Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 2.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien norisināsies biznesa forums; Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā šodien norisināsies noslēguma nodarbība “Kustību prieks”; un Aptaujā noskaidrots, cik bieži Latvijas iedzīvotāji maina paroles dažādiem kontiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Jēkabpils pilsētas dome sadarbībā ar banku Citadele aicina uzņēmējus un interesentus apmeklēt ikgadējo biznesa forumu“Izaicinājumi biznesa vidē”, kas notiks šodien Krustpils kultūras namā. Šogad kopā ar pieaicinātiem ekspertiem diskutēs par iespējamiem risinājumiem, kā mazināt darbaspēka deficītu un veicināt uzņēmēju konkurētspēju. Forumā ikviens dalībnieks varēs ieklausīties arī pašu uzņēmēju veiksmes stāstos, kā arī dalīties savā personīgajā pieredzē un prezentēt savu uzņēmumu, tādējādi uzrunājot potenciālos klientus un sadarbības partnerus konkrētajā reģionā.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka Jēkabpils ir viena no Latvijas Republikas nozīmes pilsētām un šis statuss liek neatkāpties no izvirzītajiem mērķiem, lai kļūtu par apkārtējā reģiona saimnieciskās izaugsmes dzinējspēku. Pilsēta apzinās, ka izaugsme nav iedomājams bez uzņēmējdarbības attīstības un šāds forums ir laba platforma jaunām idejām. Jau šobrīd Jēkabpils pilsētas pašvaldība pakāpeniski veido visu nepieciešamo infrastruktūru, lai uzņēmēji varētu nākt ar savām idejām un realizēt tās, izmantojot mūsu pilsētas priekšrocības, tādā veidā attīstot uzņēmējdarbību un nodrošinot darbavietas iedzīvotājiem.

Pasākuma pirmajā daļā uzstāsies bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš ar prezentāciju “Latvijas ekonomikas aktualitātes – ko tirdzniecības kari un darbaspēka deficīts nozīmēs Latvijai”. Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā Darbaspēka jautājumu darba grupas līdzvadītājs pastāstīs par investoru novērojumiem un ieteikumiem darbaspēka trūkuma mazināšanai, kā arī tiesiskās vides sakārtošanai. Klātesošajiem būs iespēja uzzināt arī par reemigrāciju veicinošo sociālo akciju “Latvija strādā”. Pēc tam notiks paneļdiskusija, kurā kopā ar ekspertiem visiem klātesošajiem būs iespēja diskutēt par šiem aktuālajiem jautājumiem. Pasākuma otrajā daļā ar prezentācijām uzstāsies pārstāvji no Enerģētikas komitejas un Attīstības finanšu institūcijas Altum, skaidrojot aktualitātes, ko nosaka Energoefektivitātes likums un ES direktīvas, un kā šīs prasības realizēt, izmantojot valsts atbalstu uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā šodien pulksten četros pēcpusdienā norisināsies noslēguma nodarbība “Kustību prieks” noslēguma spēle “DANCE CENTRAL SPOTLIGHT”. Nodarbības tiek organizētas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam līdzfinansētā projekta “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids” jeb OPEN UP ietvaros. Visas nodarbības notiek Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā. Kopējās projekta izmaksas ir 176 tūkstoši 680 eiro. Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 150 tūkstoši 178 eiro. Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžets šajā projektā veido 37 tūkstoši 710 eiro, tajā skaitā 32 tūkstoši 53 eiro būs Eiropas Savienības finansējums. Programmas mājaslapa www.latlit.eu; par Eiropas Savienību: www.europa.eu

Savukārt Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā šodien pulksten piecos pēcpusdienā tikšanās ar tautas daiļamata meistari Daigu Melnaci. No šodienas Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā būs skatāma Daigas Melnaces rokdarbu izstāde "Apkārt liku sīkus rakstus, vidū savu sirdi liku…".

Jēkabpilī šodien noslēgsies karjeras dienas. Šodien ir pēdējā nodarbībanorisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras Jēkabpils filiāles zālē. Šeit apmeklētāji varēs tikties ar darba devējiem, uzzināt sīkāku informāciju par aģentūras e-pakalpojumiem, kā arī par nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanu.

Un vēl

Latvijā paroles reizi trijos mēnešos maina 24% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā aptaujā. Tāpat aptaujas rezultāti liecina, lai aizsargātu personīgo datu drošību internetā, 84% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem neizpauž nevienam savus PIN kodus un paroles, 65% - nekad never vaļā e-pastus no nezināmiem sūtītājiem, 64% - izmanto atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un internetbankas kontam, savukārt 57% nekad nepieraksta paroles uz papīra vai telefonā. Salīdzinoši retāk iedzīvotāji regulāri atjauno pretvīrusu programmatūru - to veic 41% respondentu. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš norāda, ka pēdējos gados ir būtiski audzis finanšu darījumu skaits interneta vidē, tāpēc, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ir svarīgi domāt par personīgo datu drošību. Viņš secina, ka aptaujas dati parādā, ka cilvēki vieglprātīgi izturas pret to, lai mainītu savas paroles.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības transporta ministri uzskata atteikšanos no laika maiņas 2019.gadā par nereālu;Jēkabpils ielu pārvaldības kartogrāfiskās sistēmas izstrādei un uzturēšanai nepieciešami 50 tūkstoši 796 eiro; un Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Jēkabpilī izvietoti svētku rotājumi.

Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu transporta ministru pauduši viedokli, ka Eiropas Komisijas priekšlikums jau nākamgad atcelt sezonālo laika maiņu ir nereāls. Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers augustā paziņoja, ka ierosinās atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā. Austrijas transporta ministrs Norberts Hofers pauda viedokli, ka 2019.gads vēl ir par agru, lai īstenotu šo ieceri, lai gan vairums dalībvalstu to atbalsta, un arī Austrija vēlētos, lai tas tiek izdarīts pēc iespējas ātrāk. Tikmēr Igaunijas un Lietuvas transporta ministri pauda entuziasmu par atteikšanos no laika maiņas, bet pārējo valstu ministri izteicās piesardzīgāk. Dānijas transporta ministrs Ole Birks Olesens sacīja, ka Dānijā vēl nav bijušas debates sabiedrībā par šo jautājumu, tādēļ Dānijas nostāja vēl nav skaidra.

Latvijā septembrī bezdarba līmenis bija 7,2%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina šonedēļ publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū bezdarba līmenis septembrī bijis Spānijā - 14,9%, Itālijā - 10,1%, Francijā - 9,3%, Horvātijā - 8,2%, Kiprā - 7,4% un Somijā – 7,3%. Savukārt zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā un Polijā - abās valstīs 3,4%, kā arī Maltā – 3,8%. Lietuvā bezdarba līmenis šā gada devītajā mēnesī bija 6,2%.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība ir nobažījusies, ka mediķi solīto atalgojuma palielinājumu par 20% nākamgad varētu arī nepiedzīvot. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ir noraizējies, ka varētu neatrast finansējumu 70 miljonu eiro apmērā, lai palielinātu mediķu atalgojumu par 20%. Un tas savukārt nozīmēšot, ka mediķi vairs neticēs nevienam solījumam. Viņam ir aizdomas, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska valdība jau gada sākumā nolēmusi, ka nepieciešamais finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai netiks rasts, tāpēc solījumi mediķiem bijuši tikai priekšvēlēšanu kampaņa. Pēc Kera paustā, par to liecinot atšķirības Latvijas stabilitātes programmās, kuras iesniegtas Eiropas Komisijai. Jaunajā Stabilitātes programmā, salīdzinot ar Stabilitātes programmu no 2017. līdz 2020.gadam, esot būtiski samazināts finansējums veselības aprūpei, tajā skaitā neparedzot finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai.

Turpinām ziņas

2019.gada pašvaldības budžetā tiks paredzēti 50 tūkstoši 796 eiro Jēkabpils transporta infrastruktūras pārvaldības kartogrāfiskās sistēmas izstrādei, pievienošanai vienotai datubāzei un uzturēšanai, kā arī ielu vērtības noteikšanai, lēmusi pilsētas dome. Pašvaldība vēlas izstrādāt pilsētas transporta infrastruktūras pārvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, kurā būtu uzrādītas transporta būves un to elementi ar raksturlielumus aprakstošo informāciju. Pašvaldībā noteikts, ka sistēmu apkalpojošajā datorprogrammā par ielu norādāmi vismaz nosaukums, segums, ielas garums un platums, uzturēšanas klase, ielas kategorijas grupa, ielas numurs un īpašumtiesību statuss. Noslēdzoties iepirkumam, noskaidrots, ka sistēmas izstrādi un vēlāk arī glabāšanu četrarpus gadus veiks SIA "Ceļu inženieri".

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka Zemgales ielā notiek asfalta virskārtas ieklāšanas darbi. Šodien - darbu laikā Zemgales iela slēgta satiksmei posmā no krustojuma ar Jauno ielu līdz krustojumam ar Ābeļu ielu.
Autovadītājus aicina būt uzmanīgiem un sekot līdzi ceļa zīmēm!

Un vēl

Sagaidot Latvijas valsts svētku mēnesi –novembri, jo īpaši šogad, svinot 18.novembrī valsts simtgadi, Jēkabpilī izvietoti svētku rotājumi. Pie Jēkabpils Tautas nama un Neretas ielas un Vienības ielas krustojumā pie tilta izvietoti telpiski objekti “LV 100”. Jēkabpils robežzīme Rīgas ielā (iebraucot no Rīgas puses) papildināta ar dekoratīvo objektu “Es esmu Latvija”, savukārt iebraucot pilsētā no Viesītes, Salas, Līvānu un Rēzeknes puses, robežzīmes akcentētas ar karoga lentām. Vēl plānots uzstādīt instalāciju Vecpilsētas laukumā pie Tautas nama, kā arī Vienības ielas aplī. Patlaban jau izvietota karoga lentu instalācija Oskara Kalpaka laukumā, Madonas-Rīgas ielas rotācijas aplī un Trešdienas tirgus laukumā pie Zirga skulptūras. Dekoratīvs izgaismojums rotā brandmūri Vecpilsētas laukumā virs grāmatnīcas “Aisma”. Tuvākajā laikā rotācijas aplī Brīvības un Vienības ielas krustojumā tiks uzstādīts telpiskais objekts “Karoga ritmi”. Svētku noformējumā plānots izgaismot un izrotāt arī vides objektu “Sidraba ābele”. Vēl tiks izgaismotas arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības, Arvīda Žilinska mūzikas skolas, Bērnu un jauniešu centra ēku fasādes. Kopumā valsts svētku rotājumiem tiks izlietots finansējums aptuveni 50 tūkstoši eiro.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Līvānos rīt, 3.novembrī norisināsies notikumu sērija “Tiešā griba”, kas apvienos performanci, izstādi un sarunu Mūsdienu mākslas galerijā. Notikumu sēriju pl.13:00 atklās Armanda Grunduļa performance “Tiešais atstarojums”, kas iecerēta kā kolektīvs gājiens, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pulcēšanās gājienam – no pl.12:15, laukumā pie Līvānu novada Kultūras centra. “Performance iecerēta, kā pretmets politiskai vai ideoloģiju vēstošai manifestācijai ar politiskiem vai ideoloģiskiem saukļiem un lozungiem. Pl.13:30 Mūsdienu mākslas galerijā tiks atklāta autoru grupas izstāde “Tiešā griba”. Parafrāze “tiešā griba” apzīmē vienīgo, indivīdam pieejamo, neierobežoto izpausmi. Taču, ar gribu vien nepietiek, lai rastos samanāmas sekas individuālā un sociālā līmenī, ja tāda būtu indivīda vai sabiedrības vēlēšanās. Izstādes darbus veidojuši: Ksenija Miļča, Ojārs Pētersons, Kārlis Bergs, Krišs Salmanis, Jānis Krauklis un Armands Grundulis. Notikumu sēriju noslēgs saruna “Tiešā runa” starp māksliniekiem un pasākuma apmeklētājiem, pārrunājot izstādes ekspozīciju un notikušo performanci. Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, izstādes kurators – Armands Grundulis.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte pašvaldības vajadzībām izstrādās plānojumu "Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija". Plānojums paredzēts kā vadlīnijas Aizkraukles un ciemu apstādījumu plānošanai, labiekārtošanai un kopšanai, respektējot kultūrvēsturisko mantojumu, novada struktūru, vietas identitāti un dabas vērtības. Lauksaimniecības universitātei būs jāveic vēsturisko materiālu apkopošana par Aizkraukles izveidi kā īpašu vietu ar autentisku kultūras akcentu un dabas bagātībām, esošā Daugavas hidroloģiskā režīma izpēte un datu apkopošana, esošās veģetācijas apzināšana, vērtīgo kokaugu sugu atzīmēšana plānā. Tāpat projektā paredzēta esošā reljefa uzbūves principu un mijiedarbības ar dabas faktoriem izpēte, piekrastes ekoloģisko, ainavisko, kompozicionālo un funkcionālo attīstības principu - attīstības vīziju un redzējuma - izstrāde, plānotās rekreācijas teritorijas zonējuma datorgrafikā izstrāde un transporta un gājēju kustības principu un shēmas izstrāde. Līdz nākamā gada maija vidum augstskolas speciālistiem pašvaldībā jāiesniedz plānotās situācijas 3D vizualizācijas datorgrafika, kā arī planšete ar kopplānu un vizualizācijām un citi vizuālie materiāli.

Turpinām ziņas

No novembra ievērojami augs ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi Jaunjelgavā. Līdz šim par ūdens kubikmetru Jaunjelgavas iedzīvotāji maksāja vienu eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet no šodienas maksa augs par 55%, sasniedzot 1,55 eiro par kubikmetru. Kanalizācijas pakalpojuma tarifa pieaugums gaidāms mazāks, sasniedzot 37%. Proti, tas būs 1,51 eiro par kubikmetru līdzšinējā 1,1 eiro vietā. Maksas paaugstināšana par pakalpojumiem bijusi nepieciešama, jo līdzšinējais tarifs nesedz pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

No novembra arī Viesītes novadā par 52% augs kanalizācijas pakalpojumu tarifs. Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, atsaucoties uz SIA "Viesītes komunālā pārvalde" valdes priekšsēdētāja Māra Blitsona iesniegumu, kurā skaidrots, ka līdzšinējais tarifs - 0,83 eiro par kubikmetru, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), - nesedza pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Dome atbalstījusi tarifa pieaugumu līdz 1,26 eiro par kubikmetru, neieskaitot PVN.

Tāpat arī ir stājušies spēkā jaunie, paaugstinātie SIA "Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība" sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi. Turpmāk par vienu kubikmetru ūdens iedzīvotāji maksās 0,69 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir 35% pieaugums, salīdzinot ar līdzšinējiem 0,51 eiro bez PVN. Savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs pieaugs par 27%, sasniedzot 1,21 eiro bez PVN par kubikmetru līdzšinējo 0,95 eiro bez PVN vietā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas paziņojums "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka jauno tarifu izstrādes laikā priekšlikumi un ieteikumi par tarifu projektu nav saņemti. Turklāt uz uzklausīšanas sanāksmi par tarifu bija ieradušies tikai paša komunālā uzņēmuma pārstāvji.

Un vēl

Pļaviņu novada domē oktobra domes sēdē pieņemts lēmums apstiprināt prioritāros projektus, kurus pašvaldība plāno īstenot 2019. gadā. Pļaviņu novada domes deputāti vienojušies, ka nākamā gada būtiskākie darbi notiks izglītības iestādēs: tiks veikts Pļaviņu novada pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” filiāles “Bērziņš” 2. stāva remonts, Pļaviņu novada ģimnāzijas gala kāpņu un bibliotēkas remonts. Lēmums par lielākajiem 2019. gada darbiem pieņemts jau tagad, lai varētu veiksmīgāk plānot to norisi, veikt nepieciešamos priekšdarbus un nākamajā gadā laicīgi uzsākt un pabeigt darbus. Šobrīd Pļaviņu novada domē notiek darbs pie 2019. gada budžeta sastādīšanas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizejošā Saeima pēdējā sēdē sadala 5,6 miljonus ietaupīto eiro; Jēkabpilī rīt atkl;ās multimediālu iztādi – Identitāte; un Jēkabpils domē darbu sākusi jauna darbiniece - vecākā ainavu arhitekte.

Saeimas deputāti vakar piekrita līdzekļu pārdalei vairāku miljonu eiro apmērā izglītības iestādēm, baznīcām, sporta pasākumiem, kā arī citiem mērķiem. Kopumā aptuveni 5,6 miljonus eiro deputāti pārdalīja dažādiem mērķiem, bet 9,15 miljonus eiro novirzīja uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tajā skaitā 272 tūkstoši 600 eiro piešķirti arī Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra pārbūvei. Uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kopumā pārdalīti 9,15 miljoni eiro. Šis finansējums pārdalīts no dažādu ministriju programmām un budžeta programmām, piemēram no Finanšu ministrijas budžeta - 986 682 eiro, Satiksmes ministrijas - 2 miljoni eiro, Labklājības ministrijas - 5,46 miljoni eiro un Tieslietu ministrijas - 470 067 eiro.

Nākamajā trešdienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu vēlreiz tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu. Iepriekš Vējonis 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtēja kā neapmierinošu, tādēļ šonedēļ Rīgas pilī tikās ar "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku. Valsts prezidents skaidroja, ka jau zināmu laiku partijām bijusi iespēja tikties, taču līdz šim sarunu progress kopumā nav apmierinošs. Viņš skaidroja, ka uz pirmo Saeimas sēdi partijām vajadzētu tikt skaidrībā, lai gan pašlaik izskatās, ka partijas nav gatavas vienoties un vēlas gaidīt brīdi, kad Valsts prezidents pats izšķirsies par labu kādam no kandidātiem.

Tikai 11,8% Bērnu slimnīcas fonda aptaujāto vecāku uzskata, ka Latvijā veselības aprūpe bērniem ir valsts apmaksāta, secināts aptaujā "Bērnu veselības aprūpe. Vecāku vērtējums". Kā sacīja Bērnu slimnīcas fonda Komunikācijas projektu vadītāja Karīna Pētersone, aptaujā atklājies, ka 93,8% pacientu vecāku savu atvašu aprūpei izmantojuši maksas pakalpojumus, turklāt 86,8% vecāku par bērna veselības aprūpi maksājuši reizi gadā un biežāk. Īpaši tas raksturīgs Rīgai, kurā 70% vecāku par veselības aprūpi maksājuši biežāk nekā reizi pusgadā. Tāpat aptaujā atklājies, ka 53% vecāku maksājuši par speciālista rekomendētu izmeklējumu, kuru valsts neapmaksā. Visbiežāk jeb 75,6% vecāku maksājuši par bērna konsultāciju pie speciālista, 49% - par diagnostikas izmeklējumu, 31,8% - par recepšu medikamentiem, kā arī vēl 5,6% maksājuši par medicīnas aprīkojumu, piemēram, ortozēm. Aptaujā arī atklājies, ka uzkrājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu apmaksāt bērna veselības aprūpi, lielākā daļa vecāku neveido - šādus uzkrājumus veido tikai 37,3% vecāku.

Turpinām ziņas

Krustpils kultūras namā sestdien, 3. novembrī no plkst. 12.00 norisināsies Brīvības forums “No Brīvības līdz Brīvībai”. Personības un viņu iedvesmas stāsti par to, kā viņi izmantojuši brīvību. Brīvības foruma ideja - 2018. gadā 9 republikas pilsētās veidot forumu ideju apmaiņas, diskusiju, lekciju, priekšlasījumu, sarunu formātā, kurā aicināti piedalīties katras pilsētas, reģiona, valsts izcilākie prāti visdažādākajās jomās. Brīvības forums ietver sarunu un ideju apkopošanu nākamajam gadsimtam. Tā mērķis ir veidot atgriezenisko saiti, ideju un domu apmaiņu starp Latvijas, Jēkabpils izcilniekiem un Jēkabpilī dzīvojošajiem. Ar katru no uzaicinātājām personībām norisināsies fokusgrupu diskusijas, pēc tām sekos paneļdiskusija, kurā piedalīsies visi foruma uzaicinātie viesi. Diskusiju vadīs Ansis Bogustovs. Vērtības. Brīvība. Kā to izmantot? Ko ar to darīt? Foruma dalībnieki – Baiba Sipeniece-Gavare, HanukuLohrengela (Hanna), Guntars Godiņš, Eva Juhņēviča un Atis Zakatistovs.

Nu jau tradicionāli rudenī Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” aicina uz izstādi Jēkabpils Tautas namā.Rīt, 3.novembrī plkst. 18.00 Baltajā zālē tiks atklāta multimediāla izstāde “Identitāte. Cilvēks”. Tajā – deviņu Jēkabpils jauniešu radīti video dzejas darbi. Video dzejas darbi tapuši multimediju meistardarbnīcās, kas Jēkabpils Tautas namā norisinājās šī gada augustā. Triju dienu laikā jaunieši apguva dzejas valodas un scenārija veidošanas pamatprincipus un praktiski darbojās video un audio darbnīcās, kuras vadīja filoloģe Sintija Kampāne – Štelmahere, fotogrāfe un gleznotāja Mētra Štelmahere, mūziķe un producente Anna Sēruma, kā arī kinooperators Jēkabs Štelmahers. Projekta iecere ir inscinēt cilvēka kā garīgas un intelektuālas būtnes tapšanas procesu, kura laikā projekta dalībniekiem jādomā par cilvēka identitāti raksturojošiem faktoriem. Izstādē apskatāmi deviņi video, kuru autori ir Rolands Hartmans, Valērija Hartmane, Rihards Borskis, Agnese Broka, Kārlis Levinskis, Ieva Druveniece, Katrīna Rožlapa, Kaspars Sarnovskis un Liene Laizāne. Projekts notiek ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

Un vēl

Jēkabpils domē darbu sākusi jauna darbiniece - vecākā ainavu arhitekte Sintija Pastare. Iepriekš šis amats saucās – pilsētas māksliniece, taču tas pārdēvēts saskaņā ar profesiju klasifikatoru. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka Sintijai Pastarei ir Inžinieru zinātņu maģistra grāds zemes ierīcībā un profesionālais bakalaura grāds ainavu arhitektūrā un ainavu arhitekta kvalifikācija. Viņas līdzšinējā darba pieredze ir dārzniece, fotogrāfiju rasētājs un ainavu arhitekts, strādājusi viņa ir Jelgavā, bet pati nākot no Viesītes puses. Guntars Gogulis atzina, ka jaunajai darbiniecei nav pieredzes šāda līmeņa amatā, kādu viņa ieņem patlaban, taču, lai to veiktu esot visas vajadzīgās zināšanas. Gogulis piebilda, ka Sintijai pastarei šajā amatā pirmais un lielākais izaicinājums būs pilsētas sapošana valsts simtgadei un pēc tam arī Ziemassvētkiem.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils ielu pārvaldības kartogrāfiskās sistēmas izstrādei un uzturēšanai nepieciešami 50 tūkstoši 796 eiro; Jēkabpilī izvietoti rotājumi, sagaidot valsts simtgadi; un Rīt Jēkabpilī notiks kultūras forums no Brīvības līdz Brīvībai.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Jēkabpils pilsētas dome sadarbībā ar banku Citadele šodien aicināja uzņēmējus un interesentus apmeklēt ikgadējo biznesa forumu“Izaicinājumi biznesa vidē”, kas notika Krustpils kultūras namā. Šogad kopā ar pieaicinātiem ekspertiem diskutēs par iespējamiem risinājumiem, kā mazināt darbaspēka deficītu un veicināt uzņēmēju konkurētspēju. Forumā ikviens dalībnieks varēja ieklausīties arī pašu uzņēmēju veiksmes stāstos, kā arī dalīties savā personīgajā pieredzē un prezentēt savu uzņēmumu, tādējādi uzrunājot potenciālos klientus un sadarbības partnerus konkrētajā reģionā.

2019.gada pašvaldības budžetā tiks paredzēti 50 tūkstoši 796 eiro Jēkabpils transporta infrastruktūras pārvaldības kartogrāfiskās sistēmas izstrādei, pievienošanai vienotai datubāzei un uzturēšanai, kā arī ielu vērtības noteikšanai, lēmusi pilsētas dome. Pašvaldība vēlas izstrādāt pilsētas transporta infrastruktūras pārvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, kurā būtu uzrādītas transporta būves un to elementi ar raksturlielumus aprakstošo informāciju. Pašvaldībā noteikts, ka sistēmu apkalpojošajā datorprogrammā par ielu norādāmi vismaz nosaukums, segums, ielas garums un platums, uzturēšanas klase, ielas kategorijas grupa, ielas numurs un īpašumtiesību statuss. Noslēdzoties iepirkumam, noskaidrots, ka sistēmas izstrādi un vēlāk arī glabāšanu četrarpus gadus veiks SIA "Ceļu inženieri".

Krustpils kultūras namā rīt, 3. novembrī no plkst. 12.00 norisināsies Brīvības forums “No Brīvības līdz Brīvībai”. Personības un viņu iedvesmas stāsti par to, kā viņi izmantojuši brīvību. Brīvības foruma ideja - 2018. gadā 9 republikas pilsētās veidot forumu ideju apmaiņas, diskusiju, lekciju, priekšlasījumu, sarunu formātā, kurā aicināti piedalīties katras pilsētas, reģiona, valsts izcilākie prāti visdažādākajās jomās. Brīvības forums ietver sarunu un ideju apkopošanu nākamajam gadsimtam. Tā mērķis ir veidot atgriezenisko saiti, ideju un domu apmaiņu starp Latvijas, Jēkabpils izcilniekiem un Jēkabpilī dzīvojošajiem. Ar katru no uzaicinātājām personībām norisināsies fokusgrupu diskusijas, pēc tām sekos paneļdiskusija, kurā piedalīsies visi foruma uzaicinātie viesi. Diskusiju vadīs Ansis Bogustovs. Vērtības. Brīvība. Kā to izmantot? Ko ar to darīt? Foruma dalībnieki – Baiba Sipeniece-Gavare, HanukuLohrengela (Hanna), Guntars Godiņš, Eva Juhņēviča un Atis Zakatistovs.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domē darbu sākusi jauna darbiniece - vecākā ainavu arhitekte Sintija Pastare. Iepriekš šis amats saucās – pilsētas māksliniece, taču tas pārdēvēts saskaņā ar profesiju klasifikatoru. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka Sintijai Pastarei ir Inžinieru zinātņu maģistra grāds zemes ierīcībā un profesionālais bakalaura grāds ainavu arhitektūrā un ainavu arhitekta kvalifikācija. Viņas līdzšinējā darba pieredze ir dārzniece, fotogrāfiju rasētājs un ainavu arhitekts, strādājusi viņa ir Jelgavā, bet pati nākot no Viesītes puses. Guntars Gogulis atzina, ka jaunajai darbiniecei nav pieredzes šāda līmeņa amatā, kādu viņa ieņem patlaban, taču, lai to veiktu esot visas vajadzīgās zināšanas. Gogulis piebilda, ka Sintijai pastarei šajā amatā pirmais un lielākais izaicinājums būs pilsētas sapošana valsts simtgadei un pēc tam arī Ziemassvētkiem.

Sagaidot Latvijas valsts svētku mēnesi –novembri, jo īpaši šogad, svinot 18.novembrī valsts simtgadi, Jēkabpilī izvietoti svētku rotājumi. Pie Jēkabpils Tautas nama un Neretas ielas un Vienības ielas krustojumā pie tilta izvietoti telpiski objekti “LV 100”. Jēkabpils robežzīme Rīgas ielā (iebraucot no Rīgas puses) papildināta ar dekoratīvo objektu “Es esmu Latvija”, savukārt iebraucot pilsētā no Viesītes, Salas, Līvānu un Rēzeknes puses, robežzīmes akcentētas ar karoga lentām. Vēl plānots uzstādīt instalāciju Vecpilsētas laukumā pie Tautas nama, kā arī Vienības ielas aplī. Patlaban jau izvietota karoga lentu instalācija Oskara Kalpaka laukumā, Madonas-Rīgas ielas rotācijas aplī un Trešdienas tirgus laukumā pie Zirga skulptūras. Dekoratīvs izgaismojums rotā brandmūri Vecpilsētas laukumā virs grāmatnīcas “Aisma”. Tuvākajā laikā rotācijas aplī Brīvības un Vienības ielas krustojumā tiks uzstādīts telpiskais objekts “Karoga ritmi”. Svētku noformējumā plānots izgaismot un izrotāt arī vides objektu “Sidraba ābele”. Vēl tiks izgaismotas arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības, Arvīda Žilinska mūzikas skolas, Bērnu un jauniešu centra ēku fasādes. Kopumā valsts svētku rotājumiem tiks izlietots finansējums aptuveni 50 tūkstoši eiro.

Un vēl

Nu jau tradicionāli rudenī Jēkabpils radošo jauniešu apvienība “4.siena” aicina uz izstādi Jēkabpils Tautas namā.Rīt, 3.novembrī plkst. 18.00 Baltajā zālē tiks atklāta multimediāla izstāde “Identitāte. Cilvēks”. Tajā – deviņu Jēkabpils jauniešu radīti video dzejas darbi. Video dzejas darbi tapuši multimediju meistardarbnīcās, kas Jēkabpils Tautas namā norisinājās šī gada augustā. Triju dienu laikā jaunieši apguva dzejas valodas un scenārija veidošanas pamatprincipus un praktiski darbojās video un audio darbnīcās, kuras vadīja filoloģe Sintija Kampāne – Štelmahere, fotogrāfe un gleznotāja Mētra Štelmahere, mūziķe un producente Anna Sēruma, kā arī kinooperators Jēkabs Štelmahers. Projekta iecere ir inscinēt cilvēka kā garīgas un intelektuālas būtnes tapšanas procesu, kura laikā projekta dalībniekiem jādomā par cilvēka identitāti raksturojošiem faktoriem. Izstādē apskatāmi deviņi video, kuru autori ir Rolands Hartmans, Valērija Hartmane, Rihards Borskis, Agnese Broka, Kārlis Levinskis, Ieva Druveniece, Katrīna Rožlapa, Kaspars Sarnovskis un Liene Laizāne. Projekts notiek ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.