Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 16.janvārī
- 16 janvaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijas premjerministre zaudē balsojumā par "Breksita" vienošanos; Gripa šosezon Latvijā jau laupījusi divu cilvēku dzīvības; un Zināmi no Ekvadoras vestā kokaīna kontrabandistu vārdi.
Tikmēr latvijā topošās koalīcijas partijas virzās uz sadarbības modeli, kur jautājumi tiks risināti pēc vienprātības principa. Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš žurnālistiem sacīja, ka partijas vakar teju divas stundas spraigi diskutēja par sadarbības līgumu un vienojušas par 90% no tā. Risināt jautājumus pēc vienprātības principa ir teju vienīgais iespējamais veids šajā Saeimā, uzskata Kariņš. Viņš skaidroja, ka nevienai partijai nav būtiska balsu pārsvara un pārstāvniecība parlamentā ir līdzīga, līdz ar to neviens nevar uzspiest savu viedokli pārējiem. Viņa vērtējumā, topošās koalīcijas partijas ir pierādījušas, ka spēj atrast kopsaucējus, lai arī sākotnēji tām ir dažādi viedokļi noteiktos jautājumos. Politiķi šodien un rīt turpinās diskusijas par valdības deklarāciju un sadarbības dokumentiem.
Turpinām ziņas
Gripa šosezon Latvijā jau laupījusi divu cilvēku dzīvības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati. Abiem pacientiem laboratoriski bija apstiprināta gripa. Viņi nebija vakcinēti. Abi mirušie ir vīrieši vecumā no 30 līdz 59 gadiem. Iepriekšējā gripas sezonā šī infekcija dzīvību laupīja 91 cilvēkam, bet vēl gadu iepriekš - 75 cilvēkiem. Jau ziņots, ka latvijā izsludināta gripas epidēmija un visvairāk saslimušo ir Valmierā. Tāpat arī par pagājušajā nedēļā stacionētiem pacientiem ar gripu ziņoja sešas Latvijas slimnīcas, tajā skaitā Jēkabpils, kurās kopumā hospitalizēti 113 pacienti. Eepidemiologi atgādina - lai novērstu vīrusu izplatīšanos, ja cilvēkam ir gripa vai gripai līdzīga saslimšana, šķaudot vai klepojot jāizmanto salvetes un pēc tam jānomazgā rokas. Epidemiologi aicina saslimšanas gadījumā palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs. Šādu viedokli viņš pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Zemgales reģionālās padomes organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu. Kopumā Bauskā notikušās konferences laikā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītu problēmu, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, un beidzot ar nepārdomātu un uz attīstību nevērstu līdzekļu tērēšanu reprezentatīviem objektiem. Tika atzīts, ka Latvijā beidzot ir jārealizē administreatīvi teritoriālā reforma.
Jau ziņots, ka šogad Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera Zemgales plānošanas reģionā rīko vairākas konferences par administratīvi teritoriālo reformu. Diskusijas par šo tēmu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē Jelgavā 5.aprīlī.
2018.gadā Zemgales reģionā palielinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, bet ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaits bijis zemākais pēdējos sešos gados. Pērn Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 3 tūkstošo 235 notikumiem, no kuriem 1679 bija ugunsgrēki, 1015 glābšanas darbi, bet 541 izsaukums bija maldinājums. Ugunsgrēku skaits bija lielākais pēdējos trijos gados, glābšanas darbu skaits saglabājās aizvadītā gada līmenī, bet gandrīz uz pusi pieauga maldinošo izsaukumu skaits. Pērn Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki, kas ir par sešiem cilvēkiem mazāk nekā 2017.gadā. Arī ugunsgrēkos cietušo skaits samazinājās no 57 cietušajiem 2017.gadā uz 21 cietušo 2018.gadā. Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Jēkabpilī, Engures, Jaunpils, Jelgavas un Pļaviņu novados.
Un vēl
Kokneses novadā uzietā kokaīna rekordkrava esot slēpta vecajā fermā "Mazkārkļi”, kur pirms tam darbojies gateris un autoserviss, zina stāstīt novada iedzīvotāji. Tikmēr Ekvadoras policija paziņojumā min kokaīna lietā Latvijā aizturēto piecu personu vārdus, to vidū ir arī fermas īpašnieks. Koknesieši vietējam laikrakstam "Staburags" atklāj, ka "Mazkārkļu" fermas tuvumā manījuši melnas automašīnas ar bruņotiem vīriem maskās. Aculiecinieki redzējuši, ka pirmdienas pēcpusdienā fermā ievesta krava un pēc tam sākusies policijas rosība, kas turpinājusies līdz pat otrdienas vakaram. Ekvadoras policija savā mājaslapā informē, ka kokaīna lietā Latvijā aizturētas piecas personas – fermas īpašnieks Andris E., krāvēji Jānis B. un Edgars E., apsargs Imants B. un kāds Agris V.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Preiļu novadā dzimstība 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugusi par 9%, liecina novada Dzimtsarakstu nodaļas apkopotā statistika. Kopumā nodaļā pērn veikti 96 dzimšanas reģistri, bet 2018.gadā tādu bijis 88. Novadā piedzimušas 38 meitenes un 58 zēni. Lielākā daļa - 41 - no mazuļiem ģimenē ir pirmais bērns. Piecās ģimenēs novadā turpmāk augs četri bērni, bet divās ģimenes piedzimis piektais un sestais bērns. Tāpat vienā no ģimenēm pasaulē nākuši dvīņi. Populārākie vārdi 2018. gadā meitenēm novadā bijuši Alise, Evelīna, Veronika, bet zēni bieži saukti par Artjomiem, Artūriem, Jēkabiem, Markusiem, Markiem un Robertiem. 2018.gadā reģistrētas 44 laulības, kas ir par piecām mazāk nekā 2017.gadā. Tāpat pērn novadā noformēti 165 miršanas reģistri, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad reģistrētas 186 mirušās personas.
10. janvārī svinīgi tika atklātas Preiļu novada uzņēmējdarbības centra koprades telpas, kuru izveides ieceri pašvaldība loloja jau ilgāku laiku un finansiālu atbalstu sniedza Latgales plānošanas reģiona piešķirtā naudas balva konkursā par iegūto 1.vietu “Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai”. Šāda veida pakalpojums šobrīd Preiļos līdz šim nebija pieejams.
8. februārī plkst. 19.00 Preiļu kultyūras namā notiks Preiļu novada uzņēmēju un lauksaimnieku GADA BALLE. Pasākuma programmā: uzņēmēju un lauksaimnieku godināšana, darbosies laimes aka un par labsajūtu gādās šarmantais, noslēpumainais kungs. Balli spēlēs enerģiskais un daudzveidīgais ,,Sarīkojumu Ansamblis”. Savu dalību sarīkojumā aicinām pieteikt līdz 28. janvārim, zvanot Inetai Liepniecei t. 26636243 vai Elzai Spodrai Elstei t. 29426188.
Turpinām ziņas
Līdz 21. janvārim mākslinieki ir aicināti iesniegt savus darbus, lai pieteiktos dalībai konkursam “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”. Darbi iesniedzami Rīgas Sv. Pētera baznīcā, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00. Tiek gaidīti glezniecības darbi eļļas, akvareļa, temperas, akrila vai pasteļa gleznojuma tehnikā. Viens autors drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs darbus un iesniegtais gleznojums nedrīkst būt tapis senāk kā trīs gadus atpakaļ. “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas pretendenti tiks paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2019. gada 19. martā, tās ieguvējs taps zināms rudenī, izstādes atklāšanā Preiļos.
Šogad, tāpat kā divus iepriekšējos gadus, janvāra nogalē cīņas par Preiļu novada čempiona titulu uzsāks novusa spēles cienītāji. Interesenti tiks gaidīti otrdienu vakaros Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas muzeja telpās, lai noskaidrotu labākos novusa spēles lietpratējus. Sacensības sākas 29. janvārī plkst. 18.00 Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas muzeja telpās un turpinās katru nākošo otrdienu tajā pašā laikā.
Un vēl par kultūras pasākumiem
19. janvārī plkst. 18.00 Preiļu kultūras namā notiks atpūtas sarīkojums “Jaungada eglīte”. Pasākumā piedalās: senioru ansamblis ,,Kaļinušķa”,’sieviešu vokālais ansamblis ,,Rjabinuška”, eksotisko deju grupa ,,Fazira”. Par muzikālo atmosfēru rūpēsies DJ Jevgēnijs. Biļešu iepriekšpārdošana Preiļu kultūras centra kasē. Biļešu cena: 5 eiro.
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar Preiļu novada Kultūras centru aicina 21. janvārī plkst. 13:30 laukumā Raiņa bulvārī 19, Preiļos Barikāžu atmiņu ugunskurs. Ieklausīties barikāžu dalībnieku atmiņās un baudīt tradicionālo “barikāžu putru”. Turpinājumā - plkst. 14:00 Preiļu kultūras namā Ginta Grūbes dokumentālā filma “LUSTRUM”. VDK aģenti Latvijā un čekas metodes.
23. janvārī plkst. 16:00 Preiļu Mūzikas un mākslas skolas zālē izskanēs Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas Pūšaminstrumentu nodaļas audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: «KPV LV» nesaskaņu dēļ Kaimiņš varētu zaudēt frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu; Jēkabpilī notiks barikāžu atceres pasākums - “Janvāra patiesības” un Pēc ceturtdienas atkušņa brīvdienās atgriezīsies sals un sniegs.
Partijas "KPV LV" nesaskaņu dēļ tās frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu varētu zaudēt partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Nesaskaņas "KPV LV" kļuva redzamas, kad valdības veidotājs Krišjānis Kariņš atteicās savā Ministru kabinetā ņemt "KPV LV" otru līderi Aldi Gobzemu. Kaimiņš publiski bija aicinājis Kariņu "neiekļaut topošajā valdībā līdzšinējos ministrus un arī "KPV LV" pārstāvi Gobzemu", lai valdību varētu izveidot pēc iespējas ātrāk. Beigās "KPV LV" frakcijas sēdē nolēma turpināt sarunas par valdības veidošanu, savukārt Gobzems paziņoja, ka atteicies no iekšlietu ministra amata topošajā valdībā un nebalsos par "Jaunās Vienotības" veidoto valdību. Pašlaik norisinās darbs pie valdības deklarācijas, bet sarežģījumus radījusi koalīcijas partneru dažādā izpratne par to, kā sadarboties. "KPV LV" ir iebildumi pret ieceri topošās valdības partijām savu rīcību koordinēt sadarbības padomē – tas līdzinātos līdzšinējai koalīcijas padomei, ko "KPV LV" priekšvēlēšanu laikā solīja likvidēt.
Aizejošās valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir skeptisks par iespēju atcelt obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu jau šogad martā bez tiesvedībām. Ašeradens skaidroja, ka Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību paredz noteiktus "zaļās" enerģijas mērķus, proti, atjaunojamajiem energoresursiem kopējā energobilancē jāsasniedz 40%. Ja pārtrauc OIK sistēmu, tad ir skaidrs, ka Latvija šos mērķus nesasniegs. Tāpat ministrs norāda uz iespējamām investīciju tiesvedībām, jo, ņemot vērā ES un Latvijas likumdošanu, investori ir veikuši ieguldījumus "zaļās" enerģijas ražošanā. Atceļot strauji OIK, investori varēs pieprasīt kompensāciju par atkāpšanos no iepriekš likumos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šāda scenārija gadījumā kompensācijās izmaksājamās summas variē no 200 miljoniem eiro līdz pat vienam miljardam eiro.
Pēc divu gadu rekonstrukcijas vakar durvis vēra Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons. Ne visi tirgotāji gan par jaunajām telpām ir sajūsmā, jo vietas ir mazāk – daļu no paviljona tagad aizņem jauna koncepta ēdināšanas zona. Tirgus vadība cer, ka Gastronomijas paviljons būs flagmanis visa Centrāltirgus pārvērtībām, no padomju estētikā iestrēgušas tirgošanās vietas kļūstot par modernu un rietumniecisku tirgu. Nākamo šovasar sāks rekonstruēt Centrāltirgus ikonisko Zivju paviljonu.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī. Vienas MWh siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,37 eiro jeb par 0,35 eiro dārgāk nekā novembrī. Visdārgāk apkure decembrī izmaksājusi mājas Liepu ielā 22 iemītniekiem, - 2,22 eiro kvadrātmetrā jeb par 0,51 eiro vairāk nekā novembrī. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Dārza ielas 2 iemītnieki – 1,79 eiro kvadrātmetrā, Draudzības alejas 16 – 1,78 eiro kvadrātmetrā, Dārza ielas 1 – 1,75 eiro kvadrātmetrā un mājas Kaļķu ielā 1 iemītnieki – 1,75 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Viesītes ielā 41 iemītniekiem – 0,86 eiro, Nameja 32 – 0,93 eiro kvadrātmetrā, Ziemeļu ielā 6 un Viesītes 39, kur abās kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 0,94 eiro un Bebru 7 – 0,95 eiro. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”, skatieties uzņēmuma sagatavotajā tabulā.
25. janvārī, plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā notiks barikāžu dienu atceres pasākums “Janvāra patiesības”. Tajā aicina tikties, ieklausīties, aizdomāties, pakavēties atmiņās – gan tā laika aculieciniekus un notikumu dalībniekus, līdzdomātājus, gan jauno paaudzi, kuros izpratne par barikāžu dienām veidojas no stāstiem, fotogrāfijām, filmām un uzziņu atskatiem. Pasākumu caurvīs dzeja, filmu fragmenti, dejas, dziesmas, sarunas, viedokļi, patiesības. Pasākumā piedalīsies Ilze Būmane - Grasmane, grāmatas “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne” autore, Dainis Īvāns, kas pārstāv Jēkabpils Latviešu biedrību, muzicēs haralds Sīmanis, kā arī uzstāsies Jēkabpils tautas deju kolektīvi – Sadancis un Kauranieši. Pasākums bez ieejas maksas.
Un vēl
Ceturtdien visā Latvijā gaidāms atkusnis, daudzviet arī līs, bet brīvdienās atgriezīsies gan sals, gan sniegs, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ceturtdienas naktī Latviju sasniegs spēcīgs ciklons, tādēļ naktī piekrastē sāks līt, citviet puteņos, bet dienā visā valstī gaidāms slapjš sniegs, daudzviet lietus. Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas 11-16 metri sekundē, piekrastē līdz 20-22 metriem sekundē. Gaisa temperatūra dienā sasniegs +1..+5 grādus. Jau piektdienas naktī vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, debesis bieži skaidrosies un atgriezīsies sals, temperatūra būs no nulles piekrastē līdz -10..-12 grādiem Vidzemē. Arī brīvdienās saglabāsies neliels sals un turpinās brīžiem snigt, vairāk Vidzemē. Nākamnedēļ dominēs sals.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā "Brexit" neskaidrības var ietekmēt Latviju? "Augstsprieguma tīkls" šogad attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro; un Pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem.
Jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" galvenais vārds pašlaik ir neskaidrība. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica intervijā latvijas radio uzsvēra, ka pašiem britiem pēc noraidošā balsojuma par "Brexit" vienošanos tagad jāpieņem lēmums, ko viņi grib - "cieto Brexit", izmaiņas līgumā ar ES vai vēl kādu citu variantu. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā telekanālām LNT sacīja, ka vakardienas britu balsojums nozīmē, ka panāktā vienošanās, kas tikusi vērtēta arī kā optimāla Latvijas interesēm, ir izgāzusies, un britu valdībai tagad ir trīs dienas, lai sagatavotu jaunu vienošanos. Rinkēvičs bija skeptisks par jauna referenduma sarīkošanas iespējām. Viņš domā, ka britu sabiedrība pašlaik ir tik sašķelta, ka nevienam viedoklim nav īsti pārsvara, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāds būtu šāda referenduma iznākums. Turklāt briti ir nonākuši lielā laika trūkumā, jo, ja tiks nobalsots arī par neuzticību Terēzes Mejas valdībai, Lielbritānija var nonākt arī līdz ārkārtas vēlēšanām, un tad līdz marta beigām jaunu izstāšanās līgumu nebūtu iespējams izstrādāt.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu kandidēt vairāki līdzšinējās valdības ministri, liecina "Latvijas Televīzijas" rīcībā esošā informācija. Partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta līderis varētu būt Eiropas Komisijas viceprezidents, kādreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Tāpat sarakstā varētu tikt iekļauta pašreizējā eiroparlamentāriete Inese Vaidere un Rīgas domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK saraksta līderis jau vairākus gadus nemainīgi varētu būt pašreizējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, bet otrā sarakstā varētu būt kultūras ministre Dace Melbārde. LTV rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka starp kandidātiem varētu būt arī žurnālists Ansis Pūpols. Viens no Zaļo un zemnieku savienības saraksta līderiem varētu būt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Kandidēt varētu arī divas līdzšinējās valdības ministres - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pirmais numurs EP vēlēšanām varētu būt Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Gall. Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta vēlēšanām notiks no 6. līdz 21.martam.
Valsts policija pirmo reizi īstenos informatīvu drošības kampaņu gājējiem-senioriem "Strauja sirds, bet kājas lēnas", jo pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Kampaņā iseniorus aicinās nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Turpinām ziņas
Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" šogad attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro, no kuriem 40 miljoni eiro būs Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums,. Pēc kompānijā vēstītā, lielākās investīcijas paredzētas projekta "Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums" realizācijā - elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 miljonus eiro, bet kopumā projektam paredzēts tērēt 84 miljonus eiro. Savukārt "Kurzemes loks" trešā posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs - tiks ieguldīti 24 miljoni, bet kopumā projektam atvēlēti 128 miljoni eiro. Septiņus miljonus eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 miljoniem eiro šogad plānots ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2-Rīgas hidroelektrostacija (HES) izbūvē.
Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019.gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas veiktās prognozes. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt šī gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā. Salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu nodarbinātības līmeni, Latvijā tas ir zemāks. Tas savukārt nozīmē, ka valstī vēl ir potenciāls piesaistīt darba tirgum ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
Un vēl
Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem, noskaidrots Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju interesēm, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem. Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt, viņuprāt, trīs uzticamākos medijus, kā arī pamatot šo izvēli, un apkopotie dati liecina, ka uzticamāko mediju hierarhija būtiski neatšķiras no mediju popularitātes hierarhijas - aptaujātie patērē tos medijus, kuru sniegtajai informācijai viņi uzticas. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas sabiedrībai vairāk uzticas televīzijai - 52% gadījumu respondenti kā uzticamāko mediju nosaukuši kādu no televīzijas programmām, kurai seko interneta resursi - 29%, radio - 15%, preses izdevumi - 14% un sociālie mediji - 9%.