Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 3.janvārī
- 03 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Valdības veidošanā iesaistītās partijas gaida "KPV LV" lēmumu; Iekārtu apmaksai par 70 000 eiro palielinās "Jēkabpils siltuma" pamatkapitālu; un Stājas spēkā grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā.
Politiķis Aldis Gobzems, pret kuru izteikti iebildumi kā "KPV LV" virzītu iekšlietu ministra amata kandidātu, izlēmis balsot pret "Jaunās Vienotības" (JV) vadītu valdību un partijas Saeimas frakcijas sēdē to aicinās darīt arī pārējos frakcijas deputātus, liecina politiķa publicētais paziņojums sociālajā tīklā "Facebook". Līdz ar to politiķi pieļauj, ka "KPV LV" nostāja varētu nebūt vienota, un kāda daļa frakcijas varētu iesaistīties valdībā, bet daļa - nē. Oficiālos komentāros gan parlamentārieši mudina sagaidīt "KPV LV" lēmumu un partiju sarunu rezultātus.
Pateicoties aktīvajai drošības dienestu darbībai, Eiropā pērn notika mazāk teroraktu, bet terorisma draudu līmenis Latvijā šogad nemainīsies un saglabāsies zems, informē Valsts drošības dienests, kas līdz gadumijai saucās Drošības policija. Pagājušajā gadā nozīmīgākos terorisma draudus Eiropas drošībai turpināja radīt islāmistu teroristu grupējums Daīš un tā atbalstītāji. Eiropas valstīs notikušo, kā arī novērsto teroraktu analīze liecina, ka teroristi arvien biežāk izvēlas veikt primitīvus uzbrukumus, kuriem nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās, galvenokārt izmantojot aukstos ieročus vai ar automašīnu ietriecoties cilvēku pūlī. Teroristu galvenie uzbrukuma mērķi Eiropā nemainīgi ir cilvēku masveida pulcēšanās objekti un valsts tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Turpinām ziņas
Lai apmaksātu pašas kapitālsabiedrības SIA "Jēkabpils siltums" iegādātās iekārtas, Jēkabpils dome uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīs 70 tūkstoši eiro. Siltuma ražotājam bijis nepieciešams domes atbalsts, jo tas veicis katlu mājas dūmeņa remontu, kas izmaksājis 40 744 eiro, iegādājies mehānisko filtru, šķeldas žāvēšanas krāsni, auto svarus un sūkni, kas nepieciešami dažādos uzņēmuma objektos. Uzņēmums lūdzis domi daļēji segt izdevumus par remontu un iekārtu iegādi. Domes deputāti atbalstījuši uzņēmuma lūgumu, pretī saņemot jaunu kapitāldaļu skaitu, katru viena eiro nominālvērtībā.
Jēkabpils dome gada pēdējā sēdē lēma par amatu sarakstiem, izveidojot pašvaldībā un pašvaldības iestādēs jaunas amata vietas, kā arī vairākas amata vienības likvidējot. Jēkabpils domes lēmums paredz izveidot jaunu amata vietu pašvaldībā - “izpilddirektora vietnieks”. Šī amata vieta izveidota “lai veiktu Jēkabpils pilsētas pašvaldības efektīvu funkciju realizāciju un pārvaldību”. Maksimālā alga izpilddirektora vietniekam noteikta – 2 tūkstoši 264 eiro mēnesī. Plašāk par jaunizveidotajām un likvidētajām amata vietām Jēkabpils domē un pašvaldības iestādēs lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Šodien stājas spēkā grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā. Minētie grozījumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti trešdien, 2.janvārī. Sākotnēji tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā, bet deputāti vienojās par citu ierosinājumu. Pieņemtā likuma redakcija paredz, ka solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", bet 10,5 procentpunkti tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka šogad solidaritātes nodokļa ienākumi prognozēti 60,29 miljonu eiro apmērā.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
No jaunā gada Aizkraukles novada iedzīvotāji par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu maksās par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā. Izmaiņas tarifā saistītas ar dabas resursu nodokļa pieaugumu. Domē skaidro, ka komunālajam uzņēmumam SIA "Aizkraukles KUK" vairs nav iespēju pieaugošās izmaksas kompensēt ar citām maksā esošajām pozīcijām un uz šķiroto atkritumu apjoma rēķina. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā noteikta 135,88 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa par vienu tonnu vai 16,99 eiro par vienu kubikmetru bez PVN.
No janvāra par 6% paaugstināta maksa par atkritumu izvešanu arī Jaunjelgavas novadā. Līdzšinējo 18,64 eiro par kubikmetru vietā par atkritumu apsaimniekošanu būs jāmaksā 19,8 eiro. Maksa palielināta, ņemot vērā dabas resursu nodokļa likmes paaugstināšanos. Mainīsies arī maksas aprēķins. Līdz šim Jaunjelgavas novada domes apsaimniekotajās mājās pielietota vidējā aritmētiskā maksa par sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu cilvēku mēnesī, neatkarīgi no faktiski radīto atkritumu daudzuma. Savukārt no 2019.gada katrai daudzdzīvokļu mājai tiks uzstādīts savs atkritumu konteiners, un samaksa par atkritumu izvešanu tiks rēķināta katrai daudzdzīvokļu mājai individuāli - atkarībā no izvestā atkritumu daudzuma, proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
Tikmēr Kokneses novadā, mainoties apsaimniekotājam,no šī gada samazinājies atkritumu izvešanas tarifs. No jaunā gada atkritumu apsaimniekošanu Kokneses novadā nodrošina SIA "Ķilupe", kas piedāva iedzīvotājiem zemāku atkritumu izvešanas tarifu. Līdz 2018.gada beigām novadā darbu turpināja SIA "Clean R", kas pakalpojumu nodrošināja par 18,86 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, par kubikmetru. Savukārt "Ķilupes" tarifs ir 15,96 eiro, ieskaitot PVN. Uzņēmums "Ķilupe" ieguvis tiesības turpmākos piecus gadus nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu novadā, uzvarot pašvaldības rīkotajā atklātajā konkursā. "Ķilupe" atkritumu apsaimniekošanas nozarē strādā 20 gadus, uzņēmums ir no Ogres un pašlaik veic atkritumu izvešanas pakalpojumu Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma un Ogres novados.
Turpinām ziņas
Daugavpils tiesa Preiļos noraidījusi Aglonas novada pašvaldības prasību par izpilddirektores Inetas Pogas atlaišanu. Jau ziņots, ka Pogas darbību dome sāka vērtēt 2017.gada beigās, ierosinot dienesta pārbaudi par dažādiem darījumiem un uzņēmuma līgumiem ar vairākām personām. Dienesta pārbaudi vienā no domes sēdēm ierosināja deputāts Vadims Krimans. Pārbaudes laikā izpilddirektores darbā konstatēti pārkāpumi, tāpēc dome lēma uzteikt Pogai darba līgumu un atbrīvot no amata. Taču Pogas atlaišanai nepiekrita Daugavpils valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, un tāpēc dome savu prasību iesniedza tiesā. Vēlāk, domes vadībā nonākot Jānim Butēvicam, dome sākusi runāt par izlīguma noslēgšanu ar izpilddirektori, taču domes deputāti izlīgumu neatbalstīja, un tiesvedība turpinājās.
Šī gada pirmajā pusgadā klientus sāks uzņemt jaunais sociālās aprūpes centrs "Vārkava". Līdz šim līdzīgas iestādes novadā nav bijis, un pašvaldība aprūpes centra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem gadā tērējusi ap 30 tūkstoši eiro savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām. Tāpēc, slēdzot Vārkavas pamatskolu, ēkā nolemts izvietot aprūpes centru. Pašvaldībā informē, ka centrs noteikti ncentrs uzņems līdz 40 klientiem, kas tiks izmitināti vienvietīgās un divvietīgās istabiņās. Tuvākajā laikā plānots noslēgt arī konkursu uz centra vadītāja amatu. Skolas ēkas pārbūve par sociālās aprūpes centru pašvaldībai izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, un pašvaldība izdevumu segšanai izmantojusi aizņēmumu.
8 tūkstoši 126 eiro no Viesītes novada pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta sadalīti meliorācijas sistēmas izbūvei un atkritumu izvešanai. 7 tūkstoši 259 eiro nepieciešami SIA "LC būve" veikto darbu apmaksai. Uzņēmums Smilšu ielā 30 Viesītē izbūvējis meliorācijas sistēmu. Savukārt 867 eiro piešķirti, lai pašvaldības komunālais uzņēmums SIA "Viesītes komunālā pārvalde" varētu norēķināties par lielgabarīta atkritumu izvešanu uz SIA "Vidusdaugavas SPAAO" poligonu "Dziļā vāda".
Un vēl
Kamēr Aknīstes novada pašvaldība nav atradusi pielietojumu slēgtās Asares pamatskolas telpām, tās nolemts izsolīt. Pašvaldība nav atteikusies no ieceres izveidot ēkā veselības un sociālās aprūpes centru, taču, kamēr tiek izstrādāts projekts un aplēsti nepieciešamie ieguldījumi, telpas nolemts izsolīt. Pašvaldība cer, ka kāds uzņēmējs nāks ar savu ierosinājumu par objekta izmantošanu. Skolas ēkas platība ir 1008 kvadrātmetri, tāpat tiek izsolīts šķūnis ar pagrabu. Izsoles sākumcena ir 4 tūkstoši 542 eiro gadā. Izsole pašvaldībā notiks nākamnedēļ, 8.janvārī plkst.11.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā Latvijā mainījies iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā? Itālijā no bruņumašīnas nozog vairāk nekā divus miljonus eiro; un Kādus postījumus nodarījusi pagājušās diennakts sniegavētra?
Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits nedaudz samazinājies, taču tas saistīts ar mazāku jaundzimušo skaitu valstī, nevis migrāciju, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure. Viņa gan atzina, ka dati par iedzīvotāju skaitu pagaidām ir provizoriski, jo tie tiks apkopoti pāris mēnešu laikā. Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par apmēram 9 tūkstošiem iedzīvotāju, kas skaidrojams ar mazāku jaundzimušo skaitu un lielāku mirstību. Savukārt masveida iedzīvotāju izbraukšana uz ārvalstīm vairs nenotiek. No Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārceļas apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriežas Latvijā. Tādejādi pērn migrācija bijusi "nulles" līmenī.
Gada nogalē veiktā uzņēmēju aptauja liecina, ka optimisms par 2019. gadu pieaug, kādēļ arī paredzēts palielināt kompāniju digitālās reklāmas budžetus. Tas noskaidrots iMarketings.lv, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Latvijas Digitālo ekspertu biedrības pērnā gada decembrī veiktajā aptaujā. Jautāti, vai uzņēmēji plāno, ka šogad pieaugs kompānijas apgrozījums, 76% respondentu bija pozitīvi noskaņoti un atbildēja ar «jā». Aptaujā arī noskaidrots, ka 54% paredzējuši 2019. gadā tērēt vairāk līdzekļu digitālās reklāmas budžetam, savukārt offline medijiem tikai 28% plāno palielināt finansējumu, turpretim 25% sacīja, ka tieši pretēji – samazinās naudas līdzekļus tradicionālajiem medijiem.
Turpinām ziņas
Glābējiem izdevies atrast vēl vairāku cilvēku mirstīgās atliekas gāzes sprādziena nopostītajā mājā Krievijas pilsētā Magņitogorskā. Līdz šim oficiāli apstiprināta jau 38 cilvēku nāve, vēsta "Interfax". Krievijas mediji informē, ka starp bojā gājušajiem ir seši bērni, tajā skaitā trīs gadus veca meitenīte. Astoņu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju atrašanās vieta joprojām nav zināma, un varas iestādes pieļauj iespēju, ka arī viņi ir miruši. Gaisa temperatūra naktīs pilsētā sasniedz mīnus 20 grādus pēc Celsija skalas, un šādos apstākļos drupās nav iespēja izdzīvot. Tikmēr Čeļabinskas apgabalā, kur atrodas Magņitogorska, izsludināta sēru diena, un vietējie iedzīvotāji noliek sveces un ziedus traģēdijas vietā.
Noziedznieku grupa Itālijā no bruņumašīnas nozagusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Uzbrukumā laupītāji izmantoja kravas automašīnas un ekskavatoru. Itālijas policijas pārstāvji informē, ka ar bruņoto automašīnu Apūlijas reģionā tika pārvadāta pensiju izmaksai paredzētā nauda. Bandīti ar divām kravas automašīnām nobloķēja ceļu netālu no reģiona galvaspilsētas Bari, apturēja konvoju un ar ekskavatoru uzlauza automobili. Kārtības sargi pašlaik īsteno plašu noziedznieku meklēšanas operāciju, taču izredzes viņus ātri aizturēt ir mazas.
Un vēl
Spēcīgā vētra nodarījusi plašus postījumus Skandināvijas valstīs. Dānijā stihija arī prasījusi vismaz astoņu cilvēku dzīvības. Dānijas varas iestādes informē, ka traģiskākais negadījums notika uz tilta, kas savieno divas valsts salas. Spēcīgais vējš norāva kravas vilciena vagona pārsegu, un tas ietriecās pretī braucošajā pasažieru vilcienā. Katastrofā gāja bojā seši cilvēki, bet vēl 16 guva dažāda smaguma ievainojumus. Divi no cietušajiem miruši slimnīcā.
Vētras dēļ satiksme trešdien tika traucēta arī kaimiņvalstī Zviedrijā. Prāmju kompānijas uz laiku atcēla reisus uz Gotlandes salu, savukārt nolauztie koki valsts kontinentālajā daļā daudzviet bloķēja automaģistrāles. Vētras laikā no kāda kuģa Ziemeļjūrā iekrita apmēram 270 konteineri, tajā skaitā tvertnes ar bīstamām vielām. 21 konteiners ar sadzīves priekšmetiem izskalots Nīderlandei piederošajās salās, bet ķimikāliju konteineru meklējumi turpinās.
Latvijā pagaidām vētra aizvadīta samērā mierīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka aizvadītajā diennaktī saņemti vairāk nekā 45 izsaukumi saistībā ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem. Gandrīz visi izsaukumi bija saņemti Rīgā un Pierīgā, bet pāris - arī Kurzemē un Vidzemē.
Saskaņā ar sensoru datiem Gulbenes novērojumu stacijā sniega dziļums pēdējā diennaktī pieaudzis no 9 līdz 19 centimetriem, Daugavpilī - no 8 līdz 14, Jēkabpilī - no 7 līdz 13 centimetriem. Visvairāk sniega saglabājas Alūksnes augstienē, kur sniegs zemi klāj vairāk nekā 20 centimetru biezumā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: "KPV LV" izvirza prasības "koalīcijas kodolam", bet Gobzems atsakās no iekšlietu ministra krēsla; Jēkabpils dome liek draudzei sakārtot bīstamu daudzdzīvokļu namu ; un Latvijas Universitāte šogad ar plašu programmu atzīmēs savu simtgadi.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija šodien nolēma turpināt valdības veidošanas sarunas, izvirzot prasību kopumu, kas nodotas tā dēvētajām koalīcijas "kodolam", žurnālistiem sacīja "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs. Viņš atzina, ka Gobzema kandidatūra šim amatam bijis tāds kā "klupšanas akmens" jaunās valdības izveidošanai. Zakatistovs minēja, ka ir piecas "KPV LV" prasības. Viņš norādīja, ka šis ir vienots frakcijas lēmums.
Starp "KPV LV" piecām prasībām koalīcijas "kodolam" ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amats, kā arī neveidot jaunus ministru amatus. "Jaunās vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa valdības piedāvājumā bija iecerēts jauns demogrāfijas lietu ministra amats, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK)no Nacionālās apvienīobas nodrošinātu trīs vietas valdībā, jo sākotnēji bija iecerēts, ka vietai valdībā tiks pielīdzināts Saeimas priekšsēdētājas amats, kuru ieņem Ināra Mūrniece. Kopumā "KPV LV" izvirzījusi piecas prasības - Kariņu kā valdības vadītāju, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatus, neveidot papildu ministra amatu, kā arī prasības attiecībā uz iesaisti teritoriālās reformas veikšanā.
Ekonomikas ministrija iesniegusi valdības komitejā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, paredzot no 2022.gada atcelt obligātā iepirkuma komponenti, valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā - no 2022.gada 1.janvāra - atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.
Polijas Gaisa spēki no šodienas pārņēmuši NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas vadību, paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos dislocēti četri Polijas iznīcinātāji "F-16", kas nomainījuši četras Beļģijas lidmašīnas "F-16". Misiju no Emari aviobāzes Igaunijā ar pieciem iznīcinātājiem "Eurofighter Typhoon" atbalsta Vācija. NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.
Turpinām ziņas
Evaņģēlisko kristiešu baznīcas "Jaunā paaudze" Jēkabpils draudzei līdz 2.septembrim jāsakārto bīstamā daudzdzīvokļu māja Madonas ielā 27b Jēkabpilī, lēmusi pilsētas dome. Būvei ir pieci virszemes stāvi un viens pagrabstāvs. Apsekojot ēku, pašvaldības būvvaldes speciālisti pamanījuši, ka tās pamatos ir plaisas. Tāpat vairākos stāvos iebrukuši dzelzsbetona pārseguma paneļi. Lietus, sniega un citu nokrišņu rezultāta ietekmē izdrūp fasādes baltais silikāta ķieģelis, tā nestspēja samazinās un iespējama tālāka caurumoto dzelzsbetona pārsegumu paneļu iebrukšana. Lai novērstu apdraudējumu cilvēku drošībai un pilsētvides ainavas degradāciju, dome uzdevusi "Jaunās paaudzes" draudzei līdz janvāra beigām daudzdzīvokļu namu norobežot. Savukārt pilnīga ēkas sakārtošana jāveic līdz septembrim. Gadījumā, ja īpašums netiks sakārtots, pašvaldība to paveiks pati, ieguldītos līdzekļus piedzenot no īpašnieka.
Šajā 2018./2019.gada medību sezonā Latvijas mežos nomedīti 55 lūši un 199 vilki. Valsts meža dienesta Medību daļa informē, ka lielo plēsēju populācija ir vērtējama kā stabila, ko papildus apliecina šajā medību sezonā nomedītais plēsēju skaits un tā struktūra. Plēsēju populāciju labvēlīgi ietekmē pietiekamā barības bāze, piemēram, stirnas, staltbrieži un bebri. Jau ziņots, ka 2018./2019.gada medību sezonā pieļaujamais lūšu nomedīšanas apmērs ir 150 lūši, un tas salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu nav mainījies. Savukārt pieļaujamais nomedījamo vilku skaits 2018./2019.gada medību sezonā ir 280 dzīvnieku. Medības ilgst līdz 31.martam.
Un vēl
Latvijas Universitāte šogad ar plašu programmu atzīmēs savu simtgadi. Augstskolas jubilejai veltīti pasākumi sāksies jau janvārī. Viens no tiem - jaunās Zinātņu mājas atklāšana Torņkalnā 28.janvārī plkst.14. Nākammēnes Latvijas universitātē risināsies ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference. Februārī paredzēta arī Baltijas jūras zinātņu diena. Universitātes gadsimta svinēšana tiks turpināta ar plašu UNESCO atbalstītu Pēterim Šmitam veltītu konferenci. Savukārt svētku simtgades kulminācija paredzēta 27.septembtī "Arēnā Rīga", kad notiks pasākums plašākai publikai ar visu universitātes amatiermākslas kolektīvu dalību.