām piena iepirkuma cenām, bet tajā pašā laikā ievērojamām svārstībām piena pārstrādes produktu pārdošanas cenās. Vienlaikus kompānija uzsver, ka, neraugoties svārstībām piena pārstrādes produktu pārdošanas cenās, aizvadītais gads esot bijis viens no veiksmīgākajiem gadiem "Preiļu siers" darbības vēsturē, jo kompānija iepirkta 129 000 tonnas piena, 10 407 tonnas vājpiena, kā arī saražoja 10 103 tonnas siera un 5712 tonnas sūkalu pulvera. Pērn kompānija nodeva ekspluatācijā sūkalu pulvera ražotni, atrisinot svarīgāko vides aizsardzības prasību. Savukārt jaunā tvaika katla uzstādīšana ļāvusi būtiski samazināt gāzes patēriņu un par vairāk nekā 60% samazināt CO2 izmešu daudzumu. "Preiļu siers" kā turpmākās attīstības prioritātes izvirzījis nostiprināt piena pārstrādes līdera pozīciju un būt vadošajam industriālo piena produktu ražotājam Latvijā.

Un vēl

Remontdarbu dēļ autobraucējiem daudzviet jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu tīklā.
Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne, kur posmā no Varakļāniem līdz Viļāniem ir četri luksoforu posmi, kurus var izbraukt 45 minūtēs. Tāpat remontdarbi notiek uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6). Satiksme no Daugavpils puses tiek novirzīta pa apbraucamo ceļu caur Glāzniekiem, virzienā no Rīgas satiksme notiek pār tiltu. Ieviesta arī virkne satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet joprojām ir apgrūtināti arī braukšanas apstākļi uz grants ceļiem pavasara šķīdoņa dēļ. Kopumā 864 grants autoceļu posmos ir ieviesti transporta masas ierobežojumi.