Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 4.aprīlī
- 04 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņem 2019. gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas ierosinājumus; Strauji pieaug ērču aktivitāte; un Cik lielam atalgojumam būtu jābūt, lai latvietis justos laimīgs?
Saeima vakar pēc desmit stundu darba galīgajā lasījumā pieņēma 2019. gada valsts budžeta likumu, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 14 likumos, noraidot visus opozīcijas ierosinājumus. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet iekšzemes kopprodukta pieaugums prognozēts 3% apmērā.
Jau ziņots, ka 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem, kas paredz, ka pašvaldībām vairs nebūs speciālo budžetu, šie līdzekļi tiks integrēti pašvaldības pamatbudžetā. Šīs izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada. Ar šiem likuma grozījumiem paredzēts novērst praksē konstatētās neskaidrības likuma normu piemērošanā un nodrošināt vienveidīgu to interpretāciju.
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības var tikt atlikta līdz 22.maijam, ja tās parlaments tuvāko dienu laikā beidzot apstiprinās jau trīskārt noraidīto "Brexit" vienošanos. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar paziņoja, ja Apvienotā Karaliste ir spējīga līdz 12.aprīlim ar noturīgu vairākumu apstiprināt izstāšanās līgumu, Eiropas Savienība no savas puses šajā gadījumā piekritīs "Brexit" atlikšanai līdz 22.maijam.
Turpinām ziņas
Gripas intensitāte Latvijā pagājušajā nedēļā nevienā no teritorijām nav sasniegusi epidēmijas līmeni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra jaunākie dati. Kopš sezonas sākuma saņemts 71 paziņojums par letālo iznākumu pacientiem, kuriem diagnosticēta gripa. No visiem reģistrētajiem nāves gadījumiem, neviens pacients nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā. Speciālisti uzsver, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija.
Saistībā ar pieaugošo ērču aktivitāti Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, lai pasargātu sevi, savus bērnus un mājdzīvniekus no ērču piesūkšanās. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām. Pēdējās dienās, vidējai gaisa temperatūrai paaugstinoties virs plus 5 grādiem, palielinājusies ērču aktivitāte, kas laikam kļūstot siltākam strauji pieaugs.
Un vēl
Lai gan pirms pāris gadiem veiktajā pētījumā par laimīgu cilvēku Latvijā nauda netiek nosaukta kā Top3 laimes avots, "Swedbank" PrivateBank eksperte Karīna Kulberga vakar notiekošajā vadītāju konferencē EBIT norāda – lai Latvijā cilvēks sevi sauktu par laimīgu, viņš mēnesī gribētu saņemt 1000 eiro netto jeb uz rokas. Salīdzinājumam, lai mēs būtu pavisam laimīgi, tad, pasaules datus skatoties, cilvēkam būtu nepieciešami seši tūkstoši eiro mēnesī, Austrumeiropā tie būtu trīs tūkstoši mēnesī, bet Latvijā – tūkstoš eiro mēnesī.
Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Izsludināts Jēkabpils novada 2019. gada NVO un Iedzīvotāju grupu iniciatīvu konkurss. Šogad konkursā var piedalīties ne tikai nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas vai veic darbību Jēkabpils novadā, bet arī iedzīvotāju veidotas iniciatīvu grupas, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 3 pilngadīgi Jēkabpils novadā deklarēti iedzīvotāji. Iedzīvotāju grupām jāsavāc arī vismaz 20 pilngadīgu novada iedzīvotāju paraksti par iniciatīvas atbalstu. Vienam projektam pieejamais līdzfinansējums no pašvaldības ir līdz 700 eiro. Kopējā konkursam atvēlētā summa – 7000 eiro.
Konkursa prioritārās jomas šogad ir: – novada kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, saglabāšana un interpretācija/nodošana nākamajām paaudzēm mūsdienīgā veidā, – novada tēla popularizēšana, izmantojot netradicionālas metodes, – mūžizglītības pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai, – vides, koplietošanas telpu un laukumu labiekārtošanas un brīvā laika pavadīšanas pasākumi, taču atbalstu var saņemt arī projekti citās jomās, ja vērtēšanas darba grupa tos atzīst par nozīmīgiem novada attīstībā. Projektu pieteikumus jāiesniedz Jēkabpils novada pašvaldībā līdz 30. aprīlim. Ar konkursa nolikumu sīkāk var iepazīties Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā.
Šogad Dignājas pamatskolai, bijušajai Ģipterānu skolai, aprit 155 gadi un 90 gadi, kopš atrodas pašreizējā skolas ēkā. Šobrīd skolā strādā 15 pedagogi un 11 tehniskie darbinieki. 11 no tiem ir šīs skolas absolventi. 4. maijā plkst. 19.00 skolā tiek gaidīti bijušie absolventi, skolotāji un darbinieki, lai atcerētos kopā pavadītos gadus un dalītos atmiņās. Dalībnieku reģistrācija no plkst. 18.00. Absolventu ballē jāierodas ar groziņiem.
6. aprīlī plkst. 9.00 sāksies pavasara sakopšanas talka Dignājas kapsētā. Iedzīvotājus piedalīties talkā aicina Dignājas pagasta pārvalde un biedrība “Cirkuži”.
12. aprīlī plkst. 20 Rubenes kultūras namā joku mēnesim aprīlim veltīts koncerts “Raibais karuselis”. Piedalās: tautas deju kolektīvi “Rasa”, “Laude”, vokālie ansambļi “Ā’re”, “Kantilēna”, “Puķuzirņi”, folkloras kopa “Kāre”, amatierteātris “Kumode”, teātra pulciņš “Dadzīši”; kaimiņi ; Asares KN līnijdeju grupa. Viesi no “Burbuļciema” – Iveta un Jānis Kraševski, Rudīte Nāzare. Ieejas maksa – divi eiro.
Un vēl par kultūras pasākumu
5.aprīlī plkst. 19.00 Dignājas pamatskolā Jēkabpils novada zolītes čempionāta 5. posms.
13.aprīlī plkst. 14.00 Kalna kultūras namā Jēkabpils apriņķa koru skate.
15.aprīlī plkst. 15.00 Dunavas kultūras nama tradīciju zālē radošā darbnīca Lieldienu tematikā.
No 1.aprīļa līdz 30.aprīlim Kalna kultūras namā skatāma foto iztāde “Jēkabpils novada 100 sakoptākās vietas”.
No 1. līdz 17.aprīlim Leimaņu tautas namā skatāma Leimaņu pagasta rokdarbnieču darbu izstāde “No diegiem līdz…”.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaudzis policijas ātruma kontroles maratonā sodīto autovadītāju skaits; Turpmāk iegādājoties nekustamo īpašumu nedrīkstēs norēķināties skaidrā naudā; un Ko liecina sinoptiķu ilgtermiņa prognozes par gaidāmo vasaru?
Pagājušās diennakts laikā notikušajā ātruma kontroles maratonā sodus saņēmuši 576 autovadītāji, kas ir par 40 vadītājiem vairāk nekā līdzīgā pasākumā pirms gada. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informē, ka maratona laikā konstatēti vairāki antirekordi - Kurzemē kāda ārvalstnieka vadīta automašīna, vietā, kur atļauts braukt ar 90 kilometru stundā lielu ātrumu, pārvietojusies ar 177 kilometriem stundā, bet Zemgalē cits ārzemnieks traucies ar 173 kilometriem stundā. Pagājušajā diennaktī notikušais maratons norisinājās jau piekto gadu. Šāda akcija notika vienlaicīgi 26 Eiropas ceļu policijas tīkla dalībvalstīs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde pagājušajā diuennaktī saņēma 31 izsaukumu, 27 uz ugunsgrēku dzēšanu un divus uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājums. Kūlas dedzināšanas rezultātā vakar Pļaviņu novada Vietalvas pagastā aizdegās arī meža cirsma un siena ruļļi. Sausā zāle dega 2,5 hektāru, meža cirsma 1,5 hektāru un siena ruļļi 30m2 platībā. Dzēšanas darbi norisinājās vairāk nekā trīs stundas un tajos piedalījās Pļaviņu un Ērgļu ugunsdzēsēji glābēji.
Pagājušajā diennaktī Zemgales ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 23 kūlas ugunsgrēkus, no tiem gandrīz pusi – 12 kūlas ugunsgrēkus dzēsa Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji glābēji. Šo ugunsgrēku dzēšanu apgrūtināja stiprais vējš, kas veicināja liesmu izplatīšanos lielās platībās, padarot dzēšanas darbus ilgākus, apdraudot cilvēku īpašumus un pašu ugunsdzēsēju glābēju dzīvību un veselību. Lielākais ugunsgrēks - septiņu hektāru platībā - kārtējo reizi dzēsts Jēkabpilī, šoreiz Veseļu ielā. Sausās zāles ugunsgrēks divu hektāru platībā dzēsts Krustpils novada Mežāres pagastā, 1,5 hektāri platībā – Salas novada Salas pagastā un hektāra platībā – Jēkabpilī Madonas ielā.
Pļaviņu novadā policija pieķērusi pērnās zāles dedzinātāju. 1985.gadā dzimušais kūlu dedzinājis pie savām mājām Vietalvas pagastā. Pērnā zāle degusi 250 kvadrātmetru platībā. Vīrietim sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Saskaņā ar likumu viņam var draudēt naudas sods līdz 700 eiro.
Turpinām ziņas
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā. Aizliegumu skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, plānots noteikt, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs.
No 1.jūlija bērni un pieaugušie ar bērnībā iegūtiem smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā vakar galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Pabalsts no 1.jūlija būs 313 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213 eiro vietā.
Un vēl
Ilgtermiņa prognozes vēsta, ka gaidāmā vasara Eiropā, tajā skaitā Latvijā, kopumā gaidāma siltāka nekā ierasts, liecina Eiropas Savienības programmas "Copernicus" apkopotā informācija. Dažādu Eiropas meteoroloģijas dienestu prognozes sliecas par labu scenārijam, ka nākamo četru mēnešu laikā gaidāma pazemināta Atlantijas ciklonu aktivitāte Ziemeļeiropā, līdz ar to caurmērā gaidāms augstāks atmosfēras spiediens un biežāki saulaina un karsta laika periodi.
Visas prognozes liecina, ka gaisa temperatūra Latvijā un Eiropas lielākajā daļā vasarā būs augstāka par normu, savukārt prognozes par nokrišņu daudzumu nav tik viennozīmīgas. Vidējā nokrišņu daudzuma prognoze ir tuvu ilggadējam vidējam rādītājam. Sinoptiķi arī atgādina, ka ilgtermiņa prognozes nav uzticamas un var mainīties.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās kalusieties: Šodien aprit 70 gadi kopš dibināts NATO; Jēkabpils policija sākusi vairākus kriminālprocesus par naudas izkrāpšanu internetā un Jēkabpils bērnu un jauniešu centra ansamblis “Kamolītis” aicina uz 20 gadu jubilejas koncertu.
Šodien aprit 70 gadi, kopš 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā desmit Rietumeiropas valstis, Kanāda un ASV parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu par NATO izveidošanu. Alianses galvenais uzdevums ir noteikts Ziemeļatlantijas līguma 5.pantā: "bruņots uzbrukums pret vienu vai vairākām dalībvalstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm". Tam par godu Vašingtonā pulcējušies NATO dalībvalstu ārlietu ministri, un Latviju pārstāv Edgars Rinkēvičs. Svinību laikā pievērsīsies arī aktuālākajām alianses problēmām, piemēram, dalībvalstu maksājumiem aizsardzības budžetā un attiecībām ar Krieviju.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstījusi iniciatīvu uzdot premjerministrei Terēzai Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās “Brexit”. Tomēr “Brexit” atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un savienības dalībvalstis. Par šo jautājumu varētu diskutēt 10. aprīlī Briselē paredzētajā bloka līderu ārkārtas samitā.
Turpinām ziņas
Valsts policijas Jēkabpils iecirknī februārī un martā ir sākti trīs kriminālprocesi par naudas izkrāpšanu no iedzīvotājiem ar interneta starpniecību. Veicot izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka visos gadījumos cietušajiem zvanīja no Zviedrijā reģistrētiem tālruņa numuriem. Visos gadījumos naudas summas saņemšanai krāpnieki lūdza cietušajiem lejupielādēt un instalēt savos datoros Anydesk vai Coinbase programmu. Pēc tam, lai veiktu naudas līdzekļu pārskaitīšanu, krāpnieki cietušajiem lūdza ievadīt internetbankas kodus. Cietušie savā datorā neredzēja, kas reāli notiek internetbankā, bet tieši šajā laikā krāpnieki veica naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz citiem kontiem. Tikai vienā no gadījumiem, nekavējoties informējot banku, izdevās apturēt naudas līdzekļu pārskaitīšanu un naudu veiksmīgi saglabāt.
Viesītes novada domes priekšsēdētāja Alfona Žuka alga pašvaldībā 2018.gadā bijusi 19 tūkstoši 983 eiro, kas ir par 13% mazāk nekā vēl pirms gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija. Līdz ar algu Žuks pērn saņēmis arī tūkstoš 111 eiro pabalstu, kā arī 4,32 eiro kā procentu maksājumu no bankas. Žuks ir deklarējis vairākus nekustamos īpašumus - zemesgabalus ar ēkām un bez, kā arī dzīvokli Viesītē. Viņam pieder arī pagājušā gadsimta vidū ražotie transportlīdzekļi "GAZ M 21", "Moskvich 401" un "ZAZ 965", kā arī 2012.gada izlaiduma mopēds un 2010.gadā ražotā automašīna "BMW 730".
Līdz 2021.gada 31.augustam Pļaviņu novada ģimnāzija tiks pārsaukta par Pļaviņu vidusskolu. Lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka no 2021.gada 1.septembra paredzēti tikai divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi - vidusskolas un valsts ģimnāzijas. Proti, no vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipoloģijas tiks izslēgtas vakara (maiņu) vidusskolas un ģimnāzijas.
Un vēl
Jēkabpils Bērnu un Jauniešu centra vokālais ansamblis „Kamolītis” ielūdz uz savu 20. jubilejas koncertu „Riti, dziesmu kamolīti!”, kas norisināsies sestdien, 6. aprīlī plkst. 16tos Jēkabpils Tautas namā. Pirms 20 gadiem Jēkabpils Tautas namā, toreizējā vadītāja Pētera Draneviča ierosināts, tika dibināts bērnu vokālais ansamblis „Kamolītis”. Pirmos gadus “kamolīti ritināja” mūzikas skolotāja Olita Klindžāne- Klinšāne, kopš 2003. gada ansambļa vadītāja ir Iveta Januševska. Koncerta pirmajā daļā „Kamolītis” izpildīs dziesmas, kas raksturo pašus dziedātājus. Tieši “Kamolītī” ir meklējami pirmsākumi arī meiteņu ansambļa “Supermeitenes” dibināšanai. Abi ansambļi allaž papildina viens otru savos koncertos, un arī šis nebūs izņēmums. Ieeja uz koncertu ir bez maksas.