Jēkabpils Radio1 ziņas valsts simtgadē
- 18 novembris 2018 --
- 0Komentāri
Notikumi Jēkabpilī vai par jēkabpiliešiem notikumos
8:00
Labrīt, Radio viens klausītāji! Ar svētku ziņām studijā Gunta Ločmele.
Pirms dodamies Jēkabpils ielās, lai kopīgi nosvinētu Latvijas simtgades svētkus, aicinu nedaudz ielūkoties vēstures lappusēs.
Šajā grūtajā laikā izbraukušie latvieši vēlasatgriezties mājās, savukārt, te palikušie - mieru, kārtību un stabilu nākotni savā zemē. Iestājoties varas vakuumam Krievijas impērijā, situācija mainās un beidzot latviešu tautai rodas iespēja īstenot sapni par savu, neatkarīgu Latvijas valsti. Izšķirošā diena - 1918. gada 18. novembris - tiek dibināta jaunā, neatkarīgā Latvijas valsts.
Pēc pieciem gadiem, 1923. gada novembrī mūsu novadnieks, aktieris Jānis Lejiņš raksta, citēju, “18. novembris, tā bija saulainā diena, kad caur grūtām cīņām gūtā uzvara varēja tikt pasludināta, proklamējot mūsu patstāvību. Ar valsts proklamēšanu vien daudz kas nebija sasniegts, un visu pārējo vēl vajadzēja izcīnīt. (...) Visbeidzot 1922. gada 18. novembris atzīmējams ar to, ka šinī dienā tika ievests amatā mūsu pirmais valsts prezidents. Tāpēc 18. novembris priekš mums ir vēsturiska diena, tāpēc viņa ir lielākā svētku diena.”
Un tagad, no vēstures lappusēm pievērsamies Latvijas simtgades svinībām Jēkabpilī.
Jau pēc īsa brīža plkst. 8.11 pilsētnieki un pilsētas viesi aicināti kopīgi sagaidīt saullēktu pie Jēkabpils pilsētas domes. Kam sekos svinīgs Latvijas valsts himnas atskaņojums un karogu pacelšana. Karogus mastos pacels Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa, rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte, Latvijas pauerliftinga čempions Valdis Alksnītis, un “Nacionālās jaunatnes kustības” vadītājs Toms Trofimovičs.
Savukārt, nedaudz vēlāk - plkst. 8.30 notiks muzikāla Jēkabpils modināšana. Pilsētas ielās izbrauks svētku auto ar Latvijas valsts karogiem, kā arī tiks atskaņota latviešu mūzika. Ikviens jēkabpilietis un pilsētas viesis šajā svētku rītā aicināts mosties ar īpašu sveicienu.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele. Uz sadzirdēšanos jau pēc stundas.
9:00
Labrīt! Skan svētku ziņas, pie mikrofona Gunta Ločmele.
Latvijas simgades svētku rītā turpinam iepazīt vēstures lappuses.
1925. gada 27. septembrī Krustpilī tiek atklāts piemineklis “Kritušiem par Tēviju 1918. - 1920.”. Uz vajadzību par šādu pieminekli 1923. norādīja Latvijas Brāļu kapi komitejas Krustpils nodaļa. Krustpils pagasta pārvalde pieminekļa veidošanai piešķīra daļu no Aleksandra II pieminekļa, kas veltīrs dzimtbūšanas atcelšanai un atradās blakus pagata valdes ēkai. Latvijas Iekšlietu ministrija Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļai deva atļauju vākt ziedojumus pieminekļa celtniecībai.
Pieminekļa projekta izstrāde tika uzticēta arhitektam Aleksandram Birzeniekam, kurš plānoja pieminekli veidot no vietējā materiāla - dolomīta radzēm. Pieminekļa apjomu veidoja divi koncentriski, masīvi dolomīta radžu mūra pusloki, no kuriem ārējais Daugavas pusē bija zemāks, iegriezās krastā un veidoja terasi. Tā centrā bija no sarkaniem ķieģeļiem veidots ugunskrusts. Galvenā pusloka centrā kā altāris iebūvētas granīta plāksnes ar tekstu: “Kritušiem par Tēviju 1918 – 1920” un attēlota uzlecoša saule virs Daugavas viļņiem, kas ierāmēta latviešu zīmju. Pieminekļa centrālo daļā veidoja Treijs izkala kritušā karavīra masku.
Latgales artilērijas pulka komandiera vietas izpildītājs pulkvedis – leitnants Jākobsons pieminekļa būvei atļāva izmantot laukumu Daugavas labajā krastā, pretī Krustpils pilij, ar noteikumu, ka laukums paliek Latgales artilērijas pulka īpašumā.
1925. gadā Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa noslēdza līgumu ar uzņēmēju Treiju par pieminekļa celtniecību Krustpilī. 1925. gada 26. jūlijā tiek ielikts pieminekļa pamats, bet jau 27. septembrī notiek pieminekļa atklāšana ar tā iesvētīšanu.
Un tagad atgriežamies pie 18. novembra svētku programmas Jēkabpilī.
No plkst. 10.00 līdz 16.00 pilsētnieki un pilsētas vieso aicināti bez maksas apskatītVēsturiskā Latvijas bankas ēku, kā arī iepazīt mūsu pilsētas vēsturi Jēkabpils vēstures muzejā.
Savukārt līdz plkst. 17.00 ikviens aicināts uz pasaku istabu “BUTAforija”.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele. Uz sadzirdēšanos jau pēc stundas.
10:00
Labdien, radio klaisītāji! Studijā Gunta Ločmele.
Kamēr Jēkabpils ielās turpinās Latvijas Republikas simtās proklamēšanas gadadienas svinības, mēs turpinām savu ceļojumu pa Latvijas un mūsu pilsētas vēstures lappusēm.
Izrādās, ka Latvijā ir tikai viena piemiņas vieta karavīriem - vecticībniekiem, kas cīnījušies par Latvijas valsts atbrīvošanu laika posma no 1918. līdz 1920. gadam. Piemiņas vieta atrodas Jēkabpils pilsētas kapos.
Akcentējot to, ka daudzi Jekabpils vecticībnieku kopienas pārstāvji piedalījās Brīvības cīņas, 20. gs. trīsesmitajos gados vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs, skolotājs Tarasijs Feopentovičs Makarovs un Latvijas armijas virsnieks Nikolajs Ļebedevs ierosināja uzstādīt pieminekli vecticībnieku karavīriem pilsētas kapsētas vecticībnieku daļā.
Vecticībnieku draudzes arhīva dokumenti liecina, ka 1936. gadā kopsapulcē tika pieņemts lēmums vākt ziedojumus piemiņas vetas izveidošanai
Jēkabpils pilsētas kapos, laukumā ar grants segumu tika izstādīts 3 metrus augsts ozolkoka astoņgalu krusts. Piemiņas vietu norobežoja balsināti stabi. Ozola koksni krusta veidošanai ziedojis pats Nikolajs Ļebedevs. Atmiņu stāstos vēstīts, ka ozols audzis un Ļebedevam piederoša zemes gabala, ko virsniekam piešķīra Brīvo zemju fonds, novērtējot viņa dalību Brīvības cīņās. Turpat līdzās krustam uz atseviķas ozolkoka plāksnes stāv rakstīts, citēju, “Lai Dievs dod mūžīgu mieru par kritušo Latvji vecticībnieku dvēdselēm”.
Plāksne tika izgatavota Jēkabpilī - Lukomska mēbeļu darbnīcā. Piemineklis atklāts un iesvētīts tika 1937. gadā, svinīgā pasākumā ar kori un aizlūgumu.
Un tagad atgriežamies pie Latvijas simgades svinībām Jēkabpilī.
Plkst. 10.00, 11.30, un 14.00 Laikmetīgās vēstures muzejs, kas iekārtots vēsturiskajā Latvijas bankas ēkā, aicina uz aizraujošām ekskursijām gida pavadībā. Muzeja ekspozīcija apskatei individuālajiem apmeklētājiem pieejama līdz plkst. 16.00.
AS “Jēkabpils autobusu parks” informē, ka šodien Latvijas simtgades svētkos Jēkabpils sabiedrisko transportu visos maršrutos ikviens var izmantot bez maksas. Autobusi kursēs pēc ierastā svētdienas grafika.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele.
11:00
Ir plkst. 11.00 un ar kārtējo svētku ziņu izlaidumu Radio1 studijā Gunta Ločmele.
Arī šajā stundā turpinam ieskatīties mūsu pilsētas vēstures lappusēs.
20. gadsimta sākums Latvijas vēsturiskajā attīstībā iezīmējas ne tikai kā nacionālās atmodas laiks,bet arī nacionālās celtniecības laikmets.
1936. gada novembrī noslēdzas viens no lielākajiem darbiem – lietošanā tiek nodots tilts, kas savieno abus Daugavas krastus – Jēkabpili un Krustpili.
Krustpils – Jēkabpils līnijas būves pirmsākumi meklējami jau 1922. gadā, kad tilta būvi pār Daugavu ierosināja Krustpils un Jēkabpils pašvaldības. Tomēr, līdzekļu trūkuma dēļ šis būvprojekts tika atlikts.
Jau 1926. gada rudenī situācija mainījās un Latvijas Republikas Saeimas budžeta komisija tilta celtniecību atzina kā prioritāru nepieciešamību, uzsverot, ka jaunais tilts būtu piemērojams gan dzelzceļa, gan zemes ceļa braucēju satiksmei.
Divus gadus vēlāk 1928. gadā, ar nolūku noskaidrot izdevīgāko tilta novietni, tika uzsākti izpētes darbi.
Pēc sešiem gadiem – 1934. Gadā tiek noslēgts līgums ar uzņēmumu “L.Neiburgs un Ko” par balstu un pīlāru būvdarbiem. Savukāt, tilta tērauda pārlaidumu būvi veica Anglijas firma „Braithwaite and Co, Engineers Ltd, London” sadarbībā ar „Mīlgrāvja kuģu būvētavas un mašīnu fabriku”. Lielākās grūtības tilta celtniecīnā sagādāja cietie dolomīta slāņi, kuru sairdināšanai tika izmantotas arī sprāgstvielas.
Tilta celtniecība tika pabeigta divu gadu laikā, un 1918. gada 16. Novembrī notika svinīga tilta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis, valsts amatpersonas, būvuzņēmumu un preses pārstāvji. Tilta atklāšanas svētkos no Krustpils uz Jēkabpils staciju tika padots vilciens, kas tika rotāts ar Latvijas karogiem uz zaļumu vijām, savukārt abos tilta galos tika uzcelti grezni gada vārti. Tilta kopējais garums – 279 metri.
Bet nu atgriežamies pie šīs dienas svētku aktivitātēm Jēkabpilī.
Plkst. 13.50 ar “Lūgšanu Latvijai” un visu konfesiju Dievnamu zvaniem tiks pieskandināta Jēkabpils.
Savukārt, plkst. 14.00 ikviens aicināts piedalīties ekumēniskajā Dievkalpojumā Krustpils evangēlisi luteriskajā baznīcā. Dievkalpojumā laikā jēkabpiliešus un pilsētas viesus uzrunās visu Jēkabpilī pārstāvēto reliģisko konfesiju garīdznieki. Dievkalpojuma noslēgumā ar savām dzidrajām balsīm baznīcu ieskandinās sieviešu koris “Unda” un dziesošie Jēkabpils jaunieši.
Plkst. 15.30 pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju” notiks piemiņas brīdis, bet jau plkst. 1630 ikviens aicināts uz Krustpils kultūras namu, kur tiešajā translācijā no Latvijas Nacionālā teātra tiks parraidīta Latvijas Republikas prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna. Savukārt, pēc svētku uzrunas ikvienam būs iespēja baudīt prezidenta dāvanu Jēkabpilij – kamerorķestra “Simfonietta Rīga” koncertu, kam sekos Goda rakstu pasniegšana aktīvākajiem jēkabpiliešiem.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele.
17:00
Esiet sveicināti Radio 1 viļņos. Skan svētku ziņas un studijā Gunta Ločmele.
Turpinonot ceļojumju vēsturē, iepazīsim ne tikai tiltus, bet arī citus pilsētvides objektus. Viens no tiem ir tunelis, kas savu parabolisko stāvu paslēpis zemes vaļņa uzbērumā. Šis nelielais ceļa posms Daugavas krastā Pļaviņu ielā ir caurbrauktuve un uzbērums, kas ir pēdējie liecinieki no iepriekšējās paaudzes metāla tilta, par kuru stāstīju jau iepriekš.
Jāatzīst, ka tunelis Jēkabpilī ir vietējas nozīmes piemineklis, kas atgādina par pirmās Latvijas brīvvalsts laiku. Tā ir viena no retajām monolīta dzelzbetona būvēm Latvijā, kas uzcelta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un vēl aizvien tiek lietota transporta vajadzībām.Caurbrauktuve atgādina ūdens caurtekas, ko daudzviet izmanto zem cieļiem un šosejām, tomēr pat šodien tajā saglabāts sākotnējas ceļa segums – bruģis. Mūsdienās vēsturiskais tunelis atgādina vārtus, kas atdala nomales lauku plašumus no pilsētas apbūves uz dzīves ritējuma.
Liela nozīme tuneļa un Krustpils-Jēkabpils tilta celtniecības veicināšanai bija arī Krustpils Cukura fabrikai, kas darbu sāka 1932. Gada 22. Oktobrī. Tā tika uzcelta beticami ātri – sešu mēnešu laikā. Būvdarbus veica uzņēmējs Neiburgs. Īpaši organizēts tika cukurfabrikas atklāšanas pasākums. No paša rīta pie zaļumiem un karogiem izgreznotās fabrikas pieripoja svētku vilciens no Rīgas. Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās Ministru prezidents Marģers Skujenieks un citas valsts amatpersonas. Būvuzņēmējs Neiburgs atklāšanas laikā Ministru prezidentam pasniedza jaunās fabrikas atslēgu. Krustpils cukurarfabrika kļuva par lielāko un nozīmīgāko rūpniecības uzņēmumu, kas sezonas laikā darba vietas deva vairāk kā 300 strādniekiem.
Bet tagad atgriežamies pie Latvijas simgades svinībām Jēkabpilī.
Šovakar visā pilsētā norisināsies akcija “Brīvības liesmiņas”, tās ietvaros ikviens aicināts iedegt svecītes pilsētas parkos, zaļajos laukumos, kā arī savu mājokļu logos.
Savukārt, tie kas pievakarē iecerējuši doties pastaigā pa Daugavas krastu aicināti baudīt “Ugunskura stāstus”, vērot degošos ugunskurus, klausīties patriotiskas dziesmas un dzeju, pieminot mūsu valsts dzimšanas brīdi.
Bet plkst.18.30 Vecpilsētas laukumā būs iespēja vērot svētku tiešraidi no Brīvības pieminekļa Rīgā.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele, uz sadzirdēšanos jau pēc stundas.
Brīvības liesmiņas, ugunskuru stāsti
18:00
Esam atpakaļ studijā. Sakn svētku ziņu izlaidums ar Guntu Ločmeli.
Turpinām iepazīt savas pilsētas vēsturi un ieguldījumu Latvijas valstiskuma veidošanā un saglabāšanā.
Kopš 1987. gada notiek starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas demonstrē Baltijas tautu kultūru, tradīcijas un citas tautas kultūras izpausmes. Īpašs notikums bija 1988. Gada festivāls “Baltica”. Par īpašu to padarīja tieši jēkabpilieši – Ivetas Tāles vadītā folkloras kopa “Klinči”, kas festivāla atklāšanas laikā pirmie uzdrīsktējās izritināt sarkan-balt-sarkano karogu, ko paši dalībnieki bija darinājuši vien iepriekšējā naktī. Savās armiņās Mārnberga saka, citēju,: „Kad nonācām līdz sporta namam, visi folkloras ansambļi, nolēma Karogus vaļā neritināt! Bet, kad pienāca mūsu ansambļa kārta doties uz lielo zāli, ansambļa vadītāja Iveta Tāle pateica: „Attinam karogu!” To atritināja un zālē ienesa Jānis Asariņš. Nav iespējams aprakstīt to, kas sākās zālē, kad visi ieraudzīja karogu – tie bij tādi auri un gaviles, ka paši nesapratām, kā aizgājām līdz mums atvēlētājām vietām.”
Bet nu atgriežamies pie Latvijas simtgades svinībām Jēkabpilī.
Plkst. 18.30 pilsētnieku un Jēkabpils viesi tiek aicināti uz Vecpilsētas laukumu, kur būs iespēja vērot tiešo traslāciju no Brīvības pieminekļa Rīgā. Vecpilsētas laukumā uz lielā ekrāna ikviens varēs noskatīties multimediālo stāstu “18.11”, kas ir unikāls stāsts bar brīvību un tā galvenais varonis un stāstnieks ir Brīvības piemineklis.
Plkst 21.00 tur pat Vecpilsētas laukumā uz patriotisku koncertu “Latvju zīmes Jēkabpilij” aicina leģendārā grupa “Pērkons” un Jēkabpils kopkoris.
Bet plkst. 22.15 ikviens aicināts vērot svētku uguņošanu, kas vislabāk baudāma no Daugavas kreisā krasta aizsargdambja.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele.
19:00
Ir plkst. 19.00. Ar svētku ziņām studijā Gunta Ločmele.
Turpinām mūsu ceļojumu pa vēstures lappusēm.
2008. gads bija īpaši nozīmīgs visai Jēkabpils pareizticīgo kopienai, jo tieši tad Jēkabpils svētā Gara klosterī tika atgriezta Jakobštates Vissvētās Dievmātes ikona, precīzāk – ikonas kopija.
Nostāsti vēsta, ka Poļu-Zviedru kara laikā zviedru pusē karojošais kareivis upē atradis peldošu dēlīti, uz kura attēlota Dievmāte ar bērnu rokās. Kareivis to aiznesis uz nelielu pareizticīgo klosteri. Svētā Dievmātes ikona esot novietota Jakobštates pareizticīgo klosterī, bet vēlāk – 1853. gadā tā pārnesta uz Svētā Nikolaja baznīcu. Tajā laikā tiek celta jaunā Svētā gara baznīca, ko 1888. gadā iesvēta Rīgas un Mītavas (tagad Jelgavas) bīskaps Arsēnijs.
Jakobštates ikona vairāk nekā 300 gadus pielūgta kā brīdumdaroša ikona Latvijā un visā Baltijā. Pie tās lūgties regulāri devušies arī svētcļnieki. Vēsturiskie avoti min, ka laika posmā no 1901. – 1914. Gadam šī ikona esot godināta un nesta no Jēkabpils uz Rīgu un Mītavu.
I Pasaules kara laikā ikona pazūt un oriģināls tā arī neatrodas. Pastāv vairākas notikušā versijas. Viena no tām vēsta, ka 1915. Gadā ikona evakuēta uz Rževas pilsētu Krievijā.
2008. gada 25. Jūlijs Jēkabpils vēstures lappusēs ierakstīts jā Jakonštates Dievmātes atgriešanās svētki, jo Jēkabpils Svētā gara klosterī tiek nogādāta Maskavas meistaru darinātā ikonas kopija, ko pilsētas pareizticīgo kopiena novertē kā kādreizējo ikonas oriģinālu.
Bet nu atgriežamies pie svētku notiekumiem Jēkabpilī.
Vēl aizvien turpinās akcija “Brīvības liesmiņas”, kuras ietvaros ikviens aicināts iedegr svecītes pilsētas parkos un zaļajos laukumos, kā arī savu māju un dzīvokļu logos.
Turpinās arī “Ugunskuru stāsti” un pastaigas pa izgaismoto promenādi.
Jau pavisam drīz plkst. 19.30 Jēkabpils Kino mītnē, “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” programmas ietvaros tiks demnstrēta animācijas filma “Saule brauca debesīs”. Animācijas filma ir vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kas piedzimst tumsā, tiek nozagta un atbrīvota lai uzplauktu kā skaists zieds.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele.
20:00
Labvakar, Radio 1 klausītāji. Studijā Gunta Ločmele.
Arī šajā ziņu izlaidumā turpinām pāršķirt Latvijas vēstures lappuses gadsimta šķērsgriezumā. Un šoreiz uzzināsim vairāk par uzņēmējdarbību Jēkabpilī pagājušā gadsimta sākumā.
20. gadsimta 20. Gados jēkabpilieši vēl aizvien nodarbojas ar zemkopību, tomēr statistikas dati liecina, ka tiek atjaunoti, vai no jauna izveidoti dažādi uzņēmumi.
Viens no šādiem – pilsētai nozīmīgiem izņēmumiem ir Dignas vilnas vērptuve, kas brīžiem pārtop arī par elektriskās strāvas avotu pilsētas vajadzībām.
Jau 1927. Gadā uzņēmumu pārņem Fricis Meržinskis, to uzlabojot un papildinot ar jaunāku aprīkojumu. Meržinsks vērptuvē uzsāka plašus pārbūves darbus, iekārtojot modernu vilnas kāršanu, vērpšanu un krāsotavu.
Lai pareizu izpratni par rūpniecības uzņēmumiem un to darbību, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Krustpils-Jēkabpils strādnieku arodbiedrība rīkoja ekskursijas uz neparastākajiem uzņēmumiem. Pēc Meržinska vadītās Vilnas un drēbju apstrādes apmeklējuma, strādniekubiedrība savā ziņojumā piedāvāja ieskatu tā laika iestādes darbībā, citēju, “Galvenā korpusa daudzās komplicētās mašīnas aitu vilnu kārš vairākas reizes, tad vērpj un sķetina, iegūstot stipru un izturīgu dziju.” Vēstures avoti in atmiņu stāsti liecina, ka Jēkabpilī ražoto dziju un audumu citviet salīdzina ar ārzemju produkciju, bet atzīst par vislabāko.
Friča Meržinska sāsts par sasniegumiem uzņēmējdarbībā lasāms Latvijas muzeju veidotajā kopizstādē “Latvijas gadsimts” Nacionālajā Vēstures muzejā Rīgā.
Atgriežamies pie Latvijas simgades svētku svinībām Jēkabpilī!
Vēl aizvien turpinās akcija “Brīvības liesmiņas” un ikviens aizināts iedegt svecītes gan pilsētas parkos, gan savu mājokļu logos.
Arī Jēkabpils pilsētas sabiedrisko transportu dīdz dienas beigām ikviens var izmantot bez maksas.
Turpinās arī pastaigas pa izgaismoto promenādi, kā arī “Ugunskuru stāsti”.
Jau plkst. 21.00 Vecpilsētas laukumā pilsētnieki un jēkabpilieši un pilsētas viesi aicināti uz patriotisku svētku koncertu “Latvju spēka zīmes Jēkabpilij” kopā ar leģendāro latviešu grupu “Pērkons” un Jēkabpils kopkori. Pasākuma organizatori sola koncerta apmeklētājus sildīt ne vien ar skaistām dziesmām, bet arī ar karstu tēju.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele, ar svētku ziņām atgriezīsimies jau pēc stundas.
21:00
Labvakar, radio klausītāji! Ir plkst. Deviņi vakarā un ar svētku ziņām studijā Gunta Ločmele.
Turpinām pāršķirt Jēkabpils vēstures lappuses gadsimta šķērsgriezumā.
Viena no dabas stihijām, kas gadsimta garumā, regulāri ietekmē Jēkabpils rāmo ikdienu ir plūdi. Jau pagājušā gadsimta sākumā Prāvests Jānis Mēders Jēkabpils draudzes hronokā ieraksta šādas rindas, citēju:”1931. Gada 26. Aprīlī pēc Dievvārdiem, uz mācītāja māju braucot, dabūju pieredzēt briesmas, jo plūdu straume tikko neaiznesa laivu prom uz leju. Daugava pie Ābeļu skolas bija ņēmusi jaunu ceļu, izraudama pie Jēkabpils šaursliežu dzelzceļa dambi, kaskā kāds nezvērs, trakodams gāzās pāri apriņķa valdes dārzam un Dambju ielai, lauzdams un plēzdams visu, kas ceļā gadījās. Sāka applūst Zvanītāju, Kungu, Dārza, Dārznieku, Līkā, Gulbju un citas ielas”.
Liielākie plūdi Jēkabpilī un tās apkārtnē notika 1981. Gadā. Tad sals periodi mijās ar atkušņiem. Jau iepriekšējā gada nogalē vižņu ledus sablīvējums izraisīja zemāko Sakas salas un Jēkabpils daļu applūšanu. Līdz janvāra pirmās dekādes beigām, vižņi pārklāja upi pat līdz Līvāniem.
1981. gada februārī notika ledus uzmērīšana. Tajā tika noskaidrots, ka visvairāk ledus koncentrējas tieši ap Sakas salu. Arī pie Aiviekstes ietekas un Neretas grīvas, ledus vižņi kavēja ūdens plūsmu.
Ledus iešana 60 km garajā posmā no Glaudānu salām līdz Jēkabpilij sākās vien 31. Martā.
Plkst. 23.00 ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedza 83,52 metru virs jūras līmeņa atzīmi, kas par 91 centimetru pārsniedza vēsturiskos 1931. Gada plūdus.
Jāatzīst, ka dzīvojot upju tuvumā, no plūdiem nav pasargāts neviens. Viens no piemēriem – plūdi aizvadītā gada vasarā Latgalē, kad applūdušās mazās upes un strauti nesa lielus zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan ceļu infrastruktūrai.
Bet tagad atgriežamies pie priecīgiem svētku notikumiem.
Visas dienas garumā Jēkabpilī notiek Latvijas simtgades svinības.
Nu pat Vecpilsētas laikumā sācies koncerts “Latvju spēka zīmes Jēkabpilij”, kurā patriotiskas dziesmas izpilda leģendārā latviešu grupa “Pērkons” un dziedošo jēkabpiliešu kopkoris. Koncerta apmeklētāji šajā dzestrajā vakarā Vecpilsētas laukumā var baudīt ne vien dziesmas, bet arī karstu tēju.
Turpinās arī akcija “Brīvības liesmiņas”. Ja kāds vēl nav paguvi, tad tiek aicināts iedegt svecīti pilsētas parkos vai sava mājokļa logas, lai šajos simtgades svētkos izgaismotu pilsētu.
Savukārt svētku izskaņā, ikviens aicināts baudīt svētku uguņošanu pie Daugavas kreisā krasta aizsargdambja.
Ziņu izlaidumu apkopoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele, ar svētku ziņām būsim atpakaļ studijā jau pēc stundas.
22:00
Ir plkst. 22.00. Jau atkal Radio 1 ēterā svētku ziņas, studijā Gunta Ločmele.
Ne viena vien gadsimta garumā Jēkabpils attīstībā liela nozīme ir mūsu tautas likteņupei. Tāpēc noslēdzošā vēstures lappuse šovakar veltīta Daugavai.
Davgava nekad nav bijusi rāma upe, tās plūdumu savērpušas krāces, ūdenskritumi, akmeņi un sēkļi.
21. gadsimta pirmajā pusē bez pārceltuvēm un laivām, pasažierus starp abiem krastiem pārvadāja arī velkoņi. Visbiežāk ļaudis ceļam uz Krustpili izvēlējās eleganto velkoni “Gulbis”. Kases ēkā Daugavas krastā pasažieri pirka biļetas, pa laipām kāpa uz kuģīša klāja. Velkonis kursēja pēc noteikta grafika, vienā braucienā uzņemot 60 pasažierus. Arī velosipēdistiem bija atļauts izmantot velkoni, savukārt zirgu pajūgi, retie motocikli un automašīnas izmantoja prāmi.
Prāmja kustības ceļš atradās aptveni 200 metrus uz leju no tilta vietas un Krustpils pusē vēl aizvien saglabājusies slīpā nobrauktuve. Dažkārt, kad Daugavā bijis augsts ūdens līmenis prāmi jeb pārceltuvi piesēja pie velkoņa, kas veica arī pārcēlāja darbu.
Vēsturē zināmi gadījumi, kad trose, kas savienu pārceltuvi un kuģīti pārtrūkst un pārceltuve peldēja savā vaļā. Tad velkonis peldēja pārceltuvei pakaļ un vienmēr atradās kāds drosminieks, kurš no kuģa leca uz pārceltuves, lai piesietu trosi.
Iepretī Strūves parkam, iedzīvotājus uz pretējo krastu veda arī vietējie laivinieki. Īpaši liels pieprasījums pēc laiviniekiem bija ledus iešanas sezonā, jo “Gulbis” tajā laikā nekursēja.
Rudeņos un ziemās, kad tikko uzsala, īpaša brigāde būvēja ledus tiltu jeb tautā dēvēto laidumu. Šaurākajā Daugavas vietā no abu krastu malām tika atzāģēti gari ledus gabali, kas tika laisti pa straumei tā lai viens no tiem aizķeras otrā upes krastā, tad gaidīja kad gabali sasals kopā. Sākumā šāds tilts bija 10-20 metrus plats, bet pieturoties salam, tas paplašinājās. Lai cilvēki redzētu, kur pārvietoties, gar laiduma malām tika saliktas eglītes. Reizēm gadījās, ka tilts aizpeld prom. Parasti tika cūvēti divi laidumu – viens pie Ašeka smēdes, bet otrs pie tagadējā tilta.
Atliek vien nobrīnīties, kā ļaudis šķērsoja Daugavu vēl pagājušā gadsimta sākumā. Mūsdienās infrastrukrūra ap Daugavu Jēkabpilī ir sakārtota, vairs nav ne jābūvē, ne jāšķērso bīstamie ledus tilti.
Arī šodien Latvijas simtagdes svētkos ikviens aicināts pastaigā pa izgaismoto promenādi, sildīties pie ugunskuriem, klausīties dzeju un dziesmas, bet jau tūlīt, plkst. 22.15 ikviens aicināts izbaudīt svētku uguņošanu.
Bet jau sākot no plkst.22.00 jēkabpilieši un pilsētas viesi aicināti Latvijas simtgades svētku noslēguma balli Jēkabpils kultūras namā, kur enerģiski mūzikas ritmi skanēs mūziķu apvienības Mākoņstūmēji.
Ziņu izlaidumu sagatavoja Iluta Bērziņa un Gunta Ločmele. Lai sirsnīgs un patriotisma piepildīts šis svētku vakars.