Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 2.janvārī
- 02 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents un valdības vadītājs Jaungada uzrunās akcentē tautas pašapziņu un dzīves līmeni; Cilvēki no Vecā gada Latvijā atvadījušies mierīgi; un 42% iedzīvotāju domā, ka šis gads viņiem būs labāks par iepriekšējo.
Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka "Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim". Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā "paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra", un arī nākotnē raugāmies "ar jaunām cerībām un lielu darba sparu". Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un "kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti".
Tikmēr valdības vadītājs Māris Kučinskis Jaungada uzrunā paziņoja, ka statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, vairāk nopelnām un vairāk tērējam un tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim. Politiķis arī atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība, norādot, ka spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Premjers paslavēja savas valdības darbu, paužot viedokli, ka aizejošai valdībai izdevies spert pirmo soli dzīves l;īmeņa paaugstināšanā, paceļot minimālo algu un ieviešot progresīvo ienākumu nodokli.
Turpinām ziņas
Cilvēki no Vecā gada Latvijā ir atvadījušies mierīgi, lai arī bijuši pāris traģiski negadījumi, liecina par sabiedrības drošību gādājošo dienestu sniegtā informācija.
Pērnā gada pēdējā diena uz Latvijas ceļiem aizvadīta līdzvērtīgi ikdienai, taču diemžēl bijis arī traģisks gadījums, kurā gāja bojā cilvēks. Gada pēdējā dienā traģiska avārija notikusi Vecpiebalgas pusē, kur ar sniega motociklu nosities kāds vīrietis. Neskaitot šo negadījumu ar traģiskajām sekām, 2018.gada pēdējā diena uz Latvijas ceļiem aizvadīta salīdzinoši mierīgi - tikuši reģistrēti 50 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta septiņi cilvēki.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša informē, ka kopumā Vecgada vakars un Jaunā gada sagaidīšana no mediķu skatu punkta bijusi salīdzinoši mierīga un izsaukumu skaits un gūtās traumas aizvadītajā diennaktī bijušas līdzīgas ikdienā ierastajam. Jaungada naktī mediķi Vidzemē snieguši palīdzību 14 gadus vecai meitenei, kura saindējusies ar alkoholu. Meitene atrasta guļam laukā uz soliņa. Savukārt Latgalē laukā uz soliņa atrasti divi pusaudži alkohola reibumā. Piesaistot policiju, 11 un 15 gadus vecie zēni nogādāti pie vecākiem. Jaungada nektī gūtas arī sezonai raksturīgas traumas - pieci cilvēki guvuši sasitumus, krītot uz slidenām ielām, bet trīs gadījumos cilvēki nogādāti slimnīcā ar apsaldējumiem.
Jaungada svinību laikā mediķi snieguši palīdzību trīs cilvēkiem, kuri guva traumas, sprāgstot petardēm. Smagu traumu guvis 33 gadus vecs vīrietis Rīgā, kurš, sprāgstot petardei, guvis sejas apdegumus un acu bojājumus. Zemgalē 30 gadus vecai sievietei petarde sprāgusi rokā. Sieviete guvusi nopietnu plaukstas traumu ar plēstām brūcēm. Abi cietušie nogādāti slimnīcā. Savukārt Rīgā 28 gadus vecs vīrietis, kuram plaukstā sprāgusi petarde, no hospitalizācijas atteicies.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka Jaunais gads Rīgā sagaidīts traģiski, jo kādā ugunsgrēkā dzīvību zaudējis cilvēks, bet vēl seši cilvēki nelaimē cietuši. Ugunsgrēks, kurā gāja bojā cilvēks, izcēlies Rīgā neilgi pēc pusnakts - ap plkst.0.30 ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz kādu daudzstāvu dzīvojamo māju. Notikuma vietā tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dzīvoklis pilnā platībā, ir vērojama strauja uguns izplatība un izveidojies spēcīgs piedūmojums. Pirms glābšanas un ugunsdzēsības dienesta ierašanās no ēkas saviem spēkiem bija evakuējušies astoņi cilvēki. Izmantojot autokāpnes un autopacēlāju un lietojot glābšanas maskas, ugunsdzēsēji no ēkas izglāba 18 cilvēkus. Ugunsgrēkā miris 75 gadus vecs vīrietis, bet slimnīcā nogādāti trīs cilvēki - smagā stāvoklī.
Un vēl
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka šis gads Latvijai būs labāks par iepriekšējo, liecina pētījumu centra „SKDS” veiktā aptauja. Uz jautājumu, vai Latvijai šis gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā iepriekšējais, 30% respondentu atbildējuši, ka labāks, bet 8% - ka sliktāks. Pārējie pauduši viedokli, ka gads būs tāds pats kā iepriekš, vai arī nav varējuši izlemt. Šādu jautājumu „SKDS” aptaujās uzdod katru decembri jau kopš 1999.gada, klātienes intervijās aptaujājot apmēram tūkstoti cilvēku visā Latvijā. Pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš vērtē, ka iedzīvotāju noskaņojums par jauno gadu ir salīdzinoši mēreni pozitīvs.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Janvārī notiks Atbalsta grupas nodarbības, kuras vadīs uzturzinātniece un vieglatlēte Anita Siliņa. Nodarbību mērķis ir sakārtot katra dalībnieka uztura šķīvi, iemācīties veiksmīgus veselīga uztura pamatprincipus. Pēc katras teorētiskās nodarbības dalībnieks saņems izdales materiālus, savukārt, pēc praktiskajām nodarbībām - receptes un ieteikumus veselīgai produktu pagatavošanai. Uzsākot nodarbības, katram dalībniekam tiks izveidota personalizētā projekta kartīte. Vietu skaits pasākumā ir IEROBEŽOTS, dalība atbalsta grupas uztura projektā BEZMAKSAS. Projektu īsteno Preiļu novada dome. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 28291082 (Sintija). Pasākums tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projektā “Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei”.
Eiropas Sociālā fonda projektā “Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” no marta līdz jūnijam turpināsies veselīga uztura pagatavošanas meistarklases, aicinot iesaistīties dažāda vecuma un sociālo grupu iedzīvotājus. Nodarbības notiks Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā Preiļos. Arī tās vadīs Anita Siliņa. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā zvaniet – 28291082 (Sintija)
JAUNIEŠIEM Preiļu novadā ir iespēja uzlabot savas prasmes, atrast darbu vai uzsākt mācības, piedaloties projektā. Preiļu novadā tiek īstenots projekts “PROTI un DARI!”, kura laikā jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu tiek iesaistīti dažādos neformālās izglītības un citos pasākumos, aroda apguvē, Jauniešu garantijas pasākumus īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra, kā arī nevalstisko organizāciju un jauniešu centrs. Visi projekta pasākumi un aktivitātes iesaistītajam jaunietim tiek segti no projekta finansējuma. Tālrunis saziņai: 29327010 Santa.
Turpinām ziņas
SIA “Preiļu saimnieks” aicina darbā uz nenoteiktu laiku PROJEKTU VADĪTĀJU projektu dokumentācijas sagatavošanai un vadībai, tajā skaitā Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Pieteikšanās līdz 10. janvārim personīgi SIA “Preiļu saimnieks” Liepu ielā 2, Preiļos, vai sūtot CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu psaimnieks@preili.lv. Tālrunis uzziņām: 29420589.
4. janvārī Preiļos, Jauniešu centrā “ČETRI” norisināsies apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti laureāti 5 nominācijās: Gada sportists; Gada brīvprātīgais; Gada aktīvākais jaunietis; Gada jauniešu balsts un Gada talants. Par muzikālo noformējumu rūpēsies īpašie viesi: Rūta un Līga Pastares; Lauma Zalāne un Studija “Jandāliņš”. Turpinājumā afterparty ar DJ Mart Inc līdz 01:00!
Un vēl
10. janvārī plkst. 10 Preiļu novada Uzņēmējdarbības centrā, Kooperatīva ielā 6, Preiļos (3. stāvā) notiks darba seminārs “Biznesa panākumu programmēšana”Mērķauditorija: esošie un topošie uzņēmēji, kā arī visi cilvēki, kas vēlas piesaistīt panākumus savā dzīvē. Semināru vadīs Marika Rudzīte-Griķe, biznesa un sociālo projektu vadītāja. Semināru rīko Latgales Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Preiļu novada Uzņēmējdarbības centru. Pieteikšanās dalībai seminārā pa tālruni 26636243.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijas piecus gadus eirozonā vērtē kā veiksmes stāstu; Graustu, kuri apdraud cilvēku drošību un dzīvību, īpašniekus plāno sodīt ar cietumsodu; un Baltijas jūrā sagaida lielāko viļņu rekordu.
Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tajā skaitā arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzinis Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Viņš uzsvēra, ka dalība eirozonā ir ļoti svarīga tādām mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija. Viņš stāstīja, ka Latvijas Bankas veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijā ir uzlabojusies gan nodarbinātība, gan investīciju apmērs, gan ekonomikas izaugsmes tempi, kā arī Latvijas atgūšanās no krīzes ir noturīgāka. Pašlaik eirozonā ir 19 no Eiropas Savienības dalībvalstīm un eiro ikdienā lieto 340 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Eiro ir arī otra pasaulē visvairāk izmantotā valūta starptautiskajos norēķinos un valūtu rezervēs pēc ASV dolāra.
Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests gada sākumā nav spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Veselības dienests informē, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē pagaidām nav pieejams. Pagaidām netiek ziņots, kad kļūdas tiks novērstas un sistēma sāks darbu.
Patlaban koruptīvi noziegumi kļūst izsmalcinātāki un tajos arvien biežāk piesaista augstas klases speciālistus, turklāt prognozējams, ka 2019.gadā Latvijā korupcijas riski saglabāsies augsti. KNAB prakse liecina, ka arvien mazāk kukuļdošana novērojama klasiskajā formā. Praksē aizvien biežāk konstatējams, ka kukulis tiek "slēpts" aiz dažāda veida darījumiem. Nozieguma veicēji aizvien biežāk piesaista augstas klases speciālistus, kas veic koruptīva rakstura nozieguma plānošanu un stratēģijas izstrādi. KNAB prognozē, ka 2019.gadā Latvijā korupcijas riski saglabāsies augsti, tomēr, raugoties ilgtermiņa perspektīvā, ir novērojams zināms uzlabojums, ko daļēji apliecina arī korupcijas uztveres indeksa pozitīvā dinamika.
Turpinām ziņas
Ekonomikas ministrija šogad bezdarba līmeni prognozē 6,8% apmērā, teikts ministrijas sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā. Ministrija prognozē, ka bezdarba līmenis 2019.gadā noslīdēs zem 7% robežas un vidēji gadā pietuvosies 6,8%. Savukārt darba meklētāju skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, samazināsies par gandrīz 7000 - līdz aptuveni 67 tūkstošiem vidēji gadā. Šogad būtisks stimuls bezdarba kritumam joprojām būs pieprasījuma faktori - jaunu darbavietu pieaugums.
Ja Saeima iecerei piemērot apcietinājumu graustu, kas apdraud cilvēku drošību un dzīvību, īpašniekiem dos zaļo gaismu, nākotnē tā dēvētos graustu miljonārus, kas nepienācīgi gādā par saviem namīpašumiem, varētu sodīt ar līdz pat astoņu gadu cietumsodu. To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie Krimināllikuma grozījumi, kas nodoti Saeimas Juridiskajai komisijai. Stingrāku vēršanos pret graustu īpašniekiem ministrijai rosinājusi Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.
Un vēl
Naktī uz trešdienu Olandē jeb Ālandu salās, Somijas dienvidrietumos, reģistrētas vēja brāzmas līdz 41,6 metriem sekundē (m/s), vēsta Somijas Meteoroloģijas institūts. Desmit minūšu vidējais vēja ātrums arhipelāga dienvidaustrumos sasniedza 32,5 m/s, kas atbilstoši Boforta skalai ir ļoti stipra vētra. Orkāns sākas, kad vēja vidējais ātrums sasniedz vismaz 32,7 m/s. Saskaņā ar provizoriskiem datiem Somijā pārspēts stiprākā vēja rekords, bet meteorologi to pagaidām nav apstiprinājuši. Iespējams, Baltijas jūrā būs pārspēts lielāko viļņu rekords. Saskaņā ar informāciju visaugstākie viļņi reģistrēti Baltijas jūras centrālajā daļā 2004.gada 22.decembrī, kad tie vidēji bija līdz 8,2 metriem lieli, bet atsevišķu vislielāko viļņu augstums atbilstoši aprēķiniem sasniedza 14 metrus. Prognozes liecina, ka šā gada 2.janvārī viļņu vidējais augstums Baltijas jūras ziemeļu un centrālajā daļā var sasniegt astoņus līdz deviņus metrus. Stiprākās vēja brāzmas, kas reģistrētas Latvijas piekrastē, trešdienas rītā bija 29 m/s Liepājas ostā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības pakalpojumus sociāli apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem cer sākt dalīt vien pēc mēneša; Neatliekamās palīdzības dienests gatavojas iespējamai gripas epidēmijai; un Pieaudzis aukstuma viļņu risks Eiropā šoziem.
Sistēmai, kas ārstniecības personām nodrošinās informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem, tiešsaistē jāsāk strādāt nedēļas laikā, bet jauno kārtību reāli piemērot varētu sākt pēc mēneša, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā pavēstīja veselības ministre Anda Čakša. Ministre skaidroja, ka nedēļas laikā arī pašiem iedzīvotājiem e-veselības sistēmā būtu jāredz savs apdrošināšanas statuss. Savukārt mēneša laikā IT speciālisti prognozē atbilstošu sistēmas darbību.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, īpaši Rīgas reģionā, kurā izsludināts ārkārtas stāvoklis darbinieku trūkuma dēļ, gatavojas potenciāli iespējamai gripas epidēmijai. Pieredze rāda, ka citos gados tā ievērojami palielina izsaukumu skaitu. Gripa 95% gadījumu ir ārstējama, nepiesaistot neatliekamo palīdzību, tādēļ dienests gatavojas sabiedrību informēt par gadījumiem, kuros patiesi nepieciešams izmantot neatliekamo palīdzību.
Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati. Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem jeb 781,4 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,2% no izdevumiem jeb 622,3 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4% no izdevumiem, kas ir 1,064 miljardi eiro. Baltijas valstīm alkohola patēriņa ziņā seko Polija, čehija un Somija. Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Spānijā, Itālijā un Grieķijā.
Turpinām ziņas
Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos. Savukārt no 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknote. Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju. Apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi. Tā ir mežos mītoša nometnieku putnu suga, kas Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama. Kopš 2005. gada mežirbju skaits ir strauji samazinājies. Ornitologi turpina izzināt populācijas sarukuma cēloņus un aicinās šajā darbā iesaistīties arī iedzīvotājus. Kopš 2005. gada, kad Latvijas ornitologu biedrībā uzsāka veikt ligzdojošo putnu uzskaites, mežirbju skaits Latvijas mežos samazinājies par 89%. Tāpēc, lai gan mežirbe joprojām ir bieži sastopama putnu suga, tā uzskatāma par stipri apdraudētu.
Un vēl
Pēdējo dienu laikā gaisa temperatūra aptuveni 25 kilometru augstumā virs Ziemeļpola paaugstinājusies no -76 līdz -13 grādiem, liecina Japānas Meteoroloģijas aģentūras operatīvie dati. Strauja sasilšana stratosfērā sākās īsi pirms Ziemassvētkiem virs Sibīrijas. Prognozes liecina, ka tuvākajās dienās tā beigsies, bet janvāra otrajā nedēļā var sākties jauns sasilšanas vilnis. Pēkšņa stratosfēras sasilšana ir regulāra dabas parādība, kas tika atklāta pagājušā gadsimta vidū, un iepriekšējo reizi tā tika novērota 2018.gada februārī. Pēdējos gados zinātnieki pierādījuši sakarību starp startosfēras sasilšanu un aukstuma viļņiem vidējā platuma grādos, tai skaitā Eiropā. Pirmais aukstuma vilnis Eiropā gaidāms jau šīs nedēļas nogalē, vairāk tas skars Eiropas dienvidaustrumu daļu. Janvāra otrajā pusē un februārī iespējams bargāks sals.