Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 30.oktobrī

30 oktobris 2018 --

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Klaužs tiesā apstrīd 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus; Jēkabpils galvenajā bibliotēkā šodien notiks tikšanās ar dzejnieci Māru Bojāri(attēlā); un Ko liecina pētījuma rezultāti par iedzīvotāju spēju iretekmēt politiķu lēmumus?

Jaunajā Saeimas sasaukumā no ZZS neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs šodien,, 30.oktobrī. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2018.gada 18.oktobra lēmuma "Par iesniegumu" atcelšanu. 18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis. Augstākajā tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka šīsdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā. Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā. Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Politiskie spēki pagaidām vēl nenosauc iespējamo Saeimas Prezidija sastāvu un apsver iespēju vienoties par pagaidu risinājumu. "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pēc tikšanās ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem žurnālistiem sacīja, ka 13.Saeimā ievēlētie politiskie spēki tiksies šodien, lai risinātu jautājumu "vismaz par pagaidu Prezidiju un pagaidu komisiju vadību". "Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens norāda, ka "sākam arvien vairāk zaudēt pārliecību, ka 6.novembrī būs koalīcija". Tomēr Saeimai jābūt darbspējīgai, līdz ar to 30.oktobrī plānota Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces sasaukta tikšanās, kurā politiskie spēki diskutēs par Prezidiju un parlamenta komisiju vadību. Ašeradens apliecināja, ka partijas apspriež iespēju paplašināt Prezidiju - noteikt ka tajā darbosies visu septiņu Saeimas frakciju pārstāvji. Taču šādu izmaiņu īstenošanai ir nepieciešami likuma grozījumi, bet tas būs jaunās Saeimas jautājums. Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. Vienlaikus visas partijas, kas piedalās valdības veidošanas sarunās, izslēdz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs. uz tikšanos Rīgas pilī aicinājis 13.Saeimā ievēlētās partijas "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības "Attīstībai / Par!" Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku. Valsts prezidents sagaida, ka šo tikšanos laikā iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informēs par līdzšinējās partiju sarunās panākto, par turpmāko valdības veidošanas procesu, darāmajiem darbiem un iespējamo koalīcijas sastāvu.

Turpinām ziņas

Šodien no plkst. 11.00–14.00 Valsts Nodarbinātības aģentūras Jēkabpils filiālē, Jaunajā ielā 79E, Jēkabpilī, aicinām ikvienu noklausīties onkoloģes ķīmijterapeites Ļubovas Blumbergas lekciju par vēža profilaksi, kā arī uzdot dažādus interesējošus jautājumus. Šī ir lieliska iespēja uzzināt būtiskāko informāciju, lai palīdzētu arī citiem, ne vien sev pašam! Ieeja bez maksas, vietu skaits ir ierobežots.

Šopdien pulksten piecos pēcpusdienā Jēkabpils Galvenā bibliotēkā norisināsies literāri muzikāla tikšanās ar Māru Bojāri. Pasākumā iepazīšanās ar mūsu novadnieces Māras Bojāres literāro daiļradi, darbu un dzīvi. Līdz šim autorei iznākuši seši kopkrājumi, kuros kopā ar citu autoru darbiem publicēti arī Māras dzejoļi un viena autorgrāmata “Par ko vēl ziedēt man”. Māru iedvesmo viss, kas apkārt. Ar pantiņu sacerēšanu viņa aizrāvusies jau bērnībā, bet par nopietnu hobiju dzejas rakstīšana kļuvusi pirms aptuveni sešiem gadiem.

Un vēl

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopumā viņiem ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad septembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai viņi piekrīt apgalvojumam, ka iedzīvotājiem Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbu. Gandrīz puse jeb 44% respondentu šim apgalvojumam piekrīt pilnībā, savukārt vēl 36% tam drīzāk piekrīt. Pretēju viedokli aptaujā pauduši tikai 16% iedzīvotāju, norādot, ka nepiekrīt tam, ka iedzīvotājiem ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Vēl 3% respondentu nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn audzis par 10%, peļņa – par 26%; Izveidoti septiņi maršruti Latvijas apceļošanai ar sabiedrisko transportu; un "KPV LV" apstiprinājusi valdības deklarācijas projektu, kuru iesniegs Vējonim.

Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tekošā mandāta beigām 2021.gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu, vakar ziņoja informēti avoti Vācijas Kristīgi demokrātiskajā savienībā. Merkele partijas vadībai sacījusi, ka šis ir viņas pēdējais termiņš kancleres amatā. Viņa arī paziņojusi, ka neplāno kandidēt uz amatu Eiropas Komisijā. Mediji, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka Merkele vairs neplāno kandidēt arī uz Kristīgi demokrātiskajā savienības priekšsēdētājas amatu, kurā viņa bijusi 18 gadus, bet turpinās būt Vācijas kanclere. Iepriekš Merkele izteikusies, ka kancleram jābūt arī partijas vadītājam. Merkele ir partijas priekšsēdētāja ir kopš 2000.gada un Vācijas kanclere kopš 2005.gada.

Latvijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 10%, sasniedzot 56,63 miljardus eiro, bet peļņa – par 26% – līdz 3,02 miljardiem eiro pēc nodokļu samaksas, liecina SIA "Firmas.lv" un aģentūras LETA sagatavotais jaunākais "Latvijas biznesa gada pārskats 2018". Pagājušajā gadā Latvijā bijis 22 tūkstoši 891 uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedzis 145 tūkstoši eiro, un tas ir par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Šādi uzņēmumi pērn veidoja 17,9% no kopējā gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu skaita, taču to kopējais apgrozījums – 96,3% no kopējā pārskatus iesniegušo uzņēmumu apgrozījuma. Pērn pieaudzis ne tikai uzņēmumu apgrozījums un peļņa, bet arī nodarbināto skaits un nodokļos samaksātās summas. Vienlaikus ar katru gadu palielinās mazo uzņēmumu pienesums ekonomikā.

Mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis "ārkārtīgi dīvains pārpratums". Kučinskis skaidroja, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. Kučinskis uzsvēra, ka gan esošajai veselības ministrei Andai Čakšai, gan arī Veselības ministrijai ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm.

Kā ziņots, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu, veikti būtiski pasākumi. Šai jomai, apstiprinot 2018.gada valsts budžetu, piešķirts rekordliels finansējuma palielinājums, panākot, ka tās kopējais finansējuma apjoms pārsniedz vienu miljardu eiro. Tas ļāvis palielināt algas mediķiem, samazināt rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī palielināt finansējumu kompensējamajiem medikamentiem. Kučinska ieskatā, lai veselības aprūpes sistēma veiksmīgi attīstītos, turpmākajos gados ir svarīgi turpināt šīs valdības laikā sākto virzību uz veselības aprūpes apdrošināšanu, palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, paaugstināt kompensējamo medikamentu pieejamību, nodrošināt "zaļā koridora" onkoloģijā pieejamību un attīstīt e-veselības darbību.

Turpinām ziņas

Sagaidot Latvijas simtgadi, Autotransporta direkcija aicina ar autobusu vai vilcienu doties apceļot Latviju, izbraucot septiņus Latvijas valstiskuma veidošanas ceļus - "Līvu", "Jēkaba", "Brīvības", "Baltijas", "Daugavas", "Gaismas" un "Māras" ceļu. Ceļi ved pa sabiedriskā transporta maršrutiem, un, tos izbraucot, var apskatīt gan vēsturiski nozīmīgās vietas un objektus, gan dzirdēt stāstus par personībām un notikumiem, kas sekmējušas valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos. Viens no maršrutiem - "Daugavas ceļš" vijas gar Daugavu no Rīgas caur Jēkabpili, Daugavpili, Krāslavu līdz Piedrujai. Tas ir 340 kilometru garš. Tas ir varenais un senais tirdzniecības ceļš ar skaistiem un unikāliem dabas skatiem Daugavas loku posmā. Plašāk par maršrutiem lasiet portālā radio1.lv.

Taizemei būtu jāpaātrina iekšējās procedūras, kas iekļautu Latvijas pilsoņus vīzu atvieglojumu sarakstā un ļautu uzturēties Taizemē līdz 30 dienām, saņemot vīzu uz robežas, vakar, tiekoties ar Taizemes vēstnieku Latvijā Sūnthornu Čaijindīpumu, aicināja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Normans Penke. Taizemes vēstnieks ir ieradies Rīgā akreditācijas vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas stiprināt Latvijas un Taizemes divpusējās attiecības, īpaši vecinot ekonomisko sadarbību. Vēstnieks norādīja, ka Taizeme aktīvi attīsta valsts infrastruktūru, lai veicinātu ārvalstu uzņēmumu piesaisti. Šodien vēstnieks iesniegs akreditācijas vēstules Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kā arī tiksies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri. Taizemes vēstnieks ir ieguvis doktora grādu ekonomikā un 1984.gadā uzsācis darbu ārlietu dienestā. Kopš 2018.gada aprīļa Čaijindīpums ir Taizemes vēstnieks Zviedrijā un rezidē Stokholmā.

Un vēl

Partijas "KPV LV" 13.Saeimā ievēlētie deputāti vakar sanāksmē apstiprināja savu valdības deklarācijas projektu, kuru šodien iesniegs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems paziņojis, ka Valsts prezidentam ir "pirmās rokas tiesības" attiecībā uz pieeju "KPV LV" valdības deklarācijas projektam. Rīt dokuments tikšot nosūtīts partijām un publiskots arī žurnālistiem, sacīja Gobzems. Sarunas ar pārējām piecām centriskajām, centriski labējām partijām par šo dokumentu varētu sākties nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā, cer "KPV LV" premjera kandidāts. Politiķis sīkāk nekomentēja partijas piedāvātās valdības deklarācijas projekta saturu, taču tur neesot nekas slēpjams un vienkārši detalizētāk izklāstīti jautājumi, par kuriem jau runāts publiski.

Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Līvānu novada pašvaldība neizsniegs atļauju jaunas spēļu zāles un derību punkta atvēršanai Līvānos, Rīgas ielā 88. Sākotnēji SIA "LVBet" vēlējusies atvērt izklaides vietu Rīgas ielā 108, taču dome septembrī atteikusi atļaujas izsniegšanu. Tad uzņēmums vērsies domē atkārtoti, lūdzot atļaut azartspēļu zāles atvēršanu citā pilsētas vietā - Rīgas ielā 88 -, kur pašlaik atrodas veikals. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, pēc atkārtota "LVBet" iesnieguma saņemšanas Līvānu novada dome aicināja iedzīvotājus izteikt viedokli par to, vai jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršana Rīgas ielā un citur novadā radīs būtisku valsts un Līvānu novadaiedzīvotāju interešu aizskārumu. Aptaujā, kurā piedalījās kopumā 1226 dalībnieki, 96,4% iedzīvotāju bija pret jaunu spēļu zāles atvēršanu Līvānos un novadā. Ņemot vērā gan aptaujas rezultātus, gan dažādus citus argumentus, Līvānu domes deputāti lēma atteikt atļaujas izsniegšanu "LVBet" spēļu zāles un derību punkta atvēršanai Rīgas ielā 88.

No šodienas Latvijas televīzijā būs skatāms jauns raidījums — “Vēstures skolotājs”. Ar Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotāja Edgara Bērziņa un ekspertu palīdzību dažādu Latvijas skolu 11. un 12. klases skolēnu komandas piedalījās ekspedīcijās un ielūkojās Latvijas vēsturē. 22.- 23. oktobrī Pļaviņu novada ģimnāzijas, 11. klases skolniecēm - Agatei Mežmalei, Anetei Kapteinei un Lainei Liepiņai, bija iespēja piedalīties divu dienu aizraujošā filmēšanā Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļu” mājās. Filmēšanas gaitā, sacenšoties ar Valmieras valsts ģimnāzijas puišu komandu, bija jāveic 3 uzdevumi, kurus izpildot, pļaviņietes guva zināšanas un papildinājām savas prasmes par pirmā Pasaules kara norisi Latvijas teritorijā. Kā Pļaviņu ģimnāzxijas skolniecēm veicās un kura komanda uzvarēja, varēs skatīties 4. decembrī plkst.19.30 Latvijas televīzijas kanālā!

Turpinām ziņas

Apceļojot Latviju nav redzamas celtnes, kas atspoguļotu mūsu zemes vēstures vissenākos laikus, – zemes kārta un laika zoba skartās izmaiņas mūsu skatam šīs celtnes liedz. Tomēr mums šādi objekti ir, un ļoti daudz – vien jābūt vērīgiem. Vieni no šādiem objektiem ir pilskalni. Latvijas teritorijā ir vairāk nekā 500 pilskalnu, neskaitāmas svētvietas, ievērojami akmeņi un senkapi, un tas nozīmē, ka vidēji katrā pagastā ir viens pilskalns. Arī Krustpils novads var lepoties ar trim skaistiem pilskalniem - Asotes, Dzirkaļu un Atašienes. Ar Daugavas Savienības un pašvaldības finansiālu atbalstu tika realizēts projekts “Caur vēstures prizmu – uz 12.gs”. Projektā ar ainavu arhitektes Māras Urtānes un arheologa Jura Urtāna palīdzību pēc Elvīras Šņores Asotes pilskalna rekonstrukcijas tika izveidots Asotes pilskalna pils inversēts zīmējums. Izmantojot iegūto zīmējumu, tika izveidots caurspīdīgs vides objekts ar iezīmētām pils un tā nocietinājuma kontūrām - tādejādi ikvienam pilskalna apmeklētājam tiks sniegta iespēja acu priekšā uzburt seno pili. Vides objekts apskatāms pie Asotes pilskalna.

Ik gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11.novembrī. Pieminot šo notikumu, Viesītes novadā 11.novembrī ar dažādiem patriotriska rakstura pasākumiem tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Lāčplēša dienas pasākumi ar piemiņas brīdi, lāpu gājienu, svecīšu iedegšanu un tēju ar pīrādziņiem norisināsies Viesītē, Ritē un Lonē. Viesītē:11.novembrī plkst. 17:00 visi aicināti pulcēties Viesītē pie Simtgades ozoliem, lai iededzinātu gaismas simbolus – lāpas un svecītes un dotos pie Viesītes Brīvības pieminekļa, lai kopīgi atzīmētu Lāčplēša dienu. Plašāk par Lāčplēša dienas pasākumiem Viesītes novadā lasiet pašvaldības mājaslapā viesite.lv.

Un vēl

Graudaugu lauki visos Latvijas novados izskatās labi, un lielākā daļa lauku cero vai ir tuvu cerošanai, paverot potenciālu labam nākamajam ražas gadam, liecina vakar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā publiskotā informācija. Konsukltāciju centrs norāda, ka, pateicoties sausumam, šogad graudaugu raža novākta ievērojami agrāk kā citus gadus, radot iespēju laukus labāk sagatavot ziemāju sējai un ziemājus sasēt ļoti savlaicīgi. Siltais septembris un arī neparasti siltais oktobris nodrošinājis to, ka pat nedaudz novēlotos sējumos vai tādos, kuros sausuma dēļ aizkavējās dīgšana, augi ir labi attīstījušies. Pretējā gadījumā šādos laukos varētu sagaidīt ziemošanas problēmas. Ziemas rapsis pašlaik ir labi attīstījies pārziemošanai.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents izsludina ar Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu saistītos likumu grozījumus; Jēkabpils uzņēmējus, biedrības un organizācijas aicina radīt Ziemassvētku noskaņu pilsētā; un Sagaidot svecīšu vakaru Jēkabpils pilsētas kapos, mudina sakopt piederīgo kapu kopiņas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis ar Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu saistītos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Parlaments oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Grozījumi paredz no Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma izslēgt normu par aizklātu balsošanu, lai novērstu pretrunu ar grozījumiem Satversmē. Tāpat kā līdz šim Valsts prezidentu ievēlēšana arī turpmāk notiks, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Katra deputāta izdarītais balsojums pēc tam būs redzams balsu skaitītāju sēdes protokolā.

Decembris Jēkabpils pilsētā iesāksies ar pilsētas lielās svētku egles iedegšanu Vecpilsētas laukumā. Šogad 8.decembrī, iedegs ne vien centrālo pilsētas egli, bet, īpašas akcijas “Mana egle ir Tava egle” laikā, pārvērtīs Kena parku īpašā egļu stāstā. Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus, biedrības un organizācijas jau laicīgi ietērpt Jēkabpili Ziemassvētku rotā un papildināt Kena parku ar savu, īpaši šiem svētkiem veidoto vai rotātu egli. Aicinām rotāt un veidot egles dažādās formās, krāsās un no dažādiem materiāliem, radot tās kā īpašus dizaina objektus, kas izskatīsies skaisti ne vien dienas gaišajā laikā, bet arī vakara un nakts stundās. Skaistāko egli noteiks pilsētas iedzīvotāji balsošanas kārtībā. Iedzīvotāju vidū atzītāko egļu autori saņems vērtīgas pārsteiguma balvas no Jēkabpils pilsētas pašvaldības un tiks īpaši sumināti 8.decembrī Jēkabpils centrālās egles iedegšanas pasākumā Vecpilsētas laukumā. Lai pieteiktos dalībai konkursā vai uzdotu sev interesējošos jautājumus, aicinām rakstīt e-pastu uz san@jekabpils.lv vai zvanīt uz tālr. 65207319.

Turpinām ziņas

Lielāko apgrozījumu Latvijas reģionos pagājušajā gadā sasnieguši Pierīgas uzņēmumi - kopumā 46 miljardus eiro, liecina "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2018". Pierīgas uzņēmumi pagājušajā gadā nodarbinājuši 397,8 tūkstošus darbinieku, kas ir par nepilniem 10 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs pelnošākais reģions Latvijā pērn bija Kurzeme, kurā minētajam kritērijam atbilstošo 1927 uzņēmumu apgrozījums bija 3,483 miljardi eiro, bet peļņa - 234,85 miljoni eiro. Savukārt kopējais nodarbināto skaits šajos uzņēmumos pagājušajā gadā bija 44,8 tūkstoši.

Zemgalē uzņēmumu, kuru apgrozījums pērn bija virs 145 tūkstošiem eiro, peļņa sasniedza 153,52 miljonus eiro. Šādu uzņēmumu 2017.gadā Zemgalē bija 1779, to kopējais apgrozījums bija 3,39 miljardi eiro, bet nodarbināto skaits - 37,8 tūkstoši. Pieci lielākie uzņēmumi Zemgalē pēc apgrozījuma 2017.gadā bija lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs "Latraps", degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A", graudu tirgotājs SIA "Elagro Trade", graudu pārstrādātājs AS "Dobeles dzirnavnieks" un durvju un logu ražotājs SIA "Jeld-Wen Latvija". Savukārt Vidzemes uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedza 2,111 miljardus eiro, bet peļņa - 102,4 miljonus eiro. 2017.gadā Vidzemē bija 1511 uzņēmumu, kuru apgrozījums pārsniedza 145 tūkstošus eiro, un kopumā tie nodarbināja 31,15 tūkstošus cilvēku.

Lielākais apgrozījums pagājušajā gadā Vidzemē bija mazumtirgotājam SIA "Firma Madara 89", rūpniecības uzņēmumam AS "Valmieras stikla šķiedra", lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai VAKS, alus ražotājam AS "Cēsu alus" un mežistrādes kompānijai "Stora Enso Latvija". Vienlaikus Latgalē 2017.gadā bija 1365 uzņēmumi ar apgrozījumu lielāku par 145 tūkstošiem eiro. To kopējais apgrozījums pērn sasniedza 1,638 miljardus eiro, bet peļņa - 74,19 miljonus eiro. Kopumā šajos uzņēmumos pagājušajā gadā bija nedaudz mazāk par 34,1 tūkstoti nodarbināto. Pēc apgrozījuma lielākie Latgales uzņēmumi pērn bija piena pārstrādātājs AS "Preiļu siers", degvielas vairumtirgotājs SIA "CCT", kokapstrādes kompānija SIA "Verems", AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" un gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts".

Un vēl

Jau sestdien, 3. novembrī pulksten 16:00 Jēkabpils pilsētas kapos notiks svecīšu vakars. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” aicina iedzīvotājus uzkopt savu tuvinieku kapavietas! Jēkabpils kapu teritorijā ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri - biomasai un kapu atkritumiem, uzkopjot kapus pirms un pēc svecīšu vakara aicina sekot norādēm uz konteineriem! Jēkabpils pakalpojumi atgādina, ka BIOMASAS konteinerā ir jāizmet skujas, smiltis, lapas, dabīgie ziedi. Biomasas konteinerā nedrīkst mest plastmasas puķes, plastmasas maisiņus, sveces, piķu podus, vāzes, cimdus. Konteinerā KAPU ATKRITUMIEM jāizmet sveces, plastmasas maisiņi un plastmasas puķes, puķu podi, vāzes, drātis utt. Tajā lūgums nemest skujas, smiltis, dabīgos ziedus! Tīras biomasas nodošana sadzīves atkritumu poligona «Dziļā vāda» kompostā, izmaksā 10,33 eiro par tonnu. Ja kapu atkritumi netiek šķiroti, un biomasa tiek izvesta kopā ar vāzēm, maisiņiem, svecēm u.c., cena ir gandrīz astoņas reizes lielāka par tonnu - 81.26 eiro. Jēkabpils pakalpojumi aicina iedzīvotājus rīkoties atbildīgi un taupīt pašvaldības līdzekļus!

Radio1 Dienas ziņu apskats puolksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Respektējot iedzīvotāju viedokli, Līvānu novada pašvaldība neatļauj jaunas spēļu zāles atvēršanu pilsētā; Latvijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 10%; un Jēkabpils pilsētas kapsētā izvietoti konteineri atkritumu šķirošanai.

Turpinām ziņas

Un vēl