Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 4.martā
- 04 marts 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:No šodienas Jēkabpilī sāksies Neretas ielas rekonstrukcija un gaisa tilta par Kļavu ielu nojaukšana; Latvijas iedzīvotāju reālie ienākumi pērn vidēji palielinājušies par 7,2%; un Šonedēļ Latvijā gaidāmi vairāki cikloni.
No šodienas kravas transporta plūsma, kas pilsētā iebrauc pa Neretas ielu jeb apbraucamo ceļu no Viesītes puses tiks novirzīta pa Ledus ielu gar autoostu Vienības ielas aplī un tālāk pāri tiltam. Savukārt kravas transporta plūsma, kas nāk no Krustpils puses, tiks virzīta līdz satiksmes aplim Brīvības un Vienības ielas krustojumā un tālāk pa Brīvības ielu līdz Brīvības un Neretas ielas satiksmes aplim un laukā no pilsētas. Vieglais transports virzienam uz neretas ielu varēs izmantot Ledus ielu.
No šodienas apmēram mēnesi, kad transporta kustība zem gaisa tilta būs pilnībā slēgta, ir mainīts pilsētas autobusu kusēšanas maršruts. Autobusi, kas kursē no poliklīnikas virzienā uz staciju, uzņems pasažierus pieturvietā “Bebru iela” mikrorajona pusē, tad kursēs līdz Auseklīša un Zvejnieku ielas krustojumam, kur griezīsies riņķī un brauks atpakaļ uz Kļavu ielu, Auseklīšu ielu, Bebru ielu, Neretas ielu, Ledus ielu, Vienības ielu un tālāk pāri tiltam.
Savukārt autobusi, kas brauc no stacijas no V ienības ielas apļa pa Ledus ielu dosies uz Neretas ielu, tālāk pa Bebru ielu līdz pieturvietai “Bebru iela”, kas atrodas lielveikala DEPO pusē un Auseklīša un Zvejniekielas krustojumā griezīsies riņķī un dosies atpakaļ līdz Neretas ielai un trālāk pa ierasto maršrutu. Sabiedriskā transporta pietura no Kļavu ielas, kas līdz šim atradās iepretī RIMI pie degvielas uzpildes stacijas VIADA, ir pārvietota uz Ledus ielu pie Autoostas.
Turpinām ziņas
Lai novērstu bažas par Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamo iejaukšanos ar viņu saistīto krimināllietu izmeklēšanā, bankas padome nolēmusi prezidentu norobežot no centrālajā bankā esošās informācijas par šiem kriminālprocesiem, informē Latvijas televīzija. Jau ziņots, ka Eiropas Savienības Tiesa atjaunoja Rimšēviču amatā. Saistībā ar šo faktu tiesībsargājošās iestādes norādījušas, ka Rimšēviča atgriešanās amatā izmeklēšanai neesot traģiska. Bankā Rimšēvičs nestrādās ar slepeniem dokumentiem, jo pērn viņam atņemta pielaide valsts noslēpumam. Arī šīs lietas prokurore ir pārliecināta, ka bankas prezidents nemēģinās ietekmēt padotos. Pats Rimšēvičs pēc atgriešanās darbā vēl nav sniedzis intervijas medijiem, norādot, ka vispirms jāiepazīstas ar situāciju Latvijas Bankā, savukārt šonedēļ viņš dosies uz Eiropas centrālās bankas padomes sēdi Frankfurtē.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto jeb pirms nodokļiem darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, kas ir par 8,4% jeb 78 eiro vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā arī privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā augusi par 8,4%, sasniedzot 991 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1032 eiro. Savukārt vidējā neto jeb pēc nodokļiem darba samaksa pagājušajā gadā Latvijā bija 742 eiro jeb 73,9% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9%, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018.gadā par 2,5%, bija 7,2%. No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, straujāk pieauga Kurzemē - par 10,8%, Latgalē - par 9,6% un Pierīgā - par 8,9%. Mazākais pieaugums gada laikā bija Zemgalē - 7,9%.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nedaudz vairāk kā 10 000 parakstu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu. Parakstu vākšanu pagājušajā gadā sāka Uģis Polis. Šogad iniciatīvas parakstītāju skaits sācis palielināties, izskanot plānam par vairākiem miljoniem eiro atjaunot Uzvaras parku. Iniciatīvas autors pauž pārliecību, ka Uzvaras piemineklis ir kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tās tautai. Poļa ieskatā demontējot pieminekli tiktu atjaunots Latvijas un latviešu tautas gods un cieņa.
Un vēl
Vairāku ciklonu ietekmē šonedēļ Latvijā bieži gaidāmi nokrišņi un reizēm pūtīs stiprs vējš, liecina jaunākās laika prognozes. Otrdien un naktī uz trešdienu, ciklona centram šķērsojot Latvju, brāzmainu dienvidrietumu vēju nomainīs ziemelis, kas trešdien atnesīs nelielu salu un sausāku laiku. Sagaidāms, ka ceturtdien ieradīsies nākamais ciklons, tā ietekmē gaisa temperatūra piektdien varētu paaugstināties līdz +4..+9 grādiem. Gaidāmi nokrišņi un iespējami stipri vēji. Ciklonam aizejot, nākamās nedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks. Taču drīz vien būs gaidāms jauns ciklons. Atbilstoši "Global Forecast System" prognozei nokrišņu daudzums marta pirmajā pusē pārsniegs visa mēneša normu. Gaidāmie nokrišņi mazinās pagājušā gada sausuma sekas.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Preiļu novada domes deputāti grozījuši noteikumus "Par materiālo palīdzību Preiļu novadā", papildinot pašvaldības sniegto atbalstu Preiļu novada daudzbērnu ģimenēm un ieviešot 40 eiro pabalstu mācību līdzekļu iegādei daudzbērnu ģimenes skolēniem. Paredzētais pabalsts ir vienreizējs, tā apmērs vienam skolēnam tiek noteikts 40 eiro gadā. Lai saņemtu pabalstu, bērnu likumiskajam pārstāvim Labklājības pārvaldes Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodaļā jāiesniedz iesniegums, norādot bērna datus un izglītības iestādi. Ja pilngadību sasniedzis bērns iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, ir jāiesniedz arī izziņa no izglītības iestādes, kurā bērns mācās. Pabalsta izmaksai iesniegumus paredzēts sākt pieņemt jūlijā, augustā un septembrī.
Ceļu uzturēšanai un būvniecībai Preiļu novada autoceļu fondā šogad paredzēti 446 tūkstoši 748 eiro. 303 tūkstoši 768 eiro ir "Latvijas Valsts ceļi" piešķirtā mērķdotācija novadam, bet pārējā summa ir līdzekļu atlikums uz 1.janvāri. Pašvaldībā norāda, ka valsts piešķirtā mērķdotācija ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, lai gan būvdarbu izmaksas ir augušas. Pašlaik autoceļu un ielu uzturēšanas darbiem ziemā novirzīti 83 tūkstoši 908 eiro, no kuriem 47 tūkstoši 608 eiro ieplānots izlietot pilsētā, bet 36 tūkstoši 300 eiro - pagastu teritorijās. Caurteku, segumu uzturēšanai un kopšanai atvēlēti 282 tūkstoši 841 eiro, satiksmes organizēšanas darbiem - satiksmi regulējošo ceļa zīmju iegādei un uzstādīšanai, horizontālā marķējuma atjaunošanai un luksoforu apkalpošanai - 17 tūkstoši eiro. Būvprojektēšanai Aglonas, Kooperatīva un Kārsavas ielām un citiem ar to saistītiem izdevumiem paredzēti 33 tūkstoši eiro.
Turpinām ziņas
Līvānu novada saldējumu ražotājs "Saltums 2" ražošanas iekārtās plāno ieguldīt 340 tūkstoši eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Kompānija par 250 tūkstoši eiro plāno iegādāties saldējuma vārīšanas līniju, bet par 90 tūkstoši eiro - nepārtrauktas darbības frīzeri saldējuma ražošanai. Iekārtas plānots iegādāties un uzstādīt, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Kompānijas valdes loceklis Andis Teivāns aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar jaunu ražošanas iekārtu iegādi kompānija plāno par apmēram 30% palielināt ražošanas jaudas salīdzinājumā ar esošajām un paplašināt iespēju pārdot "Saltums 2" ražoto saldējumu Latvijas tirgū.
Aizkraukles slimnīcā atjaunota valsts apmaksātā mamogrāfijas izmeklējuma veikšana. Pagājušā gada izskaņā Aizkraukles slimnīca iegādājās un uzstādīja jaunu mamogrāfu un saņēma arī Radiācijas drošības centra licenci, tāpēc nacionālais veselības dienests šī gada janvārī atjaunoja pakalpojumu apmaksu. Jau ziņots, ka no 17.augusta uz laiku tika apturēta valsts apmaksātā mamogrāfijas izmeklējuma veikšana Aizkraukles slimnīcā.
Lubāna ezera austrumu dambis tiks nodots valstij meliorācijas sistēmu uzturēšanai, lēmusi Rēzeknes novada dome. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums "Lubānas ezera austrumu dambis" Nagļu pagastā nav nepieciešams novada pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, nolemts nodot to bez atlīdzības īpašumā valstij Zemkopības ministrijas personā. Īpašums sastāv no 11 hektāru plašas zemes vienības un inženierbūves "Austrumu dambis". Ministrijai īpašumu nodos pretplūdu pasākumu nodrošināšanai un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai.
Un vēl
Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 40. panta pirmo daļu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, ir paredzēti divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi – vidusskolas un valsts ģimnāzijas, tādējādi no vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipoloģijas izslēdzot vakara vidusskolas un ģimnāzijas. Līdz ar to Pļaviņu novada ģimnāzijas dibinātājam līdz 2019. gada 28. februārim bija nepieciešams pieņemt lēmumu par Pļaviņu novada ģimnāzijas nosaukuma maiņu, kas arī tika izdarīts. Nolemts, ka no 2021. gada 1. septembra skolas nosaukums būs Pļaviņu vidusskola.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Šogad budžetā paredzēti ievērojami mazāki līdzekļi neparedzētiem gadījumiem; Uz grants ceļiem iestājies šķīdonis; noteikti satiksmes ierobežojumi; un ASV virpuļviesuļos gājuši bojā 22 cilvēki.
2019.gada budžetā paredzēti ievērojami mazāki līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Iepriekšējos gados valsts budžetos programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika atvēlēti nedaudz virs 40 miljoniem eiro, piemēram, 2018.gada budžetā tie bija 43,54 miljoni eiro. Tomēr 2019.gada budžetā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem plānoti nedaudz vairāk kā 21 miljons eiro apmērā. Budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir paredzēta, lai segtu budžetā neparedzētus izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai.
Sākot dienestu pašvaldības vai Valsts policijā, jaunie likumsargi tiek pie jauna formastērpa. Pilna ekipējuma izmaksas svārstās no sešiem, septiņiem simtiem eiro Rīgas pašvaldības policijā līdz tūkstotim eiro Valsts policijā. Savukārt, ja likumsargs dienestu pamet, bet formas vērtība grāmatvediski vēl nav nulle, darba devējs jeb policija aizgājējam prasa atmaksāt atlikušo vērtību. Tomēr ne visi policisti ar to ir mierā, jo, kamēr dienesta zābakus var turpināt izmantot ārpus policijas dzīvē, tad, piemēram, doties sēņot jakā ar uzšuvi «policija» nav atļauts un iznāk, ka bijušajam darbiniekam jāmaksā par sev nederīgām drēbēm. Rīgas pašvaldības policijas apkopotā informācija rāda, ka pēdējie desmit no darba aizgājušie likumsargi, kam formastērpu vērtība grāmatvedības datos vēl nebija nokritusies līdz nullei, katrs ir šķīries no vidēji 287 eiro.
Igaunijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi opozīcijā esošā Reformu partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie rezultāti pēc datu saņemšanas no visiem balsošanas iecirkņiem. Liberālā Reformu partija, kuru vada partijas dibinātāja, kādreizējā premjera un bijušā eirokomisāra Sīma Kallasa meita Kaja Kallasa, saņēmusi 28,9% balsu. Ar 22,9% balsu tai seko premjerministra Jiri Ratasa vadītā Centra partija.
Turpinām ziņas
Siltā laika ietekmē atsevišķos grants autoceļu posmos ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē "Latvijas valsts ceļi".Šķīdoņa dēļ pagaidu masas ierobežojumi jau ir ieviesti vairākos Aizkraukles, Ventspils, Jēkabpils, Kuldīgas un Ogres apkārtnes vietējās nozīmes autoceļos, kā arī atsevišķos ceļu posmos Daugavpils, Jelgavas, Saldus, Talsu apkārtnē. Kopumā pašlaik masas ierobežojumi ir ieviesti vairāk kā 200 posmos. Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota Latvijas valsts ceļi mājaslapā.
Aizkraukles novada pašvaldība vēlreiz pagarinājusi iepirkumu par novada vidusskolas piebūves būvniecību, un jaunais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 11.marts, liecina iepirkuma dokumentācija. Pašvaldība ir saņēmusi virkni jautājumu par tehnisko projektu no iespējamiem būvniekiem un grozījusi nolikumu, kārtējo reizi pagarinot arī piedāvājumu iesniegšanas termiņu.
un vēl
Virpuļviesuļos, kas plosījušies Alabamas štatā ASV dienvidaustrumos, gājuši bojā vismaz 22 cilvēki, svētdienas vakarā medijiem pavēstījis vietējais šerifs. Vairāk nekā 50 cilvēki guvuši arī ievainojumus. Starp cilvēkiem, kas nogādāti slimnīcās, ir arī tādi, kas guvuši "ļoti smagas traumas". Lī grāfistes šerifs Džejs Džonss norādīja, ka šobrīd prioritāte ir cietušo meklēšana, un varasiestādes brīdinājušas, ka bojāgājušo skaits varētu pieaugt. Tomēr naktī glābšanas darbi tika apturēti, bet pirmdienas rītā tie ir atsākti ar vēl lielāku intensitāti. Kā ziņo amatpersonas, virpuļviesuļi nodarījuši "katastrofālus" postījumus ēkām un ceļiem. Vairāk nekā 17 tūkstoši Alabamas mājsaimniecību palikušas bez elektroenerģijas piegādes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pašvaldību savienība brīdina par sekām, sasteidzot administratīvi teritoriālo reformu; Avārijā Latgalē gājuši bojā divi kluba "Krāslava" basketbolisti; un Aptauja noskaidrots, cik bieži slimo Latvijas iedzīvotāji.
Ar sasteigtu Administratīvi teritoriālo reformu varam piedzīvot nākamo depopulācijas vilni un attālāku un mazāku novadu pilnīgu izzušanu, komentējot iecerēto pašvaldību reformu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņaprāt, "pagaidām vēlmei reformēt ir emocionāls raksturs". "Pēc iepriekšējās reformas valsts pārtrauca vākt un analizēt statistiku par pagastiem un novadu pilsētām. 2013.gada vērtējums vairāk balstījās uz sajūtām, nevis faktiem. Pašlaik statistikas pārvalde pakāpeniski atgriežas pie teritoriālās statistikas un fakti rāda, ka pašvaldību apvienošana, pat izveidojot pašvaldības rajona mērogā, nerisina galvenās problēmas - depopulāciju austrumu pierobežā, depopulāciju teritorijās ar izteiktu lauksaimniecības un mežsaimniecības dominanti, resursu un darbaspēka pārmērīgu koncentrāciju Rīgas metropoles reģionā," teica Kaminskis. Viņaprāt, vietvaru finanšu problēmas nav saistītas ar pašvaldības izmēru, turklāt nodokļu reforma ir sagrāvusi patstāvīgo ieņēmumu bāzi jebkurā teritorijā ar mazo algu ekonomiku. Pēc viņa teiktā, iepriekšējās reformas analīze parādot, ka tieši tās pašvaldības, kuras netika pakļautas apvienošanai, uzrāda iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus valsts mežu apsaimniekotājam "Latvijas valsts meži" joprojām ir liela. Zemkopības ministrija norāda, ka Latvijas valsts meži, turpinot meža zemes iegādes programmu, pērn ir iegādājušies 995 hektārus meža zemes. Savukārt kopš 2007.gada Latvijas valsts meži ir iegādājušies meža zemes vairāk nekā 12 tūkstoši 100 hektāru platībā. Tas liecina, ka privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus valsts mežiem joprojām ir liela.
1.jūlijā stāsies spēkā jauni SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" tarifi par ūdeni un kanalizāciju, kas paredz attiecīgi 5% un 20% palielinājumu. Maksa par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jūlijā sasniegs 97 eirocentus par kubikmetru pašreizējo 92 eirocentu vietā. Tarifa pieaugums šajā gadījumā būs vairāk nekā 5%. Savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 1,73 eiro par kubikmetru. Salīdzinot ar pašreizējiem 1,44 eiro, tarifs pieaugs par 20%. "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" skaidro, ka izmaiņas saistītas ar izmaksu palielināšanos.
Turpinām ziņas
Svētdien kādā ceļu satiksmes negadījumā Latgalē gājuši bojā divi cilvēki. Kā informē Latvijas Basketbola savienība, autoavārijā svētdien gājuši bojā Latvijas Basketbola līgas (LBL) trešās divīzijas komandas "Krāslava" basketbolisti Edgars Gribs un Leonīds Terentjevs. Likumsargu pārstāve Ksenija Belova skaidroja, ka traģiskais negadījums noticis svētdien ap plkst.21.20 Ilūkstes novada Šederes pagastā, kad vieglās automašīnas "Audi" vadītājs, braucot no Ilūkstes puses, nav ticis galā ar sava transportlīdzekļa vadību, automašīna iebraukusi pretējā braukšanas joslā un tai sānā ietriekusies smagā mašīna. Notikuma vietā gājis bojā gan "Audi" vadītājs, gan mašīnas pasažieris. Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess, tiek skaidroti notikuma apstākļi.
Šodien Vidzemes rajona tiesa Gulbenē turpināja skatīt krimināllietu saistībā ar traģisko negadījumu Varakļānu aprūpes centrā 2015.gadā, kad, iekrītot lifta šahtā, gāja bojā zēns. Kā aģentūru LETA informēja Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Sintija Ādamsone, šodien uz tiesas sēdi bija ieradušies visi četri apsūdzētie, un tiesa nopratināja divus lieciniekus. Tiesa krimināllietu turpinās skatīt 5.martā un 6.martā plkst.11, kad tiks pratināti citi liecinieki.
Un vēl
Kaut arī 59% Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai drīzāk labu, 78% vismaz reizi gadā sirgst ar dažādām akūtām veselības problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai iekaisumiem, liecina jaunākais "Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss". Turklāt katrs trešais jeb 33% slimo vēl biežāk - divas, trīs, četras un pat piecas reizes gadā. Mediķi norāda, ka tiem, kuri saslimst vienu divas reizes gadā, nevajadzētu satraukties par savu veselības stāvokli, jo šāds slimošanas biežums uzskatāms par normu. Taču tiem, kuri periodiski slimo trīs un vairāk reizes gadā, vajadzētu nopietni pievērsties veselības profilaksei un kopā ar ārstu atrast risinājumu, kā to uzlabot, piemēram, ievērojot veselīgāku dzīvesveidu.